Apvienotās lietas T‑383/06 un T‑71/07

Icuna.Com SCRL

pret

Eiropas Parlamentu

Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Kopienas uzaicinājuma uz konkursu procedūra – Piedāvājuma noraidījums – Lēmums par konkursa procedūras atcelšanu – Acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

2.      Eiropas Kopienu budžets – Finanšu regula – Noteikumi, kas ir piemērojami publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 101. panta pirmā daļa)

3.      Iestāžu pieņemti akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Atsauce uz akta juridisko pamatu

(EKL 253. pants)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks Kopienu tiesību pārkāpums

(EKL 288. panta otrā daļa)

1.      Eiropas Parlamenta lēmums par konkursa procedūras atcelšanu attiecībā uz publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tieši ietekmē uzņēmuma, kas piedalās konkursā, juridisko stāvokli, jo, runājot par minētās procedūras atcelšanu kopumā, minētais lēmums ir pamats ne tikai tā lēmuma atcelšanai, ar kuru tika noraidīts tā piedāvājums, bet arī tā lēmuma atcelšanai, kas atcēla lēmumu, kurš piešķīra uzņēmumam līguma slēgšanas tiesības, kā arī tā lēmuma atcelšanai, kas šim uzņēmumam piešķīra līguma slēgšanas tiesības. Tātad lēmums, ar kuru tiek atcelta konkursa procedūra, minēto uzņēmumu skar tieši. Šī paša iemesla dēļ minētais lēmums šim uzņēmumam bija nelabvēlīgs, tādēļ tas ir ieinteresēts tā atcelšanā. Tāpat šis lēmums to skar individuāli, jo tas bija vienīgais pretendents, kuram bija paredzēts piešķirt tiesības uz līguma slēgšanu atceltās uzaicinājuma uz konkursu procedūras ietvaros. Šis apstāklis nosaka, ka lēmums skar individuāli uzņēmumu salīdzinājumā ar citiem noraidītajiem pretendentiem.

(sal. ar 47. un 48. punktu)

2.      Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 101. panta pirmās daļas mērķis atteikšanās no līguma vai konkursa procedūras atcelšanas gadījumā, ko veic līgumslēdzēja iestāde, ir noregulēt konfliktu starp pretendentu un līguma slēgšanas tiesību saņēmēja privātajām interesēm, no vienas puses, un vispārējām interesēm, kas tiek uzskatītas par tādām, pēc kurām vadās līgumslēdzēja iestāde, no otras puses. Šī noteikuma piemērošanā jānošķir divi posmi.

Pirmkārt, pirms līguma parakstīšanas ar izvēlēto pretendentu līgumslēdzēja iestāde nav uzņēmusies saistības un sava uzdevuma attiecībā uz vispārējām interesēm ietvaros var brīvi atteikties no publiskā iepirkuma līguma vai atcelt konkursa procedūru. Šādas atteikšanās vai atcelšanas gadījumā minētās regulas 101. pants izslēdz jebkādas kandidātu vai pretendentu tiesības uz atlīdzību.

Otrkārt, pēc līguma parakstīšanas līgumslēdzēja iestāde ir līgumiski saistīta ar izvēlēto pretendentu. Tātad tā principā vairs nevar vienpusēji atteikties no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai atcelt uzaicinājumu uz konkursa procedūru. Un tas var notikt tikai tādos izņēmuma apstākļos, kad līgumslēdzējas puses pēc abpusējas vienošanās ir nolēmušas atteikties no līguma.

Minētās regulas 101. panta pirmās daļas interpretācija, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde pēc līguma parakstīšanas ar pretendentu vairs nav kompetenta atcelt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru pat tad, ja pretendents atteiktos no savas līgumslēdzēja situācijas, radītu risku tādā situācijā, kad līgumslēdzēja iestāde pēc līguma parakstīšanas ir konstatējusi iespējamus pārkāpumus piešķiršanas procedūrā, ievest šīs procedūras dalībnieces strupceļā. No vienas puses, līguma izpilde šādā situācijā tās pakļautu riskam, ka jāaptur līguma izpilde vai jāatceļ lēmums par piešķiršanu, ja noraidītais pretendents ir iesniedzis prasību Pirmās instances tiesā. No otras puses, līgumslēdzēja iestāde nevarētu atcelt procedūru vai atteikties no publiskā iepirkuma līguma, pat ja pretendents būtu gatavs atteikties no līguma. Tomēr minētās regulas 101. pants nav interpretējams tā, ka ar to netiktu pieļauta līgumslēdzēju pušu kopējā griba atcelt to pirms tā izpildes sākuma. Tādā situācijā līgumslēdzējai iestādei ir jābūt tiesībām atcelt konkursa procedūru.

(sal. ar 58.–61. punktu)

3.      Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms ir atkarīgs no attiecīgā tiesību akta veida un situācijas, kādā tas ir pieņemts. Pamatojumā ir skaidri un nepārprotami jānorāda iestādes argumentācija, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu uzzināt pieņemtā akta pamatojumu un varētu aizstāvēt savas tiesības, un pārbaudīt, vai lēmums ir pamatots, un, otrkārt, lai Kopienu tiesa varētu pārbaudīt tā likumību.

Īpaši kas attiecas uz piezīmi par tiesību akta juridisko pamatu, atsauces uz precīzu tiesību normu neesamība var nebūt būtisks defekts, ja tiesību akta juridisko pamatu var noteikt ar citu faktu palīdzību, jo tāda skaidra norāde ir nepieciešama tikai tad, ja tās neesamības gadījumā ieinteresētajām personām un Kopienu tiesai ir šaubas par konkrēto juridisko pamatu.

(sal. ar 67. un 68. punktu)

4.      Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība EKL 288. panta otrās daļas nozīmē ir atkarīga no visu nosacījumu kopuma izpildes, proti, iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskuma, zaudējumu esamības un cēloņsakarības starp attiecīgo rīcību un minētajiem zaudējumiem. Tā kā šie trīs nosacījumi par atbildības iestāšanos ir kumulatīvi, tad ar to vien, ka viens no tiem nav izpildīts, pietiek, lai prasība par zaudējumu atlīdzību tiktu noraidīta. Kas attiecas uz pirmo no šiem nosacījumiem, Kopienu iestādei pārmestajai pretlikumīgajai rīcībai jābūt tādai, ar kuru ir pietiekami būtiski pārkāpta kāda tiesību norma, kas piešķir tiesības privātpersonām.

Tā kā izteiktā prasība atcelt tiesību aktu, nepastāvot iestādes nelikumīgai rīcībai, bija acīmredzami juridiski nepamatota un prasība par zaudējumu atlīdzību ir pamatota ar tādiem pašiem argumentiem kā tie, kuri ir minēti prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai, arī minētā prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida kā juridiski nepamatota, jo nav pietiekami būtiski pārkāpta tāda tiesību norma, kas piešķir tiesības privātpersonām.

(sal. ar 77.–79. un 81. punktu)