Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Gibraltāra valdība iesniedza 2004. gada 9. jūnijā

(Lieta T-211/04)

Tiesvedības valoda: angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 9. jūnijā izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Gibraltāra valdība, kuru pārstāv M. Llamas, advokāts, J. Temple Lang, advokāts, A. Petersen, advokāts, un K. Nordlander, advokāts.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt lēmumu pilnībā;

piespriest Komisijai atlīdzināt Gibraltāram ar šo lietu saistītos tiesāšanās un citus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs apstrīd Komisijas 2004. gada 30. marta lēmumu par atbalsta projektu, ko Apvienotā Karaliste paredz ieviest attiecībā uz Gibraltāra valdības Korporatīvo nodokļu reformu¹. Savā lēmumā Komisija konstatē, ka ierosinātā nodokļu reforma satur valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Prasītājs norāda, ka Komisija uzskata šo reformu par teritoriāli selektīvu, jo tā piešķir nodokļu atvieglojumus Gibraltāra uzņēmumiem salīdzinājumā ar uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē un ka šī reforma ir materiāli selektīva tādā nozīmē, ka pamatojoties uz īpašām pazīmēm dažiem uzņēmumiem Gibraltārā piešķir nodokļu atvieglojumus salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem Gibraltārā.

Prasītājs pamato savu prasību, pirmkārt ar to, ka Komisija nepareizi ir piemērojusi likumu un pieļāvusi kļūdas motivācijā, konstatējot, ka Gibraltāra paredzētā nodokļu reforma ir teritoriāli selektīva.

Šajā sakarā prasītājs norāda, ka pieņēmums par to, ka Gibraltārs ir Apvienotās Karalistes daļa, ir kļūdains. Pēc prasītāja domām to skaidri norāda valsts iekšējais konstitucionālais likums, starptautiskās publiskās tiesības un Kopienu tiesības.

Prasītājs turklāt norāda, ka Komisijas teritoriālās selekcijas principu nevar piemērot Gibraltāram. Prasītājs norāda, ka lēmums attiecas uz divām pilnīgi atšķirīgām un savstarpēji viena otru izslēdzošām nodokļu sistēmām un tādējādi Gibraltāra nodokļu tiesības nevar uzskatīt par izņēmumu Apvienotās Karalistes nodokļu tiesībās.

Otrkārt, prasītājs uzsver, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi likumu un pieļāvusi kļūdas motivācijā konstatējot, ka nodokļu reforma ir materiāli selektīva. Kā norāda prasītājs, minētā nodokļu reforma ir vispārēja rakstura un atspoguļo Gibraltāra ekonomiskās politikas saprātīgu izvēli.

Prasītājs norāda, ka noteikumi, kur uzņēmumu, kuri negūst peļņu, ienākumi netiek aplikti ar nodokli un tiem nav jāmaksā vairāk kā tikai noteikta maksimālā summa, ir paredzēti, lai izvairītos no pārmērīgas nodokļu aplikšanas, un nav piemērojami selektīvi noteiktai grupai vai kategorijai.

Prasītājs tāpat uzskata, ka Komisija ir kļūdaini paziņojusi, ka reforma ir materiāli selektīva, jo Gibraltāra uzņēmumu, kam nav ēku saimnieciskai darbībai vai darbinieku, ienākumi netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma un uzņēmuma īpašuma nodokli, un ka no reformas tiek izslēgts brīvo ekonomisko zonu sektors. Prasītājs turpmāk norāda, ka Komisija tādējādi ir pārkāpusi būtiskas procesuālās prasības, jo ne Apvienotajai Karalistei, ne prasītājai formālās pierādījumu savākšanas laikā netika dota iespēja sniegt paskaidrojumus šajā jautājumā.

Nobeigumā prasītājs uzsver, ka reforma nav uzskatāma par selektīvu, jo tās būtība, vispārējā sistēma un pamatiezīmes ir pakārtotas Gibraltāra ekonomikas īpašajam raksturam un sevišķi tās ierobežotajai teritorijai, darbaspēka trūkumam, uz pakalpojumiem orientētajai rūpniecībai un mazas administrācijas funkcionālai vienkāršībai.

____________

¹ - Valsts atbalsts C 66/2002 - Gibraltāra valdības korporatīvo nodokļu reforma