Prasība, kas celta 2011. gada 28. aprīlī - Grieķijas Republika/Komisija

(lieta T-233/11)

Tiesvedības valoda - grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji - B. Asimakopoulos, G. Kanellopoulos, A. Iosifidou un P. Mylonopoulos)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā prasītāja lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2011. gada 23. februāra Lēmumu C (2011)1006, galīgā redakcija, par valsts atbalstu Nr. C 48/2008 (ex NN 61/2008), ko Grieķija piešķīrusi uzņēmumam Ellinikos Krysos A.E.

Prasītāja norāda šādus pamatus lēmuma atcelšanai.

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi Līgumu noteikumus (LESD 107. panta 1. punktu un 108. panta 2. punktu, agrāk - EKL 87. panta 1. punktu un 88. panta 2. punktu), tos nepareizi interpretējot un piemērojot, jo ir pieļauta kļūda attiecībā uz faktisko apstākļu kopumu un vērtējumu saistībā ar valsts atbalsta jēdzienu.

Lai pamatotu šī pamata pirmo daļu, attiecībā uz valsts atbalsta pasākumu Nr. 1 (kalnraktuvju Cassandra pārdošana par cenu, kas zemāka nekā to tirgus vērtība) tiek norādīts uz: a) nepareizu vērtējumu attiecībā uz atbalsta esamību, ņemot vērā acīmredzamu kļūdu saistībā ar valsts kā vienkārša starpnieka statusu un valsts līdzekļu neizmantošanu apstrīdētajai īpašuma nodošanai, b) (pakārtoti), nepareizu vērtējumu attiecībā uz privāta ieguldītāja kritērija piemērošanu, c) (pakārtoti tam), nepareizu vērtējumu attiecībā uz subsīdijas piešķiršanu, jo acīmredzami nepareizi tika noteikta kalnraktuvju, zemes un dabīgi uzkrājušos minerālu iegulu vērtība, kā arī kalnraktuvju faktiskā iespējamā darbība laika posmā, kad notika pārdošana, d) (pakārtoti iepriekšējam punktam) nepareizu vērtējumu attiecībā uz konkurences izkropļošanu un ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Lai pamatotu pirmā pamata otro daļu, attiecībā uz atbalsta pasākumu Nr. 2 (atbrīvojums no nodokļu samaksas par īpašuma nodošanu) tiek norādīts uz nepareizu piešķirtās subsīdijas, kā arī prasītājai pārmestās konkurences izkropļošanas un ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm vērtējumu.

Otrajā pamatā prasītāja apgalvo, ka atbildētāja ir pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 659/1999 ¹ 14. panta 1. punkta otro teikumu saistībā ar vajadzību atgūt atbalstu, jo ir pārkāpti samērīguma, lojālas sadarbības, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi.

Lai pamatotu minēto pamatu, prasītāja norāda, ka, ņemot vērā šos principus, atbildētāja ir pieļāvusi kļūdu, izsverot konkurences izkropļošanas risku un ieguvumu, kas izriet no attiecīgo kalnraktuvju darbības turpināšanas.

Visbeidzot atbilstoši trešajam atcelšanas pamatam prasītāja uzskata, ka atbildētāja ir pārkāpusi noteikumus par pamatojuma norādīšanu (LESD 296. pants, agrāk - EKL 253. pants) saistībā ar valsts atbalsta esamību, kā arī tā saderību ar iekšējo tirgu.

Šī pamata pamatojumam tiek norādīts, ka atbildētāja nav paskaidrojusi, kāpēc kalnraktuvju Cassandra pārdošanas cena, kas acīmredzami samaksāta no privātiem līdzekļiem, veido tiešus vai netiešus valsts līdzekļu zaudējumus, kuros var vainot valsti, ne arī to, kāpēc tā uzskatīja, ka šajā gadījumā bija jāmaksā gan nodoklis par īpašuma nodošanu, gan nodoklis par kalnraktuvēm un zemi, nevis tikai nodoklis par kalnraktuvēm. Turklāt, lai noteiktu kalnraktuvju, zemes un minerālu iegulu vērtību, atbildētāja nav paskaidrojusi subsīdijas piešķiršanu, izlases kārtībā pamatojoties daļēji uz Behre Dolbear ziņojumu un daļēji uz savu patvaļīgo argumentāciju, ko tā turklāt pretrunīgi piemēroja attiecībā uz slēgto kalnraktuvju negatīvo vērtību.

____________

¹ - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai.