Lieta T‑525/13

H&M Hennes & Mauritz BV & Co. KG

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlotas rokassomas – Agrāks dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 10. septembra spriedums

1.      Kopienas dizainparaugi – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums – Regulas Nr. 6/2002 62. panta pirmais teikums – Piemērojamība, kas ir identiska LESD 296. panta piemērojamībai – Apelāciju padomes izvēle izmantot netiešu pamatojumu – Pieļaujamība – Nosacījumi

(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 6/2002 62. pants)

2.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Informēts lietotājs – Jēdziens

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Rokassomas atveidojums

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Vērtēšanas kritēriji – Autora brīvība

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

5.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Kopējā iespaida noteikšana, ņemot vērā ražojuma izmantošanas veidu

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 15. un 16. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 22., 24. un 25. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 23., 26., 27., 30. un 40. punktu)

4.      Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 6. panta attiecībā uz individuālā rakstura vērtējumu 1. punkta formulējums ietver konfliktējošo dizainparaugu radītā kopiespaida kritēriju, un 2. punkta formulējumā ir norāde, ka šajā ziņā ir jāņem vērā autora radošā brīvība. No šīm normām un tostarp Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka Kopienas dizainparauga individuālā rakstura vērtējums tiek veikts kā pārbaude četros posmos. Šajā pārbaudē ir jānosaka, pirmkārt, nozare, kurā ietilpst izstrādājumi, kuros ir paredzēts iekļaut dizainparaugu vai kuriem ir paredzēts izmantot dizainparaugu, otrkārt, minēto izstrādājumu informēts lietotājs atbilstoši šo izstrādājumu mērķim un, ņemot vērā šo informēto lietotāju, agrākais zinātības līmenis, kā arī uzmanības līmenis, tieši salīdzinot dizainparaugus (ja tas iespējams), treškārt, autora radošā brīvība dizainparauga izstrādē un, ceturtkārt, attiecīgo dizainparaugu salīdzinājuma rezultāts, ņemot vērā konkrēto nozari, autora radošo brīvību un kopiespaidus, ko informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs un ikviens agrāks dizainparaugs, kas darīts pieejams sabiedrībai.

Tāpēc faktors attiecībā uz autora radošo brīvību var “pastiprināt” (vai, gluži pretēji, niansēt) secinājumu par katra attiecīgā dizainparauga radīto kopiespaidu. Autora radošās brīvības pakāpes vērtējums nav iepriekšējs un vispārīgs posms, veicot katra attiecīgā dizainparauga radīto kopiespaidu salīdzinājumu.

Runājot par dizainparauga autora radošās brīvības pakāpi, tā ir nosakāma, ievērojot tostarp ierobežojumus saistībā ar iezīmēm, ko nosaka izstrādājuma vai izstrādājuma sastāvdaļas tehniskā funkcija, vai arī izstrādājumam piemērojamās juridiskās prasības. Šo ierobežojumu dēļ noteiktas iezīmes tiek standartizētas un līdz ar to kļūst kopīgas vairākiem dizainparaugiem, kurus izmanto attiecīgajam izstrādājumam.

Tātad, jo plašāka ir autora radošā brīvība dizainparauga izstrādē, jo mazticamāk, ka nelielas atšķirības starp konfliktējošiem dizainparaugiem būs pietiekamas, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgus kopiespaidus. Turpretim, jo ierobežotāka ir autora radošā brīvība dizainparauga izstrādē, jo ticamāk, ka nelielas atšķirības starp konfliktējošiem dizainparaugiem būs pietiekamas, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgus kopiespaidus. Tādējādi plaša autora radošā brīvība dizainparauga izstrādē pastiprina secinājumu, saskaņā ar kuru dizainparaugi, kuriem nav būtisku atšķirību, informētam lietotājam rada vienu un to pašu kopiespaidu.

(sal. ar 28., 29., 32. un 33. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 39. punktu)