Prasība, kas celta 2010. gada 28. janvārī - Faci/Komisija

(lieta T-46/10)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Faci SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji - S. Piccardo, S. Crosby un S. Santoro, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā konstatēts, ka prasītāja vienojās noteikt cenas, sadalīt tirgus, izmantojot tirdzniecības kvotas, un sadalīt klientus;

atcelt vai būtiski samazināt prasītajai noteikto naudas sodu;

atcelt lēmumu, ciktāl ar to piešķirts samazinājums naudas sodam, kas sākotnēji ticis aprēķināts Bärlocher, vai būtiski samazināt piešķirto samazinājumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 11. novembra lēmumu (Lieta Nr. COMP/38.589 - Termiskie stabilizatori) tiktāl, ciktāl Komisija konstatēja, ka prasītāja ir atbildīga par EKL 81. panta (tagad - LESD 101. pants) un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu, vienojoties noteikt cenas, sadalīt tirgus, izmantojot tirdzniecības kvotas un sadalīt klientus ESBO/esteru nozarē. Pakārtoti, prasītāja lūdz nozīmīgi samazināt tai noteikto naudas sodu.

Savu prasības pieteikumu pamatojot prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi vispārējos tiesību principus, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ir pārkāpusi labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principus, ir rīkojusies bez pilnvarām vai ir pārkāpusi netraucētas konkurences principu, nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un nav pareizi piemērojusi 2006. gada pamatnostādnes par naudas sodu noteikšanu. Prasītāja izvirza piecus pamatus.

Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, pārāk zemu novērtējot pierādījumus par laika periodu pirms prasītājas līdzdalības kartelī, un vienlaikus pārāk augstu novērtējot citus pierādījumus. Līdz ar to, novērtējot prasītājas izdarītā pārkāpuma smagumu, pienācīgi netika novērtēta nozīme apstāklim, ka vissmagāko pārkāpumu kartelis, kas pilnībā darbojās un ietvēra cenu noteikšanu, tirgu sadalīšanu, klientu sadali, kaitējošu cenu noteikšanu un pat kukuļošanu, par kuru noslēgta vienošanās, bija izbeigts pirms sākās prasītājas dalība.

Komisija esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, attiecoties pret prasītāju tāpat kā pret pārējiem uzņēmumiem, kamēr tās pārkāpuma relatīvais smagums prasīja nozīmīgi atšķirīgu attieksmi. Komisija, nosakot naudas sodu, noteica atšķirību tikai 1% apmērā no tirdzniecības vērtības konkrētajā tirgū, neraugoties uz apstākli, ka prasītāja bija izdarījusi mazāk pārkāpumu un neviens no tās izdarītajiem pārkāpumiem nebija kāds no vissmagākajiem pārkāpumiem, un neraugoties uz to, ka tā bija konstatējusi, ka prasītāja nebija vienošanos īstenojusi. Turklāt Komisija esot pārkāpusi diskriminācijas aizliegumu, prasītāju par to, ka attiecībā uz to tika veikta izmeklēšana, informējot daudz vēlāk nekā pārējos uzņēmumus, tādējādi nodarot tai kaitējumu.

Komisija esot pārkāpusi labas pārvaldības principu, ņemot vērā nesaprātīgi ilgo administratīvo procesu un procesa apturēšanu, lai atrisinātu pagaidu jautājumu. Esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo Komisijas rīcība bija netaisnīgi kaitējoša prasītājai, kurai tā rezultātā būtu bijis jāsaņem naudas soda samazinājums, kas būtu nozīmīgi lielāks par tās saņemto 1%.

Prasītāja apstrīd Bärlocher, kas ir prasītājas faktiska vai iespējama konkurente, piešķirto naudas soda samazinājumu (vairāk nekā 95%), pamatojoties uz kompetences neesamību, vienlīdzīgas attieksmes principa tā plašākajā nozīmē pārkāpumu un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka naudas soda samazinājums ir pielīdzināms subsīdijai, kas var izraisīt konkurences traucējumu. Turklāt vai pakārtoti, Komisija nebija norādījusi samazinājuma pamatojumu lēmuma redakcijā, kas tika paziņota prasītājai, kas ir pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.

Prasītājai noteiktas naudas sods pārkāpjot 2006. gada pamatnostādnes par naudas sodu noteikšanu un attiecīgos principus. Nosakot naudas sodu, Komisija neesot pienācīgi ņēmusi vērā apstākli, ka prasītāja nebija iesaistīta vissmagākajos karteļa pārkāpumus, salīdzinājumā ar pārējiem uzņēmumiem, un ka tā bija parādījusi konkurējošu uzvedību visā konkrētajā tirgū. Prasītājas pārkāpuma smagums esot ticis kļūdaini novērtēts, tai piedēvējot pret konkurenci vērstu uzvedību. Turklāt Komisija neesot novērtējusi Faci faktisko lomu, neesot ņēmusi vērā prasītājas ierobežoto lielumu, ierobežoto tirgus varu un tās nespēju kaitēt konkurencei salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem un neesot to labojusi, izdarot atsauci uz 2006. gada pamatnostādņu par naudas sodu noteikšanu 37. punktu, tai tās piemērotu tiesiskā veidā.

____________