Lieta T‑72/17

Gabriele Schmid

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO)

Eiropas Savienības preču zīme – Atcelšanas process – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – Grafiska preču zīme “Steirisches Kürbiskernöl” – Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde – Regulas (EK) Nr. 207/2009 15. pants, 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 55. panta 1. punkts (tagad – Regulas (ES) 2017/1001 18. pants, 58. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 62. panta 1. punkts) – Preču zīmes faktiska izmantošana – Izmantošana par preču zīmi

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 7. jūnija spriedums

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas tiesības grozīt apstrīdēto lēmumu – Robežas

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punkts)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts)

3.      Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumi un trešo personu apsvērumi – Iebildumu izskatīšana – Agrākas preču zīmes izmantošanas pierādījums – Faktiska izmantošana – Jēdziens – Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošana par individuālu preču zīmi

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts)

4.      Eiropas Savienības preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Atcelšanas pamati – Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība – Grafiska preču zīme “Steirisches Kürbiskernöl”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 25. un 62. punktu)

2.      Saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punktu no pastāvīgās judikatūras izriet, ka preču zīme ir “faktiski izmantota” šīs tiesību normas nozīmē, ja tā ir lietota atbilstoši tās pamata funkcijai, proti, garantēt to preču vai pakalpojumu izcelsmes identitāti, attiecībā uz ko tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču vai pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt ar preču zīmi piešķirtās tiesības.

Tomēr ar to, ka preču zīme ir izmantota, lai radītu vai saglabātu šo izstrādājumu vai pakalpojumu noietu, kuru dēļ tā ir tikusi reģistrēta, nevis tikai lai saglabātu ar šo preču zīmi piešķirtās tiesības, nav pietiekami, lai konstatētu “faktisku izmantošanu” Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta izpratnē. Ir noteikti nepieciešams arī tas, lai šī preču zīme tiktu izmantota atbilstoši preču zīmes pamata funkcijai.

Attiecībā uz individuālām preču zīmēm – šī pamata funkcija ir garantēt patērētājam vai galalietotājam preces vai pakalpojuma, kas ar to apzīmēti, izcelsmes identitāti, ļaujot šim patērētājam vai šim lietotājam šo preci vai šo pakalpojumu bez sajaukšanas iespējas atšķirt no citas izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Lai preču zīme varētu pildīt šo lomu – būt pamatelementam netraucētas konkurences sistēmā, kuru Līgumā ir paredzēts iedibināt un saglabāt –, tai ir jāgarantē, ka visas preces vai pakalpojumi, kas ar to apzīmēti, ir ražoti vai piegādāti viena uzņēmuma kontrolē, kurš var būt uzskatāms par atbildīgu par to kvalitāti.

Vajadzība Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta piemērošanā pēc izmantošanas atbilstīgi izcelsmes norādes pamata funkcijai nozīmē to, ka, lai arī, protams, preču zīme var tikt izmantota atbilstīgi citām funkcijām, proti, funkcijai garantēt šīs preces vai šī pakalpojuma kvalitāti vai saziņas, investīciju vai reklāmas funkcijai, uz to tomēr attiecas šajā regulā paredzētās sankcijas, ja piecu gadu laikā bez pārtraukuma tā nav tikusi izmantota atbilstīgi tās pamata funkcijai. Šādā gadījumā preču zīmes īpašnieka tiesības saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir jāatzīst par atceltām, izņemot, ja viņš var atsaukties uz pamatotiem iemesliem, kas viņu ir atturējuši preču zīmi izmantot tās pamata funkcijas nodrošināšanai.

(skat. 42.–45. punktu)

3.      No judikatūras izriet, ka, ja individuālas preču zīmes izmantošana, kas apstiprina ģeogrāfisko izcelsmi un dažādu ražotāju preču īpašības, kas attiecināmas uz šo izcelsmi, patērētājiem negarantē, ka šīs preces vai pakalpojumi nāk tikai no viena konkrēta uzņēmuma, kura kontrolē tie tiek ražoti vai sniegti un kuram tādējādi var tikt noteikta atbildība par minēto preču vai pakalpojumu kvalitāti, šāda izmantošana nav atbilstīga izcelsmes norādes funkcijai.

Individuālas preču zīmes pamata funkcijai neatbilstīga izmantošana ir tad, ja tās piestiprināšana izstrādājumiem ir vienīgi šo preču ģeogrāfiskās izcelsmes un īpašību, kas attiecas uz šo attiecīgo preču izcelsmi, apliecinājums, nevis arī garantija, ka preces piedāvā tikai viens uzņēmums, kura kontrolē tās tiek ražotas un kuram var tikt noteikta atbildība par to kvalitāti.

(skat. 48. un 49. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 50.–53. un 55.–59. punktu)