Prasība, kas celta 2013. gada 25. oktobrī – Agriconsulting Europe/Komisija

(lieta T-570/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agriconsulting Europe SA (Brisele, Beļģija) (pārstāvis – R. Sciaudone, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

veikt lūgto pārbaudes pasākumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt zaudējumus, kuru summa ir novērtēta prasības pieteikumā, pēc nepieciešamības to palielinot;

piešķirt konfidencialitātes statusu A.23 un A.24 pielikumā sniegtajiem datiem;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kuri ir radušies Komisijas pieļauto pārkāpumu rezultātā publiskā iepirkuma procedūrā ‟Tīkla izveide Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” īstenošanai” (AGRI-2012-PEI-01).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka piedāvājums esot izvērtēts kļūdaini un esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju.

Šajā ziņā tiek norādīts:

novērtēšanas komiteja esot kļūdījusies, uzskatīdama, ka Agriconsulting nav pietiekami izklāstījusi aspektu par komunikācijas stratēģiju, jo prasītājas tehniskais piedāvājums ietver vismaz sešas lapaspuses, kurās šis aspekts ir plaši izklāstīts;

novērtēšanas komiteja esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, izvērtēdama prasītājas piedāvājumā iekļauto komunikācijas stratēģiju pirmā [piešķiršanas] kritērija ietvaros, savukārt attiecībā uz izraudzītā pretendenta piedāvājumu izmantojot otro kritēriju.

Otrais pamats ir par kļūdainu piedāvājuma izvērtējumu un kļūdu otrā piešķiršanas kritērija interpretācijā un piemērošanā.

Šajā ziņā tiek norādīts:

novērtēšanas komiteja esot kļūdaini uzskatījusi, ka pastāvēja pienākums garantēt pastāvīgā personāla minimālo skaitu un ka prasītājas piedāvājums šī pienākuma neizpildes gadījumā esot bijis jānovērtē negatīvi;

novērtēšanas komiteja neesot novērtējusi ārējo ekspertu sniegto ieguldījumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas normas par publiskā iepirkuma, ko finansē no Eiropas resursiem, procedūru, un pārkāptas procesuālās normas par piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā saistībā ar trešo piešķiršanas kritēriju.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka novērtēšanas komiteja ir sniegusi jaunu novērtējumu par elementiem, kuri jau bija novērtēti iepriekšējās atlases stadijā, tādējādi pārkāpjot robežas un normas par atlases posmu un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Ceturtais pamats, kas ir saistīts ar trešo piešķiršanas kritēriju, balstās uz samērīguma principa pārkāpumu un pienākuma izmantot tādus piešķiršanas kritērijus, kurus nevar sajaukt ar piedāvājumu izvēles kritērijiem, pārkāpumu.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka, ja pieņem, ka trešais piešķiršanas kritērijs pieļauj veikt tādu novērtējumu, kas balstās tikai uz darbinieku skaitu, tad šis kritērijs ir nesamērīgs un nepiemērots mērķa sasniegšanai, proti, izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tas pārkāpj pienākumu piedāvājumu salīdzinošās izvērtēšanas nolūkā izmantot tādus piešķiršanas kritērijus, kurus nevar sajaukt ar pretendentu izvēles kritērijiem.

Piektais pamats ir saistīts ar trešo piešķiršanas kritēriju un tas ir par publiskā iepirkuma procedūras, kuras rezultātā ir paredzēts piešķirt līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, dažādo posmu nošķiršanas principa pārkāpumu.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka, izmantojot informāciju, kura ir savākta finanšu piedāvājuma izvērtēšanas stadijā, lai grozītu atzinumu, kurš ir sniegts iepriekšējā prasītājas piedāvājuma kvalitatīvās izvērtēšanas stadijā, novērtēšanas komiteja esot pārkāpusi principu par dažādo publiskā iepirkuma procedūras posmu nošķiršanu, kas ir balstīti uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

Sestais pamats ir saistīts ar trešo piešķiršanas kritēriju un tas ir par pieļauto kļūdu piedāvājuma izvērtēšanā attiecībā uz spēju izpildīt galvenos uzdevumus.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka pretēji tam, kas ir paredzēts iepirkuma procedūras specifikācijās, novērtēšanas komiteja ir uzskatījusi, ka grupas vadītāja un viņa vietnieka pat ierobežota dalība papildus uzdevumu uzraudzībā un kontrolē traucētu izpildīt galvenos uzdevumus.

Septītais pamats ir par pieļauto kļūdu pārmērīgi zemas cenas piedāvājuma jēdziena interpretācijā un piemērošanā.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka novērtēšanas komiteja konstatēja pārmērīgi zemu cenu tikai par vienu uzdevumu daļu (papilduzdevumi), tomēr neizvērtējot, vai šī ‟pārmērība” faktiski padarīja visu prasītājas piedāvājumu par neuzticamu un neatbilstošu saistībā ar līguma priekšmeta izpildi.

Astotais pamats ir par to, ka pārmērīgi zemas cenas piedāvājuma jēdziena piemērošanai izmantotie kritēriji esot bijuši patvaļīgi un nesaprātīgi un ka esot pārkāpti sacīkstes un vienlīdzīgas attieksmes principi.

Šajā ziņā tiek norādīts, ka novērtēšanas komiteja ir pieņēmusi patvaļīgus un nepamatotus kritērijus, lai aprēķinātu prasītājas piedāvājuma pārmērīgi zemās cenas līmeni, neņemot vērā tās organizatoriskās un saimnieciskās spējas.