TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2018. gada 12. aprīlī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vide – Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu aizsardzība – Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas – 6. panta 3. punkts – Iepriekšēja izpēte, lai noteiktu, vai ir jāveic īpaši aizsargājamas dabas teritorijas plāna vai projekta ietekmes novērtējums vai arī tas nav jāveic – Pasākumi, kas var tikt ņemti vērā šajā ziņā
Lieta C‑323/17
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko High Court (Augstā tiesa, Īrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 10. maijā un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 30. maijā, tiesvedībā
People Over Wind,
Peter Sweetman
pret
Coillte Teoranta.
Tiesa (septītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši K. Toadere [C. Toader] (referente) un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– People Over Wind un M. Sweetman vārdā – O. Clarke, solicitor, O. Collins, BL, un J. Devlin, SC,
– Coillte Teoranta vārdā – J. Conway, solicitor, S. Murray, BL, un D. McGrath, SC,
– Eiropas Komisijas vārdā – C. Hermes un E. Manhaeve, pārstāvji,
ņemot vērā lēmumu, kas pieņemts pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas, izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”) 6. panta 3. punktu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp People Over Wind, vides aizsardzības nevalstisku organizāciju, un Peter Sweetman, no vienas puses, un Coillte Teoranta (turpmāk tekstā – “Coillte”), Īrijas valstij piederošu sabiedrību, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, no otras puses, par būvdarbiem, kas vajadzīgi, lai uzstādītu kabeli, ar kuru vējparks tiek pieslēgts elektroenerģijai.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas preambulas desmito apsvērumu:
“tā kā attiecīgi jāizvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, kura ir vai tiks noteikta par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju”.
4 Šīs direktīvas 2. pantā ir noteikts:
“1. Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.
2. Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas.
3. Veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, ņem vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras prasības, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības.”
5 Minētās direktīvas 3. panta 1. punkts ir formulēts šādi:
“Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.
[..]”
6 Šīs pašas direktīvas 6. pantā ir paredzēts:
“1. Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.
2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī lai novērstu traucējumu, kas skar sugas, kuru dēļ noteikta attiecīgā teritorija, ja šāds traucējums varētu būt nozīmīgs attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem.
3. Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.
4. Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.
Ja attiecīgajā teritorijā sastopams prioritārs dabiskās dzīvotnes veids un/vai prioritāra suga, tad vienīgie pieņemamie argumenti ir tie, kas saistīti ar veselības aizsardzību vai sabiedrības drošību, videi primāri svarīgām labvēlīgām pārveidēm vai, pēc Komisijas atzinuma, citām sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.”
Īrijas tiesības
7 High Court (Augstā tiesa, Īrija) precizē, ka attīstības atļauja ir regulēta Planning and Development Acts (Likumi par teritorijas plānošanu un attīstību), kā arī saskaņā ar tiem pieņemtajos noteikumos. Kompetentā iestāde ir vietējā plānošanas iestāde, un tās lēmumus var pārsūdzēt An Bord Pleanála (Valsts teritorijas plānošanas apelācijas padome, Īrija).
8 Daži būvdarbu veidi tiek uzskatīti par “attīstības projektiem, kuriem nav jāpiešķir atļauja,” un, izņemot dažus izņēmuma gadījumus, tiem nav jāsaņem atļauja atbilstoši likumiem par teritorijas plānošanu un attīstību. Tādējādi, piemēram, atļauja nav jāpiešķir būvdarbiem, ja “pakalpojumu sniedzējs, kurš ir tiesīgs sniegt elektroenerģijas pakalpojumus, īsteno attīstības projektu, kas paredz izvietot zem zemes elektrotīklu, cauruļvadus, kabeļus vai citu aparatūru, lai sniegtu pakalpojumu”.
9 Tomēr attiecībā uz “attīstības projektiem, kuriem nav jāpiešķir atļauja,” varētu būt jāsaņem cita veida piekrišana vai arī uz tiem ir attiecināms apstiprināšanas process. European Communities (Birds and Natural Habitats) Regulations 2011 (2011. gada noteikumi, kas pieņemti Eiropas Kopienu ietvaros (putni un dzīvotnes); turpmāk tekstā – “2011. gada noteikumi”) ir piemērojami projektiem, kas nav attīstības projekti, attiecībā uz kuriem ir jāsaņem attīstības atļauja likumu par teritorijas plānošanu un attīstību izpratnē. Turklāt attīstības projektam, kas ietilpst kategorijā “attīstības projekts, kuram nav jāpiešķir atļauja,” tomēr ir jāsaņem atļauja saskaņā ar Likumiem par teritorijas plānošanu un attīstību, ja atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam ir jāveic attiecīgs novērtējums.
10 Saskaņā ar 2011. gada noteikumu 42. pantu:
“1. Attiecībā uz plānu vai projektu, par kuru ir saņemts atļaujas piešķiršanas pieteikums vai kuru valsts iestāde vēlas uzsākt vai pieņemt un kurš nav nedz tieši saistīts ar teritoriju, kas ir Eiropas teritorija, nedz vajadzīgs tās apsaimniekošanai, valsts iestāde veic iepriekšēju izpēti saistībā ar attiecīgo novērtējumu, lai, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas un teritorijas aizsardzības mērķus, novērtētu, vai šim plānam vai projektam atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būt būtiska ietekme uz Eiropas teritoriju.
2. Pirms tiek piešķirta plāna vai projekta atļauja vai pirms tiek pieņemts lēmums uzsākt vai pieņemt plānu vai projektu, valsts iestāde veic iepriekšēju izpēti, lai noteiktu vajadzību veikt atbilstošu novērtējumu saskaņā ar 1. punktu.
[..]
6. Valsts iestāde nolemj, ka ir jāveic plāna vai projekta atbilstošs novērtējums, ja plāns vai projekts nav nedz tieši saistīts ar teritoriju, kas ir Eiropas teritorija, nedz vajadzīgs tās apsaimniekošanai, un ja, pamatojoties uz objektīvu zinātnisko informāciju, kas iegūta, veicot iepriekšēju izpēti atbilstoši šim pantam, nevar tikt izslēgts, ka plāns vai projekts atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem būtiski ietekmēs Eiropas teritoriju.
7. Valsts iestāde nolemj, ka nav jāveic plāna vai projekta atbilstošs novērtējums, ja plāns vai projekts nav nedz tieši saistīts ar teritoriju, kas ir Eiropas teritorija, nedz vajadzīgs tās apsaimniekošanai, un ja, pamatojoties uz objektīvu zinātnisko informāciju, kas iegūta, veicot iepriekšēju izpēti atbilstoši šim pantam, nevar tikt izslēgts, ka plāns vai projekts atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem būtiski ietekmēs Eiropas teritoriju.”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
11 Pamatlieta attiecas uz vējparka pieslēgšanas elektroenerģijas tīklam kabeļa uzstādīšanas iespējamās ietekmes novērtējumu divās īpaši aizsargājamas dabas teritorijās saskaņā ar Eiropas ekoloģisko tīklu Natura 2000, proti, Berovas upe un Nores upe (Īrija). Šī teritorija ir saldūdens pērļu gliemenes (margaritifera durrovensis; turpmāk tekstā – “Nores pērļu gliemene”) Īrijas pasugas dzīvotne. Šī suga ir norādīta Dzīvotņu direktīvas II pielikumā. Esošais šo pieaugušo pērļu gliemeņu skaits saskaņā ar iesniedzējtiesas iesniegto vērtējumu ir tikai 300 indivīdi, savukārt 1991. gadā īpatņu skaits sasniedza 20 000. Katra īpatņa paredzamais dzīves ilgums bija no 70 līdz 100 gadiem, bet Nores pērļu gliemene nav vairojusies kopš 1970. gada. Šī tiesa uzskata, ka jaunākais monitorings parāda, ka šī suga izmirst tādēļ, ka Nores gultnē ir paaugstināta nogulsnēšanās, attiecībā uz ko minētā suga ir īpaši jutīga, jo šī nogulsnēšanās kavē ar panākumiem atkal apdzīvot minēto upi jauniem īpatņiem.
12 Saistībā ar pamatlietā aplūkoto vējparka attīstības atļauju, izņemot tā pieslēgšanu tīklam, notika iepriekšējas procedūras. Šai atļaujai, ko 2013. gadā piešķīra Valsts teritorijas plānošanas apelācijas padome, tika paredzēti dažādi nosacījumi. Tādējādi atbilstoši šīs atļaujas 17. nosacījumam “attīstības projekta būvniecību veic saskaņā ar Būvniecības pārvaldības plānu, kurš tiek iesniegts iestādei, kam ir kompetence attiecībā uz teritorijas plānošanu, un attiecībā uz kuru šī iestāde ir izsniegusi rakstveida piekrišanu, pirms sākt īstenot attīstības projektu. Šajā plānā ir jāparedz detalizēta informācija par attīstības projektā plānotajām būvniecības metodēm, tostarp [..] k) līdzekļiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka virszemes ūdeņu notece tiek kontrolēta tādējādi, ka nekādas sanesas vai citi piesārņotāji nenonāk ūdeņos [..]”.
13 Pēc šīs atļaujas piešķiršanas pasūtītājs pievērsās jautājumam par attiecīgā vējparka pieslēgšanu elektroenerģijas tīklam ar kabeļa palīdzību, un šis pieslēgums ir pamatlietas priekšmets.
14 Prasītāji pamatlietā uzskata, ka upes piesārņojumiem, kas radušies, uzstādot minēto pieslēguma kabeli, kā, piemēram, sanesas un nogulsnes, ir kaitīga ietekme uz Nores pērļu gliemenēm.
15 Coillte apgalvo, ka pamatlietā aplūkotā iekārta ir “projekts, kuram nav jāpiešķir” atļauja, attīstības nozarē piemērojamo valsts tiesību aktu izpratnē. Tomēr tā piekrīt, ka gadījumā, ja ir atbilstoši jānovērtē projekta ietekme uz vidi, būtu jāsaņem atļauja teritorijas attīstības jomā no vietējās iestādes, kas ir atbildīga par šo attīstību.
16 Lai noteiktu, vai ir jāveic šāds atbilstošs novērtējums, sabiedrība iesaistīja konsultantus, kam bija jāveic minētā pārbaude (turpmāk tekstā – “iepriekšēja izpēte”).
17 Šo konsultantu sagatavotajā iepriekšējās izpētes ziņojumā tostarp tika secināts:
“a) Aizsardzības pasākumu neesamības gadījumā suspendētās daļiņas var nonākt ūdenstilpnēs, kas atrodas plānotajā maršrutā, tostarp paredzētajās galveno urbumu vietās.
b) Attiecībā uz [Nores pērļu gliemeni], ja paredzēto kabeļa uzstādīšanas būvdarbu dēļ sanesas vai tādi piesārņotāji kā betons pa strautiem vai mazākām upītēm nonāktu upes daļā, kurā dzīvo pērļu gliemenes, tas negatīvi ietekmētu pērļu gliemeņu populāciju. Grants nogulsnēšanās var aizkavēt pietiekamu ūdens plūsmu caur to, atstājot jaunās [Nores pērļu gliemenes] skābekļa badā.”
18 No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka šajā ziņojumā ir analizēti arī “aizsardzības pasākumi”.
19 Līdz ar to, pamatojoties uz minēto ziņojumu, “programmas vadītājs” izteica Coillte šādas rekomendācijas:
“Kā precīzi ir izklāstīts iepriekšējās izpētes ziņojumā [..], lai noteiktu vajadzību veikt pienācīgu novērtējumu, pamatojoties uz secinājumiem šajā ziņojumā un ievērojot labākās zinātnes atziņas, pieslēgšanas tīklam būvdarbi būtiski neietekmē attiecīgās Eiropas aizsargājamās teritorijas, ņemot vērā mērķi saglabāt Eiropas aizsargājamās teritorijas atsevišķi vai kopā ar Kalinas [Cullenagh] [(Īrija)] vējparku un citiem plāniem vai projektiem, un pienācīgs novērtējums nav vajadzīgs. Iepriekš minētais tika secināts, pamatojoties uz attālumu no norādītā Kalinas tīkla pieslēguma līdz Eiropas aizsargājamām teritorijām, kā arī pamatojoties uz aizsardzības pasākumiem, kas bija paredzēti projekta būvniecības darbu ietvaros.”
20 Ņemot vērā iepriekš minēto pamatojumu un ieteikumu, Coillte kā 2011. gada noteikumu 42. punktā norādītā valsts iestāde nolēma, ka šajā gadījumā nav vajadzīgs nekāds atbilstošs novērtējums Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē.
21 Iesniedzējtiesa uzskata, ka lēmums par to, ka nav jāveic atbilstošs novērtējums, bija pamatots ar “aizsardzības pasākumiem”, kuri ir minēti iepriekšējās izpētes ziņojumā. Šī tiesa precizē, ka aizsardzības pasākumi, ko šī ziņojuma autori ir piedāvājuši un ņēmuši vērā, nav tik stingri kā attiecīgā vējparka būvniecībai piešķirtās attīstības atļaujas 17. nosacījuma k) punktā paredzētie.
22 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, High Court (Augstā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai un kādos apstākļos var ņemt vērā ietekmes mazināšanas pasākumus, veicot iepriekšēju izpēti, lai noteiktu vajadzību veikt attiecīgo novērtējumu saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu [..]?”
Par prejudiciālo jautājumu
23 Vispirms ir jāatgādina, ka Dzīvotņu direktīvas 6. pantā dalībvalstīm ir paredzēta virkne specifisku pienākumu un procedūru, lai nodrošinātu, kā izriet arī no šīs direktīvas 2. panta 2. punkta, dabisko dzīvotņu un it sevišķi īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšanu vai attiecīgā gadījumā atjaunošanu labvēlīgas aizsardzības statusā (spriedumi, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c.,C‑258/11, EU:C:2013:220, 36. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 31. punkts).
24 Saskaņā ar Tiesas judikatūru Dzīvotņu direktīvas 6. panta normas ir jāinterpretē kā vienots veselums attiecībā uz šajā direktīvā paredzētajiem aizsardzības mērķiem. Šā panta 2. un 3. punktā ir paredzēts nodrošināt vienādu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu aizsardzības līmeni, turpretim minētā panta 4. punkts ir vienīgi atkāpe no minētā 3. punkta otrā teikuma (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 14. janvāris, Grüne Liga Sachsen u.c., C‑399/14, EU:C:2016:10, 52. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Tādējādi ar minētās direktīvas 6. pantu pasākumi tiek iedalīti trīs kategorijās, proti, aizsardzības pasākumi, prevencijas pasākumi un kompensācijas pasākumi, kas ir paredzēti attiecīgi šī panta 1., 2. un 4. punktā. No Dzīvotņu direktīvas 6. panta formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā nav ietverta nekāda norāde uz jēdzienu “ietekmes mazināšanas pasākums” (šajā ziņā skat. spriedumu, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 57. un 58. punkts un tajos minētā judikatūra).
26 No minētā izriet, kā norādīts lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pamatojumā, ka par pasākumiem, ko iesniedzējtiesa uzskata par “ietekmes mazināšanas pasākumiem” un ko Coillte nosauc par “aizsardzības pasākumiem”, ir jāuzskata pasākumi, kas ir vērsti uz to, lai novērstu vai samazinātu attiecīgā projekta kaitīgo ietekmi uz attiecīgo teritoriju.
27 Tādējādi, uzdodot jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai vēlāk ir jāveic atbilstošs projekta ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējums, iepriekšējas izpētes posmā var ņemt vērā pasākumus, kas ir vērsti uz minētā projekta kaitīgās ietekmes uz šo teritoriju novēršanu vai samazināšanu.
28 Saskaņā ar Dabisko dzīvotņu direktīvas preambulas 10. apsvērumu ir jāizvērtē visi plāni vai programmas, kas varētu būtiski ietekmēt tās teritorijas saglabāšanas mērķus, attiecībā uz kuru ir vai nākotnē tiks veikts atbilstošs novērtējums. Šis apsvērums iekļauts šīs direktīvas 6. panta 3. punktā, kurā it īpaši ir paredzēts, ka atļauju plānam vai projektam, kurš varētu būtiski ietekmēt attiecīgo teritoriju, nevar izsniegt bez iepriekšējas tā ietekmes novērtēšanas (spriedums, 2004. gada 7. septembris, Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging, C‑127/02, EU:C:2004:482, 22. punkts).
29 Kā Tiesa ir atgādinājusi, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir norādīti divi posmi. Pirmajā posmā, kurš minēts šīs tiesību normas pirmajā teikumā, ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāveic atbilstošs plāna vai projekta ietekmes uz aizsargātu teritoriju novērtējums, ja pastāv iespējamība, ka šis plāns vai projekts šo teritoriju būtiski ietekmēs. Otrajā posmā, kas ir minēts šīs pašas tiesību normas otrajā teikumā un kas notiek pēc minētā atbilstošā novērtējuma veikšanas, atļaujas izsniegšana šādam plānam vai projektam tiek ierobežota ar nosacījumu, ka ar to nedrīkst tikt apdraudēta attiecīgās teritorijas viengabalainība, izņemot gadījumu, kad ir jāpiemēro šīs direktīvas 6. panta 4. punkta noteikumi (spriedums, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 44. un 46. punkts un tajos minētā judikatūra).
30 Jāpiebilst, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir ietverts arī piesardzības princips, un tas ļauj efektīvi novērst to, ka paredzētie plāni vai projekti izjauktu aizsargāto teritoriju viengabalainību. Salīdzinājumā ar šajā normā paredzēto kritēriju mazāk stingrs atļaujas izsniegšanas kritērijs nevarētu nodrošināt tikpat efektīvu šajā tiesību normā paredzētā šo teritoriju aizsardzības mērķa īstenošanu (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Komisija/Vācija, C‑142/16, EU:C:2017:301, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Šajā gadījumā, kam piekrīt pamatlietas puses un Komisija, iesniedzējtiesas jautājumi attiecas vienīgi uz iepriekšējas izpētes posmu. Precīzāk, iesniedzējtiesa jautā, vai pasākumi, kas ir vērsti uz to, lai novērstu vai samazinātu plānu vai projektu kaitīgo ietekmi uz attiecīgo teritoriju, var tikt ņemti vērā iepriekšējas izpētes posmā, lai noteiktu, vai ir jāveic šī plāna vai šī projekta ietekmes uz šo teritoriju atbilstošs novērtējums.
32 Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir skaidri noteikts, ka pienākums veikt novērtējumu ir atkarīgs no šādiem diviem kumulatīviem nosacījumiem: attiecīgais plāns vai projekts nedrīkst būt saistīti vai vajadzīgi teritorijas apsaimniekošanai, un tam ir jābūt tādam, kas var to būtiski ietekmēt.
33 No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka pirmo no šiem nosacījumiem iesniedzējtiesa uzskata par pašsaprotami izpildītu.
34 Attiecībā uz otro nosacījumu atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir ietverts nosacījums prasībai veikt pienācīgu plāna vai projekta ietekmes novērtējumu, ja pastāv iespēja vai risks, ka šis plāns vai projekts būtiski ietekmēs attiecīgo teritoriju. Ievērojot it īpaši piesardzības principu, šāds risks pastāv, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, nevar konstatēt, ka šis plāns vai šis projekts būtiski ietekmē attiecīgo teritoriju (spriedums, 2011. gada 26. maijs, Komisija/Beļģija, C‑538/09, EU:C:2011:349, 39. punkts un tajā minētā judikatūra). Šis risks ir izvērtējams, ņemot vērā it īpaši tās attiecīgās teritorijas specifiskās vides pazīmes un apstākļus, kurus šādi plāni vai šādi projekti skar (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 45. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
35 Kā to apgalvo prasītāji pamatlietā un Komisija, lai, izvērtējot vajadzību veikt atbilstošu novērtējumu, tiktu ņemti vērā pasākumi plānu vai projektu kaitīgās ietekmes uz attiecīgo teritoriju novēršanai vai samazināšanai, kā ir norādījusi iesniedzējtiesa, ir jāpastāv iespējamībai, ka teritorija tiek būtiski ietekmēta un ka līdz ar to ir jāizdara šāds novērtējums.
36 Šo secinājumu apstiprina fakts, ka iespējamas būtiskas ietekmes uz attiecīgo teritoriju novēršanas vai samazināšanas pasākumu pilnīga un precīza analīze ir jāveic nevis iepriekšējas izpētes posmā, bet tieši atbilstoša novērtējuma posmā.
37 Šādu pasākumu ņemšana vērā pēc iepriekšējas izpētes posma varētu apdraudēt Dzīvotņu direktīvas lietderīgo iedarbību kopumā, kā arī it īpaši – novērtēšanas posmā, jo šis pēdējais posms zaudētu savu priekšmetu un pastāvētu risks, ka tiek apiets šis novērtēšanas posms, kas ir šajā direktīvā paredzēta būtiska garantija.
38 Šajā ziņā Tiesas judikatūrā ir ticis uzsvērts apstāklis, ka saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu veiktais novērtējums nedrīkst būt nepilnīgs un tajā ir jābūt ietvertiem pilnīgiem, precīziem un galīgiem konstatējumiem un secinājumiem, kas spēj kliedēt jebkuras zinātniski pamatotas šaubas par paredzēto būvdarbu ietekmi uz attiecīgo aizsargājamo teritoriju (spriedums, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 50. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
39 Turklāt Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir noteikts, ka tādām personām, kādi ir prasītāji pamatlietā, it īpaši ir tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā par atļaujas piešķiršanu tāda plāna vai projekta pieteikumam, kam var būt būtiska ietekme uz vidi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupeni VLK, C‑243/15, EU:C:2016:838, 49. punkts).
40 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai vēlāk ir jāveic atbilstošs plāna vai projekta ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējums, iepriekšējas izpētes posmā nav jāņem vērā pasākumi, kas ir vērsti uz šī plāna vai šī projekta kaitīgās ietekmes uz šo teritoriju novēršanu vai samazināšanu.
Par tiesāšanās izdevumiem
41 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (septītā palāta) nospriež:
Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu, vai vēlāk ir jāveic atbilstošs plāna vai projekta ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējums, iepriekšējas izpētes posmā nav jāņem vērā pasākumi, kas ir vērsti uz šī plāna vai šī projekta kaitīgās ietekmes uz šo teritoriju novēršanu vai samazināšanu.
[Paraksti]