Apvienotās lietas T‑174/12 un T‑80/13

Syrian Lebanese Commercial Bank SAL

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Līdzekļu iesaldēšana – Prasījumu pielāgošana – Termiņš – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesības uz aizstāvību

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 4. februāra spriedums

1.      Tiesvedība – Lēmums vai regula, ar kuru tiesvedības laikā tiek aizstāts apstrīdētais akts – Jauns elements – Jaunu prasījumu pieļaujamība

(Vispārējās tiesas reglamenta 48. panta 2. punkts; Padomes Lēmums 2013/109/KĀDP)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums – Tiesību akts, kurā tiek paredzēti ierobežojoši pasākumi pret kādu personu vai organizāciju – Paziņošana ieinteresētajai personai ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī – Uzzināšana par tiesību aktu publicēšanas dienā – Pieteikums par prasījumu pielāgošanu, kurā šī publicēšana uzskatīta par tā iesniegšanas termiņa sākuma datumu – Pieņemamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Vispārējās tiesas reglamenta 102. panta 1. punkts)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums ieinteresētajai personai paziņot pamatojumu vienlaikus ar tai nelabvēlīga akta pieņemšanu vai tūlīt pēc tās – Pamatojuma neesamības novēršana tiesvedības laikā – Nepieļaujamība

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Lēmumi 2011/782/KĀDP un 2012/739/KĀDP; Padomes Regula Nr. 36/2012, Nr. 55.2012 un Nr. 117/2012)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Pienākums ieinteresētajai personai paziņot pamatojumu vienlaikus ar tai nelabvēlīga akta pieņemšanu vai tūlīt pēc tās – Ierobežojumi – Savienības un tās dalībvalstu drošība vai to starptautisko attiecību uzturēšana – Lēmums, kas iekļaujas attiecīgajai personai zināmā kontekstā, ļaujot tai saprast attiecībā uz to veiktā pasākuma apjomu – Īsa pamatojuma pieļaujamība

(LESD 296. panta otrā daļa; Padomes Lēmumi 2011/782/KĀDP un 2012/739/KĀDP; Padomes Regulas Nr. 36/2012, Nr. 55.2012 un Nr. 117/20120)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Pienākums norādīt pamatojumu – Pamats, kurš atšķiras no pamata par likumību pēc būtības

(LESD 263. panta otrā daļa)

6.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Šādai vienībai piederošas vai tās kontrolētas vienības statuss – Meitasuzņēmums, kas pieder mātesuzņēmumam, uz kuru attiecas šādi pasākumi, apmērā, kurš mātesuzņēmumam ļauj kontrolēt meitasuzņēmuma kopsapulci – Kapitāla veidotas saiknes pietiekamība

(Padomes Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkts)

7.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Šādai vienībai piederošas vai tās kontrolētas vienības statuss – Skaidra kapitāla veidota saikne starp mātesuzņēmumu un tā meitasuzņēmumu– Trešās valsts centrālās bankas īstenota kontrole pār meitasuzņēmuma darbību – Ietekmes neesamība

(Padomes Regulas Nr. 36/2012 15. panta 1. punkts)

8.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Par vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības tikt uzklausītam pirms šādu pasākumu veikšanas – Neesamība – Tiesības, ko garantē Savienības tiesas veikta pārbaude un iespēja tikt uzklausītam pēc šo pasākumu veikšanas – Pienākums paziņot apsūdzošus elementus – Apjoms

(LESD 6. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants 2. punkta a) apakšpunkts un 47. pants; Padomes Lēmuma 2011/782/KĀDP 21. panta 2. un 3. punkts, Lēmuma 2012/739/KĀDP 27. panta 2. un 3. punkts un Lēmuma 2013/255/KĀDP 30. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 36/2012 32. panta 2. un 3. punkts)

9.      Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Noteiktu par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem atbildīgo personu, organizāciju vai struktūru līdzekļu iesaldēšana – Tiesības uz aizstāvību – Pārkāpumu pamatojošo pierādījumu paziņošana – Vēlāks lēmums, ar kuru personas vārds ir saglabāts to personu sarakstā, uz kuram attiecas šie pasākumi – Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums – Neesamība

(Padomes Lēmumi 2012/739/KĀDP, 2013/109/KĀDP un 2013/255/KĀDP; (Padomes Regulas Nr. 1117/12 un Nr. 363/13)

10.    Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju – Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana – Procedūra iekļaušanai attiecīgo personu sarakstā – Pamattiesību ievērošanu nodrošinoša procedūra – Juridiskā pamata izvēle – LESD 215., nevis 75. pants – Pieļaujamība

(LESD 75. pants un 215. panta 2. un 3. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkts; Padomes Lēmums 2011/273/EK; Padomes Regulas Nr. 36/2012 32. panta 2.–5. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 51.–54. punktu)

2.      Jautājums par to, vai Vispārējās tiesas Reglamenta 102. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams, ja par ierobežojošus pasākumus ietveroša tiesību akta pieņemšanu attiecīgajai personai ir paziņots, publicējot paziņojumu, ir izšķirošs, lai noteiktu, vai pieteikums par prasījumu pielāgošanu ir ticis iesniegts pirms prasības par regulu celšanai paredzētā termiņa beigām, kas tiek aprēķināts, sakot no attiecīgā paziņojuma publicēšanas dienas.

Šajā ziņā, ja Padome, nevarēdama veikt individuālu paziņošanu, to aizstāj ar paziņojuma publicēšanu, šis paziņojums ir tiesību akts, par kuru attiecīgās personas var uzzināt vienīgi, iepazīstoties ar Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi. Reglamenta 102. panta 1. punktā paredzētā 14 dienu termiņa mērķis ir ieinteresētajām personām nodrošināt pietiekami ilgu laikposmu prasības celšanai par publicētiem tiesību aktiem un tādējādi – tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ievērošanu atbilstoši tam, kā tās šobrīd ir noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā. Tā kā Reglamenta 102. panta 1. punktā paredzēts 14 papildu dienu termiņš prasības celšanai pret Oficiālajā Vēstnesī publicētiem tiesību aktiem, jāatzīst, ka šī tiesību norma pēc analoģijas ir piemērojama arī tad, ja notikums, kurš iezīmē šī termiņa sākumu, ir paziņojums par šiem tiesību aktiem, kurš arī tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tie paši iemesli, kas ir bijuši pamats 14 dienu papildu termiņa piešķiršanai publicētiem tiesību aktiem, ir spēkā attiecībā uz publicētiem paziņojumiem, atšķirībā no individuālas paziņošanas.

Turklāt, ja tiktu uzskatīts, ka šis Reglamenta pants šīs lietas apstākļos nebija piemērojams, attiecīgās personas atrastos nelabvēlīgākā situācijā nekā tā, kāda būtu, ja nepastāvētu individuālas paziņošanas pienākums. Šajā pēdējā gadījumā vienkārša ierobežojošos pasākumus ietverošo tiesību aktu publicēšana būtu bijusi pietiekama, lai sāktos termiņš prasības celšanai, kurš ietvertu Reglamenta 102. panta 1. punktā paredzētās 14 papildu dienas.

(sal. ar 63.–66. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 75. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 76., 77., 131., 132. un 144. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 86. punktu)

6.      Ja vienības, kas ir apzināta kā tāda, kas atbalsta Sīrijas režīmu, līdzekļi tiek iesaldēti, pastāv ievērojams risks, ka tā izdarīs spiedienu uz vienībām, kas ir tās īpašumā vai ko tā kontrolē, lai apietu to skarošo pasākumu iedarbību. Tādējādi šādu vienību līdzekļu iesaldēšana ir nepieciešama un piemērota noteikto pasākumu efektivitātes nodrošināšanai, kā arī, lai nodrošinātu, ka šie pasākumi netiks apieti. Turklāt, ja juridiskas personas kapitāls pieder citai personai, par kuru nav šaubu, ka uz to jāattiecina ierobežojošie pasākumi, apmērā, kas šai pēdējai ļauj kontrolēt šīs juridiskās personas kopsapulci, šie pasākumi jāattiecina arī uz šo pirmo minēto personu vienīgi šīs kapitāla veidotās saiknes dēļ, ja tiesību akti, ar kuriem noteikti attiecīgie ierobežojošie pasākumi, paredz to piemērošanu arī tādām juridiskajām personām, kuras pieder personām, uz kurām tie attiecas, vai kuras tiek to kontrolētas.

Ar personas iekļaušanu un saglabāšanu to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, tās vairākuma akcionāra dēļ Padome vēršas nevis pret šīs personas autonomu rīcību, kas būtu pretrunā tiesību aktu, kuros paredzēti šie pasākumi, noteikumiem, bet pret tās akcionāru sastāvu un tādējādi tās saikni ar tās mātesuzņēmumu.

(sal. ar 101., 102., 104., 108., 123., 144. un 169. punktu)

7.      Kapitāla veidoto saikni starp personu, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, un tās mātesuzņēmumu neliek apšaubīt tas, ka šīs personas darbība ir pakļauta trešās valsts centrālās bankas kontrolei. Savukārt Padomes noteiktie pasākumi attiecas vienīgi uz līdzekļiem, kas personai ir vai varētu būt Savienībā, un darbībām, kuras tā varētu vēlēties veikt ar šiem līdzekļiem. Turklāt šāda persona nevar apšaubīt savas iekļaušanas un saglabāšanas to personu sarakstos, uz kurām attiecas Padomes noteiktie ierobežojošie pasākumi pret Sīriju, lietderību ar pamatojumu, ka tās darbības, tostarp tās, kurām ir saikne ar Savienību, uzrauga trešās valsts iestāde.

(sal. ar 116.–122. punktu)

8.      Tiesību uz aizstāvību, it īpaši tiesību tikt uzklausītam, attiecībā uz ierobežojošiem pasākumiem ievērošanai netiek prasīts, lai Savienības iestādes pirms personas vai organizācijas iekļaušanas sarakstā, ar kuru tiek noteikti ierobežojoši pasākumi, paziņotu šīs iekļaušanas pamatojumu attiecīgajai personai vai organizācijai. Šāda iepriekšēja paziņošana apdraudētu šo iestāžu noteikto līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanas pasākumu efektivitāti. Lai sasniegtu savu mērķi, šiem pasākumiem jau pēc to dabas ir jāpiemīt pārsteiguma momentam un tie ir jāpiemēro nekavējoties. Tā Padomei nav pienākuma uzklausīt personu, uz kuru attiecas ierobežojošie pasākumi, pirms tās pirmās iekļaušanas to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi. Šajā ziņā iespēja šai personai pēc paziņojuma saņemšanas par tās iekļaušanu to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi, vērsties Padomē bija pietiekama tās tiesību uz aizstāvību ievērošanas nodrošināšanai. Turklāt ne attiecīgais tiesiskais regulējums, ne vispārējais tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips attiecīgajām personām nepiešķir tiesības uz šādu uzklausīšanu. Savukārt nozīme ir tam, ka šī persona no tās iekļaušanas to personu sarakstos, uz kurām attiecas ierobežojošie pasākumi pret Sīriju, brīža varēja īstenot savas tiesības uz aizstāvību un efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, Padomei un Vispārējai tiesai izklāstot iemeslus, kuru dēļ tā uzskatījusi, ka šī iekļaušana [nav pamatota.

(sal. ar 137.–140., 145. un 147. punktu)

9.      Saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā arguments par šo pasākumu pārsteiguma efektu principā nevar tikt noderīgi izvirzīts par uz tiesību uz aizstāvību ievērošanu attiecībā uz nākamajiem tiesību aktiem, ar kuriem prasītājas nosaukums tiek paturēts to personu sarakstā, kurām tiek piemēroti ierobežojošie pasākumi.

Tomēr tiesības tikt uzklausītam pirms tādu tiesību aktu pieņemšanas, ar kuriem tiek saglabāti ierobežojošie pasākumi pret personām, uz kurām tie jau attiecas, prasa, lai Padome būtu atsaukusies uz jauniem apsvērumiem attiecībā pret šīm personām.

Ja persona ir izmantojusi iespēju tikt uzklausītai saistībā ar noteiktu vēlāku tiesību aktu pieņemšanu ar Padomei nosūtītu vēstuli, uz kuru tā ir atbildējusi vienīgi pēc tam, kad šī persona ir cēlusi prasību par šiem aktiem, apstāklim, ka Padomei būtu bijusi jāuzklausa šī persona pirms šo aktu pieņemšanas, nav nekādu seku, ja Padome, saglabājot šīs personas nosaukumu attiecīgajos sarakstos, attiecībā uz šo personu nav atsaukusies ne uz vienu jaunu apstākli.

(sal. ar 148.–154. punktu)

10.    Lai gan Savienības līmenī Parlamenta līdzdalība likumdošanas procesā atspoguļo demokrātijas pamatprincipu, saskaņā ar kuru tautas ar pārstāvju palātas starpniecību piedalās varas īstenošanā, atšķirība starp LESD 75. un 215. pantu attiecībā uz Parlamenta iesaistīšanos izriet no Lisabonas līguma autoru izdarītās izvēles piešķirt Parlamentam ierobežotāku lomu attiecībā uz Savienības rīcību kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros.

Šajā ziņā Savienības tiesībām pretrunā nav tas, ka, izmantojot procedūru, kurā ir izslēgta Parlamenta piedalīšanās, var tikt noteikti pasākumi, kuriem ir tieša ietekme fizisku vai juridisku personu pamattiesībām, jo pienākums ievērot pamattiesības saskaņā Pamattiesību hartas 51. panta 1. punktu attiecas uz visām Savienības iestādēm un struktūrām. Turklāt saskaņā ar LESD 215. panta 3. punktu šajā tiesību normā paredzētajos tiesību aktos tiek ietverti nepieciešamie noteikumi par tiesiskajām garantijām. Tādējādi tāds tiesību akts kā Regula Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, un ar ko atceļ Regulu Nr. 442/2011 var tikt pieņemts, pamatojoties uz LESD 215. panta 2. punktu, ja tajā ietvertas garantijas attiecībā uz attiecīgo personu pamattiesību ievērošanu.

Šajā lietā Regula Nr. 36/2012 ietver pamattiesību nodrošināšanai nepieciešamās tiesību normas, jo konkrēti tās 32. panta 2.–4. punktā paredzēts Padomes pienākums pamatot ikvienas fiziskas vai juridiskas personas iekļaušanu to personu sarakstā, uz kurām attiecas šajā regulā ietvertie ierobežojošie pasākumi, paziņot attiecīgajām personām par šo iekļaušanu sarakstā tieši vai publicējot paziņojumu, dodot šīm personām iespēju iesniegt savus apsvērumus, pārskatīt savu lēmumu, ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi vai apsvērumi, un regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos šos sarakstus pārskatīt.

(sal. ar 161.–163. punktu)