Lieta C‑58/22
Parchetul de pe lângă Curtea de Apel Craiova
(Curtea de Apel Craiova lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (pirmā palāta) 2024. gada 25. janvāra spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 50. pants – Ne bis in idem princips – In rem uzsākta kriminālizmeklēšana – Prokurora rīkojums par lietas izbeigšanu – Tādas kriminālvajāšanas pieļaujamība, kas par tiem pašiem faktiem in personam uzsākta vēlāk – Nosacījumi, lai varētu uzskatīt, ka attiecībā uz personu ir pasludināts galīgs spriedums krimināllietā – Padziļinātas izmeklēšanas prasība – Iespējamā liecinieka nenopratināšana – Attiecīgās personas nenopratināšana “aizdomās turētā” statusā
1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Lūgums interpretēt Pamattiesību hartu – Valsts tiesiskais regulējums, kas ir Savienības tiesību īstenošanas pasākums – Tiesas kompetence
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkts; Padomes Pamatlēmuma 2003/568 2. un 4. pants; Komisijas Lēmuma 2006/928 pielikums)
(skat. 40.–42. punktu)
2. Pamattiesības – “Ne bis in idem” princips – Piemērošanas nosacījumi – Agrāka galīga nolēmuma esamība – Vērtējuma kritēriji – Publiskās apsūdzības izbeigšana – Galīgs nolēmums, kas pieņemts, balstoties uz lietas izvērtējumu pēc būtības, kurš veikts pēc padziļinātas izmeklēšanas – Valsts tiesas vērtējums
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants)
(skat. 48., 52., 61., 62. un 64. punktu)
3. Pamattiesības – “Ne bis in idem princips” – Piemērošanas joma – Rīkojums par lietas izbeigšanu, ko pieņēmusi prokuratūra, neizvērtējot attiecīgas personas kriminālatbildību – Izslēgšana
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 50. pants)
(skat. 70., 71. un 73.–75. punktu un rezolutīvo daļu)
Rezumējums
Izskatot Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesa, Rumānija) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa sniedz precizējumus par diviem Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 50. pantā (1) nostiprinātā ne bis in idem principa elementiem, proti, bis un idem elementu, saistībā ar lietu, kurā kriminālvajāšana pret personu otrajā procesā tika izbeigta tāpēc, ka pirmajā procesā prokuratūra bija pieņēmusi lēmumu par lietas izbeigšanu, no kura acīmredzami neizriet, ka būtu izvērtēts šīs personas – kā personas, kas krimināltiesiski ir atbildīga par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu veidojošajiem faktiem, – tiesiskais stāvoklis.
2015. gada 30. aprīlī kooperatīvās sabiedrības BX sanāksmē šīs sabiedrības priekšsēdētāja NR ir pieprasījusi dažiem tās darbiniekiem samaksāt summu, kuru viņa bija parādā [trešai personai], pretējā gadījumā draudot izbeigt viņu darba līgumus. Tā kā šis pieprasījums netika apmierināts, NR izdeva un parakstīja lēmumus par šo līgumu izbeigšanu.
Šie darbinieki iesniedza divas krimināltiesiskas sūdzības pret NR, kas reģistrētas attiecīgi Parchet de pe lângă Judecătoria Slatina (Slatinas pirmās instances tiesai piesaistītā prokuratūra, Rumānija) ar numuru 673/P/2016 un Parchet de pe lângă Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesai piesaistītā prokuratūra, Rumānija) ar numuru 47/P/2016.
Par lietu 673/P/2016 atbildīgais prokurors – pēc tam, kad viņš bija uzsācis krimināllietu in rem par izspiešanas nodarījumu –, pamatojoties uz tās policijas iestādes ziņojumu, kas bija atbildīga par izmeklēšanu, izdeva rīkojumu par lietas izbeigšanu (turpmāk tekstā – “strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu”). Sūdzības iesniedzēji noteiktajā termiņā šo rīkojumu nav apstrīdējuši. Turklāt kompetentās tiesas pirmstiesas palāta nav apmierinājusi virsprokurora lūgumu apstiprināt kriminālizmeklēšanas atjaunošanu.
Lietā 47/P/2016 kriminālizmeklēšana pret NR in personam tika uzsākta par kukuļņemšanu, un šīs lietas noslēgumā Tribunalul Olt (Oltas apgabaltiesa, Rumānija) pasludināja spriedumu, piespriežot viņai atliktu brīvības atņemšanas sodu. Pēc NR apelācijas sūdzības minēto spriedumu atcēla Krajovas apelācijas tiesa, proti, iesniedzējtiesa, ar spriedumu krimināllietā Nr. 1207/2020, pamatojoties uz to, ka esot pārkāpts Hartas 50. pantā nostiprinātais ne bis in idem princips.
Izskatot Parchet de pe lângă Curtea de Apel Craiova (Krajovas apelācijas tiesai piesaistītā prokuratūra, Rumānija) kasācijas sūdzību par pēdējo minēto spriedumu, Înalta Curte de Casație şi Justiție (Augstā kasācijas tiesa, Rumānija) būtībā uzskatīja, ka iesniedzējtiesa bija kļūdaini secinājusi par ne bis in idem principa piemērojamību, ņemot vērā, ka pirms strīdīgā rīkojuma par lietas izbeigšanu izdošanas netika veikts lietas 673/P/2016 izvērtējums pēc būtības un šis rīkojums nebija pienācīgi pamatots, tādējādi to nevar uzskatīt par tādu, kas izraisītu publiskās apsūdzības izbeigšanu. Tāpēc minētā tiesa atcēla spriedumu krimināllietā Nr. 1207/2020 un nodeva lietu atpakaļ iesniedzējtiesai atkārtotai izskatīšanai.
Veicot atkārtotu izskatīšanu, iesniedzējtiesa nolēma vērsties Tiesā ar jautājumiem par Hartas 50. pantā nostiprinātā ne bis in idem principa piemērojamību tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie.
Tiesas vērtējums
Tiesa atgādina, ka uz ne bis in idem principa piemērošanu ir attiecināms dubultnosacījums, proti, pirmkārt, ir jābūt agrākam galīgajam nolēmumam (bis nosacījums), un, otrkārt, agrākam nolēmumam un vēlākai kriminālvajāšanai vai nolēmumiem ir jāattiecas uz tiem pašiem faktiem (idem nosacījums).
Runājot par bis nosacījumu, lai personu varētu uzskatīt par tādu, attiecībā uz kuru par tai inkriminētajiem faktiem ir pasludināts “galīgais spriedums [krimināllietā]” Hartas 50. panta izpratnē, pirmām kārtām, publiskajai apsūdzībai atbilstoši valsts tiesībām ir jābūt galīgi izbeigtai. Aplūkojamajā gadījumā, tā kā, pirmkārt, strīdīgo rīkojumu par lietas izbeigšanu sūdzības iesniedzēji pamatlietā nav apstrīdējuši un, otrkārt, lūgums apstiprināt kriminālizmeklēšanas atjaunošanu, par ko bija lēmis Slatinas pirmās instances tiesai piesaistītās prokuratūras virsprokurors, netika apmierināts, šķiet, ka lietā 673/P/2016 publiskā apsūdzība ir galīgi izbeigta un ka strīdīgais rīkojums par lietas izbeigšanu ir kļuvis galīgs, neskarot iesniedzējtiesas veicamās pārbaudes.
Otrām kārtām, lai personu varētu uzskatīt par tādu, attiecībā uz kuru ir pasludināts “galīgais spriedums [krimināllietā]” par tai inkriminētajiem faktiem Hartas 50. panta izpratnē, jāpārliecinās, ka lēmums, ar kuru izbeigta kriminālvajāšana, ir pieņemts pēc attiecīgās lietas izvērtēšanas pēc būtības, nevis pamatojoties vienkārši uz procesuāliem iemesliem. Konkrētajā gadījumā nosacījums par lietas 673/P/2016 izvērtēšanu pēc būtības var tikt uzskatīts par izpildītu strīdīgajā rīkojumā par lietas izbeigšanu tikai tad, ja šajā rīkojumā ir ietverts vērtējums par apgalvotā noziedzīgā nodarījuma materiālajiem elementiem, piemēram, tostarp NR kā iespējamās šī noziedzīgā nodarījuma izdarītājas kriminālatbildības analīzi. Taču fakts, ka nav tikuši nopratināti liecinieki, kas piedalījās kooperatīvās sabiedrības BX 2015. gada 30. aprīļa sanāksmē, var būt norāde uz to, ka šāda analīze nav tikusi veikta, neskarot iesniedzējtiesas veicamās pārbaudes.
Runājot par idem nosacījumu, no Hartas 50. panta formulējuma izriet, ka ar to ir aizliegts vienu un to pašu personu tiesāt vai sodīt krimināllietā par to pašu pārkāpumu vairāk nekā vienu reizi. Šajā ziņā Tiesa precizē – lai noteiktu, vai attiecībā uz personu ir pasludināts “galīgs spriedums [krimināllietā]” Hartas 50. panta izpratnē, no pieņemtā lēmuma ir skaidri jāizriet, ka izmeklēšanā, kas veikta pirms šī lēmuma pieņemšanas, neatkarīgi no tā, vai šī izmeklēšana uzsākta in rem vai in personam, šīs personas – kā personas, kas krimināltiesiski ir atbildīga par inkriminēto noziedzīgo nodarījumu veidojošajiem faktiem, – tiesiskais stāvoklis ir ticis izvērtēts un gadījumā, ja izdots rīkojums izbeigt lietu, ir noraidīta tās kriminālatbildība. Ja tas tā nav – un tas jāpārbauda iesniedzējtiesai –, ne bis in idem princips nav piemērojams un tāpēc šādu personu nevar uzskatīt par galīgi attaisnotu Hartas 50. panta izpratnē.