Prasība, kas celta 2012. gada 20. novembrī - Slovēnija/Komisija

(lieta T-507/12)

Tiesvedības valoda - slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvji - V. Klemenc, državna pravobranilka, un A. Grum, pomočnica državne pravobranilke)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2012. gada 19. oktobra lēmumu par pasākumiem, kas veikti par labu uzņēmumam ELAN d.o.o., SA.26379 (C 13/2010) (ex NN 17/2010), kuru Komisija Slovēnijai paziņojusi ar 2012. gada 20. septembra vēstuli Nr. SG-Greffe(2012) D/14375 un kura 2. pantā īpaši ir nolemts, ka Slovēnija 2008. gadā par labu Elan rekapitālizācijas formā prettiesiski ir īstenojusi valsts atbalsta pasākumu EUR 10 miljonu apmērā, kas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktam, tādēļ Slovēnijai ir pienākums atgūt atbalstu no tā saņēmēja,

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Pirmais prasības pamats: apstrīdētajā lēmumā Komisija nepareizi ir piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu un 345. pantu un ir pieļāvusi būtisku formas prasību pārkāpumu, jo nepareizi ir novērtējusi faktus un nepietiekami un/vai nepareizi pamatojusi attiecīgo lēmumu saistībā ar to, vai Slovēnijas Republiku var vainot par rekapitalizācijas pasākumu 2008. gadā.

Prasītāja uzskata, ka Komisija pretēji LESD 107. panta 1. punktam un 345. pantam ir secinājusi, ka Slovēnijas Republiku var vainot par Elan partneru rīcību saistībā ar tās rekapitalizāciju 2008. gadā. Komisija savu secinājumu ir pamatojusi ar to, ka valsts kā īpašniece izraugās uzraudzības padomi, tādējādi, kā uzskata prasītāja, diskriminējot valsts uzņēmumu pārvaldības duālo sistēmu.

Apstrīdētā lēmuma pamatojums ir nepietiekams, jo nav norādīti atbilstoši un pietiekami iemesli, kā arī kļūdains, ciktāl Komisija apgalvo, ka pastāv būtiskas norādes uz valsts ciešu iesaistīšanos kapitālsabiedrības (Kapitalska družba, KAD) un konsultāciju un pārvaldības sabiedrības (Družba za svetovanje in upravljanje, DSU) lēmumu pieņemšanas procesā, proti, tās argumenti ir pamatoti tikai ar apšaubāmiem pierādījumiem un "hear say" veida pierādījumiem. Apstrīdētais lēmums vēl jo vairāk ir nepamatots arī saistībā ar citiem Elen partneriem, kurus Komisija ir paredzējusi saukt pie atbildības tikai saistībā ar paralēlo rīcību. Prasītāja uzskata, ka norādes, ko Komisija ir minējusi apstrīdētajā lēmumā, nekādā veidā nav norādes, kas saskaņā ar Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūru liecinātu par valsts iestāžu iesaistīšanos 2008. gadā veiktajā Elan rekapitalizācijas pasākumā.

Otrais prasības pamats: Komisija apstrīdētajā lēmumā nepareizi ir piemērojusi LESD 107. panta 1. punktu, kā arī ir pieļāvusi būtisku formas prasību pārkāpumu, jo nepareizi ir novērtējusi faktus un nepietiekami un/vai nepareizi pamatojusi attiecīgo lēmumu saistībā ar secinājumu, ka Elan rekapitalizācijas pasākums 2008. gadā nebija pieļaujams saskaņā ar principu par privātajiem ieguldījumiem tirgus ekonomikā, tāpēc uzņēmumam Elan tika piešķirta selektīva priekšrocība.

Prasītāja savā prasībā norāda, ka Elan rekapitalizācijas pasākums 2008. gadā tika veikts saskaņā ar principu par privātajiem ieguldījumiem tirgus ekonomikas apstākļos, ņemot vērā, ka partneri lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar rekapitalizācijas pasākumu bija balstījušies uz uzņēmuma vērtējumu, atbilstoši ņemot vērā Elan komercdarbības rezultātu pasliktināšanos lielākajā 2007./2008. gada ziemas sezonas daļā un tādējādi arī 2008. gada pirmajā ceturksnī. Darbības rezultātu pasliktināšanās 2008. gadā tomēr nebija tik būtiska, ka būtu ietekmējusi uzņēmuma vērtības novērtējuma ticamību. Partneri savu lēmumu pieņēma kā uzņēmuma ilgtermiņa akcionāri, kam tikai īslaicīgi bija radušās problēmas un kas ilgu laiku bija spējīgi ne tikai izdzīvot, bet arī vairākkārt darboties tirgū ar peļņu. Komisija apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami paskaidrojusi, kāpēc selektīvi tika ņemta vērā uzņēmuma vērtība, kas tādējādi liecina par patvaļīgu rīcību.

____________