Lieta T‑113/07

Toshiba Corp.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Tirgus sadale – Tiesības uz aizstāvību – Pārkāpuma pierādīšana – Vienots un turpināts pārkāpums – Naudas sodi – Pārkāpuma smagums un ilgums – Pamatojums – Sākumsumma – Atsauces gads

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Piemērojamība – Dokumenta nepaziņošana – Sekas

(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Atbilžu uz paziņojumu par iebildumiem paziņošana – Nosacījumi – Ierobežojumi

(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādīšana – Sabiedrības, kas iesaistīta pārkāpumā, darbinieku rakstveida liecības – Pierādījuma spēks – Novērtēšana

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Kopienu tiesības – Principi – Pamattiesības – Nevainīguma prezumpcija – Tiesvedība konkurences lietā

(LES 6. panta 2. punkts; EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)

5.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Prasība par pierādījumu kopumu

(EKL 81. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pārkāpuma pierādīšana – Dažādu pierādījumu pierādījuma vērtības izvērtēšana – Kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants)

7.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu

(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. punkts)

9.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens – Uzņēmumu, kas ir pārkāpuma līdzdalībnieki, personiskā atbildība par visu minēto pārkāpumu – Nosacījumi

(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants)

10.    Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms

(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts)

11.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Pārkāpums, ko izdarījuši vairāki uzņēmumi

(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

12.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums un ilgums – Komisijas rīcības brīvība

(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)

13.    Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

1.      Tiesības iepazīties ar lietas materiāliem kā tiesību uz aizstāvību neatņemama daļa nozīmē, ka Komisijai ir jādod attiecīgajam uzņēmumam iespēja pārbaudīt visus pierādījumu lietas materiālu rakstiskos dokumentus, kas varētu būt nozīmīgi aizstāvībai. Pie šiem dokumentiem pieder gan apsūdzošie, gan attaisnojošie dokumenti, izņemot citu uzņēmumu komercnoslēpumus ietverošus dokumentus, Komisijas iekšējus dokumentus un citu konfidenciālu informāciju.

Tāda dokumenta nepaziņošana, uz kuru Komisija ir pamatojusies, lai apsūdzētu uzņēmumu, ir tiesību uz aizstāvību pārkāpums vienīgi tad, ja attiecīgais uzņēmums pierāda, ka rezultāts, pie kura savā lēmumā ir nonākusi Komisija, būtu bijis citāds, ja nepaziņotais dokuments būtu bijis jānoraida kā apsūdzošs pierādījums.

Attaisnojoša dokumenta nepaziņošanas gadījumā attiecīgajam uzņēmumam ir tikai jāpierāda, ka nepaziņošana varēja tam nelabvēlīgi ietekmēt procesa norisi un Komisijas lēmuma saturu. Pietiek, ja uzņēmums pierāda, ka tas minēto attaisnojošo dokumentu būtu varējis izmantot savai aizstāvībai tādējādi, ka, ja uzņēmums to būtu varējis izmantot administratīvajā procesā, tas būtu varējis atsaukties uz pierādījumiem, kuri nesaskan ar secinājumiem, ko šajā stadijā izdarīja Komisija, un tādēļ kaut kādā veidā varētu ietekmēt tās lēmumā ietvertos vērtējumus – vismaz attiecībā uz tam pārmestās rīcības smagumu un ilgumu un tādējādi naudas soda apmēru.

(sal. ar 41., 46. un 47. punktu)

2.      Saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumu uzsākta procesa ietvaros tikai administratīvā posma, kurš balstīts uz sacīkstes principu, sākumā attiecīgais uzņēmums ar paziņojumu par iebildumiem tiek informēts par visiem būtiskajiem faktiem, uz kuriem Komisija balstās šajā procesa stadijā, un šim uzņēmumam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, lai nodrošinātu savu tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu. Līdz ar to citu uzņēmumu, kas esot bijuši aizliegtas vienošanās dalībnieki, atbilde uz paziņojumu par iebildumiem principā netiek ietverta to izmeklēšanas lietas materiālu dokumentu kopumā, ar kuriem var iepazīties lietas dalībnieki.

Tomēr, ja Komisija vēlas pamatoties uz izvilkumu no atbildes uz paziņojumu par iebildumiem vai uz dokumentu, kas ir pievienots šādai atbildei, lai pierādītu pārkāpumu EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas procedūrā, pārējiem šajā procedūrā iesaistītajiem uzņēmumiem ir jānodrošina iespēja izteikt savu viedokli par šādu pierādījumu. Proti, šādos apstākļos attiecīgais izvilkums no atbildes uz paziņojumu par iebildumiem vai no tai pievienotā dokumenta ir apsūdzošs pierādījums pret dažādiem uzņēmumiem, kas esot piedalījušies pārkāpumā.

Pēc analoģijas, ja izvilkums no atbildes uz paziņojumu par iebildumiem vai uz dokumentu, kas ir pievienots šādai atbildei, var būt nozīmīgs uzņēmuma aizstāvībai, jo tas ļauj atsaukties uz pierādījumiem, kas neatbilst secinājumiem, pie kuriem šajā stadijā ir nonākusi Komisija, tas ir attaisnojošs pierādījums. Šādā gadījumā attiecīgajam uzņēmumam ir jāspēj novērtēt attiecīgo izvilkumu vai dokumentu un par to izteikties.

(sal. ar 42.–44. punktu)

3.      Sabiedrības darbinieku rakstveida liecības, kas sagatavotas tās kontrolē un ko tā iesniegusi savai aizstāvībai Komisijas īstenotā administratīvā procesa ietvaros, principā nevar tikt kvalificētas kā no šīs pašas sabiedrības atšķirīgi un neatkarīgi pierādījumi. Proti, parasti sabiedrības nostāja attiecībā uz to faktu patiesumu, kurus tai pārmet Komisija, vispirms ir balstīta uz tās darbinieku un vadītāju zināšanām un viedokļiem.

(sal. ar 58. punktu)

4.      Tiesas šaubām ir jābūt vērstām par labu uzņēmumam – lēmuma, ar kuru konstatēts EKL 81. panta 1. punkta pārkāpums, adresātam. Tādējādi tiesa nevar secināt, ka Komisija no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja par šo jautājumu tai vēl ir šaubas, it īpaši attiecībā uz prasību atcelt lēmumu par naudas soda uzlikšanu.

Šajā pēdējā minētajā situācijā ir jāņem vērā nevainīguma prezumpcijas princips, kas tieši izriet no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 2. punkta un kas ir viena no pamattiesībām, kuras ir Kopienu tiesību vispārējie principi. Ņemot vērā attiecīgo pārkāpumu būtību, kā arī ar tiem saistīto sodu būtību un smaguma pakāpi, nevainīguma prezumpcijas princips it īpaši ir piemērojams procesos par tādu uzņēmumiem piemērojamu konkurences noteikumu pārkāpumiem, kuru rezultātā var tikt noteikts naudas sods vai kavējuma nauda.

(sal. ar 79. un 80. punktu)

5.      Konkurences jomā Komisijai ir jāiesniedz precīzi un saskaņoti pierādījumi, lai pierādītu pārkāpuma pastāvēšanu. Tomēr katram Komisijas iesniegtajam pierādījumam par katru pārkāpuma aspektu nav noteikti jāatbilst šiem kritērijiem. Pietiek, ka vispārēji novērtēts norāžu kopums, uz kuru atsaucas iestāde, atbilst šai prasībai. Tādējādi darbības vai nolīguma, kas ir vērsti pret konkurenci, pastāvēšanu var secināt no virknes sakritību un norāžu, kas, izvērtētas kopā, var tikt uzskatītas par pierādījumu konkurences noteikumu pārkāpumam, ja nav cita loģiska izskaidrojuma.

Turklāt, ja Komisija, lai konstatētu, ka ir izdarīts EKL 81. panta 1. punkta pārkāpums, atsaucas tikai uz attiecīgo uzņēmumu rīcību tirgū, ir pietiekami, ja šie uzņēmumi pierāda, ka pastāv apstākļi, kas sniedz citu skaidrojumu Komisijas konstatētajiem faktiem un kas tātad ļauj faktu izskaidrojumu, ko Komisija izmantojusi, lai secinātu konkurences tiesību normu pārkāpuma esamību, aizstāt ar citu ticamu izskaidrojumu. Šis noteikums tāpat ir piemērojams, ja pieradījumi, uz kuriem atsaucas Komisija, nav pietiekami. Proti, šādā gadījumā minētie pierādījumi neļauj neapšaubāmi pierādīt pārkāpuma pastāvēšanu bez interpretācijas nepieciešamības.

Turpretī minētais noteikums nav piemērojams visos gadījumos, kuros pārkāpums ir konstatēts, to secinot no citiem faktiem, ar netiešiem vai nedokumentāriem pierādījumiem. Proti, attiecībā uz pierādījumiem, ko var sniegt, lai pierādītu EKL 81. panta pārkāpumu, Kopienu tiesībās prevalē pieradījumu brīvas novērtēšanas princips.

(sal. ar 81., 82., 85. un 87. punktu)

6.      EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu procedūras ietvaros attiecībā uz dažādu pierādījumu pierādījuma spēku vienīgais atbilstošais kritērijs iesniegto pierādījumu novērtēšanai ir to ticamība. Saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem pierādījumu jomā dokumenta ticamība un tātad pierādījuma spēks ir atkarīgs no tā izcelsmes, izstrādāšanas apstākļiem, adresāta un satura.

Īpaši liels pierādījuma spēks var turklāt tikt atzīts tādiem paziņojumiem, kas, pirmkārt, ir ticami, otrkārt, ir sniegti uzņēmuma vārdā, treškārt, nāk no personas, kurai ir profesionāls pienākums rīkoties šī uzņēmuma interesēs, ceturtkārt, ir pretēji paziņojuma sniedzēja interesēm, piektkārt, nāk no paziņojumā izklāstīto apstākļu aculiecinieka un, sestkārt, ir iesniegti rakstveidā, apzināti un pēc rūpīgas apdomāšanas.

Tomēr uzņēmuma, kuru apsūdz par dalību aizliegtās vienošanās īstenošanā, paziņojumu, kura patiesumu ir apstrīdējuši vairāki citi apsūdzētie uzņēmumi, nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu tam, ka pēdējie minētie ir izdarījuši pārkāpumu, ja to neapstiprina citi pierādījumi, ņemot vērā, ka nepieciešamās apstiprināšanas apmērs var būt mazāks attiecīgo paziņojumu ticamības dēļ.

(sal. ar 90.–93. punktu)

7.      Lai arī zināma neuzticēšanās prettiesiskas aizliegtas vienošanās galveno dalībnieku brīvprātīgi sniegtajiem materiāliem ir atbilstoša, ievērojot iespēju, ka šie dalībnieki centīsies samazināt sava un palielināt citu dalībnieku ieguldījuma nozīmi pārkāpuma izdarīšanā, tomēr tas, ka ir izteikts lūgums piemērot paziņojumā par sadarbību paredzētās priekšrocības, lai saņemtu atbrīvojumu no naudas soda vai tā samazinājumu, ne vienmēr rada mudinājumu sniegt sagrozītus pierādījumus par citu aizliegtās vienošanās dalībnieku rīcību. Faktiski ikviens mēģinājums maldināt Komisiju var radīt šaubas par šāda lūguma iesniedzēja godīgumu, kā arī sadarbības pilnību un apdraudēt tā iespēju saņemt visas paziņojumā par sadarbību paredzētās priekšrocības.

Īpašajā liecību gadījumā, protams, ir iespējams, ka uzņēmuma, kas ir lūdzis atbrīvojumu no naudas soda, darbinieki, kuriem ir jārīkojas tā interesēs, arī vēlas iesniegt pēc iespējas vairāk apsūdzošu pierādījumu, ņemot vērā arī to, ka viņu sadarbība procesā var pozitīvi ietekmēt viņu profesionālo nākotni. Tomēr, ja tā ir, attiecīgie darbinieki tāpat apzināsies, kādas ir iespējamās negatīvās sekas neprecīzu pierādījumu iesniegšanai, kas padarītas vēl delikātākas apstiprināšanas ar citiem pierādījumiem prasības dēļ.

(sal. ar 94. un 111. punktu)

8.      Lai Komisija saskaņā ar Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas sodiem un to apmēra samazināšanu aizliegto vienošanos gadījumos 21. punktu varētu samazināt naudas sodu, attiecīgajiem pierādījumiem ir jābūt ar ievērojamu pierādījuma spēku salīdzinājumā ar Komisijas rīcībā jau esošajiem pierādījumiem. Tāpēc apžēlošanas pieteikumā, kas iesniegts pēc atbildes uz paziņojumu par iebildumiem, uzņēmums, kurš vēlas saņemt naudas soda samazinājumu, var likumīgi koncentrēties uz pierādījumiem, kas atbilstoši šā uzņēmuma uzskatam līdz šim vēl nav bijuši no tiesību viedokļa pietiekami pierādīti, lai sniegtu ievērojamu pievienoto vērtību. Šis apstāklis ļauj izskaidrot, kādēļ attiecīgais uzņēmums neapskata pierādījumus, kurus tas uzskata par neapšaubāmi apstiprinātiem ar iepriekš iesniegtiem pierādījumiem.

Tāpat, ņemot vērā Paziņojuma par sadarbību 21. punkta formulējumu, nevar izslēgt, ka pierādījumu, kuriem ir zināms pierādījuma spēks, bet kuri attiecas uz faktiem, kas jau ir apstiprināti ar citiem pierādījumiem, iesniegšana neizraisa nekādu samazināšanu.

(sal. ar 146. un 147. punktu)

9.      Nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas minētas EKL 81. panta 1. punktā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. pantā, obligāti jāizriet no vairāku tādu uzņēmumu savstarpējas sadarbības, kuri visi ir pārkāpuma līdzdalībnieki, bet kuru līdzdarbība var notikt dažādās formās, tostarp atkarībā no attiecīgā tirgus īpatnībām un no katra uzņēmuma stāvokļa šajā tirgū, īstenojamiem mērķiem un izvēlētā vai paredzētā īstenošanas veida. Tomēr tas vien, ka katra uzņēmuma dalība pārkāpumā notiek tam atbilstošā formā, nav pietiekami, lai izslēgtu tā atbildību par visu pārkāpumu kopumā, tostarp par rīcību, kuru pēc būtības ir īstenojuši citi iesaistītie uzņēmumi, bet kurai ir tie paši pret konkurenci vērstie mērķi vai sekas.

Tādējādi uzņēmums, kas ir piedalījies pārkāpumā ar savu rīcību, kura atbilst nolīguma vai saskaņotu darbību ar pret konkurenci vērstu mērķi jēdzienam EKL 81. panta 1. punkta vai EEZ līguma 53. panta 1. punkta izpratnē un ir vērsta uz pārkāpuma īstenošanu kopumā, tāpat ir atbildīgs par citu uzņēmumu rīcību šī paša pārkāpuma ietvaros attiecībā uz visu savu piedalīšanās minētajā pārkāpumā laiku, ja tiek konstatēts, ka minētais uzņēmums ir zinājis par citu uzņēmumu prettiesisko rīcību vai varēja to loģiski paredzēt un bija gatavs uzņemties risku.

Tāds ir tāda trešās valsts uzņēmuma gadījums, kuram bijusi tikai pasīva loma attiecībā uz konkrētu projektu piešķiršanu Eiropas ražotājiem EEZ tirgū, šim uzņēmumam apņemoties nesaņemt šādus projektus, jo tam bija zināma attiecīgā vienošanās un šī pasīvā loma nebija pašu izvēle, bet gan to piedalīšanās forma nolīgumā par EEZ tirgu, un šī piedalīšanās bija priekšnosacījums, lai varētu notikt projektu piešķiršana EEZ starp Eiropas ražotājiem.

(sal. ar 218.–222. punktu)

10.    Pastāvot strīdam par to, vai ir noticis konkurences noteikumu pārkāpums, tiesiskās drošības prasība, kuru bauda tirgus dalībnieki, nozīmē, ka Komisija, kam ir uzlikts pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus, iesniedz no tiesību viedokļa pietiekamus pierādījumus tam, ka pastāv apstākļi, kas veido pārkāpumu. Attiecībā uz apgalvoto pārkāpuma ilgumu tas pats tiesiskās drošības princips nosaka, ka tad, ja nav pierādījumu, uz kuriem pamatojoties varētu tieši pierādīt pārkāpuma ilgumu, Komisija iesniedz vismaz tādus pierādījumus, kas attiecas uz apstākļiem, kas ir pietiekami tuvi laika ziņā, tā, lai saprātīgi varētu atzīt, ka šis pārkāpums ir nepārtraukti turpinājies laika posmā no viena līdz otram minētajam datumam.

Turklāt tas, ka pierādījums par turpinātu pārkāpumu nav ticis iesniegts par konkrētiem periodiem, nav šķērslis, lai pārkāpumu uzskatītu par turpinātu kopējā periodā, kas ir plašāks nekā šie periodi, jo šāds konstatējums ir balstīts uz objektīvām un saskaņotām norādēm. Pārkāpuma vairāku gadu garumā ietvaros tam, ka aizliegtā vienošanās parādās dažādos laika posmos, kurus var nodalīt ar lielākiem vai mazākiem starpposmiem, nav ietekmes uz šīs aizliegtās vienošanās esamību, ar nosacījumu, ka šo pārkāpumu veidojošajām dažādajām darbībām ir viens mērķis un tās veido viena veida un turpinātu pārkāpumu.

(sal. ar 235. un 236. punktu)

11.    Ja EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, ir jāizvērtē katra uzņēmuma dalības relatīvais smagums. Tādējādi tas, ka uzņēmums nav piedalījies visās aizliegtās vienošanās sastāvdaļās, vai tas, ka tam ir bijusi nebūtiska loma tajos aspektos, kuros tas ir piedalījies, ir jāņem vērā, izvērtējot pārkāpuma smagumu un nosakot naudas sodu.

Attiecībā tieši uz nolīgumu, kura ietvaros trešās valsts uzņēmumi apņēmās neienākt Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) tirgū, Eiropas uzņēmumiem, savukārt, ar pozitīvu koluzīvu darbību palīdzību sadalot dažādus projektus šajā pašā tirgū, trešo valstu uzņēmumu rīcības smagums ir pielīdzināms Eiropas uzņēmumu rīcības smagumam, jo tas, ka tie nepiedalījās projektu piešķiršanā EEZ, nebija atkarīgs no to izvēles, bet vienkārši sekas to dalības attiecīgajā vienošanās veidam.

(sal. ar 258., 260.–262. punktu)

12.    EKL 81. panta 1. punkta pārkāpuma procesa ietvaros Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot naudas sodu summas, lai mudinātu uzņēmumus rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas.

Komisija nosaka naudas soda summu atkarībā no pārkāpuma smaguma un attiecīgā gadījumā – no tā ilguma. Pārkāpuma smagums ir jānosaka atkarībā no tādiem kritērijiem kā lietas konkrētie apstākļi, tās konteksts un naudas sodu preventīvās iedarbības apjoms. Ir jāņem vērā tādi objektīvi elementi kā pret konkurenci vērsto rīcību saturs un ilgums, to skaits un intensitāte, skartā tirgus apjoms un ekonomiskai sabiedriskai kārtībai nodarītais kaitējums. Analīzē arī ir jāņem vērā atbildīgo uzņēmumu relatīvais nozīmīgums un tirgus daļa, kā arī iespējamā recidīvā rīcība.

(sal. ar 280. un 281. punktu)

13.    Katru reizi, kad Komisija nolemj uzlikt naudas sodu saskaņā ar konkurences tiesībām, tai ir jāievēro vispārējie tiesību principi, tostarp vienlīdzīgas attieksmes princips, kā to ir interpretējušas Kopienu tiesas. Šis princips paredz, ka līdzīgas situācijas neaplūko atšķirīgi un atšķirīgas situācijas neaplūko līdzīgi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota.

Tādējādi, ciktāl ir jāpamatojas uz uzņēmumu, kas iesaistīti vienā un tajā pašā pārkāpumā, apgrozījumu, lai noteiktu attiecības starp uzliekamajiem naudas sodiem, vērā ņemamais periods ir jāierobežo tā, lai iegūtie skaitļi būtu, cik vien iespējams, salīdzināmi. Tādējādi, ja Komisija balstās uz dažādiem gadiem, lai noteiktu attiecīgo uzņēmumu pārdošanas apjomu visā pasaulē un lai aprēķinātu naudas sodu sākumsummu, kas minētajiem uzņēmumiem jāuzliek par periodu, kurā tie piedalījušies aizliegtajā vienošanās kā individuālie uzņēmumi, pamatojoties uz apgrozījumiem, kas īstenoti dažādos gados, tā neizturas pret šiem uzņēmumiem vienlīdzīgi. Lai arī Komisijas mērķis, kas ļauj salīdzināt kopuzņēmuma akcionāru spēju radīt kaitējumu konkurencei laika posmā pirms šā kopuzņēmuma radīšanas, ir leģitīms, tomēr šādu nevienlīdzīgu attieksmi nevar attaisnot, ja var konstatēt, ka Komisija būtu varējusi izmantot citas metodes, lai sasniegtu tās noteikto mērķi, lai saistībā ar atsauces gada izvēli pret uzņēmumiem neattiektos nevienlīdzīgi.

(sal. ar 282., 283., 286., 287. un 290.–292. punktu)