Lieta C‑724/17
Vantaan kaupunki
pret
Skanska Industrial Solutions Oy u.c.
(Korkein oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 14. marta spriedums
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – LESD 101. pants – Aizliegtas vienošanās, kas aizliegta ar šo pantu, radītā kaitējuma atlīdzināšana – Par remontu atbildīgo struktūru noteikšana – Juridisko personu pēctecība – Uzņēmuma jēdziens – Saimnieciskās pēctecības kritērijs
1. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Tieša iedarbība – Privātpersonu tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu – Īstenošanas noteikumi
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 24.–27., 43. un 44. punktu)
2. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Tieša iedarbība – Privātpersonu tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu – Vienības, kurai ir pienākums atlīdzināt nodarīto kaitējumu, noteikšana – Savienības tiesību piemērošana – Uzņēmums – Direktīvas 2014/104 par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības, 11. panta 1. punkts – Solidāri atbildīgi uzņēmumi – Ietekmes neesamība
(LESD 101. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104 11. panta 1. punkts)
(skat. 28.–35. punktu)
3. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Tieša iedarbība – Privātpersonu tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu – Vienības, kurai ir pienākums atlīdzināt nodarīto kaitējumu, noteikšana – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība – Vienība, kas sastāv no vairākām fiziskām vai juridiskām personām – Uzņēmuma pārstrukturēšana – Juridiska persona, kas atbildīga par uzņēmuma darbību pārkāpuma laikā – Izzušana pievienošanās citam uzņēmumam dēļ – Atbildības noteikšana pārņēmējam – Pieļaujamība – Nosacījumi
(LESD 101. pants)
(skat. 36.–40. punktu)
4. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Tieša iedarbība – Privātpersonu tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu – Vienības, kurai ir pienākums atlīdzināt nodarīto kaitējumu, noteikšana – Uzņēmums – Saimnieciskās pēctecības situācijas esamība – Judikatūra attiecībā uz Komisijas uzliktajiem naudas sodiem – Prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamība
(LESD 101. pants)
(skat. 41.–47. punktu)
5. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Tieša iedarbība – Privātpersonu tiesības prasīt atlīdzināt kaitējumu – Vienības, kurai ir pienākums atlīdzināt nodarīto kaitējumu, noteikšana – Uzņēmums – Uzņēmuma, kas piedalījās pārkāpumā, un pārņēmēja uzņēmuma ekonomiskā identitāte
(LESD 101. pants)
(skat. 48.–51. punktu un rezolutīvo daļu)
6. Prejudiciāli jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā – Atpakaļejošs spēks – Tiesas noteiktas robežas – Nosacījumi – Sprieduma radīto finansiālo seku nozīme attiecīgajai dalībvalstij – Risks, ka varētu iestāties smagas ekonomiskas sekas, it īpaši saistībā ar tādu tiesisko attiecību lielo skaitu, kas nodibinātas labticīgi – Indivīdu un valsts iestāžu mudināšana uz rīcību, kas neatbilst Savienības tiesību aktiem – Citu dalībvalstu un Komisijas rīcība, kas varētu būt veicinājusi nenoteiktību – Neizpildīti nosacījumi
(LESD 267. pants)
(skat. 54.–58. punktu)
Rezumējums
Spriedumā Skanska Industrial Solutions u.c. (C‑724/17), kas pasludināts 2019. gada 14. martā, Tiesa lēma par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kurš attiecās uz Līguma noteikumiem par aizliegtu vienošanos, un nosprieda, ka tādā situācijā, kurā visas to sabiedrību daļas, kas ir piedalījušās aizliegtās vienošanās darbībā, ir iegādājušās citas sabiedrības, kuras ir likvidējušas šīs pirmās sabiedrības un turpina to komercdarbību, iegūstošās sabiedrības var saukt pie atbildības par zaudējumiem, kas nodarīti ar šo aizliegto vienošanos.
Šajā lietā Somijā tika īstenota aizliegta vienošanās laikā no 1994.–2002. gadam. Šī aizliegtā vienošanās attiecās uz tirgus sadali, cenām un piedāvājumu iesniegšanu par fiksētām cenām, aptvēra visu šo dalībvalsti un varēja ietekmēt arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Laikā no 2000. līdz 2003. gadam sabiedrības atbildētājas ieguva visas vairāku aizliegtās vienošanās dalībnieku akcijas, kuras pēc tam brīvprātīgas likvidācijas procedūras rezultātā likvidēja. Ar 2009. gada 29. septembra spriedumu Somijas Augstākā administratīvā tiesa notiesāja aizliegtās vienošanās dalībniekus par Somijas Likuma par konkurences ierobežojumiem un Līgumu noteikumu par aizliegtu vienošanos pārkāpumu. Pamatojoties uz šo spriedumu, Somijas pilsēta Vantā [Vantaa] vēlējās, lai iegūstošās sabiedrības, atlīdzinot aizliegtās vienošanās rezultātā nodarīto kaitējumu, izmaksā zaudējumu atlīdzību, kas tai tika atteikta, pamatojoties uz to, ka Somijas tiesībās ietvertās normas par civiltiesisko atbildību paredzēja, ka par kaitējumu ir atbildīga tikai juridiska persona.
Ar pirmo un otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicāja, vai Līguma noteikumi par aizliegtu vienošanos ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā iegūstošās sabiedrības var saukt pie atbildības par zaudējumiem, kas nodarīti ar šo aizliegto vienošanos.
Tiesa nosprieda, ka personas, kas ir atbildīga par aizliegtas vienošanās rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšanu, noteikšanu tieši reglamentē Savienības tiesības. Tā kā atbildība par zaudējumiem, kas radušies Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu dēļ, ir personiska rakstura, uzņēmumam, kas pārkāpj šos noteikumus, ir pienākums atbildēt par šī pārkāpuma rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Vienības, kurām ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas radušies aizliegtas vienošanās vai prakses, kas ir aizliegta ar LESD 101. pantu, rezultātā, šīs normas izpratnē ir uzņēmumi, kas ir piedalījušies šajā aizliegtās vienošanās darbībā vai praksē.
Jēdziens “uzņēmums” LESD 101. panta izpratnē attiecas uz jebkuru vienību, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šīs vienības juridiskā statusa un finansēšanas veida un nozīmē ekonomisku vienību, pat ja no juridiskā viedokļa to veido vairākas fiziskas vai juridiskas personas.
Tāpēc, ja vienība, kas ir pārkāpusi Savienības konkurences tiesību normas, tiek juridiski un organizatoriski pārkārtota, šo pārmaiņu rezultātā ne vienmēr tiek izveidots jauns uzņēmums, kas ir atbrīvots no atbildības par iepriekšējās vienības uzvedību, kura ir pretrunā šīm normām, ja no saimnieciskā viedokļa abas vienības ir identiskas. Ja uzņēmumi, kas ir atbildīgi par zaudējumiem, ko izraisījis šāds pārkāpums, varētu izvairīties no atbildības tikai tāpēc, ka to identitāte ir tikusi pārveidota pārstrukturēšanas, cesijas vai citu juridisku vai organizatorisku izmaiņu rezultātā, šīs sistēmas mērķis, kā arī minēto normu lietderīgā iedarbība netiktu nodrošināta.
Šajā gadījumā šķiet, ka starp iegūstošajām sabiedrībām, no vienas puses, un uzņēmumiem, kas piedalījās attiecīgajā aizliegtās vienošanās darbībā, no otras puses, ir saimnieciska pēctecība. Tādējādi iegūstošās sabiedrības ir uzņēmušās pēdējo minēto sabiedrību atbildību par zaudējumiem, kas radīti ar attiecīgo aizliegto vienošanos.