Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 26. jūnija spriedumu lietā F-21/12 Achab/EESK 2013. gada 19. augustā iesniedza Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

(lieta T-430/13 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) (pārstāvji – M. Arsène, piedaloties D. Waelbroeck un A. Duron, avocats)

Otrs lietas dalībnieks: Mohammed Achab (Brisele, Beļģija)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Civildienesta tiesas spriedumu lietā F–21/11, ciktāl ar to tiek atcelts EESK 2011. gada 9. jūnija lēmums par M. Achab izmaksātā ekspatriācijas pabalsta atgūšanu, sākot no 2010. gada 1. jūlija, , un piespriests EESK segt pašai savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt pusi no izdevumiem, kas prasītājam radušies pirmajā instancē;

apmierināt prasītāja secinājumus, kas iekļauti apelācijas sūdzībā, proti, noraidīt prasību kā pilnībā nepamatotu;

piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē, kā arī izdevumus, kas radušies tiesvedībā Civildienesta tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, ciktāl Civildienesta tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka nebija izpildīti nosacījumi, lai atgūtu nepamatotus maksājumus.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl pārsūdzētais spriedums veicinot prasītāja pirmajā instancē nepamatotu iedzīvošanos.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, ciktāl Civildienesta tiesa ir kļūdaini uzskatījusi, ka EESK nekad nav sazinājusies ar saviem darbiniekiem, lai vērstu to uzmanību uz naturalizācijas sekām.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Civildienesta tiesa esot rīkojusies pretrunā principam, saskaņā ar kuru finanšu noteikumi ir jāpiemēro stingri, un principam, saskaņā ar kuru izņēmuma noteikumi ir jāinterpretē šauri.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz tiesāšanās izdevum

u sadalījumu.