Prasība, kas celta 2013. gada 9. aprīlī – Portugal Telecom/Komisija

(lieta T-208/13)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugal Telecom SGPS, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji – N. Mimoso Ruiz un R. Bordalo Junqueiro, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2013) 306, piespriežot Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un prasītājai radušos izdevumus;

pakārtoti, samazināt prasītajai saskaņā ar minētā lēmuma 2. pantu piemēroto naudas sodu.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā ir noteikts, ka Portugal Telecom un Telefónica S.A. esot pārkāpušas LESD 101. pantu, līgumā par Telefónica S.A veiktu Portugal Telecom piederošās Brasilcel NV kapitāla daļas iegādi ietverdamas 9. klauzulu, kas Komisijas ieskatā esot ar attiecīgo darījumu nesaistīta vienošanās par nekonkurēšanu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas būtiskas formas prasības:

Prasītāja uzskata, ka lēmums neesot pienācīgi pamatots, jo tā pamatojumā ir izlaidumi, neprecizitātes un kļūdas būtiskos aspektos, kuru rezultātā neizbēgami tiek izdarīti nepareizi secinājumi;

Prasītāja turklāt uzskata, ka lēmums neesot pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem, jo Komisija nav norādījusi nevienu pierādījumu, kas atspēkotu prasītājas sniegto pierādījumu, no kura secināms, ka līguma 9. klauzulā ir paredzētas nekonkurēšanas saistības, kas, ņemot vērā apstākļus, kādos tā radusies, nevarētu stāties spēkā, kamēr abi līdzēji to nav apstiprinājuši;

Prasītāja piebilst, ka līguma 9. klauzula neesot uzskatāma par ierobežojumu mērķa dēļ un ka Komisija neesot pienācīgi pierādījusi konkurences noteikumiem pretrunā iespējami esošu faktisku vai iespējamu ierobežojošu seku esamību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Līgums un tā piemērošanai pieņemtie tiesību akti:

Prasītāja uzskata, ka lēmumā esot pārkāptas Savienības tiesības, jo tam ir šādi trūkumi:

a)    esot izdarīta acīmredzama kļūda, vērtējot faktiskos apstākļus, pierādījumus un pierādījumu pietiekamību, jo Komisija esot kļūdaini vērtējusi un interpretējusi lietas dalībnieku sniegto informāciju un tādēļ no lietas materiālos rodamajiem pierādījumiem nav izdarījusi visticamākos secinājumus;b)    esot kļūdaini interpretēts un līdz ar to pārkāpts LESD 101.ºpants, jo Komisija nepamatoti un kļūdaini uzskatīja līdzējus par vispārīgi iespējamiem konkurentiem tirgos, uz kuriem attiecoties strīdīgās nekonkurēšanas saistības; minētās saistības neesot uzskatāmas par ierobežojumu mērķa dēļ, un Komisija neesot parūpējusies arī pierādīt kādu seku iestāšanos;c)    neesot izpildīts izmeklēšanas un spriešanas pienākums, jo lēmumā neesot nedz iztirzāti, nedz atspēkoti visi līdzēju izvirzītie attiecīgie argumenti, tostarp jautājumā par nekonkurēšanas klauzulas tvērumu;d)    esot pārkāpts princips in dubio pro reo, jo Komisija par pierādītiem uzskata prasītājai nelabvēlīgus faktus, kas joprojām ir visnotaļ apšaubāmi un par kuriem nav pārliecības pat pašai Komisijai;e)    esot pārkāpti Komisijas sev par naudas sodu piemērošanā saistošiem atzītie, konkrēti tās šajā jautājumā esošo pamatnostādņu 13. punktā izklāstītie principi, jo Komisija naudas sodu aprēķinājusi attiecībā uz elektronisko komunikāciju tirgiem vispārīgi, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas vai neatrodas Ibērijas pussalā, neņemdama vērā arī apstākli, ka jebkurā gadījumā kopš 2010. gada 29. oktobra apgalvotā pārkāpuma nav bijis vispār;f)    esot pārkāpts samērīguma princips, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus un

naudas sodu piemērošanā piemērojamos kritērijus.