Prasība, kas celta 2012. gada 17. aprīlī - Syrian Lebanese Commercial Bank/Padome

(lieta T-174/12)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Syrian Lebanese Commercial Bank S.A. L. (Beiruta, Libāna) (pārstāvji - P. Vanderveeren, L. Defalque un T. Bontinck, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt 1. pantu Padomes 2012. gada 23. janvāra Īstenošanas regulā Nr. 55/2012 un 27. punktu šīs regulas pielikumā, ciktāl prasītāja ir iekļauta Padomes 2012. gada 18. janvāra Regulas Nr. 36/2012 II pielikumā;

atcelt 1. pantu Īstenošanas lēmumā 2012/37/KĀDP un 27. punktu šī lēmuma pielikumā, ciktāl prasītāja ir iekļauta Lēmuma Nr. 2011/273 II pielikumā;

atcelt, ja nepieciešams, Padomes 2012. gada 24. janvāra vēstuli-lēmumu;

noteikt, ka Padome atlīdzina prasības izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz prasītājas iesaistīšanos Sīrijas režīma finansēšanā, jo Padome pirms vai pēc apstrīdēto tiesību aktu pieņemšanas nav sniegusi pierādījumus par prasītājas dalību šī režīma finansēšanā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums, tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums, jo tiesību aktu pieņemšanas process netika balstīts uz sacīkstes principu un Padome netieši atteikusies uzrādīt pierādījumus, kas attaisnotu sankcijas raksturu un apmēru.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots nepietiekams un neprecīzs pamatojums, jo Padome aprobežojas ar plašu un vispārīgu apsvērumu izklāstu, nenorādot īpašus un konkrētus iemeslus, kuru dēļ tā uzskata, ka prasītājai būtu jāpiemēro ierobežojoši pasākumi.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvoti trūkumi, pieņemot apstrīdētos tiesību aktus, jo Padome tajos neesot norādījusi tiesības un pamatprincipus, kas Savienības tiesībās ir noteikti šo aktu adresātiem, un šie tiesību akti esot pieņemti, pamatojoties uz LESD 215. pantu, ko prasītāja uzskata par jebkādu demokrātisku garantiju liegšanu.

____________