TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2023. gada 9. novembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās – Direktīva 2012/13/ES – Tiesības uz informāciju kriminālprocesā – 6. pants – Tiesības uz informāciju par apsūdzību – 6. panta 4. punkts – Izmaiņas sniegtajā informācijā – Izmaiņas noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā – Pienākums laikus informēt apsūdzēto personu un dot tai iespēju iesniegt savus argumentus par jauno apsvērto kvalifikāciju – Tiesību uz aizstāvību efektīva izmantošana – Procesa taisnīga norise – Direktīva (ES) 2016/343 – Konkrētu nevainīguma prezumpcijas aspektu un tiesību piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā nostiprināšana – 3. pants – Nevainīguma prezumpcija – 7. panta 2. punkts – Tiesības neliecināt pret sevi – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa – Krimināltiesas objektivitātes prasība – Noziedzīgā nodarījuma pārkvalificēšana pēc krimināltiesas iniciatīvas vai pēc apsūdzētās personas ierosinājuma
Lietā C‑175/22
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa, Bulgārija) iesniegusi ar 2022. gada 8. marta lēmumu un kas Tiesā reģistrēts tajā pašā dienā, kriminālprocesā pret
BK
piedaloties:
Spetsializirana prokuratura,
TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), tiesneši O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], S. Rodins [S. Rodin] un L. S. Rosi [L. S. Rossi],
ģenerāladvokāte: T. Čapeta [T. Ćapeta],
sekretāre: R. Stefanova‑Kamiševa [R. Stefanova‑Kamisheva], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2023. gada 2. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Čehijas Republikas valdības vārdā – M. Smolek un J. Vláčil, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – E. Rousseva un M. Wasmeier, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2023. gada 25. maija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV 2012, L 142, 1. lpp.) 6. panta 3. un 4. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta otro daļu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar kriminālprocesu, kas uzsākts pret BK par nodarījumiem, kuri sākotnēji prokuratūras izdotajā apsūdzības rakstā tika kvalificēti par korupciju, bet attiecībā uz kuriem iesniedzējtiesa apsver iespēju tos kvalificēt par krāpšanu vai tirgošanos ar ietekmi.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
Direktīva 2012/13
3 Direktīvas 2012/13 3., 9., 14. un 27.–29. apsvērumā ir noteikts:
“(3) Priekšnoteikums lēmumu savstarpējās atzīšanas principa īstenošanai krimināllietās ir dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās citas dalībvalsts krimināltiesību sistēmai. Savstarpējas atzīšanas apmērs ir ļoti atkarīgs no vairākiem parametriem, kas ietver mehānismus, kuri nodrošina aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesības, un kopējus minimālos standartus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu.
[..]
(9) [LESD] 82. panta 2. punktā paredzēts, ka var noteikt minimālos noteikumus, kas piemērojami dalībvalstīs, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu un policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts. Minētajā pantā “personas tiesības kriminālprocesā” minētas kā viena no jomām, kurā var pieņemt minimālos noteikumus.
[..]
(14) [..] [Šajā direktīvā] noteikti kopējie minimālie standarti, kas jāpiemēro attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos aizdomās turētām vai apsūdzētām personām sniedzamo informāciju par viņu tiesībām un par viņām izvirzīto apsūdzību, lai veicinātu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos. Šī direktīva ir pieņemta atbilstīgi tiesībām, kas noteiktas [H]artā, un jo īpaši tās 6., 47. un 48. pantā, balstoties uz [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, kas 1950. gada 4. novembrī parakstīta Romā] 5. un 6. pantu Eiropas Cilvēktiesību tiesas interpretācijā. [..]
[..]
(27) Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzētām personām būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija par izvirzīto apsūdzību, lai viņas varētu sagatavot savu aizstāvību un tiktu garantētas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.
(28) Aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām informācija par noziedzīgo darbību, par kuras izdarīšanu viņus tur aizdomās vai apsūdz, būtu jāsniedz nekavējoties un ne vēlāk kā pirms viņu pirmās nopratināšanas, ko veic policija vai cita kompetenta iestāde, neskarot notiekošās izmeklēšanas gaitu. Apraksts par faktiem, tostarp – ja ir zināmi – par laiku un vietu, kas saistīti ar noziedzīgo darbību, par kuras izdarīšanu personas tur aizdomās vai apsūdz, un iespējamā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija būtu jāpaziņo pietiekami detalizēti, ņemot vērā kriminālprocesa stadiju, kurā šādu aprakstu dara zināmu, lai aizsargātu procesa taisnīgu norisi un ļautu efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību.
(29) Ja kriminālprocesa gaitā apsūdzības detaļas mainās tā, ka tiek būtiski ietekmēta aizdomās turēto vai apsūdzēto personu situācija, vajadzības gadījumā, lai aizsargātu procesa taisnīgu norisi, tas šīm personām būtu jāpaziņo pietiekami savlaicīgi, lai viņas varētu efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību.”
4 Direktīvas 2012/13 1. pants “Priekšmets” ir formulēts šādi:
“Šī direktīva paredz noteikumus par aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesībām uz informāciju par viņu tiesībām kriminālprocesā un par viņiem izvirzīto apsūdzību. Tā paredz noteikumus arī par to personu tiesībām uz informāciju par viņu tiesībām, uz kurām attiecas Eiropas apcietināšanas orderis.”
5 Šīs pašas direktīvas 3. panta “Tiesības uz informāciju par tiesībām” 1. punktā ir paredzēts:
“Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētie vai apsūdzētās personas nekavējoties saņemtu informāciju vismaz par šādām procesuālajām tiesībām, kā tās piemērojamas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu minēto tiesību efektīvu īstenošanu:
a) tiesībām uz advokāta palīdzību;
b) tiesībām uz bezmaksas juridiskām konsultācijām un nosacījumiem šādu konsultāciju saņemšanai;
c) tiesībām tikt informētam par apsūdzību saskaņā ar 6. pantu;
d) tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu;
e) tiesībām klusēt.”
6 Minētās direktīvas 6. pantā “Tiesības uz informāciju par apsūdzību” ir paredzēts:
“1. Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētie vai apsūdzētās personas saņemtu informāciju par noziedzīgo darbību, kuras izdarīšanā viņus tur aizdomās vai apsūdz. Minēto informāciju sniedz nekavējoties un tik detalizēti, cik nepieciešams, lai garantētu procesa taisnīgu norisi un tiesību uz aizstāvību efektīvu īstenošanu.
[..]
3. Dalībvalstis nodrošina, lai ne vēlāk kā tad, kad tiesā tiek iesniegti apsūdzības argumenti, tiktu sniegta detalizēta informācija par apsūdzību, tostarp par noziedzīga nodarījuma būtību un juridisko kvalifikāciju, kā arī apsūdzētās personas līdzdalības pakāpi.
4. Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētie vai apsūdzētās personas nekavējoties tiktu informētas par jebkādām izmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, ja tas ir nepieciešams, lai garantētu procesa taisnīgu norisi.”
Direktīva (ES) 2016/343
7 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.), mērķis saskaņā ar tās 1. panta a) punktu ir it īpaši paredzēt “kopējus minimālos noteikumus” attiecībā uz “konkrētiem nevainīguma prezumpcijas aspektiem kriminālprocesā”.
8 Šīs direktīvas 3. pantā “Nevainīguma prezumpcija” ir paredzēts:
“Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētie un apsūdzētie tiek uzskatīti par nevainīgiem, kamēr nav pierādīta viņu vaina saskaņā ar tiesību aktiem.”
9 Minētās direktīvas 7. panta “Tiesības klusēt un neliecināt pret sevi” 2. punktā ir paredzēts:
“Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem ir tiesības neliecināt pret sevi.”
Bulgārijas tiesības
10 Nakazatelno‑protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss) (turpmāk tekstā – “NPK”), tā redakcijā, kas piemērojama pamatlietas faktiem, 287. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Prokuratūra ceļ jaunu apsūdzību, ja izmeklēšanas laikā tā konstatē pamatu būtiskām izmaiņām apsūdzības faktiskajā daļā vai bargākas krimināllikuma normas piemērošanai.”
11 Atbilstoši NPK 301. panta 1. punkta 2. apakšpunktam, taisot spriedumu, kompetentā tiesa izskata un izlemj, vai darbība ir noziedzīgs nodarījums un kā tā ir juridiski kvalificējama.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
12 2021. gada 26. februārī Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra, Bulgārija) vērsās iesniedzējtiesā ar apsūdzības rakstu pret BK par nodarījumiem, kas kvalificēti par korupciju un kas esot izdarīti, pildot policijas izmeklētāja pienākumus.
13 Saskaņā ar apsūdzības rakstā konstatēto BK pieprasīja naudas summu no diviem aizdomās turētajiem, lai, pildot savus pienākumus, veiktu šādas divas darbības. Pirmkārt, BK esot piedāvājis sniegt labvēlīgu atzinumu par aizdomās turēto lūgumiem atdot viņiem atpakaļ transportlīdzekļus, kas varētu būt izmantoti noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, un atdot viņiem šos transportlīdzekļus pēc prokurora apstiprinājuma saņemšanas. Otrkārt, BK esot piedāvājis arī abiem aizdomās turētajiem neiesaistīt viņus kā apsūdzētos saistībā ar noziedzīgo nodarījumu, par kuru viņi tika turēti aizdomās.
14 Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra) šos nodarījumus kvalificēja par korupciju, ko veicis policijas izmeklētājs, veicot izspiešanu, ļaunprātīgi izmantojot pilnvaras. Par šo noziedzīgo nodarījumu paredzētie sodi esot brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, naudas sods līdz 25 000 Bulgārijas levu (BGN) (aptuveni 12 500 EUR), mantas konfiskācija līdz pusei no notiesātās personas īpašuma, kā arī tiesību atņemšana.
15 BK iebilda pret šo kvalifikāciju. Šajā ziņā viņš apgalvoja, ka inkriminētās darbības nevar tikt uzskatītas par tādām, kas veiktas, pildot savus pienākumus, jo minētās darbības ietilpst nevis policijas izmeklētāja, bet prokurora kompetencē. Līdz ar to BK uzskata, ka atbilstoša kvalifikācija attiecībā uz šādām darbībām bija krāpšana.
16 Iesniedzējtiesa šajā ziņā ir norādījusi, ka minētās krāpšanas veids, kas rodas tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs gūst mantisku labumu par sliktu cietušajam, gūstot labumu no cietušā kļūdas, pieredzes trūkuma vai nezināšanas, ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
17 Tomēr Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra) uzturēja korupcijas kvalifikāciju. Iesniedzējtiesa ir precizējusi, ka saskaņā ar valsts procesuālajām tiesību normām apsūdzības izvirzīšana ir vienīgi prokurora kompetencē un kompetentā tiesa šajā ziņā nevar dot viņam nekādus norādījumus.
18 Līdz ar to pamatlietā gan lietas dalībnieki, gan iesniedzējtiesa ir koncentrējuši savu uzmanību uz korupcijas faktu pierādīšanu vai atspēkošanu. Šai tiesai esot jālemj par apsūdzību, kuru ir izvirzījis prokurors, proti, par korupciju. Tomēr gadījumā, ja tā pasludinātu attaisnojošu nolēmumu attiecībā uz apsūdzību korupcijā, tai būtu iespēja apsvērt faktu pārkvalificēšanu.
19 Saskaņā ar iesniedzējtiesas paskaidrojumiem valsts judikatūrā NPK 301. panta 1. punkta 2. apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar NPK 287. panta 1. punktu, ir interpretēts tādējādi, ka kompetentajai tiesai ir pilnvaras atzīt apsūdzēto par vainīgu, pamatojoties uz kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, kura sākotnēji bija izvirzīta apsūdzības rakstā, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šī jaunā kvalifikācija neietver būtiskas izmaiņas apsūdzības faktiskajā daļā un, otrkārt, ka tā neizraisa smagāku sodu par noziedzīgo nodarījumu kā tas, kas izriet no prokurora sākotnējās kvalifikācijas.
20 Tādējādi iesniedzējtiesa paskaidro, ka, piemērojot šo judikatūru, tā varētu pamatlietā izskatāmā strīda kontekstā kvalificēt nodarījumu par krāpšanu, kā to ierosina BK, jo par šo nodarījumu ir paredzēts vieglāks sods nekā korupcijas gadījumā.
21 Šī tiesa piebilst, ka tā varētu arī apsvērt iespēju pārkvalificēt inkriminētos nodarījumus par tirgošanos ar ietekmi. Proti, varētu uzskatīt, ka BK ir lūdzis aizdomās turētajiem samaksāt naudas summu, lai ietekmētu prokurora lēmumus, viņam pildot dienesta pienākumus, lai prokurors apstiprinātu aizdomās turēto transportlīdzekļu atdošanu un neceltu pret viņiem apsūdzību. Sods par noziedzīgu nodarījumu – tirgošanos ar ietekmi esot arī vieglāks nekā sods, kas ir paredzēts par noziedzīgu nodarījumu – korupciju, proti, brīvības atņemšanas sods uz laiku līdz sešiem gadiem vai naudas sods līdz 5000 BGN (aptuveni 2500 EUR).
22 Tomēr iesniedzējtiesa uzsver, ka nav garantijas attiecībā uz tiesību uz aizstāvību aizsardzību, ja kompetentā tiesa nolemj notiesāt apsūdzēto, pamatojoties uz nodarījumu kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, kura sākotnēji bija norādīta prokurora sagatavotajā apsūdzības rakstā. It īpaši šai tiesai neesot pienākuma iepriekš informēt apsūdzēto, nedz arī ļaut viņam sniegt savus argumentus par jauno paredzēto kvalifikāciju. Praksē apsūdzētais uzzinot par šo jauno kvalifikāciju notiesājošā spriedumā.
23 Tādējādi iesniedzējtiesa pauž šaubas par šādas prakses saderību ar Savienības tiesībām. Konkrētāk, pirmajā jautājumā šī tiesa vaicā, vai notiesājoša sprieduma pasludināšana, pamatojoties uz to inkriminēto nodarījumu kvalifikāciju, par kuriem apsūdzētais iepriekš nav ticis informēts, ir saderīga ar Direktīvas 2012/13 6. panta 3. un 4. punktu.
24 Otrais jautājums attiecas uz prasībām, kas izriet no Hartas 47. panta otrās daļas.
25 Iesniedzējtiesas ieskatā pienākums, kas tai varētu būt saskaņā ar atbildi uz pirmo jautājumu, informēt apsūdzēto par iespēju veikt nodarījuma kvalifikāciju, kas atšķiras no prokurora sākotnēji piedāvātās, varētu likt apšaubīt tiesas objektivitāti, kā arī procesa taisnīgumu. Šajā ziņā šī tiesa aplūko divus gadījumus.
26 Pirmkārt, ja kompetentā tiesa informē apsūdzēto par iespēju pēc pašas tiesas iniciatīvas apsvērt citu paredzēto kvalifikāciju, piemēram, tirdzniecības ar ietekmi kvalifikāciju pamatlietā, šī tiesa faktiski uzņemtos apsūdzētāja lomu. Tās ieskatā varētu apšaubīt tādas tiesas objektivitāti, kura pēc savas iniciatīvas ierosina jaunu juridisko kvalifikāciju un pēc tam pasludina notiesājošu spriedumu, pamatojoties uz šo kvalifikāciju, pat ja šī tiesa iepriekš ir devusi apsūdzētajam iespēju aizstāvēties šajā ziņā.
27 Otrkārt, ja kompetentā tiesa informētu apsūdzēto par iespēju piemērot paša apsūdzētā ierosināto nodarījuma kvalifikāciju, piemēram, krāpšanas kvalifikāciju pamatlietā, iesniedzējtiesa uzskata, ka no tā varētu izrietēt tiesību neliecināt pret sevi, kā arī noteikumu par lietas taisnīgu izskatīšanu aizskārums.
28 Iesniedzējtiesa tomēr uzsvēra, ka pamatlietā BK neatzina savu vainu krāpšanas noziedzīgā nodarījumā, bet tikai norādīja, ka prokurora norādītie fakti ir jākvalificē par krāpšanu, nevis korupciju.
29 Šādos apstākļos Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu ltiesa, Bulgārija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai valsts tiesību normu ([NPK] 301. panta 1. punkta 2. apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar [NPK] 287. panta 1. punktu) interpretācija atbilstoši judikatūrai, saskaņā ar kuru tiesa savā spriedumā pēc būtības var uzrādīt nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kas atšķiras no apsūdzības rakstā uzrādītās, ja vien tas netiek kvalificēts kā nodarījums ar bargāku sodu, ir pretrunā Direktīvas 2012/13 6. panta 3. un 4. punktam, tāpēc ka apsūdzētais pirms sprieduma pasludināšanas netika pienācīgi informēts par jauno, atšķirīgo juridisko kvalifikāciju un nevarēja pret to aizstāvēties?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: vai Hartas 47. panta otrajā daļā netiek pieļauts, ka tiesa informē apsūdzēto, ka tā pati varētu taisīt spriedumu pēc būtības, pamatojoties uz atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, kā arī dod apsūdzētajam iespēju sagatavot savu aizstāvību saistībā ar šo kvalifikāciju, jo šādas nepieļaušanas iemesls ir tas, ka iniciatīva par šo atšķirīgo juridisko kvalifikāciju nav bijusi prokuratūras iniciatīva?”
30 Ar 2022. gada 5. augusta vēstuli Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa, Bulgārija) informēja Tiesu, ka atbilstoši grozījumiem tiesību aktos, kas stājās spēkā 2022. gada 27. jūlijā, Spetsializiran nakazatelen sad (Specializētā krimināllietu tiesa) ir likvidēta un dažas šai pēdējai minētajai tiesai iesniegtās krimināllietas, tostarp pamatlieta, no šā datuma ir nodotas Sofiyski gradski sad (Sofijas pilsētas tiesa).
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
31 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2012/13 6. panta 3. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts judikatūru, kas ļauj tiesai, kura izskata krimināllietu pēc būtības, veikt inkriminēto nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, ko sākotnēji bija veikusi prokuratūra, ja jaunās kvalifikācijas rezultātā nevar tikt piemērots bargāks sods, iepriekš neinformējot apsūdzēto personu par paredzēto jauno kvalifikāciju un tādējādi nesniedzot tai iespēju praktiski un efektīvi īstenot tiesības uz aizstāvību attiecībā uz šādi konstatēto jauno noziedzīgo nodarījumu.
32 Kā izriet no Direktīvas 2012/13 1. panta, šajā direktīvā, kas ir pieņemta, pamatojoties uz LESD 82. panta 2. punktu, ir noteikti kopējie minimālie standarti attiecībā uz to, kā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiek informētas par viņu tiesībām un par tām izvirzīto apsūdzību.
33 No Direktīvas 2012/13 3. un 6. panta, lasot tos kopsakarā, izriet, ka tās 1. pantā minētās tiesības tikt informētam attiecas vismaz uz divām atšķirīgām tiesībām. Pirmkārt, saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām ir jābūt vismaz informētām par dažādām procesuālajām tiesībām, kas ir minētas šajā pantā, kurā ir ietvertas tiesības uz advokāta palīdzību, tiesības uz bezmaksas juridiskām konsultācijām un nosacījumi šādu konsultāciju saņemšanai, tiesības tikt informētam par apsūdzību, tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu, kā arī tiesības klusēt. Otrkārt, minētās direktīvas 6. pantā ir definēti noteikumi par tiesībām uz informāciju par apsūdzību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, Moro, C‑646/17, EU:C:2019:489, 43. punkts).
34 Šo noteikumu mērķis, kā to apstiprina Direktīvas 2012/13 27.–29. apsvērums, ir nodrošināt lietas taisnīgu izskatīšanu un ļaut efektīvi īstenot tiesības uz aizstāvību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 5. jūnijs, Kolev u.c., C‑612/15, EU:C:2018:392, 89. punkts).
35 Šis mērķis it īpaši prasa, lai apsūdzētā persona savlaicīgi saņemtu detalizētu informāciju par apsūdzību, tostarp par noziedzīgā nodarījuma veidu un juridisko kvalifikāciju, brīdī, kas tai ļauj efektīvi sagatavot savu aizstāvību, kā tas ir paredzēts šīs direktīvas 6. panta 3. punktā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 5. jūnijs, Kolev u.c., C‑612/15, EU:C:2018:392, 90. punkts).
36 Minētais mērķis, kā arī efektīva procesa norise nozīmē, ka apsūdzētā persona vai tās advokāts ir precīzi jāinformē par faktiem, saistībā ar kuriem šai personai ir izvirzīta apsūdzība, un to juridisko kvalifikāciju, lai varētu lietderīgi piedalīties argumentu apmaiņas procesā par apsūdzības pamatotību, ievērojot sacīkstes principu un pušu procesuālo tiesību vienlīdzības principu, lai efektīvi paustu savu nostāju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 5. jūnijs, Kolev u.c., C‑612/15, EU:C:2018:392, 92. un 93. punkts).
37 Šajā gadījumā no pirmā jautājuma formulējuma, kā arī no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertās informācijas izriet, ka iesniedzējtiesai ir šaubas par tiesas, kas izskata krimināllietu pēc būtības, pienākuma informēt apsūdzēto personu par inkriminēto nodarījumu juridiskās kvalifikācijas izmaiņām apjomu.
38 Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi iespēju, ka aizstāvībai sniegtā informācija par apsūdzību vēlāk var tikt grozīta, it īpaši attiecībā uz inkriminētā nodarījuma juridisko kvalifikāciju. Tomēr informācijai par šādiem grozījumiem ir jābūt sniegtai apsūdzētajai personai vai tās advokātam brīdī, kad tiem vēl ir iespēja efektīvi reaģēt, – pirms tiesas apspriedes stadijas. Šī iespēja ir paredzēta Direktīvas 2012/13 6. panta 4. punktā, kurā ir noteikts, ka apsūdzētajām personām nekavējoties ir jādara zināmas jebkādas kriminālprocesa gaitā notikušās izmaiņas informācijā, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, ja tas ir nepieciešams, lai garantētu procesa taisnīgu norisi (spriedums, 2021. gada 2. oktobris, ZX (Apsūdzības raksta koriģēšana), C‑282/20, EU:C:2021:874, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Turklāt šīs direktīvas 29. apsvērumā šajā ziņā ir arī precizēts, ka, ja kriminālprocesa gaitā apsūdzības detaļas mainās tā, ka tiek būtiski ietekmēta aizdomās turēto vai apsūdzēto personu situācija, vajadzības gadījumā, lai aizsargātu procesa taisnīgu norisi, tas šīm personām būtu jāpaziņo laikus, lai tās varētu efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību.
40 Šajā kontekstā ir jāuzsver nodarījuma juridiskās kvalifikācijas paziņošanas izšķirošā nozīme tiesību uz aizstāvību efektīvai īstenošanai. Proti, šī paziņošana apsūdzētajai personai vai tās advokātam ir nepieciešama, lai šī persona varētu saprast, par ko tā tiek apsūdzēta, attiecīgi organizēt savu aizstāvību, kā arī attiecīgā gadījumā apstrīdēt savu vainu, cenšoties pierādīt viena vai vairāku konstatēto noziedzīgo nodarījumu veidojošo apstākļu neesamību.
41 Līdz ar to jebkādas nodarījuma juridiskās kvalifikācijas izmaiņas, ko veic tiesa, kura izskata krimināllietu pēc būtības, var būtiski ietekmēt tiesību uz aizstāvību īstenošanu, kā arī procesa taisnīgu norisi Direktīvas 2012/13 6. panta 4. punkta izpratnē.
42 Tā tas ir gadījumā, pirmkārt, ja apsvērtais jaunais noziedzīgais nodarījums ietver jaunus noziedzīgo nodarījumu veidojošus apstākļus, par kuriem apsūdzētajai personai vēl nav bijusi iespēja sniegt savus argumentus.
43 Šādā situācijā, lai nodrošinātu procesa taisnīgu norisi, kā tas ir prasīts Direktīvas 2012/13 6. panta 4. punktā, krimināltiesai, kas izskata lietu pēc būtības, ir acīmredzami nepieciešams savlaicīgi informēt apsūdzēto personu vai tās advokātu par apsvērto jauno kvalifikāciju brīdī, kas tai ļauj efektīvi sagatavot savu aizstāvību, un sniegt šai personai iespēju praktiski un efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību šajā jautājumā.
44 Šajā gadījumā no Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka iesniedzējtiesa apsver iespēju nepieņemt policijas izmeklēšanas darbinieka korupcijas, ko tas īstenojis izspiešanas ceļā, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kvalifikāciju, ko sākotnēji bija pieņēmusi Spetsializirana prokuratura (specializētā prokuratūra), un aizstāt to ar krāpšanas vai tirgošanās ar ietekmi kvalifikāciju. Taču šie divi pēdējie noziedzīgie nodarījumi ietvertu veidojošos elementus, par kuriem BK vēl nav bijusi iespēja iesniegt savus argumentus.
45 Otrkārt, pat gadījumā, ja apsvērto jauno noziedzīgo nodarījumu salīdzinājumā ar iepriekš konstatēto noziedzīgo nodarījumu neveido jauns apstāklis, un tādējādi apsūdzētajai personai procesa laikā ir bijusi iespēja izklāstīt savus argumentus par visiem apstākļiem, kas veido šo jauno noziedzīgo nodarījumu, tas, ka krimināltiesa, kas izskata lietu pēc būtības, pārkvalificē noziedzīgo nodarījumu, tomēr var būtiski ietekmēt tiesību uz aizstāvību izmantošanu. Proti, nevar izslēgt, ka apsūdzētā persona, kurai ir paziņota apsvērtā jaunā kvalifikācija, savu aizstāvību organizē atšķirīgi.
46 Vēl ir jāuzsver, ka šajā kontekstā apstāklim, ka jaunā kvalifikācija nevar izraisīt bargāka soda piemērošanu, nav nekādas nozīmes. Proti, procesa taisnīga norise prasa, lai apsūdzētā persona varētu pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Paredzētā soda lielāka vai mazāka bardzība nav saistīta ar jautājumu par to, vai šīs tiesības varēja tikt izmantotas.
47 No tā izriet, ka tiesai, kas izskata krimināllietu pēc būtības, ja tā apsver pārkvalificēt noziedzīgo nodarījumu, ir laikus jāinformē apsūdzētā persona vai tās advokāts par apsvērto jauno kvalifikāciju tādā brīdī un apstākļos, kas šai personai ļauj efektīvi sagatavot savu aizstāvību un sniedz tai praktisku un efektīvu iespēju izmantot tiesības uz aizstāvību, ņemot vērā šo kvalifikāciju, lai nodrošinātu procesa taisnīgu norisi Direktīvas 2012/13 6. panta 4. punkta izpratnē. Nepieciešamība noteikt termiņu apsūdzētajai personai, lai tā sagatavotu vai pārskatītu savu aizstāvību šādā kontekstā, kā arī šī termiņa ilgums ir elementi, kas šai tiesai ir jānosaka, ņemot vērā visus atbilstošos apstākļus.
48 Iepriekšējā punktā izklāstīto interpretāciju apstiprina Direktīvas 2012/13 mērķi. Proti, kā izriet no šīs direktīvas 3., 9. un 14. apsvēruma, nosakot kopējus minimālos standartus attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos aizdomās turēto vai apsūdzēto personu informēšanu par viņu tiesībām un viņiem izvirzīto apsūdzību, mērķis ir stiprināt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un tādējādi veicināt spriedumu, kā arī tiesas nolēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās.
49 Kā ģenerāladvokāte būtībā ir norādījusi secinājumu 59.–71. punktā, šī sprieduma 47. punktā sniegtā interpretācija, kuras rezultātā ir izveidots skaidrs un vienkāršs piemērošanas noteikums attiecībā uz tiesas, kas izskata krimināllietu pēc būtības, pienākumu laikus informēt apsūdzēto personu, ja šī tiesa apsver pārkvalificēt noziedzīgo nodarījumu, veicina tiesību uz aizstāvību ievērošanu, kā arī kriminālprocesa taisnīgu norisi dalībvalstīs. Šādi rīkojoties, šī interpretācija nostiprina savstarpējo uzticēšanos starp šīm valstīm un tādējādi atvieglo spriedumu, kā arī tiesu nolēmumu krimināllietās savstarpēju atzīšanu atbilstoši šīs direktīvas mērķiem.
50 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2012/13 6. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts judikatūru, saskaņā ar kuru tiesai, kas izskata krimināllietu pēc būtības, ir ļauts veikt inkriminēto nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, ko sākotnēji bija veikusi prokuratūra, laikus neinformējot apsūdzēto personu par apsvērto jauno kvalifikāciju brīdī un apstākļos, kas šai personai ļautu efektīvi sagatavot savu aizstāvību, un tādējādi nesniedzot šai personai iespēju praktiski un efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību attiecībā uz šo jauno kvalifikāciju. Šajā kontekstā apstāklim, ka minētās kvalifikācijas rezultātā nevar tikt piemērots bargāks sods nekā par noziedzīgo nodarījumu, kura izdarīšanā persona sākotnēji tika apsūdzēta, nav nekādas nozīmes.
Par otro jautājumu
51 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar LESD 267. pantu iedibinātās sadarbības starp valstu tiesām un Tiesu procedūras ietvaros tai ir jāsniedz valsts tiesai noderīga atbilde, kas ļautu izlemt tās izskatīšanā esošo strīdu. Šajā nolūkā Tiesai vajadzības gadījumā ir jāpārformulē tai uzdotie jautājumi. Turklāt Tiesai var nākties ņemt vērā tādas Savienības tiesību normas, uz kurām valsts tiesa sava jautājuma izklāstā nav atsaukusies. Apstāklis, ka valsts tiesa prejudiciālo jautājumu ir izteikusi, formāli atsaucoties uz noteiktām Savienības tiesību normām, neliedz Tiesai sniegt šai tiesai visus interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izspriežot izskatāmo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa savu jautājumu formulējumā uz tiem ir atsaukusies (spriedums, 2022. gada 22. decembris, Ministre de la Transition écologique un Premier ministre (Valsts atbildība par gaisa piesārņojumu), C‑61/21, EU:C:2022:1015, 34. punkts).
52 Izskatāmajā lietā no iesniedzējtiesas sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka gadījumā, ja tiesa, kas izskata krimināllietu pēc būtības, pārkvalificē noziedzīgu nodarījumu, iesniedzējtiesai rodas šaubas par šīs pēdējās minētās tiesas objektivitāti, ja jaunā kvalifikācija ir veikta pēc tās ierosmes, un par tiesību neliecināt pret sevi ievērošanu, ja jaunu kvalifikāciju ir ierosinājusi apsūdzētā persona.
53 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīvas 2016/343 3. pantā un 7. panta 2. punktā attiecīgi ir garantēta nevainīguma prezumpcija un tiesības neliecināt pret sevi.
54 Līdz ar to, ņemot vērā šā sprieduma 51. punktā atgādināto judikatūru, ir jāuzskata, ka ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2016/343 3. un 7. pants, kā arī Hartas 47. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tiesai, kas izskata krimināllietu pēc būtības, ir atļauts pēc savas iniciatīvas vai pēc apsūdzētās personas ierosinājuma veikt inkriminēto nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, ko sākotnēji bija veikusi prokuratūra, tostarp gadījumā, ja šī tiesa laikus ir informējusi apsūdzēto personu par apsvērto jauno kvalifikāciju tādā brīdī un apstākļos, kas tai ir ļāvuši efektīvi sagatavot savu aizstāvību, un tādējādi ir sniegusi šai personai iespēju praktiski un efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību, ņemot vērā šādi veikto jauno kvalifikāciju.
55 Pirmkārt, ir jāuzsver, ka valsts tiesību norma, kas ļauj tiesai, kura izskata krimināllietu pēc būtības, pārkvalificēt noziedzīgo nodarījumu, pati par sevi nevar likt apšaubīt Direktīvas 2016/343 3. pantā garantēto nevainīguma prezumpciju vai šīs tiesas objektivitāti Hartas 47. panta otrās daļas izpratnē pat tad, ja jaunā kvalifikācija ir veikta pēc minētās tiesas iniciatīvas.
56 Šajā ziņā Tiesa jau ir atzinusi, ka dalībvalsts tiesībās krimināltiesām, kas izskata lietu pēc būtības, var tikt piešķirtas pilnvaras pārkvalificēt faktus, kas tām likumīgi iesniegti, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts, ka apsūdzētajām personām ir bijusi iespēja praktiski un efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību šajā jautājumā, savlaicīgi informējot viņas par apsūdzības pamatu, proti, materiāliem faktiem, kas tām tiek pārmesti un uz kuriem ir balstīta apsūdzība, kā arī par šo faktu detalizētu juridisko kvalifikāciju (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, Moro, C‑646/17, EU:C:2019:489, 55. punkts).
57 Proti, apstāklis, ka tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, nolemj pārkvalificēt noziedzīgo nodarījumu bez prokuratūras iesaistīšanās šajā ziņā, norāda, ka šī tiesa uzskata, ka inkriminētie nodarījumi, ja tie tiktu pierādīti, varētu atbilst šai jaunajai kvalifikācijai, nevis ka minētā tiesa jau ir paudusi savu viedokli par apsūdzētās personas vainu.
58 Otrkārt, runājot par Direktīvas 2016/343 7. panta 2. punktā paredzētajām tiesībām neliecināt pret sevi, tas, ka apsūdzētais ierosina jaunu viņam inkriminēto nodarījumu kvalifikāciju, pats par sevi nenozīmē, ka šī persona atzīst savu vainu, ņemot vērā jauno kvalifikāciju.
59 Turklāt pamatlietā iesniedzējtiesa uzsvēra, ka, lai gan BK bija norādījis, ka Spetsializirana prokuratura (Specializētā prokuratūra) norādītie fakti ir jākvalificē par krāpšanu, nevis korupciju, viņš tomēr nav atzinis savu vainu krāpšanas noziedzīgā nodarījumā.
60 Katrā ziņā neviena Savienības tiesību norma neliedz apsūdzētajai personai atzīt, ka tā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
61 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2016/343 3. un 7. pants, kā arī Hartas 47. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tiesai, kas izskata krimināllietu pēc būtības, ir atļauts pēc savas iniciatīvas vai pēc apsūdzētās personas ierosinājuma veikt inkriminēto nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, ko sākotnēji bija veikusi prokuratūra, ja vien šī tiesa laikus ir informējusi apsūdzēto personu par apsvērto jauno kvalifikāciju tādā brīdī un apstākļos, kas tai ir ļāvuši efektīvi sagatavot savu aizstāvību, un tādējādi ir sniegusi šai personai iespēju praktiski un efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību, ņemot vērā šādi veikto jauno kvalifikāciju.
Par tiesāšanās izdevumiem
62 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā 6. panta 4. punkts
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tas nepieļauj tādu valsts judikatūru, saskaņā ar kuru tiesai, kas izskata krimināllietu pēc būtības, ir ļauts veikt inkriminēto nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, ko sākotnēji bija veikusi prokuratūra, laikus neinformējot apsūdzēto personu par apsvērto jauno kvalifikāciju brīdī un apstākļos, kas šai personai ļautu efektīvi sagatavot savu aizstāvību, un tādējādi nesniedzot šai personai iespēju praktiski un efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību attiecībā uz šo jauno kvalifikāciju. Šajā kontekstā apstāklim, ka minētās kvalifikācijas rezultātā nevar tikt piemērots bargāks sods nekā par noziedzīgo nodarījumu, kurā persona sākotnēji tika apsūdzēta, nav nekādas nozīmes.
2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 3. un 7. pants, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa
ir jāinterpretē tādējādi, ka
tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru tiesai, kas izskata krimināllietu pēc būtības, ir atļauts pēc savas iniciatīvas vai pēc apsūdzētās personas ierosinājuma veikt inkriminēto nodarījumu juridisko kvalifikāciju, kas atšķiras no tās, ko sākotnēji bija veikusi prokuratūra, ja vien šī tiesa laikus ir informējusi apsūdzēto personu par apsvērto jauno kvalifikāciju tādā brīdī un apstākļos, kas tai ir ļāvuši efektīvi sagatavot savu aizstāvību, un tādējādi ir sniegusi šai personai iespēju praktiski un efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību, ņemot vērā šādi veikto jauno kvalifikāciju.
[Paraksti]