VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2013. gada 11. jūlijā (*)
Dempingi – Ķīnas, Vjetnamas, Pakistānas un Filipīnu izcelsmes integrētu elektrisko luminiscences kompaktspuldžu (CFL‑i) imports – Antidempinga maksājumu termiņa izbeigšanās – Pārskatīšana – Regulas (EK) Nr. 384/96 4. panta 1. punkts, 5. panta 4. punkts un 9. panta 1. punkts (tagad Regulas Nr. 1225/2009 4. panta 1. punkts, 5. panta 4. punkts un 9. panta 1. punkts) – Kopienas ražošanas nozares jēdziens – Zaudējumu noteikšana – Pienākums norādīt pamatojumu
Lieta T‑469/07
Philips Lighting Poland S. A., Piła (Polija),
Philips Lighting BV, Eindhoven (Nīderlande),
ko pārstāv L. Catrain González, advokāts, un E. Wright, barrister,
prasītāji,
ko atbalsta
Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd, Hangzhou (Ķīna), ko pārstāv M. Gambardella un V. Villante, advokāti,
un
GE Hungary Ipari és Kereskedelmi Zrt (GE Hungary Zrt), Budapešta (Ungārija), ko pārstāv P. De Baere, advokāts,
personas, kas iestājušās lietā,
pret
Eiropas Savienības Padomi, ko sākotnēji pārstāvēja J.‑P. Hix, pārstāvis, kuram palīdzēja G. Berrisch un G. Wolf, advokāti, pēc tam J.‑P. Hix un B. Driessen, pāŗstāvji, kuriem palīdz G. Berrisch,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Komisija, ko pārstāv H. van Vliet un K. Talabér‑Ritz, pārstāvji,
un
Osram GmbH, Minhene (Vācija), ko pārstāv R. Bierwagen, advokāts,
personas, kas iestājušās lietā,
par lūgumu atcelt Padomes 2007. gada 15. oktobra Regulu (EK) Nr. 1205/2007, ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu elektrisko luminiscences kompaktspuldžu (CFL‑i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas (OV L 272, p. 1),
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta),
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši K. O'Higinss [K. O’Higgins] (referents) un D. Gracijs [D. Gratsias],
sekretāre J. Veiherte [J. Weychert], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 5. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
1 Antidempinga pamatregulējumu, kāds piemērojams šīs lietas faktiem, veido Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2005. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 17. lpp.) (turpmāk tekstā – “pamatregula”). Vēlāk pamatregula tika aizstāta ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp., labojums OV 2010, L 7, 22. lpp.).
2 Pamatregulas 3. panta 1. punktā (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 1. punkts) ir noteikts:
“Ja nav norādīts citādi, ievērojot šo regulu, termins “zaudējumi” nozīmē būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, būtisku zaudējumu draudus Kopienas ražošanas nozarei vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu, un to interpretē saskaņā ar šā panta noteikumiem.”
3 Pamatregulas 4. panta 1. punktā (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 4. panta 1. punkts) cita starpā ir precizēts:
“Šajā regulā ar terminu “Kopienas ražošanas nozare” saprot līdzīgo preču ražotāju kopumu Kopienā vai arī tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo preču apjoms veido lielāko daļu no šo preču kopējā saražotā apjoma Kopienā, kā teikts 5. panta 4. punktā, izņemot gadījumus, kad:
a) ražotāji ir saistīti ar eksportētājiem vai importētājiem, vai arī paši ir par importa par dempinga cenām uzskatīto ražojumu importētāji, terminu “Kopienas ražošanas nozare” var attiecināt uz pārējiem ražotājiem [..]”
4 Pamatregulas 5. panta 1. punkta pirmajā daļā (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 5. panta 1. punkta pirmā daļa) ir noteikts:
“Izņemot gadījumus, ko paredz 6. punkts, par dempingu uzskatāmas darbības pastāvēšanu, pakāpi un sekas sāk izmeklēt pēc rakstiskas sūdzības saņemšanas no fiziskas vai juridiskas personas, vai apvienības, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas rīkojas Kopienas ražošanas nozares vārdā.”
5 Atbilstoši pamatregulas 5. panta 4. punktam (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 5. panta 4. punkts):
“Izmeklēšanu neuzsāk, ievērojot 1. punktu, ja vien, pamatojoties uz pārbaudi par to, kādā mērā tiek atbalstīta vai noraidīta Kopienas līdzīgās preces ražotāju izteiktā sūdzība, netiek konstatēts, ka sūdzību ir iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā. Uzskata, ka sūdzību ir iesniegusi Kopienas ražošanas nozare vai tā ir iesniegta nozares vārdā, ja šo sūdzību atbalsta tie Kopienas ražotāji, kuru kopējais saražotais apjoms veido vairāk nekā 50 % no kopējo saražoto līdzīgo preču apjoma, ko saražojusi tā Kopienas ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida sūdzību. Taču neuzsāk nekādu izmeklēšanu, ja tie Kopienas ražotāji, kuri nepārprotami atbalsta sūdzību, ražo mazāk nekā 25 % no kopējā saražoto līdzīgo preču apjoma, ko saražojusi Kopienas ražošanas nozare.”
6 Pamatregulas 9. panta 1. punktā (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 9. panta 1. punkts) ir paredzēts, ka, “[j]a sūdzību atsauc, lietu var izbeigt, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā ar Kopienas interesēm.”
7 Pamatregulas 9. panta 4. punktā (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 9. panta 4. punkts) cita starpā ir noteikts:
“Ja fakti galīgi apliecina dempinga un tā radīto zaudējumu pastāvēšanu un Kopienas interesēs ir iejaukties saskaņā ar 21. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un konsultācijām ar Konsultatīvo komiteju [..] uzliek galīgo antidempinga nodevu.”
8 Pamatregulas 11. panta 2. punktā (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 2. punkts) cita starpā ir paredzēts:
“Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti.”
9 Pamatregulas 11. panta 5. punktā (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 5. punkts) cita starpā ir noteikts
“Šīs regulas būtiskos noteikumus par procedūrām un izmeklēšanas veikšanu, izņemot tos, kas attiecas uz termiņa ierobežojumiem, piemēro visiem pārskatiem, ko veic, ievērojot [šī panta] 2., 3. un 4. punktu.”
Tiesvedības priekšvēsture
10 Prasītājas, pirmkārt, Philips Lighting Poland S.A. (turpmāk tekstā – “Philips Poland”), saskaņā ar Polijas tiesībām dibināta sabiedrība, kura savā atrašanās vietā Piła (Polijā) ražo integrētas elektriskās luminiscences kompaktspuldzes (turpmāk teksta – “CFL‑i”) un kura lietas faktu rašanās laikā no Ķīnas importēja ievērojamu skaitu CFL‑i, kas bija paredzētas atkārtotai pārdošanai Eiropas Savienībā, un, otrkārt, Philips Lighting BV (turpmāk tekstā – “Philips”), saskaņā ar Nīderlandes tiesībām dibināta sabiedrība, kura Roosendaal (Nīderlandē) ražo CFL‑i sastāvdaļas un nodarbojas ar CFL‑i jomas pētniecību un attīstību, abas 100 % pieder saskaņā ar Nīderlandes tiesībām dibinātai sabiedrībai Koninklijke Philips Electronics NV.
11 2001. gada 16. jūlijā Eiropas Savienības Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1470/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu par tādu [CFL–i] importu, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 195, 8. lpp.). Ar šo regulu tika ieviesti galīgie antidempinga maksājumi no 0 līdz 66,1 % attiecībā uz minēto importu.
12 2005. gada 6. jūnijā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 866/2005, ar ko galīgos antidempinga maksājumus, kurus ar Regulu (EK) Nr. 1470/2001 piemēroja Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes CFL‑i importam, attiecina uz tā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas (OV L 145, 1. lpp.).
13 Regulas Nr. 1470/2001 un 866/2005 tika grozītas ar Padomes 2006. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1322/2006 (OV L 244, 1. lpp.).
14 2005. gada 14. oktobrī Eiropas Kopienu Komisija publicēja paziņojumu par minēto antidempinga maksājumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 254, 2. lpp.).
15 2006. gada 18. aprīlī Komisija saņēma no Community Federation of Lighting Industry of Compact Fluorescent Lamps Integrated (turpmāk tekstā – “2CFL‑i”), kas rīkojās Osram GmbH vārdā, lūgumu pārskatīt minētos maksājumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.
16 2006. gada 12. jūnijā Komisija nosūtīja anketu četriem CFL‑i ražotājiem Kopienā, proti, GE Hungary Ipari és Kereskedelmi Zrt (GE Hungary Zrt), Osram, Philips Poland un SLI Sylvania Lighting International (turpmāk tekstā – “Sylvania”), lai tiem ļautu pierādīt, vai ražotāji, kuri atbalsta pārskatīšanas pieteikumu, bija pietiekami reprezentējoši.
17 2006. gada 28. jūnijā prasītājas iesniedza kopīgu atbildi uz iepriekš minētajā punktā paredzēto anketu, kurā tās cita starpā norādīja, ka iebilst pret pārskatīšanas procedūras uzsākšanu. Turpretim GE Hungary un Osram savā atbildē izteica atbalstu šādas procedūras uzsākšanai. Savukārt Sylvania anketu neaizpildīja.
18 Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, kas izveidota saskaņā ar pamatregulas 15. pantu (kas tagad ir Regulas Nr. 1225/2009 15. pants), konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai sāktu pārskatīšanu saskaņā ar šīs pašas regulas 11. panta 2. punktu, Komisija publicēja paziņojumu par šādas procedūras uzsākšanu 2006. gada 19. jūlija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 167, 13. lpp.) un uzsāka izmeklēšanu par laika periodu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam ieskaitot.
19 Pēc tam Komisija nosūtīja anketu visām iesaistītajām personām, ieskaitot četriem CFL‑i ražotājiem Kopienā un CFL‑i importētājiem Kopienā.
20 2006. gada 8. septembrī Philips Poland atbildēja uz anketu, kura tai tika nosūtīta kā Kopienas ražotājai, un 2006. gada 18. septembrī – uz anketu, kura tai tika nosūtīta kā importētājai Kopienā.
21 2006. gada novembrī Komisija veica pārbaudes vizīti cita starpā prasītājas un trīs citu CFL‑i ražotāju Kopienā telpās.
22 Ar 2006. gada 26. novembra vēstuli GE Hungary Komisijai norādīja, ka tā neatbalsta attiecīgo antidempinga maksājumu turpmāku saglabāšanu.
23 Ar 2006. gada 30. novembra vēstuli prasītājas lūdza Komisiju precizēt, vai, ņemot vērā GE Hungary šī brīža nostāju, joprojām var uzskatīt, ka pārskatīšanas pieteikumu atbalsta Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta izpratnē. Tās norādīja, ka 2CFL‑i rīkojās tikai Osram vārdā, ka Osram bija vienīgā CFL‑i ražotāja Kopienā, kas vēlējās saglabāt attiecīgos antidempinga maksājumus, un ka Philips Poland un GE Hungary kopā saražotais CFL‑i skaits bija 50 % no kopējā saražotā CFL‑i apjoma Kopienā.
24 Ar divām 2006. gada 19. decembra vēstulēm Sylvania informēja Komisiju, ka tā uzskatīja, ka Kopienas interesēs neesot saglabāt attiecīgos antidempinga maksājumus.
25 2007. gada 10. janvārī Philips Poland iesniedza Komisijai rakstveida apsvērumus jautājumā par zaudējumu radīšanu un Kopienas interesēm. Savos apsvērumos tā atkārtoti apgalvoja, ka Osram nepārstāvēja Kopienas ražošanas nozari.
26 Nākamajā dienā prasītājas piedalījās sēdē, kas notika Komisijas atrašanās vietā, kurā tās prezentēja savu stratēģiju CFL-i piegādei Kopienā, atkal apšaubīja, vai Osram pārstāv Kopienas ražošanas nozari, un ieteica izbeigt izmeklēšanu.
27 2007. gada 6. februārī prasītājas iesniedza Komisijai papildu informāciju.
28 2007. gada 14. februārī prasītājas iesniedza rakstveida apsvērumus par komentāriem, kurus 2007. gada 5. februārī bija izteikusi 2CFL‑i, atbildot uz Komisijas 2007. gada 19. janvāra vēstuli. Tās cita starpā atkārtoja, ka Osram nepārstāvēja Kopienas ražošanas nozari, un vēlreiz prasīja izbeigt izmeklēšanu.
29 2007. gada 20. martā Komisija nosūtīja Kopienas ražotājiem papildu anketu, uz kuru Philips Poland atbildēja 2007. gada 10. aprīlī.
30 2007. gada 23. aprīlī Komisija veica otru pārbaudes vizīti Philips Poland telpās. 2007. gada 27. aprīlī pēdējā minētā iesniedza Komisijai informāciju, atbildot uz noteiktiem jautājumiem, kuri tika uzdoti šīs vizītes laikā.
31 2007. gada 10. jūlijā Komisija iesniedza informatīvu dokumentu, tajā izklāstot būtiskākos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā bija paredzējusi piedāvāt izbeigt attiecīgo antidempinga maksājumu atkārtotu pārbaudi (turpmāk tekstā – “2007. gada jūlija informatīvais dokuments”). Šajā dokumentā tā cita starpā konstatēja, ka, aprēķinot kopējo saražoto apjomu Kopienā pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē, būtu jāiekļauj visi četri Kopienas ražotāji. Tāpat tā norādīja, ka šīs regulas 5. panta 4. punktā paredzētajām prasībām par to, cik lielam atbalstam ir jābūt attiecībā uz lūgumu veikt atkārtotu pārbaudi, bija jābūt izpildītām gan šī lūguma iesniegšanas brīdī, gan arī izmeklēšanas laikā. Turklāt Komisija konstatēja, ka šajā gadījumā atkārtotās pārbaudes uzsākšanas brīdī lūgumu atbalstīja lielākā daļa Kopienas ražotāju, bet ka situācija mainījās izmeklēšanas laikā. Norādījusi, ka to ražotāju kopējais saražotais apjoms, kuri neatbalstīja lūgumu, tagad ir nedaudz vairāk kā 50 % no kopējā saražotā apjoma Kopienā, Komisija secināja, ka attiecīgā antidempinga maksājumi ir jāatceļ un atkārtotās pārbaudes procedūra jāizbeidz.
32 2007. gada 24. jūlijā Philips Poland iesniedza apsvērumus par 2007. gada informatīvo dokumentu, kurā apstiprināja Komisijas secinājumu. 2007. gada 25. jūlijā 2CFL-i iesniedza apsvērumus par šo pašu dokumentu.
33 2007. gada 31. augustā Komisija iesniedza vispārēju informatīvu dokumentu (turpmāk tekstā – “vispārējs informatīvs dokuments”), kurā secināja, ka attiecīgo antidempinga maksājumu piemērošanas periods ir jāpagarina par vienu gadu. It īpaši tā norādīja, ka “[p]ēc analoģijas ar pamatregulas 9. panta 1. punktu, kurā ir noteikts, ka Kopiena var veikt pasākumus pat tad, ja sūdzība tiek atsaukta, ja tas ir Kopienas interesēs, Kopienu iestādes uzskata, ka šajā lietā nav nepieciešams pieņemt lēmumu attiecībā uz pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu, ciktāl [..] Kopienas interesēs ir pagarināt maksājumus [par vienu gadu]”. Komisija tālāk piebilda, ka, lai novērtētu nodarītos zaudējumus, tā ņēma vērā tās sabiedrības situāciju, kura atbalstīja lūgumu veikt pārskatīšanu.
34 2007. gada 11. septembrī Philips Poland iesniedza apsvērumus par vispārējo informatīvo dokumentu, kuros iebilda pret Komisijas secinājumu un it īpaši kritizēja Komisijas īstenoto pamatregulas 9. panta 1. punkta piemērošanu pēc analoģijas.
35 2007. gada 14. septembrī Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko pēc maksājumu termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes CFL‑i importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas (COM(2007) 550).
36 2007. gada 15. oktobrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1205/2007, ar ko pēc maksājumu termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes CFL‑i importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas (OV L 272, 1. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”). Noteiktajiem antidempinga maksājumiem uz vienu gadu tika saglabāta likme no 0 līdz 66,1 %.
37 Apstrīdētās regulas preambulas 20.–46. apsvērumā Padome izvērtēja, vai attiecīgo antidempinga maksājumu termiņa izbeigšanās varēja novest pie tā, ka dempings tiek turpināts vai noteikts no jauna. Preambulas 46. apsvērumā tā secināja par labu dempinga iespējamai turpināšanai.
38 Apstrīdētās regulas preambulas 47.–93. apsvērumā Padome izvērtēja zaudējumu iespējamo turpināšanos vai rašanos no jauna.
39 Veicot šo analīzi, Padome ņēma vērā “uzņēmuma, kas atbalstīja sūdzību”, proti, Osram (51. apsvērums), situāciju. Šajā ziņā apstrīdētās regulas preambulas 49. apsvērumā Padome atgādināja, ka izmeklēšanā četri Kopienas ražotāji, kuri tajā sadarbojās, tika izvērtēti, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu, un norādīja, ka “[s]īki izstrādātie analīzes rezultāti [paradīja] sarežģītu tādas nozares ainu, kuras struktūra nemitīgi mainās un kurā valda dažādi viedokļi: ražošanas apjoma ziņā lielākais ražotājs piekrīt pasākumu turpināšanai, savukārt pārējie iebilst.” Apstrīdētās regulas 50. apsvērumā Padome norādīja, ka iepriekšminētais lielākais ražotājs, šajā gadījumā Osram, ražo aptuveni 48 % Kopienas ražošanas apjoma un ka “[tās] produkcija neapšaubāmi ir liela daļa no Kopienas produkcijas”. Padome piebilda, ka pamatregulas 9. panta 1. punktā paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru “Kopiena, ja vien tas [bija] Kopienas interesēs, [varēja] veikt pasākumus, lai arī sūdzība [bija] atsaukta”, “mutatis mutandis piemērojams arī termiņu beigu pārskatīšanā, kad sūdzība nav atsaukta pilnībā, bet lielākais Kopienas ražotājs joprojām ir par pasākumu saglabāšanu.” Tāpat tā norādīja, ka, “[j]a ražotājs ražo nozīmīgu daļu no Kopienas ražošanas nozares produkcijas, kā tas ir šajā gadījumā, tā dati par nodarīto kaitējumu uzskatāmi par visnoderīgākajiem pieejamajiem datiem.”
40 Savas analīzes beigās Padome secināja, ka “[pastāvēja] būtiska kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, ja spēku zaudēs [attiecīgie] antidempinga pasākumi” (preambulas 93. apsvērums).
41 Apstrīdētās regulas preambulas 94.–116. apsvērumā Padome, atsaucoties uz pamatregulas 9. panta 1. punktu un 21. pantu, izvērtēja, vai attiecīgo antidempinga maksājumu saglabāšana būtu Kopienas interesēs un, ja būtu, tad uz cik ilgu laiku tie būtu jāsaglabā. Padome pēc tam, kad tā bija cita starpā norādījusi, ka “Kopienas ražošanas nozare pati [bija] ļoti atkarīga no [Ķīnas] importa, lai apmierinātu strauji palielinošos pieprasījumu, vairāki Kopienas ražotāji paši neatbalst[īja] pasākumu turpināšanu, un pasākumi ir parādījuši, ka tie ievērojami ietekmē patēriņa cenas un līdz ar to patērētāju izvēli pirkt CFL‑i vai mazāk jaudīgas kvēlspuldzes”, uzskatīja, ka “kopumā attiecīgo interešu līdzsvars prasa pārtraukt pasākumus” (preambulas 115. un 116. apsvērums). Tomēr Padome, izsverot Osram intereses “ar nosauktajām interesēm un īpaši citu Kopienas ražotāju interesēm”, uzskatīja, ka Kopienas interesēs īsā laikposmā ir turpināt pasākumus pielāgošanās periodā (preambulas 116. apsvērums). Konkrētāk, Padome atzina, ka būtu lietderīgi pasākumus atstāt spēkā tikai vienu gadu, jo pēc šī termiņa “iespējamā negatīvā ietekme uz patērētājiem un citiem uzņēmumiem nebūs samērīga ar labumu, ko Kopienas ražotāji gūst no pasākumiem” (preambulas 116. apsvērums).
42 Saskaņā ar tās 2. pantu apstrīdētā regula zaudēja spēku 2008. gada 18. oktobrī.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
43 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 21. decembrī, prasītājas cēla šo prasību.
44 Ar attiecīgi 2008. gada 27. martā un 3. aprīlī Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Osram un Komisija lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam.
45 Ar attiecīgi 2008. gada 27. martā un 15. aprīlī Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd (turpmāk tekstā – “Hangzhou”) un GE Hungary lūdza atļauju iestāties lietā prasītāju prasījumu atbalstam.
46 Pieteikumi par iestāšanos lietā tika paziņoti lietas dalībniekiem, kas sniedza savus apsvērumus noteiktajos termiņos.
47 Ar vēstulēm, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegtas attiecīgi 2008. gada 27. aprīlī, 16. maijā un 11. jūnijā, prasītājas iesniedza Vispārējai tiesai pieteikumu par konfidencialitātes ievērošanu attiecībā uz noteiktām rindkopām noteiktos dokumentos, kas pievienoti prasības pieteikumam, kurās ir runa par Hangzhou, Osram un GE Hungary. Tās šajā nolūkā iesniedza nekonfidenciālu šo dokumentu versiju.
48 Ar diviem 2008. gada 9. jūnija rīkojumiem Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs apmierināja Osram un Komisijas pieteikumus par iestāšanos lietā. Attiecībā uz Osram viņš nolēma tai nosūtīt visu procesuālo dokumentu nekonfidenciālo versiju un uzaicināja to iesniegt apsvērumus šajā sakarā. Osram neiesniedza apsvērumus šim nolūkam paredzētajā termiņā.
49 Ar 2008. gada 9. oktobra rīkojumu Pirmās instances tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs apmierināja Hangzhou un GE Hungary pieteikumus par iestāšanos lietā. Viņš nolēma tām nosūt visu procesuālo dokumentu nekonfidenciālo versiju un uzaicināja tās iesniegt apsvērumus šajā sakarā. Tās neiesniedza apsvērumus šim nolūkam paredzētajā termiņā.
50 Osram, Hanghzou un GE Hungary iesniedza iestāšanās rakstus. Prasītājas noteiktajā termiņā iesniedza apsvērumus par Osram iestāšanās rakstu. Padome noteiktajā termiņā iesniedza apsvērumus par Hanghzou un GE Hungary iestāšanās rakstiem. Komisija neiesniedza iestāšanās rakstu.
51 Tā kā Vispārējās tiesas palātu sastāvs ir ticis mainīts, tiesnesis referents tagad darbojas piektajā palātā, kurai attiecīgi tika nodota šī lieta.
52 Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (piektā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu un Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros aicināja prasītājas iesniegt noteiktus dokumentus un Padomi – atbildēt uz noteiktiem rakstveida jautājumiem. Prasītājas un Padome šos lūgumus izpildīja noteiktajos termiņos.
53 Ņemot vērā, ka viens no tiesas locekļiem nevarēja piedalīties šīs lietas izskatīšanā, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, piemērojot Reglamenta 32. panta 3. punktu, iecēla citu tiesnesi, lai nokomplektētu palātas sastāvu.
54 2012. gada 5. septembra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem mutvārdu jautājumiem.
55 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītājām;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;
– piespriest Osram atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar tās iestāšanos lietā.
56 Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
– piespriest Hangzhou un GE Hungary atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar to iestāšanos lietā.
57 Komisija lūdz Vispārējo tiesu noraidīt prasību.
58 Hangzhou un GE Hungary prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto regulu;
– piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
59 Osram prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
60 Vispirms ir jānorāda, ka atbildē uz repliku Padome izteica šaubas par prasības pieņemamību, ņemot vērā jautājumu par to, vai apstrīdētā regula prasītājas skāra individuāli, apgalvojot, ka elementi, kurus tā šajā ziņā bija izvirzījusi savos rakstveida apsvērumos, nebija pietiekami, lai tās nošķirtu, ņemot vērā šo regulu, no visiem citiem saimnieciskās darbības subjektiem.
61 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Savienības tiesa ir tiesīga izvērtēt, ņemot vērā katras lietas apstākļus, vai pareiza tiesvedība pamato prasības noraidīšanu pēc būtības, nelemjot vispirms par tās pieņemamību (šajā ziņā skat. Tiesas 2002. gada 26. februāra spriedumu lietā C‑23/00 P Padome/Boehringer, Recueil, I‑1873. lpp., 51. un 52. punkts, un 2004. gada 23. marta spriedumu lietā C‑233/02 Francija/Komisija, Recueil, I‑2759. lpp., 26. punkts).
62 Šā gadījuma apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka tiesvedības ekonomijas apsvērumu dēļ vispirms ir jāspriež par pamatiem, kurus ir izvirzījušas prasītājas, iepriekš nelemjot par šajā lietā celtās prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību, jo prasība atcelt tiesību aktu katrā ziņā un turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ nav pamatota.
63 Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus, kuri ir balstīti, pirmkārt, uz pamatregulas 3. panta 1. punkta, 9. panta 4. punkta un 11. panta 2. punkta pārkāpumu, otrkārt, uz šīs pašas regulas 9. panta 1. punkta pārkāpumu un, treškārt, uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.
64 Pirmie divi pamati ir jāizskata kopā, jo tie pārklājas.
Par pirmo un otro pamatu, kuri ir balstīti, pirmkārt, uz pamatregulas 3. panta 1. punkta, 9. panta 4. punkta un 11. panta 2. punkta pārkāpumu un, otrkārt, uz šīs pašas regulas 9. panta 1. punkta pārkāpumu
65 Pirmā pamata ietvaros prasītājas apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 1. punktu, 9. panta 4. punktu un 11. panta 2. punktu, ciktāl tā neesot pierādījusi, ka attiecīgo antidempinga maksājumu termiņa izbeigšanās, iespējams, radītu zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei turpināšanos vai atkārtošanos, kā tā ir definēta šīs pašas regulas 4. panta 1. punktā, skatot to kopā ar 5. panta 4. punktu. Prasītājas pārmet Padomei, ka tā apstrīdētās regulas preambulas 50. apsvērumā uzskatīja, ka Osram ražošanas apjoms veidoja “lielāko daļu” no kopējā ražošanas apjoma Kopienā, kaut arī tā veidoja tikai 48 % no minētā apjoma. Līdz ar to tās apgalvo, ka Osram nevar uzskatīt par tādu, kas ietilpst Kopienas ražošanas nozarē, un Padome nevarēja pamatoties uz šīs sabiedrības datiem, lai aprēķinātu minētajai ražošanas nozarei nodarītos zaudējumus.
66 Otrā pamata ietvaros prasītājas apgalvo, ka Padome neesot bijusi tiesīga šajā gadījumā atsaukties uz pamatregulas 9. panta 1. punktu.
67 Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka šo tiesību normu mutatis mutandis var piemērot izmeklēšanā, kas tiek veikta pārskatīšanas nolūkā, saistībā ar antidempinga maksājumu termiņa izbeigšanos gadījumā, kad pārskatīšanas pieteikums nav atsaukts pilnībā, bet ir vienkārši samazinājies tam atbalsts. Nekas minētās normas formulējumā – kas ir skaidrs un neprasa interpretāciju – vai sistēmā neļauj paplašināt tās piemērošanas jomu, to attiecinot uz šādu situāciju. Ja tiktu pieņemta interpretācija, kādu sniedza Padome pamatregulas 9. panta 1. punktam, tad Padomei tiktu piešķirta jauna un eventuāli ļoti liela kompetence. Turklāt tā rezultātā nozīmi pilnībā zaudētu prasība, kas ietverta pamatregulas 3. panta 1. punktā, 9. panta 4. punktā un 11. panta 2. punktā, saskaņā ar kuru ir jāpierāda zaudējumu esamība “Kopienas ražošanas nozarei”, kā tā ir definēta šīs pašas regulas 4. panta 1. punktā, lai tiktu noteikti antidempinga maksājumi. Patiesībā Padome varētu apgalvot, ka tai ir kompetence rīkoties, ciktāl tas būtu Kopienas interesēs, bez vajadzības pierādīt zaudējumu nodarīšanu minētajai ražošanas nozarei.
68 Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka pamatregulas 9. panta 1. punkts piešķir Padomei rīcības brīvību, lai definētu Kopienas ražošanas nozari zaudējumu novērtēšanas nolūkā. Šī norma vienīgi ļauj turpināt izmeklēšanu pēc pārskatīšanas pieteikuma atsaukšanas un nepadara nepiemērojamu pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu.
69 Hangzhou un GE Hungary būtībā izvirza tos pašus argumentus, kurus izvirza prasītājas.
70 Padome un Osram novērtē pirmo un otro pamatu abus kopā.
71 Padome, pirmkārt, apgalvo, ka tā pati un Komisija (turpmāk tekstā – “iestādes”) pareizi piemēroja mutatis mutandis pamatregulas 9. panta 1. punktu. Pamatojot a maiore ad minus (no lielākā uz mazāko), Padome apgalvo, ka, ja šī norma ļauj iestādēm turpināt procedūru gadījumā, kad sūdzība ir atsaukta pilnībā, tā šīm iestādēm noteikti tā ļauj rīkoties gadījumā, kad ir atsaukta tikai daļa no atbalsta. Padome precizē, ka minētā norma nevis ļauj iestādēm turpināt noteikt antidempinga maksājumus, bet tikai turpināt izmeklēšanu, ja tās uzskata, ka to prasa Kopienas intereses.
72 Padome, otrkārt, apgalvo, ka, ja iestādes nolemj piemērot pamatregulas 9. panta 1. punktu, tad tām ir jānosaka, kuri ir tie Kopienas ražotāji, kuri ietilpst Kopienas ražošanas nozarē, lai novērtētu zaudējumus, un tas ir jādara, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus. Tā norāda, ka, ja pārskatīšanas pieteikums ir atsaukts vai ja atbalsts izmeklēšanai vairs nav pietiekams, tad iestādes tiek nostādītas situācijā, kurā, lai novērtētu zaudējumus, tās vairs nevar atsaukties uz “Kopienas ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta izpratnē. Padome precizē, ka šajā gadījumā iestādes savas plašās rīcības brīvības ietvaros izvēlējās Osram, jo tā bija vienīgā ražotāja, kas atbalstīja pārskatīšanas pieteikumu, tās ražošanas apjoms sastādīja 50 % no kopējo saražoto līdzīgo preču apjoma Kopienā un tai būtu tiesības celt prasību “ja pats fakts, kas [noveda] pie pamatregulas 9. panta 1. punkta piemērošanas (GE [Hungary] nostājas maiņa), neiestātos”.
73 Komisija un Osram apstrīd prasītāju argumentus.
74 Pirmkārt, ir jāizvērtē lietas dalībnieku argumenti attiecībā uz to, ka iestādes šajā gadījumā atsaucas uz pamatregulas 9. panta 1. punktu.
75 Jākonstatē, par ko turklāt lietas dalībnieki ir vienojušies, ka attiecīgā pārskatīšanas procedūra tika uzsākta “pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma”, kā tas ir prasīts pamatregulas 11. panta 2. punktā, tādējādi, ka saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu, kas pārskatīšanas procedūrām ir piemērojams saskaņā ar šīs pašas regulas 11. panta 5. punktu, to skaidri atbalstīja Kopienu ražotāji, kuri pārstāv vairāk kā 25 % no kopējā Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgā preču apjoma un kuru kopējā saražotā produkcija veido vairāk nekā 50 % no kopējo saražoto līdzīgo preču apjoma, ko saražojusi tā Kopienas ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida šo pārskatīšanas pieteikumu. Minēto pārskatīšanas pieteikumu iesniedza 2CFL‑i, kas rīkojās Osram vārdā, un to skaidri atbalstīja Osram un GE Hungary, kuras kopā veidoja vairāk kā 50 % no kopējā saražotā CFL‑i apjoma Kopienā. Runājot par diviem pārējiem Kopienas ražotājiem, proti, Philips Poland un Sylvania, tolaik pirmā minētā iebilda pret pārskatīšanu, savukārt otrā minētā neizteica viedokli šajā jautājumā.
76 Tobrīd Komisijai bija vēl lielāks pamats secināt, ka pārskatīšanas pieteikumam bija pietiekams atbalsts saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu, jo Osram, kā tas izriet no lietas materiāliem un ko neapstrīd arī lietas dalībnieki, viena pati pārstāvēja 25 % no Kopienas ražošanas apjoma un tās saražoto preču apjoms bija lielāks nekā tam vienīgajam Kopienas ražotājam, kurš iebilda pret minēto pārskatīšanas pieteikumu, šajā gadījumā Philips Poland. Jāpiebilst, ka šajā stadijā Komisijai nebija nepieciešams noteikt, ņemot vērā pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai Philips Poland, kas bija saistīta ar diviem ražotājiem – eksportētājiem Ķīnā un no šīs valsts importēja 70 līdz 80 % no tā CFL‑i apjoma, ko tā pārdeva Kopienas tirgū, bija vai nebija jāizslēdz no Kopienas ražošanas apjoma aprēķina. Ja tas tā būtu bijis jādara, tad tas tikai apstiprinātu iepriekš minēto secinājumu.
77 Taču situācija mainījās dažus mēnešus vēlāk, kad pārskatīšanas izmeklēšanas laikā vispirms GE Hungary un pēc tam Sylvania informēja Komisiju, ka tās iebilst pret attiecīgo antidempinga maksājumu turpmāku saglabāšanu, kā rezultātā atbalsta pārskatīšanas pieteikumam līmenis, kaut arī tas joprojām stipri pārsniedza pamatregulas 5. panta 4. punktā minētos 25 %, tomēr bija mazliet zem šajā normā minētajiem 50 %. Vienīgā Kopienas ražotāja, kura turpināja atbalstīt šo pārskatīšanas pieteikumu, proti, Osram, pārstāvēja 48 % no kopējā saražotā CFL‑i apjoma Kopienā, un trīs pārējās ražotājas, kuras pret to iebilda, visas kopā pārstāvēja atlikušos 52 %.
78 Faktu rašanās laikā iestādes uzskatīja, ka šādā situācijā, kur pārskatīšanas izmeklēšanas laikā atbalsts pārskatīšanas pieteikumam pārsniedza vienu no diviem pamatregulas 5. panta 4. punktā minētajiem sliekšņiem, pārskatīšanas procedūra bija jāizbeidz, ja vien netiek piemērots pēc analoģijas šīs pašas regulas 9. panta 1. punkts. Tās uzskatīja, ka prasībām attiecībā uz atbalsta līmeni sākotnējai sūdzībai vai pārskatīšanas pieteikumam, kas paredzētas minētās regulas 5. panta 4. punktā, bija jābūt izpildītām gan minētās sūdzības vai pieteikuma iesniegšanas brīdī, gan arī visu izmeklēšanas laiku.
79 Līdz ar to, ņemot vērā ļoti nelielo atšķirību starp Kopienas ražošanas apjoma procentuālo daļu, kuras pārstāvji atbalsta pārskatīšanas pieteikumu, un to Kopienas ražošanas apjoma procentuālo daļu, kuras pārstāvji pret to iebilst, Komisija uzskatīja par nepieciešamu detalizētāk izvērtēt pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanu šajā gadījumā. Pēc Komisijas teiktā, atbilde uz jautājumu par to, vai Osram kā vienīgajai Kopienas ražotājai, kas turpina atbalstīt pārskatīšanas pieteikumu, bija tiesības celt prasību saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu, ir atkarīga no tā, vai kāda no četrām Kopienas ražotājām bija jāizslēdz no Kopienas ražošanas apjoma aprēķina, piemērojot šīs pašas regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šis pēdējais jautājums bija it īpaši aktuāls priekš Philips Poland, ņemot vērā cita starpā tās īstenoto ļoti augsto CFL‑i importa līmeni no Ķīnas.
80 Tādējādi, pirmkārt, 2007. gada jūlija informatīvajā dokumentā Komisija, veikusi šādu pārbaudi, uzskatīja, ka četras Kopienas ražotājas bija jāiekļauj Kopienas ražošanas apjoma aprēķinā. Saskaņā ar tās praksi, kas aprakstīta iepriekš, 78. punktā, tā līdz ar to secināja, ka pārskatīšanas procedūra ir jāizbeidz un attiecīgie antidempinga maksājumi jāatceļ.
81 Otrkārt, it īpaši pēc 2CFL‑i apsvērumiem par 2007. gada jūlija informatīvo dokumentu, kuros 2CFL‑i detalizēti izklāstīja iemeslus, kāpēc, pēc tās domām, Philips Poland un GE Hungary bija jāizslēdz no Kopienas ražošanas apjoma aprēķina saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija turpināja izskatīt šo pēdējo minēto jautājumu un pārskatīja savu nostāju. Kā tas ir minēts vispārējā informatīvā dokumenta 49. punktā, Komisija konstatēja, ka tās pārbaudes rezultāti “[paradīja] sarežģītu tādas nozares ainu, kuras struktūra nemitīgi mainās”. Šo konstatējumu, kuru prasītājas šajā strīdā neapšauba, faktiski apstiprina elementi, kas ietverti vispārējā informatīvā dokumenta pielikumā. No šī pielikuma cita starpā izriet, ka, kaut arī Philips Poland importēja no Ķīnas ļoti ievērojamu daļu no CFL‑i (no 70 līdz 80 % apjoma), ko tā pārdeva Kopienas tirgū, tas pats attiecās uz Sylvania (no 50 līdz 60 % no apjoma) un mazākā mērā uz GE Hungary (no 30 līdz 40 % no apjoma) un Osram (no 20 līdz 30 % no apjoma). Tāpat šajā pielikumā ir norādīts, ka gan Osram, gan GE Hungary bija saistītas ar vienu ražotāju‑eksportētāju Ķīnā un Philips Poland – ar diviem ražotājiem‑eksportētājiem šajā valstī. Turklāt šajā pielikumā ir arī norādīts, ka Philips Poland, GE Hungary un Sylvania ieguva ārpus Kopienas vairāk kā pusi sastāvdaļu, kas tiek izmantotas CFL‑i ražošanai Kopienā. Tāpat no šī minētā pielikuma izriet, ka četri Kopienas ražotāji piederēja multinacionālām grupām un ka vai nu to juridiskā adrese bija Kopienā, vai arī tās bija meitassabiedrības grupai, kuras juridiskā adrese bija trešajā valstī, kaut arī tās varēja pieņemt visus ar uzņēmējdarbību saistītos lēmumus attiecībā uz ražošanas stratēģiju, importu un CFL‑i pārdošanu Kopienā. Visbeidzot, pielikumā ir norādīts, ka katrai no četrām Kopienas ražotājām bija nozīmīgi pētniecības un attīstības centri Kopienā.
82 Ņemot vērā šos dažādos elementus, ir jāatzīst, ka Komisijai bija grūti skaidri noteikt, kurš Kopienas ražotājs būtu jāizslēdz, ja tas vispār būtu jādara, no Kopienas ražošanas apjoma aprēķina, piemērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ja ļoti augstais CFL‑i importa procents no Ķīnas, ko veic Philips Poland, nopietni apšaubīja iespēju iekļaut pēdējo minēto Kopienas ražošanas apjoma aprēķinā, tās pašas šaubas varēja pastāvēt arī attiecībā uz Sylvania, kuras īstenotā importa procents arī bija ļoti augsts. Šādos apstākļos, kā tas izriet no vispārējā informatīvā dokumenta 50. punkta, Komisija nolēma atstāt neatbildētu jautājumu par to, vai visas četras Kopienas ražotājas veidoja Kopienas ražošanas apjomu pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē, un tāpēc, vai pārskatīšanas pieteikumam joprojām bija šīs regulas 5. panta 4. punktā prasītais atbalsta līmenis. Komisija uzskatīja, ka pēc tam, kad GE Hungary bija atsaukusi savu atbalstu pārskatīšanas pieteikumam un Sylvania – iebildusi pret šo atbalstu, attiecīgā situācija bija analoga sūdzības atsaukšanas situācijai, kas paredzēta pamatregulas 9. panta 1. punktā, un, piemērojot šo pēdējo minēto normu pēc analoģijas, ka Kopienas interesēs bija turpināt pārskatīšanas procedūru.
83 Iepriekš 81. un 82. punktā izklāstītajai Komisijas analīzei piekrita Padome apstrīdētajā regulā, kā tas izriet no šīs regulas preambulas 50. un 94. apsvēruma, kā arī tās pielikuma.
84 Jānorāda, ka Vispārējā tiesa jau ir atzinusi, ka pamatregulas 5. panta 4. punktā Komisijai vispār nav ietverts nekāds pienākums izbeigt uzsāktu antidempinga procedūru, ja sūdzības pamatojuma līmenis ir nokrities zem 25 % no Kopienas ražošanas apjoma. Faktiski šis pants attiecas tikai uz sūdzības atbalsta līmeni, kas vajadzīgs, lai Komisija varētu uzsākt procedūru (Vispārējās tiesas 2009. gada 10. marta spriedums lietā T‑249/06 Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP/Padome, Krājums, II‑383. lpp., 139. punkts).
85 Jānorāda, ka sava iepriekš minētā vērtējuma pamatošanai Vispārējā tiesa skaidri atsaucās uz pamatregulas 9. panta 1. punkta formulējumu, kaut arī lietā, kurā tika taisīts iepriekš 84. punktā minētais spriedums Interpipe Niko Tube un Interpipe NTRP/Padome, attiecīgā sūdzība netika atsaukta, kā tas ir noteikts pēdējā minētajā normā, bet tika tikai apgalvots, ka atbalsts šai sūdzībai procedūras laikā samazinājās. Šāds risinājums ir pilnībā loģisks, ņemot vērā, ka, ja saskaņā ar minēto normu Komisijai nebija pienākuma izbeigt procedūru sūdzības atsaukšanas gadījumā, tad tas tai nebija jādara a fortiori arī gadījumā, kad vienīgi samazinās sūdzības atbalsta līmenis.
86 Tā kā pamatregulas 5. panta 4. punkts un 9. panta 1. punkts ir piemērojams pārskatīšanas procedūrām saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punktu, ko turklāt atzīst arī lietas dalībnieki, iepriekš 84. un 85. punktā izklāstītie principi ir piemērojami arī šajā gadījumā. No minētā izriet, ka iestādēm bija visas tiesības uzsākt pārskatīšanas procedūru, neskatoties uz to, ka pastāvēja iespēja, ka pamatregulas 5. panta 4. punktā noteiktais slieksnis varēja tikt nesasniegts.
87 Jānorāda, ka tīri formālā ziņā iestādēm pat nebija jāatsaucas uz to, ka pārskatīšanas procedūras īstenošana bija Kopienas interesēs, ko tās izdarīja šajā lietā un kā tas izriet no vispārējā informatīvā dokumenta 50. punkta, kā arī apstrīdētās regulas 50. un 94. apsvēruma. Pamatregulas 9. panta 1. punktā iestādēm ir skaidri paredzēts pienākums ņemt vērā Kopienas intereses tikai gadījumā, kad tās vēlas izbeigt procedūru pēc sūdzības atsaukšanas. Tādējādi no šīs normas izriet, ka gadījumā, kad sūdzība tiek atsaukta, iestādēm ir tiesības – un nevis pienākums – izbeigt procedūru, tomēr jāņem vērā, ka tās var tā nedarīt, ja tas būtu pretrunā Kopienas interesēm.
88 Jāpiebilst, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, Padome, interpretējot šajā lietā pamatregulas 9. panta 1. punktu, nav piesavinājusies nekādu jaunu kompetenci. Tā tikai uzskatīja, un pamatoti, kā tas tika konstatēts arī iepriekš 84.–87. punktā, ka šī norma ļāva iestādēm īstenot pārskatīšanas procedūru, neskatoties uz to, ka pastāvēja iespēja, ka atbalsta līmenis pārskatīšanas pieteikumam varēja nokrist zem 50 % sliekšņa. Attiecībā uz pārējo, kā tas skaidri izriet no apstrīdētās regulas, Padome nolēma saglabāt attiecīgos antidempinga maksājumus uz vēl vienu gadu tikai pēc tam, kad bija konstatējusi – kas bija tās pienākums –, ka dempings joprojām pastāvēja, ka šo maksājumu termiņa izbeigšanās varēja novest pie šī dempinga un zaudējumu turpināšanās un ka antidempinga maksājumu saglabāšana bija Kopienas interesēs. Tāpat Padomes interpretācijas rezultātā nozīmi nezaudēja prasība, saskaņā ar kuru ir jāpierāda zaudējumu nodarīšana “Kopienas ražošanas nozarei”, kā tā ir definēta pamatregulas 4. panta 1. punktā, lai varētu noteikt antidempinga maksājumus. Kā tas tiks konstatēts turpmākajā 90.–96. punktā, Padome šajā gadījumā pareizi definēja Kopienas ražošanas nozari, lai aprēķinātu zaudējumus.
89 No minētā izriet, ka šajā lietā nevar konstatēt pamatregulas 9. panta 1. punkta pārkāpumu.
90 Otrkārt, ir jāizvērtē lietas dalībnieku argumenti attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares definīciju, lai aprēķinātu zaudējumus.
91 Jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu antidempinga maksājumu var saglabāt ilgāk kā šajā tiesību normā minētie pieci gadi tikai tad, ja tā termiņa izbeigšanās var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, jēdzienu “zaudējumi” saprotot, piemērojot šīs pašas regulas 3. panta 1. punktu, kā būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, būtisku zaudējumu draudus Kopienas ražošanas nozarei vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu.
92 Pamatregulas 4. panta 1. punktā ar Kopienas ražošanas nozari saprot vai nu kā “līdzīgo preču ražotāju kopumu Kopienā” vai arī “tos ražotājus, kuru kopējais saražoto līdzīgo preču apjoms veido lielāko daļu no šo [līdzīgo] preču kopējā saražotā apjoma Kopienā, kā teikts [šīs regulas] 5. panta 4. punktā”, tomēr ņemot vērā, ka abos gadījumos var tikt izslēgti no Kopienas ražošanas apjoma aprēķina ražotāji, kuri atrodas šīs pašas regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajās situācijās. Iestādēm ir plaša rīcības brīvība, izvēloties starp šīm divām alternatīvām.
93 Jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozarei, kāda tiek izmantota, lai noteiktu zaudējumus, nav obligāti jasastāv no tiem pašiem Kopienas ražotājiem, kuri veido to Kopienas ražošanas nozari, kura tika ņemta vērā, lai noteiktu, vai sākotnējai sūdzībai vai pārskatīšanas pieteikumam bija pietiekams atbalsts saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktu. Pirmkārt, otrajā gadījumā Kopienas ražošanas nozare var ietvert, ņemot vērā pēdējās minētās normas formulējumu, tikai tos Kopienas ražotājus, kuri atbalsta sūdzību vai pieteikumu, savukārt pirmajā gadījumā tā var ietvert visus Kopienas ražotājus neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav izteikuši šādu atbalstu. Otrkārt, ir jāpatur prātā, ka Kopienas ražošanas nozares definīcija, lai noteiktu zaudējumus, ir uzdevums, kas jāveic iestādēm pēc procedūras uzsākšanas. Piemēram, ir iespējams, ka procedūras laikā Kopienas ražotājs, kurš sākotnēji atbalstīja sūdzību vai pārskatīšanas pieteikumu, atsauc savu atbalstu vai atsakās sadarboties ar Komisiju. Šāds ražotājs netiks iekļauts Kopienas ražošanas nozarē, lai noteiktu zaudējumus gadījumā, kad iestādes izvēlas definēt šo nozari, izvēloties otro alternatīvu, kāda ir paredzēta pamatregulas 4. panta 1. punktā, kaut arī šis ražotājs bija iekļauts Kopienas ražošanas nozarē, lai novērtētu atbalsta sākotnējai sūdzībai vai pārskatīšanas pieteikumam apmēru.
94 Tāpat jākonstatē, ka iespējamās situācijas, kas tieši vai netieši ir minētas pamatregulas 9. panta 1. punktā, pēc definīcijas nozīmē, ka šīs regulas 5. panta 4. punktā paredzētais 50 % slieksnis vairs netiek izpildīts. Līdz ar to, kā to pamatoti norādīja Padome savā atbildē uz Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu un tiesas sēdē, gadījumā, kad iestādes, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, izvēlas definēt Kopienas ražošanas nozari, izmantojot pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzēto otro alternatīvu, vispārīga atsauce šajā normā uz šīs regulas 5. panta 4. punktu, ciktāl runa ir par frāzi “lielāko daļu no [..] preču kopējā saražotā apjoma Kopienā”, var tikt saprasta tikai kā atsauce uz minimālo 25 % slieksni un nevis 50 % slieksni. Šāds risinājums vēl jo vairāk ir nepieciešams tāpēc, ka prasības par to, ka Kopienas ražošanas nozarei ir jāveido lielākā daļa no kopējā Kopienā saražotā apjoma, mērķis ir nodrošināt to, ka ir pietiekami pārstāvēts šajā nozarē ietilpstošo ražotāju kopējais saražoto preču apjoms. Jautājums par to, vai tas tā ir, ir vairāk atkarīgs no šo ražotāju saražotā apjoma daļas kopējā Kopienā saražotajā apjomā, nevis no nostājas, kādu attiecībā uz sūdzību vai pārskatīšanas pieteikumu ir izteikuši tie ražotāji, kas nav iekļauti Kopienas ražošanas nozarē, piemērojot pamatregulas 5. panta 4. punktu. Līdz ar to šajā gadījumā, kā Padome to ļoti pamatoti norādīja tiesas sēdē, lemjot par to, vai Osram saražotais apjoms ir pietiekami pārstāvēts Kopienā saražotajā preču apjomā, nav svarīgi, vai Sylvania nostāja ir neitrāla attiecībā uz antidempinga maksājumu saglabāšanu, vai arī tā ir pret šo saglabāšanu. Pirmajā gadījumā atšķirībā no otrā gadījuma Sylvania saražotais apjoms netiktu ņemts vērā, lai noteiktu, vai tika sasniegts iepriekš minētajā normā paredzētais 50 % slieksnis, un pietiktu tikai ar Osram saražoto apjomu, lai izpildītu šo prasību. Tas pats būtu arī attiecībā uz GE Hungary, ja tā nolemtu palikt drīzāk neitrāla un nevis iebilst pret pārskatīšanas lūgumu.
95 Turklāt un pat ja šo jautājumu prasītājas nav izvirzījušas savos rakstveida apsvērumos, ir jāprecizē, ka iestādēm nevar prasīt, lai tās iepriekš 94. punktā minētajā gadījumā definē Kopienas ražošanas nozari, izmantojot vienīgi pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzēto pirmo alternatīvu, proti, tajā iekļaujot visus Kopienas ražotājus. Kā jau tika minēts iepriekš 92. punktā, iestādēm ir plaša rīcības brīvība, izvēloties starp šajā tiesību normā paredzētajām divām alternatīvām. Tās varētu, piemēram, izvēlēties otro alternatīvu, pamatojoties uz to, ka tās to jau bija izvēlējušās procedūrā, kuras rezultātā sākotnēji tika noteikti attiecīgie antidempinga maksājumi, vai ka tās nevarēja panākt noteiktu Kopienas ražotāju sadarbību, vai ka tām ir grūtības skaidri noteikt, vai kopējā saražotajā apjomā Kopienā ir jāiekļauj visi Kopienas ražotāji, vai arī daži no tiem ir jāizslēdz, piemērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
96 Šajā gadījumā, kā tas izriet no apstrīdētās regulas 50. un 51. apsvēruma, Padome nolēma Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļaut vienīgi Osram, lai aprēķinātu zaudējumus, tikai pēc tam, kad tā bija konstatējusi, ka šī sabiedrība bija vienīgā, kas turpināja atbalstīt pārskatīšanas pieteikumu, ka atbalsts šim pieteikumam tika atsaukts tikai daļēji, ka tās saražotais preču apjoms sastādīja aptuveni 48 % no kopējā saražoto preču apjoma Kopienā un līdz ar to “neapšaubāmi [bija] liela daļa no Kopienas produkcijas” un ka šie dati par zaudējumiem bija labākie pieejamie dati. Ņemot vērā iepriekš 92.–95. punktā minētos konstatējumus, ir jāuzskata, ka Padome nepieļāva nekādu kļūdu tiesību piemērošanā, izvēloties šo definīciju. Līdz ar to šajā gadījumā nevar tikt konstatēts nekāds pamatregulas 3. panta 1. punkta, 9. panta 4. punkta vai 11. panta 2. punkta pārkāpums.
97 Jānorāda, ka, ja, piemērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iestādes izslēgtu Philips Poland no Kopienas produkcijas, šis apstāklis neko neizmainītu tās zaudējumu iespējamās turpināšanās vai rašanās no jauna analīzē. Šādā situācijā tikai Osram saražotais apjoms vien sastādītu 50 % no kopējo saražoto līdzīgo preču apjoma, ko saražojusi tā Kopienas ražošanas nozares daļa, kura vai nu atbalsta, vai noraida šo pārskatīšanas pieteikumu. Līdz ar to, definējot Kopienas ražošanas nozari, izmantojot pamatregulas 4. panta 1. punktā paredzēto otro alternatīvu, iestādes atkal būtu iekļāvušas Osram.
98 Visbeidzot, jānorāda, ka tajā apstrīdētās regulas daļā, kas ir veltīta Kopienas interešu izvērtēšanai, Padome pienācīgā veidā ņēma vērā attiecīgo antidempinga maksājumu saglabāšanas ietekmi uz citu Kopienas ražotāju interesēm.
99 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, pirmais un otrais pamats ir jānoraida kā nepamatoti.
Par trešo pamatu, kas ir balstīts uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi
100 Prasītājas apgalvo, ka apstrīdētā regula nav pietiekami pamatota divos punktos.
101 Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Padome nepietiekami esot pamatojusi savu vērtējumu par Kopienas ražotāju atbalstu attiecīgo antidempinga maksājumu turpināšanai. Tās pārmet Padomei, ka tā neesot sniegusi paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tā apstrīdētajā regulā izdarīja diametrāli pretēju secinājumu tam, kādu Komisija bija izdarījusi 2007. gada jūlija informatīvajā dokumentā, neskatoties uz to, ka netika izvirzīts neviens jauns fakts vai iesniegts neviens jauns pierādījums. Tāpat tās pārmet Padomei, ka tā neesot paskaidrojusi, kāpēc tā secināja, ka Osram produkcija veido lielu daļu no Kopienā saražotā preču apjoma un ka līdz ar to pamatregulas 5. panta 4. punktā paredzētais 50 % slieksnis joprojām bija izpildīts, kaut arī faktiski tā sastādīja tikai 48 % no Kopienā saražotā apjoma.
102 Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Padomes secinājums, saskaņā ar kuru Kopienas interesēs būtu saglabāt attiecīgos antidempinga maksājumus vēl vienu gadu, neesot pietiekami pamatots. Konkrētāk, tās pārmet Padomei, ka tā neesot sniegusi skaidru un viennozīmīgu pamatojumu attiecībā uz Osram interesi saglabāt šos maksājumus. Šajā ziņā tās apgalvo, ka apstrīdētajā regulā neesot paskaidrots, kādā veidā minēto maksājumu saglabāšana uz vēl vienu gadu nāktu par labu Osram, ciktāl runa ir par tās zaudējumiem vai nodarbinātību rūpnīcās, vai par ko citu.
103 GE Hungary un Hangzhou būtībā izvirza tos pašus argumentus, kurus izvirza prasītājas, vai arī atbalsta pēdējo minēto argumentus.
104 Padome, kuru atbalsta Komisija un Osram, prasa noraidīt trešo pamatu.
105 No judikatūras izriet, ka EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir skaidri un nepārprotami jāparāda Savienības iestādes, kas ir apstrīdētā akta autore, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām zināt noteiktā pasākuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un lai ļautu Savienības tiesai īstenot kontroli (Tiesas 2003. gada 30. septembra spriedums lietā C‑76/01 P Eurocoton u.c./Padome, Recueil, I‑10091. lpp., 88. punkts, un Vispārējās tiesas 1999. gada 12. oktobra spriedums lietā T‑48/96 Acme/Padome, Recueil, II‑3089. lpp., 141. punkts).
106 Netiek prasīts pamatojumā uzskaitīt visus atbilstošos faktiskos vai juridiskos apstākļus, un pamatojuma prasības ir izvērtējamas, ņemot vērā ne tikai tā formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas attiecīgo jautājumu regulējošās tiesību normas (Vispārējās tiesas 1995. gada 28. septembra spriedums lietā T‑164/94 Ferchimex/Komisija, Recueil, II‑2681. lpp., 118. punkts). Pietiek, ja Padome izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kam ir būtiska nozīme lēmuma kontekstā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 1996. gada 18. septembra spriedumu lietā T‑387/94 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑961. lpp., 103. un 104. punkts).
107 Pirmkārt, prasītājas nevar pamatoti apgalvot, ka jautājums par to, vai Kopienas ražotāji atbalsta attiecīgo antidempinga maksājumu saglabāšanu, nav pietiekami pamatots. No apstrīdētās regulas, no vienas puses, un no 2007. gada jūlija informatīvā dokumenta, kā arī vispārējā informatīvā dokumenta, kuru abu būtība ir paskaidrot kontekstu, kādā minētā regula tika pieņemta, no otras puses, kopīgas interpretācijas izriet, ka:
– pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī Philips Poland bija vienīgā Kopienas ražotāja, kas pret šo pārskatīšanu iebilda, jo Osram un GE Hungary šo pieteikumu skaidri atbalstīja, bet Sylvania nebija izteikusi savu nostāju;
– līdz ar to nebija nekādas šaubas, ka atbalsta pārskatīšanas pieteikumam līmenis pārsniedza gan 25 %, gan 50 % slieksni, kuri bija minēti pamatregulas 5. panta 4. punktā, kā tas izriet it īpaši no 2007. gada jūlija informatīvā dokumenta 71. punkta;
– izmeklēšanas laikā GE Hungary un Sylvania informēja Komisiju, ka tās turpmāk iebildīs pret pārskatīšanas pieteikumu, kas nozīmēja, ka šo pieteikumu tagad atbalsta vienīgi Osram, kuras saražotais apjoms bija tikai mazliet zem 50 % no kopējā saražotā apjoma Kopienā, kā tas izriet it īpaši no 2007. gada jūlija informatīvā dokumenta 71. un 72. punkta;
– ņemot vērā nelielo atšķirību starp Kopienas ražošanas apjoma procentuālo daļu, kuras pārstāvji atbalsta pārskatīšanas pieteikumu, un to Kopienas ražošanas apjoma procentuālo daļu, kuras pārstāvji pret to iebilst, un uzskatot, ka diviem iepriekš minētajiem sliekšņiem bija jābūt sasniegtiem gan pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī, gan visu izmeklēšanas laiku, Komisija sīkāk izvērtēja, vai noteikti Kopienas ražotāji un it īpaši Philips Poland bija jāizslēdz no Kopienas ražošanas apjoma aprēķina, piemērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kā tas izriet cita starpā no 2007. gada jūlija informatīvā dokumenta 26.–68. un 70. punkta;
– sākotnēji, veicot šo izvērtēšanu, Komisija uzskatīja, ka visas četras Kopienas ražotājas bija jāiekļauj Kopienas ražošanas apjoma aprēķinā, un līdz ar to secināja, ka ir jāizbeidz pārskatīšanas procedūra un jāatceļ attiecīgie antidempinga maksājumi, kā tas izriet cita starpā no 2007. gada jūlija informatīvā dokumenta 69.–73. punkta;
– vēlāk, turpinot savu analīzi un konstatējot, ka tai bija grūti skaidri noteikt, vai Kopienas ražotāji bija jāizslēdz no Kopienas ražošanas apjoma aprēķina, piemērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija nolēma atstāt šo jautājumu atvērtu un līdz ar to arī jautājumu par to, vai pārskatīšanas pieteikumam joprojām bija šīs regulas 5. panta 4. punktā prasītais atbalsta līmenis, kā tas izriet no vispārējā informatīvā dokumenta 49. un 50. punkta un apstrīdētās regulas preambulas 49. un 50. apsvēruma;
– Komisija faktiski uzskatīja, ka pēc tam, kad GE Hungary un Sylvania procedūras laikā bija izteikušas savus iebildumus pret pārskatīšanas pieteikumu, situācija šajā gadījumā bija analoga pamatregulas 9. panta 1. punktā paredzētajai situācijai un, piemērojot pēc analoģijas šo pēdējo minēto tiesību normu, ka Kopienas interesēs bija turpināt pārskatīšanas procedūru, kā tas izriet no vispārējā informatīvā dokumenta 50. punkta un apstrīdētās regulas preambulas 50. un 94. apsvēruma;
– Komisijas nostājai piekrita Padome apstrīdētajā regulā.
108 Turklāt jākonstatē, ka gan no apsvērumiem, kurus pārskatīšanas izmeklēšanas laikā iesniedza prasītājas, gan no argumentācijas, kādu tās izteica divu pirmo pamatu šajā prasībā atbalstam, izriet, ka tās pilnībā saprata notikumu secību, kā tas ir aprakstīts iepriekš 107. punktā.
109 Attiecībā uz prasītāju iebildumu, saskaņā ar kuru Padome esot nonākusi pie diametrāli pretēja secinājuma tam, kāds ir ietverts 2007. gada jūlija informatīvajā dokumentā, neskatoties uz to, ka netika izvirzīts neviens jauns fakts vai iesniegts neviens jauns pierādījums, kas to pamatotu, – tas šī pamata ietvaros nav atbilstošs. Pienākums sniegt pamatojumu ir nozīmīga formalitāte, kas jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kurš attiecas uz apstrīdētā tiesību akta likumību (Tiesas 2001. gada 22. marta spriedums lietā C‑17/99 Francija/Komisija, Recueil, I‑2481. lpp., 35. punkts).
110 Katrā ziņā šim iebildumam nav faktiska pamatojuma. Kā jau tika izklāstīts iepriekš 81. punktā, 2CFL‑i iesniedza detalizētus apsvērumus par 2007. gada jūlija informatīvo dokumentu, kuros tā izklāstīja iemeslus, kāpēc, pēc tās uzskata, Philips Poland un GE Hungary bija jāizslēdz no Kopienas ražošanas aprēķina, piemērojot pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šie apsvērumi varēja pienācīgi pamatot to, ka Komisija pārskata tās vērtējumu, it īpaši tāpēc, ka, tā kā prasītājas labi zināja un kā tas izrietēja no apsvērumiem, kurus tās bija iesniegušas pārskatīšanas procedūras laikā, jautājums par Kopienas ražošanas apjoma precīzu sastāvu šajā gadījumā bija sarežģīts un plaši diskutējams.
111 Turklāt pretēji prasītāju apgalvotajam fakts, ka Padome apstrīdētajā regulā nepaskaidroja, kāpēc tā nolēma atkāpties no secinājuma, kādu bija izdarījusi Komisija 2007. gada jūlija informatīvajā dokumentā, pats par sevi nevar liecināt par nepietiekamu pamatojumu, jo šis pēdējais minētais dokuments ir uzskatāms vienīgi par starpposma aktu, kurā Komisija izsaka vienīgi pagaidu nostāju (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 29. janvāra spriedumu lietā T‑206/07 Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome, Krājums, II‑1. lpp., 52. punkts).
112 Visbeidzot, pretēji prasītāju apgalvotajam Padome necentās apstrīdētās regulas preambulas 50. apsvērumā ieteikt, ka tika sasniegts pamatregulas 5. panta 4. punktā paredzētais 50 % slieksnis, atzīstot, ka Osram produkcija veido lielāko daļu saražotā apjoma Kopienā. Šajā paziņojumā tā patiesībā atsaucās uz šajā pašā tiesību normā paredzēto 25 % slieksni. Nebūtu nozīmes apgalvot, ka 50 % slieksnis joprojām bija sasniegts, jo šādā gadījumā nebūtu bijis nepieciešams šajā pašā preambulas apsvērumā atsaukties uz pamatregulas 9. panta 1. punktu, kas nozīmētu pārskatīšanas pieteikuma atsaukšanu vai atbalsta tam samazināšanos zem minētā sliekšņa. Konstatējumu, saskaņā ar kuru Padome vēlējās atsaukties uz 25 % slieksni, apstiprina arī fakts, ka 2007. gada jūlija informatīvā dokumenta 4. un 71. punktā, vispārējā informatīvā dokumenta 4. punktā un apstrīdētās regulas preambulas 4. apsvērumā, vismaz angļu valodas versijā, frāze “[veido] lielāko daļu” ir skaidri saistīta ar frāzi “vairāk kā 25 % no kopējā saražoto preču apjoma Kopienā”.
113 Otrkārt, ir jākonstatē, ka pretēji prasītāju apgalvotajam Padomes secinājums, saskaņā ar kuru Kopienas interesēs būtu saglabāt attiecīgos antidempinga maksājumus vēl vienu gadu, apstrīdētajā regulā ir pietiekami pamatots.
114 Tā apstrīdētās regulas preambulas 94.–114. apsvērumā Paodme skaidri izklāstīja savu vērtējumu visām iesaistītajām interesēm, proti, Osram, citu Kopienas ražotāju, piegādātāju, importētāju/vairumtirgotāju, mazumtirgotāju un patērētāju interesēm. Minētās regulas preambulas 115. un 116. apsvērumā tā izsvēra šīs dažādās intereses, pirms secināja, ka “Kopienas interesēs īsā laikposmā ir turpināt pasākumus pielāgošanās periodā”.
115 Prasītājas nevar pārmest Padomei, ka tā nav pietiekami paskaidrojusi, kāpēc Osram interesēs bija saglabāt attiecīgos antidempinga maksājumus. Apstrīdētās regulas preambulas 69.–93. apsvērumā Padome pienācīgi pierādīja un paskaidroja, ka šo maksājumu termiņa izbeigšanās radītu zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei turpināšanos vai atkārtošanos, kas tiktu nodarīti šai sabiedrībai. It īpaši tā šīs regulas preambulas 90. apsvērumā konstatēja, ka šāda termiņa izbeigšanās ievērojami pasliktinātu Osram finansiālo stāvokli, jo tai būtu jāsamazina pārdošana un līdz ar to ražošana vai jāsamazina cenas, vai arī jādara abas darbības. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka antidempinga maksājumu saglabāšana būtu Osram interesēs. Attiecībā uz pārējo ir jānorāda, ka Padome nevienā brīdī neieteica, ka šī maksājumu saglabāšana ļautu Osram pārvarēt visas grūtības, bet tikai norādīja, ka tas tai palīdzētu veikt nepieciešamos pielāgojumus. Attiecībā uz lēmumu ierobežot maksājuma termiņa pagarināšanu ar vienu gadu ir jānorāda, ka no apstrīdētās regulas preambulas 115. un 116. apsvēruma izriet, ka tas bija dažādo iesaistīto interešu izvēršanas rezultāts, kas lika domāt, ka pēc šī termiņa iespējamā minēto maksājumu negatīvā ietekme uz patērētājiem un citiem saimnieciskās darbības subjektiem būtu nesamērīga ar labumu, kādu Kopienas ražotāji gūtu no šiem maksājumiem.
116 Ņemot vērā iepriekš minēto, trešais pamats un attiecīgi prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
117 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums nav labvēlīgs, tām ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Padomes tiesāšanās izdevumus – izņemot tos Padomes izdevumus, kas tai radušies sakarā ar Hangzhou un GE Hungary iestāšanos lietā –, kā arī Osram tiesāšanās izdevumus.
118 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmo daļu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
119 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 4. punkta trešo daļu Hangzhou un GE Hungary sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
120 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 2. punktu Hangzhou un GE Hungary sedz tos Padomes izdevumus, kas ir saistīti ar to iestāšanos lietā.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Philips Lighting Poland S.A. un Philips Lighting BV sedz savus, kā arī atlīdzina Padomes tiesāšanās izdevumus, izņemot tos Padomes izdevumus, kas tai radušies sakarā ar Hangzhou Duralamp Electronics Co., Ltd un GE Hungary Ipari és Kereskedelmi Zrt (GE Hungary Zrt) iestāšanos lietā, kā arī Osram GmbH tiesāšanās izdevumus;
3) Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati;
4) Hangzhou Duralamp Electronics un GE Hungary sedz savus, kā arī atlīdzina tos Padomes tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar to iestāšanos lietā.
Papasavvas | O’Higgins | Gratsias |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā, 2013. gada 11. jūlijā.
[Paraksti]