Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2009. gada 20. jūlija rīkojumu lietā F-86/07 Marcuccio/Komisija 2009. gada 7. oktobrī iesniedzis Luigi Marcuccio

(lieta T-402/09 P)

Tiesvedības valoda - itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Luigi Marcuccio, Tricase (Itālija) (pārstāvis - G. Cipressa, avvocato)

Cits lietas dalībnieks: Eiropas Kopienu Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi

katrā ziņā pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem atcelt pārsūdzēto rīkojumu;

atzīt, ka pirmajā instancē iesniegtā prasība, attiecībā uz kuru tika taisīts pārsūdzētais rīkojums, noteikti bija pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem pieņemama;

galvenokārt, pilnībā un bez jebkādiem izņēmumiem apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu, kas ietverts pirmajā instancē iesniegtajā prasībā;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus apelācijas sūdzības iesniedzējam radušos tiesāšanās izdevumus, kas attiecas gan uz tiesvedību pirmajā instancē, gan arī uz tiesvedību šajā lietā apelācijas instancē;

pakārtoti, nosūtīt šo lietu atpakaļ Civildienesta tiesai atkārtotai izskatīšanai pēc būtības citā tiesas sastāvā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo apelācijas sūdzību tiek apstrīdēts Civildienesta tiesas 2009. gada 20. jūlija rīkojums lietā F-86/07. Ar šo rīkojumu daļēji kā acīmredzami nepieņemama un daļēji kā acīmredzami nepamatota ir noraidīta prasība atcelt lēmumu, ar kuru Komisija ir noraidījusi apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumu, kurā viņš ir pieprasījis veikt izmeklēšanu par psiholoģisko vajāšanu, no kuras viņš cietis laika posmā, kad bija norīkots darbam Komisijas delegācijā Angolā, kā arī piespriest atbildētājai atlīdzināt kaitējumu, kas radies šīs psiholoģiskās vajāšanas rezultātā.

Savu prasījumu pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz šādiem pamatiem:

pārbaudes jēdziena, kas noteikts Kopīgo noteikumu par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu nelaimes un arodslimības gadījumiem 17. panta 2. punktā, un izmeklēšanas jēdziena kļūdaina un nepareiza interpretācija un piemērošana, lai noteiktu, vai iestādes ierēdnis ir cietis no psiholoģiskas vajāšanas;

kļūda tiesību piemērošanā, par nepieņemamu atzīstot prasību, kurā lūgts atcelt nolēmumu, ar kuru ir noraidīts lūgums veikt izmeklēšanu, sakarā ar izmeklēšanas priekšmeta neesamības jēdziena nepareizu interpretāciju;

kļūda tiesību piemērošanā, par nepieņemamu atzīstot prasību atcelt ziņojumu, ko sagatavojis Komisijas izmeklēšanas un disciplinārlietu birojs (IDOC), pilnīgas pamatojuma neesamības dēļ, kā arī tādēļ, ka nav lemts par būtiskāko strīda aspektu un ir nepareizi piemērots sagatavojoša akta jēdziens šajā gadījumā;

psiholoģiskās vajāšanas jēdziena, kā arī psiholoģiskās vajāšanas pierādīšanas pienākuma, kas uzlikts cietušajam, kļūdaina interpretācija;

pilnīga pamatojuma neesamība, kas attiecas uz apgalvojumiem, lai, iespējams, pamatotu atlīdzības prasījumu noraidīšanu.

____________