VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2014. gada 27. februārī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “TEEN VOGUE” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “VOGUE” – Pieņemamība – Prasījumu kvalificēšana – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Preču identiskums vai līdzība – Apzīmējumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Daļējs reģistrācijas atteikums
Lieta T‑509/12
Advance Magazine Publishers, Inc., Ņujorka, Ņujorkas štats (Amerikas Savienotās Valstis), ko pārstāv C. Aikens, barrister,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv V. Melgar, pārstāve,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Nanso Group Oy, Nokia [Nokia] (Somija), ko pārstāv M. Tuominen, advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2012. gada 17. septembra lēmumu lietā R 147/2011‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Nanso Group Oy un Advance Magazine Publishers, Inc.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un K. Veters [C. Wetter] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 16. novembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 28. februārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 15. februārī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 14. maijā,
ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,
ņemot vērā, ka mēneša laikā pēc rakstveida procesa pabeigšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis lūgumu noteikt tiesas sēdi, un līdz ar to nolemjot pēc tiesneša referenta ziņojuma un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu izlemt lietu bez mutvārdu procesa,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2003. gada 31. oktobrī prasītāja Advance Magazine Publishers, Inc. iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “TEEN VOGUE”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi; kurpes; galvassegas; visu iepriekš minēto preču daļas un piederumi”.
4 2006. gada 25. decembrī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 52/2006.
5 2007. gada 23. martā persona, kas iestājusies lietā, Nanso Group Oy , pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz iepriekš 3. punktā minētajām precēm.
6 Iebildumi tika balstīti uz šādām agrākajām preču zīmēm:
– Zviedrijas vārdisku preču zīmi “VOGUE”, kas 1969. gada 24. janvārī reģistrēta ar numuru 126124, aptver 25. klasē ietilpstošās preces un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, tostarp zābaki, kurpes un čības”;
– Zviedrijas grafisku preču zīmi, kas 1934. gada 27. augustā reģistrēta ar numuru 43934 attiecībā uz 25. klasē ietilpstošajām precēm un ir attēlota šādi:
– 
– Somijas vārdiskas preču zīmes “VOGUE” reģistrācijas pieteikumu, kas iesniegts 1998. gada 5. oktobrī ar numuru T 199803628 un aptver 25. klasē ietilpstošās preces;
– reģistrācijai pieteiktu papildu tirdzniecības nosaukumu “VO Gue”.
7 Iebildums bija pamatots ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
8 Iebildumu procesa laikā 2008. gada 7. aprīlī prasītāja iesniedza prasību par to, lai persona, kas iestājusies lietā, attiecībā uz iebildumu pamatojumam izvirzītajām agrākajām preču zīmēm iesniegtu faktiskas izmantošanas pierādījumu Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts) izpratnē, pēc kā Iebildumu nodaļa tai lūdza iesniegt minēto pierādījumu.
9 2008. gada 9. oktobrī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza dažādus dokumentus, lai pierādītu, ka agrākās preču zīmes ir tikušas faktiski izmantotas.
10 2010. gada 16. novembrī Iebildumu nodaļa iebildumus apmierināja, atsakot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām attiecīgajām precēm.
11 2011. gada 14. janvārī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
12 Ar 2012. gada 17. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome apelācijas sūdzību noraidīja un piesprieda prasītājai atlīdzināt personai, kas iestājusies lietā, summu EUR 1200 apmērā kā izdevumus, kas radušies iebildumu un apelācijas procesā. Tā uzskatīja, ka Iebildumu nodaļa pamatoti ir apmierinājusi iebildumus, jo, tā kā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces, proti, apģērbi, kurpes un galvassegas, un ar agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi “VOGUE” – preču zīme, attiecībā uz kuru turklāt tā uzskatīja, ka izmantošana ir pietiekami pierādīta, bet tikai saistībā ar trikotāžas izstrādājumiem, – aizsargātās ir identiskas vai līdzīgas, kā arī konfliktējošajiem apzīmējumiem esot vidēji līdzīgiem, nevarot tikt izslēgta sajaukšanas iespēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– iebildumus noraidīt, ciktāl tie attiecas uz galvassegām, kā arī kurpēm, zābakiem, sandalēm, krekliem, blūzēm, kleitām, svārkiem, žaketēm, puloveriem, uzvalkiem, vestēm, biksēm, šortiem, peldkostīmiem, mēteļiem, kaklasaitēm, šallēm, kaklautiem, bikšturiem un siksnām;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasības pieņemamību
15 Jāprecizē, ka prasītājas prasība noraidīt iebildumus saistībā dažām noteiktām precēm patiesībā ir vērsta uz to, lai Vispārējā tiesa pieņemtu lēmumu, kuru, kā uzskata prasītāja, būtu bijis jāpieņem Apelāciju padomei, izskatot apelācijas sūdzību. No Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta otrā teikuma izriet, ka Apelāciju padome pēc tam, kad tā ir atcēlusi tajā apstrīdēto lēmumu, var pildīt tās ITSB instances funkcijas, kura lēmumu pieņēmusi, šajā gadījumā lemt par iebildumiem un tos noraidīt. Līdz ar to šis pasākums ietilpst pasākumos, ko Vispārējā tiesa var veikt, pamatojoties uz savām grozīšanas pilnvarām, kas paredzētas Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punktā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑334/01 MFE Marienfelde/ITSB − Vétoquinol (“HIPOVITON”), Krājums, II‑2787. lpp., 19. punkts; 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T‑363/04 Koipe/ITSB – Aceites del Sur (“La Española”), Krājums, II‑3355. lpp., 29. un 30. punkts, un 2013. gada 6. septembra spriedumu lietā T‑599/10 Eurocool Logistik/ITSB – Lenger (“EUROCOOL”), 25. punkts un tajā minētā judikatūra).
16 Tomēr, tā kā šī prasība, izņemot prasījumu piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ietver tikai vienu prasījumu daļu, ir jālemj, ka ar pēdējo minēto prasītāja noteikti lūdz ne tikai apstrīdētā lēmuma grozīšanu, bet arī pēdējā minētā atcelšanu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 7. novembra spriedumu lietā T‑666/11 Budziewska/ITSB – Puma (Lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks), 18. punkts un tajā minētā judikatūra), kas turklāt ir izsecināms no prasītājas vienīgā pamata formulējuma, kurš saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
17 Tātad šādi formulēta prasība ir pieņemama.
Ievada apsvērumi
18 Jānorāda, ka, kā tas izriet arī no apstrīdētā lēmuma, Apelāciju padome, tāpat kā Iebildumu nodaļa, saistībā ar apģērbu, kurpēm un galvassegām, kas ietilpst 25. klasē, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas atteikumu ir pamatojusi ar sajaukšanas iespējas starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi “VOGUE” esamību, turklāt citas agrākās preču zīmes minētā atteikuma pamatojumā nav ņemtas vērā.
19 No tā izriet, ka izskatāmā prasība ir jāizvērtē, ņemot vērā tikai agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi “VOGUE”.
Par Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
20 Savā vienīgajā pamatā prasītāja apgalvo, ka sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi “VOGUE” attiecas tikai uz trikotāžas izstrādājumu precēm. Tā uzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu savā kopējā iespaida, kādu rada, pirmkārt, reģistrācijai pieteiktā preču zīme un, otrkārt, agrākā Zviedrijas vārdiskā preču zīme “VOGUE”, salīdzinājumā, nepievēršot pietiekamu uzmanību elementam “teen”, lai gan runa ir par vārdisku elementu, kurš reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir izvietots kā pirmais, un ka preču zīmes sākuma daļai ir īpaši liela nozīme šīs preču zīmes kopīgajā radītajā iespaidā. Kā uzskata prasītāja, šis elements rada nozīmīgu vizuālo atšķirību, salīdzinot ar agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi “VOGUE”, un ka no fonētiskā viedokļa tas atšķiras ar papildu zilbi. Nevarot apgalvot, ka elements “vogue” pats par sevi reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē būtu dominējošs vēl jo vairāk tādēļ, ka nevienai no konfliktējošajām preču zīmēm zviedru valodā nav nekādas nozīmes, tās nevar tikt uzskatītas par līdzīgām no konceptuālā viedokļa. Tā kā agrākai Zviedrijas vārdiskai preču zīmei “VOGUE”, pēc pašas Apelāciju padomes vārdiem, ir raksturīga parasta atšķirtspēja, no elementa “vogue” atšķirtspējas, kas ir lielāka par parasto atšķirtspēju, neizriet nekāda papildu sajaukšanas iespēja. Runājot par attiecīgo preču salīdzinājumu, Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā visus nozīmīgos faktorus, kas raksturīgi to savstarpējai saistībai. Tā apgalvo, ka trikotāžas izstrādājumu preces atšķiroties no galvassegu precēm to atšķirīgo funkciju dēļ, kā arī atšķirīgo tekstiliju un materiālu dēļ, kas izmantoti to sastāvā. Atšķirīgas esot arī tirdzniecības vietas vai lielo veikalu nodalījumi, kuros tās tiekot tirgotas. Šīs preces neesot arī viena otru papildinošas, jo vienas neesot būtiskas vai vajadzīgas, lai izmantotu otras, nedz arī tās ir konkurējošas, jo vienas nevar aizvietot otras. Attiecībā uz salīdzinājumu starp trikotāžas izstrādājumu precēm un apaviem prasītāja piekrīt, ka šīs preces ir daļēji identiskas, ciktāl pirmās minētās aptver zeķes un citus kājās nēsājamus izstrādājumus, bet tā norāda, ka tas tā nav attiecībā uz kurpēm, zābakiem un sandalēm. Turklāt izmantotie materiāli, proti, audumi, kuru sastāvā pirmajā gadījumā ir trikotāža un otrajā gadījumā ir āda vai ādas imitācija, esot atšķirīgi un arī šajā ziņā minētās preces neesot konkurējošas. Pat ja tās tiktu tirgotas tajā pašā veikalā, tās tiktu tirgotas dažādos nodalījumos. Šīs preces neesot vairāk konkurējošas, kā būtu trikotāžas izstrādājumu preces attiecībā pret visu citu veidu 25. klasē ietilpstošajiem apģērbiem.
21 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
22 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, kas tiek apzīmēti ar abām preču zīmēm, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi.
23 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai – attiecīgā gadījumā – no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un attiecīgās preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
24 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedumu lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Izskatāmajā lietā vispirms ir jāapstiprina Apelāciju padomes vērtējums, kuru prasītāja turklāt nav apstrīdējusi, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa, kuru ņemot vērā ir jāveic sajaukšanas iespējas analīze, ir plaša Zviedrijas sabiedrības daļa.
Par preču salīdzinājumu
26 Jānorāda, ka Apelāciju padomes apstrīdētā lēmuma 27. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka ar agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi “VOGUE”, kuras faktiskā izmantošana ir tikusi pierādīta saistībā ar trikotāžas izstrādājumu precēm, aizsargātās preces ir apģērbi un tātad ir identiski ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aptvertajiem “apģērbiem”.
27 Apelāciju padome turklāt uzskatīja, ka trikotāžas izstrādājumu preces, kurpes un galvassegas esot līdzīgas, ko prasītāja apstrīd.
28 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var ņemt vērā arī citus faktorus, tādus kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑443/05 El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II‑2579. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
29 Lai pamatotu savu secinājumu attiecībā uz līdzību starp trikotāžas izstrādājumu precēm, no vienas puses, un kurpēm un galvassegām, no otrs puses, Apelāciju padome norādīja, ka vispārēji šīm precēm ir kopīgs “to raksturs un to izmantošanas mērķis, kas ir apsegt un aizsargāt cilvēka ķermeņa daļas”. Tāpat tā norādīja uz līdzībām šo preču izplatīšanas kanālos, faktu, ka tās ir pakļautas modes ietekmei un ka konkrētā sabiedrības daļa sliecoties tās saskaņot, kas apliecinot to papildinošo raksturu (apstrīdētā lēmuma 27. punkts).
30 Vispirms attiecībā uz līdzību starp trikotāžas izstrādājumu precēm un galvassegām ir jānorāda, ka, lai gan dažādās attiecīgās preces nav kopumā paredzētas vienai un tai pašai sabiedrības daļai, tomēr tām ir kopējs pielietojuma mērķis, proti, personu modes apģērbs. Tādējādi attiecīgās preces no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa ietilpst vienā un tajā pašā preču grupā, proti, modes apģērbu preču grupā. Tā kā liels skaits modes uzņēmumu tirgo ar vienu un to pašu preču zīmi dažādu stilu apģērbus, nevar tikt izslēgts, ka konkrētā sabiedrības daļa attiecīgās dažādās preces uztvertu kā tādas, kuru izcelsme ir viens un tas pats uzņēmums (šajā ziņā skat. attiecībā uz dāmu virsdrēbēm un apakšveļu, no vienas puses, un it īpaši galvassegām zēniem un pusaudžiem, no otras puses, Vispārējās tiesas 2011. gada 16. novembra spriedumu lietā T‑323/10 Chabou/ITSB – Chalou (“CHABOU”), Krājums II‑410. lpp., 34. punkts).
31 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, līdzīgais attiecīgo preču pielietojuma mērķis un apstāklis, ka tās ietilpst vienā un tajā pašā preču grupā, pastiprina iespējamību, ka tās tiks izplatītas pa vieniem un tiem pašiem kanāliem un tirdzniecībā piedāvātas vienos un tajos pašos veikalos. Lai gan ir taisnība, ka, to uzsver arī prasītāja, šīs preces netiek noteikti tirgotas vienos un tajos pašos veikalos vai identiskos lielo veikalu nodalījumos, tomēr tās izplata tekstilpreču vairumtirgotāji un tiek tirgotas modes veikalos, kā arī lielos veikalos, kuri piedāvā modes apģērbu. Neskarot turpmāk tekstā 48. un 49. punktā veikto sajaukšanas iespējas analīzi, ir jānorāda, ka šie apstākļi arī var pastiprināt konkrētās sabiedrības daļas sajūtu, ka attiecīgo preču izcelsme ir no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (iepriekš minētais spriedums lietā “CHABOU”, 37. punkts).
32 Turpinājumā attiecībā uz līdzību starp trikotāžas izstrādājumu precēm un kurpēm vispirms ir jānorāda, ka starp trikotāžas izstrādājumu precēm, kuru mērķis ir apsegt kājas un pēdas, it īpaši garās zeķes, pusgarās zeķes un zeķbikses, un kurpēm pastāv skaidra papildināmība, jo minēto trikotāžas izstrādājumu preču vidusmēra patērētājs bieži saista šo preču izvēli ar kurpju izvēli, kuras tas var saskaņot ar attiecīgo apģērbu. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā pamatoti ir uzsvērusi, ka konkrētās sabiedrības daļa vēlas šīs preces savstarpēji papildināt. No judikatūras par līdzību starp apģērbiem vispārēji un kurpēm izriet arī, ka, ņemot vērā to, ka šo preču galamērķi ir cieši saistīti, par ko liecina fakts, ka tās ietilpst vienā klasē, kā arī iespēja, ka tās var ražot tas pats uzņēmējs vai ka tās var tikt tirgotas kopā, ļauj secināt, ka sabiedrības uztverē šīs preces var tikt saistītas (Vispārējās tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedums lietā T‑115/02 AVEX/ITSB – Ahlers (“a”), Krājums, II‑2907. lpp., 26. punkts). Punkta sākumā izklāstīto iemeslu dēļ šis apsvērums ir spēkā vēl jo vairāk attiecībā uz trikotāžas izstrādājumiem.
33 Visbeidzot, runājot plašāk par līdzību starp trikotāžas izstrādājumu precēm, no vienas puses, un galvassegām un kurpēm, aplūkojot tās kopā, no otras puses, ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru 25. klasē ietilpstošos apģērbus, kurpes un galvassegas izmanto kopējam mērķim, jo tie tiek ražoti cilvēka ķermeņa apsegšanai, paslēpšanai, aizsardzībai un izskaistināšanai (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 10. septembra spriedumu lietā T‑96/06 Tsakiris‑Mallas/ITSB – Late Editions (“exé”), Krājumā nav publicēts, 30. punkts, un 2010. gada 24. marta spriedumu lietā T‑364/08 2nine/ITSB – Pacific Sunwear of California (“nollie”), Krājumā nav publicēts, 33. punkts).
34 Tātad, lai gan šo preču sastāvā ir atšķirīgas tekstilijas un materiāli un tās dažreiz tiek tirgotas dažādās tirdzniecības vietās, Apelāciju padome pamatoti tās ir uzskatījusi par līdzīgām Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
35 Tātad attiecīgās preces daļēji ir identiskas un daļēji – līdzīgas.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
36 Konfliktējošie apzīmējumi ir vārdiskas preču zīmes, turklāt agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi veido tikai viens vārds “vogue”, bet reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido vārdi “teen” un “vogue”.
37 Ir jāatgādina, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā galvenā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, II‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Izskatāmajā lietā Apelāciju padome konstatēja vidēju konfliktējošo apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību, vienlaicīgi izslēdzot konceptuālo līdzību, jo nevienam no attiecīgajiem vārdiem zviedru valodā nebija nekādas nozīmes.
– Par vizuālo līdzību
39 Pirmkārt, kā to apstrīdētā lēmuma 29. punktā darīja Apelāciju padome, ir jāsecina, ka, lai gan ir taisnība, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, atšķirībā no agrākās Zviedrijas vārdiskās preču zīmes, kurā ir ietverts tikai viens vārds, ir ietverti divi vārdi, tomēr agrākā Zviedrijas vārdiskā preču zīme ir pilnībā ietverta reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Konfliktējošajos apzīmējumos ietvertais vārds “vogue” agrākās Zviedrijas vārdiskās preču zīmes gadījumā ir vienīgais, kuru konkrētā sabiedrības daļa varētu izlasīt, bet reģistrācijai pieteiktās preču zīmes gadījumā tas ir pēdējais vārds, ko konkrētā sabiedrības daļa izlasītu. Turklāt vārds “teen” sastāv no četriem burtiem, bet vārds “vogue” sastāv no pieciem burtiem. No iepriekš izklāstītā izriet, ka attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ņemot vērā vizuālo salīdzinājumu, elementam “teen” nav lielākas nozīmes kā elementam “vogue”.
40 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas norādīto judikatūru, saskaņā ar kuru apzīmējuma sākuma daļa esot īpaši nozīmīga šī apzīmējuma radītajā kopējā iespaidā (Vispārējās tiesas 2005. gada 16. marta spriedums lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 64. un 65. punkts, un 2008. gada 16. decembra spriedums lietā T‑357/07 Focus Magazin Verlag/ITSB – Editorial Planeta (“FOCUS Radio”), Krājumā nav publicēts, 36. punkts), ir jāatgādina, ka šis apsvērums nav piemērojams visos gadījumos un ka katrā ziņā ar to nevar apšaubīt principu, ka preču zīmju līdzības vērtējumā ir jāņem vērā to radītais kopējais iespaids, jo vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē tās dažādās detaļas (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā T‑158/05 Trek Bicycle/ITSB – Audi (“ALLTREK”), Krājumā nav publicēts, 70. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi, lai gan pastāv pirmais elements, kurš reģistrācijai pieteikto preču zīmi atšķir no agrākās preču zīmes, tām var būt noteikta vizuāla līdzība, jo pastāv kopējais elements (Vispārējās tiesas 2003. gada 25 novembra spriedums lietā T‑286/02 Oriental Kitchen/ITSB – Mou Dybfrost (“KIAP MOU”), Krājums, II‑4953. lpp., 39.–44. punkts; 2005. gada 8. marta spriedums lietā T‑32/03 Leder & Schuh/ITSB – Schuhpark Fascies (“JELLO Schuhpark”), Krājumā nav publicēts, 38.–47. punkts, un 2011. gada 14. aprīļa spriedums lietā T‑466/08 Lancôme/ITSB – Focus Magazin Verlag (“ACNO FOCUS”), Krājums, II‑1831. lpp., 56.–63. punkts).
41 Tātad Apelāciju padome pamatoti ir konstatējusi apzīmējumu vidēju līdzību no vizuālā viedokļa, jo minētajiem apzīmējumiem ir kopējs elements “vogue”.
– Par fonētisko salīdzinājumu
42 Apelāciju padome konstatēja arī vidēju konfliktējošo apzīmējumu fonētisko līdzību, jo to kopējais elements “vogue” esot izrunājams abos gadījumos vienādi.
43 Vispirms, kā to uzsver arī prasītāja, ir jānorāda, ka elementa “teen” klātesamībai reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē noteikti ir nozīme abu konfliktējošo apzīmējumu fonētiskajā nošķiršanā. Tomēr nevarētu tikt apgalvots, ka elements “teen”, ņemot vērā tā īsumu, šajā ziņā ir dominējošs pār abiem apzīmējumiem kopējo elementu “vogue”. Līdz ar to var uzskatīt, ka pastāv zināma fonētiska līdzība starp abiem apzīmējumiem, tos aplūkojot kopumā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 11. decembra spriedumu lietā T‑90/06 Tomorrow Focus/ITSB – Information Builders (“Tomorrow Focus”), Krājumā nav publicēts, 34. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “ACNO FOCUS”, 64. punkts). Tātad prasītāja kļūdaini apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka no fonētiskā viedokļa konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vidēja līdzība.
– Par konceptuālo salīdzinājumu
44 Apstrīdētā lēmuma 31. punktā Apelāciju padome atgādināja, ka nevienam no abiem attiecīgajiem elementiem (“teen” un “vogue”) zviedru valodā nav nozīmes, kas nav ticis apstrīdēts. Turklāt Apelāciju padomei bija jāpārbauda arī, vai plašā Zviedrijas sabiedrības daļa, kas lielākoties zina angļu valodu, bija spējīga atpazīt šo abu elementu nozīmi, ko tā tomēr nedarīja. ITSB atbildes rakstā šim jautājumam veltītie apsvērumi nevar atsvērt to, ka Apelāciju padome nav veikusi analīzi attiecībā uz plašās sabiedrības daļas Zviedrijā zināšanām saistībā ar angļu valodu. Tātad ir jāpārbauda, vai šī Apelāciju padomes nepilnīgā pārbaude, kura nenozīmē pamatojuma nepietiekamību, jo Apelāciju padome tomēr ir norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka nebija iespējams veikt apzīmējumu salīdzinājumu no konceptuālā viedokļa, bet tas nozīmē daļēji kļūdainu vērtējumu attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas spējām, var ietekmēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu.
45 Izskatāmajā lietā, runājot par minētās plašās sabiedrības daļu, kas prot angļu valodu, tā vārdu “vogue” būtu izpratusi kā terminu, kurš ir saistīts ar modi, bet vārdu “teen” kā tādu, kurš skaidri apzīmē pusaudžus. Turklāt vārds “teenager” zviedru valodā ir tulkojums ar vārdu, kura uzbūve ir līdzīga, proti, “tonåring”. No tā ir secināms, ka vārdu salikums “teen vogue” būtu ticis uztverts kā vienkārša “vogue” variācija, izpratne “par to, kas ir modē pusaudžu vidū”, kas, protams, izriet no, “kas ir modē”. Šī acīmredzamā konceptuālā līdzība tātad varēja tikai pastiprināt Apelāciju padomes secinājumu attiecībā uz pirmām kārtām konfliktējošo apzīmējumu līdzību un otrām kārtām sajaukšanas iespēju. Līdz ar to šī kļūda attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas spējām tomēr neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, jo, atgādinot, ka attiecībā uz angliski nerunājošo sabiedrības daļu Apelāciju padomes secinājums par to, ka konceptuālais salīdzinājums neietekmētu apzīmējumu līdzības novērtējumu, joprojām ir pareizs (skat. Vispārējās tiesas 2013. gada 16. septembra spriedumu lietā T‑569/11 Gitana/ITSB – Teddy (“GITANA”), 67. punkts un tajā minētā judikatūra).
– Secinājumi par apzīmējumu salīdzinājumu
46 Tātad Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu pastāvēja konfliktējošo apzīmējumu vizuālā un fonētiskās līdzība. Turpretī nevar tikt izvirzīts apgalvojums, saskaņā ar kuru starp agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi nepastāvot neviena konceptuālā atšķirība, jo minētās preču zīmes veidojošajiem elementiem zviedru valodā nav nozīmes, kas ir pareizi tikai attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, kura nerunā angļu valodā. Tomēr angļu valodā runājošās konkrētās sabiedrības daļas ņemšana vērā būtu varējusi izraisīt tikai secinājumu, ka konfliktējošie apzīmējumi ir konceptuāli līdzīgi.
47 Tādējādi prasītāja nevar pamatoti apgalvot, ka konfliktējošie apzīmējumi kļūdaini ir uzskatīti par līdzīgiem. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai konkrētā sabiedrības daļa divas preču zīmes kā līdzīgas uztver tad, ja tās vismaz daļēji ir identiskas vienā vai vairākos vizuālos, fonētiskos un konceptuālos aspektos (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedumu lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par sajaukšanas iespēju
48 Visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un Vispārējās tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
49 Ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību un faktu, ka ar agrāko Zviedrijas vārdisko preču zīmi “VOGUE”, no vienas puses, un reģistrācijai pieteikto preču zīmi, no otras puses, aptvertās preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas, Apelāciju padome, nepieļaujot kļūdu vērtējumā, ir secinājusi, ka starp tām pastāv sajaukšanas iespēja, un tādējādi apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu atteikt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz “apģērbiem; apaviem; galvassegām; visu iepriekš minēto preču daļām un piederumiem”, kas ietilpst 25. klasē.
50 Tā kā prasītājas vienīgais pamats, kas attiecās uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un kas izvirzīts tās gan prasījumu par atcelšanu, gan grozījumiem pamatojumam, ir nepamatots, prasība ir pilnībā noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
51 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
52 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Advance Magazine Publishers, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2014. gada 27. februārī.
[Paraksti]