VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2013. gada 15. janvārī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “BELLRAM” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts vārdiskas un grafiskas preču zīmes “RAM” un “Ram” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punkts un 75. un 76. pants – Iebildumu procesa termiņš
Lieta T‑237/11
Lidl Stiftung & Co. KG, Nekarsulma [Neckarsulm] (Vācija), ko pārstāv T. Träger, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv K. Klüpfel un D. Walicka, pārstāves,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Lactimilk, SA, Madride (Spānija), ko pārstāv P. Casamitjana Lleonart, advokāts,
par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2011. gada 1. marta lēmumu lietā R 1154/2009‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Lactimilk, SA un Lidl Stiftung & Co. KG.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un M. van der Vaude [M. van der Woude],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 4. maijā,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 7. oktobrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 22. septembrī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 3. janvārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 7. martā,
pēc 2012. gada 10. jūlija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2006. gada 15. maijā prasītāja – Lidl Stiftung & Co. KG – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “BELLRAM”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 29. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nicas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst precēm “sieri”.
4 2006. gada 16. oktobrī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 42/2006.
5 2007. gada 9. janvārī persona, kas iestājusies lietā, – Lactimilk, SA –, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā norādītajām precēm, kas ietilpst 29. klasē.
6 Iebildumi bija balstīti uz šādām agrākām Spānijas preču zīmēm:
– dzeltenas un zilas krāsas grafisku preču zīmi, kas reģistrēta ar numuru 2414439 (turpmāk tekstā – “pirmā agrākā grafiskā preču zīme”) un attēlota šādi:
– grafisku preču zīmi, kas reģistrēta ar numuru 98550 (turpmāk tekstā – “otrā agrākā grafiskā preču zīme”) un attēlota šādi:
– vārdisku preču zīmi “RAM”, kas reģistrēta ar numuru 151890 (turpmāk tekstā – “agrākā vārdiskā preču zīme”).
7 Pirmā agrākā grafiskā preču zīme tika reģistrēta attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti (kaltēti) un termiski apstrādāti augļi, dārzeņi, gaļa un zivis; želejas, kompoti; olas; pārtikas eļļas un tauki; gatavie ēdieni, kuru sastāvā ir gaļa, zivis, dārzeņi un it īpaši piens un piena produkti, jogurts, siers, sviests, margarīns un saldais krējums (piena produkti)”.
8 Otrā agrākā grafiskā preču zīme tika reģistrēta attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Jebkāda veida sviests, svaigs piens, kondensētais piens un piena pulveris, siers, sviests, jogurts, kefīrs un citi piena izstrādājumi”.
9 Agrākā vārdiskā preču zīme sākotnēji tika reģistrēta attiecībā uz precēm, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 29. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Svaigs piens, kondensētais piens un piena pulveris, siers, sviests, jogurts, kefīrs un citi piena izstrādājumi”. Šis preču saraksts vēlāk tika papildināts ar preču sarakstu, kas atbilst šādam aprakstam: “Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti; pārtikas eļļas un tauki; žāvēti dārzeņi un citi patēriņam sagatavoti vai konservēti dārzeņi; želejas un marmelādes; gaļa, mājputni un medījumi; olas; salātu mērces; piena dzērieni, kuru pamatsastāvdaļa ir piens; [šajā sarakstā] skaidri neietilpst zivis un konservēti jūras produkti”.
10 Iebildumi balstījās uz visām precēm, kuras aptver trīs agrākās preču zīmes.
11 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
12 2009. gada 31. augustā Iebildumu nodaļa apmierināja personas, kas iestājusies lietā, iebildumus, veicot vienīgi reģistrācijai pieteiktās un pirmās agrākās grafiskās preču zīmes salīdzinājumu. Vispirms, attiecībā uz preču, ko aptver iepriekš minētās preču zīmes, salīdzinājumu, Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka tās ir identiskas. Pēc tam, attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu, tā norādīja, ka pirmkārt, starp tiem pastāv vidējas pakāpes vizuālā un fonētiskā līdzība. Tā norādīja, ka, otrkārt, nevienam no šiem abiem apzīmējumiem nav īpašas konceptuālas nozīmes spāņu valodā. Visbeidzot, ņemot vērā pirmās agrākās grafiskās preču zīmes vidējas pakāpes atšķirtspēju, tā secināja, ka pastāv sajaukšanas iespēja. Turklāt tā uzskatīja, ka, ņemot vērā pastāvošo sajaukšanas iespēju starp reģistrācijai pieteikto un pirmo agrāko grafisko preču zīmi, tai nav jāveic salīdzinājums starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi, no vienas puses, un otro agrāko grafisko preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi, no otras puses.
13 2009. gada 1. oktobrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
14 ITSB Apelāciju ceturtā padome ar 2011. gada 1. marta lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) noraidīja apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu. Konkrēti, tā uzskatīja, pirmkārt, ka, tā kā persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi vienīgi pierādījumu par agrākās vārdiskās preču zīmes reģistrāciju, sajaukšanas iespējas vērtējumu var veikt vienīgi attiecībā uz šo preču zīmi, neņemot vērā abas agrākās grafiskās preču zīmes (skat. apstrīdētā lēmuma 13.–20. punktu). Otrkārt, vērtējot sajaukšanas starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi iespēju, Apelāciju padome vispirms uzskatīja, ka pierādījums par agrākās vārdiskās preču zīmes faktisko izmantošanu ir iesniegts vienīgi attiecībā uz “pienu, saldo krējumu un piena dzērieniem, kuru pamatsastāvdaļa ir piens”, tādējādi šo preču zīmi var uzskatīt par reģistrētu tikai attiecībā uz šīm precēm (skat. apstrīdētā lēmuma 23.–29. punktu). Turpinot, tā uzskatīja, ka pastāv līdzība starp ar agrāko vārdisko preču zīmi aptvertajām precēm “piens, saldais krējums un piena dzērieni, kuru pamatsastāvdaļa ir piens” un ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām precēm “sieri” (skat. minētā lēmuma 30. punktu). Turklāt tā uzskatīja, ka attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi (skat. minētā lēmuma 31.–35. punktu) un ka ir pierādīts, ka agrākā vārdiskā preču zīme tās intensīvas izmantošanas rezultātā ir ieguvusi paaugstinātu atšķirtspēju (skat. minētā lēmuma 37.–39. punktu). Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, Apelāciju padome secināja, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi pastāv sajaukšanas iespēja un tas tā ir pat tad, ja ir uzskatāms, ka pēdējai minētajai preču zīmei piemīt vienīgi vidējas pakāpes atšķirtspēja (skat. minētā lēmuma 36.–40. punktu).
Lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
17 Prasītāja izvirza piecus pamatus saistībā ar, pirmkārt, prasītājas tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu un Apelāciju padomes rīcības brīvības pārkāpumu, otrkārt, Apelāciju padomes kļūdu attiecībā uz ar agrāko vārdisko preču zīmi aptvertajām precēm, kuras jāņem vērā sajaukšanas iespējas vērtējumā, treškārt, kļūdām saistībā ar agrākās vārdiskās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumu, ceturtkārt, kļūdu vērtējumā attiecībā uz agrākās vārdiskās preču zīmes atšķirtspēju un, piektkārt, kļūdām attiecīgo apzīmējumu sajaukšanas iespējas vērtējumā.
18 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo pamatu pamatotību.
Par pirmo pamatu – prasītājas tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu un Apelāciju padomes rīcības brīvības pārkāpumu
19 Saistībā ar pirmo pamatu prasītāja būtībā izvirza divus galvenos iebildumus. Pirmkārt, Apelāciju padome esot pārkāpusi tās tiesības tikt uzklausītai, kas izriet no Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punkta un 75. un 76. panta. Otrkārt, Apelāciju padome esot pārkāpusi pati savu rīcības brīvību, kas izriet no Komisijas 1996. gada 5. februāra Regulas (EK) Nr. 216/96, ar ko paredz ITSB Apelācijas [Apelāciju] padomes procesuālos noteikumus (OV L 28, 11. lpp.), kura grozīta ar Komisijas 2004. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 2082/2004 (OV L 360, 8. lpp.), 4. panta 2. punkta un 10. panta, aplūkojot tos kopsakarā ar Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punktu un 75. un 76. pantu, kuros paredzētas tiesības tikt uzklausītam. Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padomei tajā notiekošajā procesā esot bijis jālūdz to iesniegt savus apsvērumus par agrāko vārdisko preču zīmi, jo Iebildumu nodaļa bija veikusi vienīgi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un pirmās agrākās grafiskās preču zīmes salīdzinājumu.
20 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, iebilst pret prasītājas argumentāciju.
21 Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītājas iebildumu, saskaņā ar kuru Apelāciju padome ir pārkāpusi tās tiesības tikt uzklausītai, vispirms ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punktā ir paredzēts, ka “[i]zskatot apelāciju [apelācijas sūdzību], Apelācijas[‑u] padome tās noteiktā termiņā lūdz puses, cik bieži tas vajadzīgs, iesniegt savus apsvērumus par otras puses vai pašas padomes iesniegtiem materiāliem”.
22 Turklāt Regulas Nr. 207/2009 75. pantā ir paredzēts:
“[ITSB] lēmumos norāda to pamatojumu. Lēmumi balstās tikai uz tādiem iemesliem vai pierādījumiem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.”
23 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 207/2009 75. pantā Kopienas preču zīmju tiesību ietvaros ir nostiprināts vispārējais tiesību uz aizstāvību aizsardzības princips (pēc analoģijas skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 25. marta spriedumu lietā T‑191/07 Anheuser-Busch/ITSB – Budějovický Budvar (“BUDWEISER”), Krājums, II‑691. lpp., 33. un 34. punkts un tajos minētā judikatūra). Tā kā Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punktā un šīs pašas regulas 76. pantā ir paredzētas lietas dalībnieku tiesības tikt uzklausītiem attiecībā uz procesā Apelāciju padomē sniegtajiem apsvērumiem, faktiem un pierādījumiem, ar šiem abiem pantiem Kopienas preču zīmju tiesībās ir nostiprināts arī vispārējais tiesību uz aizstāvību aizsardzības princips.
24 Atbilstoši šim vispārējam Savienības tiesību principam, kas turklāt ir nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2010, C 83, 389. lpp.) 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā, tādu publisko tiesību subjektu lēmumu adresātiem, ar kuriem ievērojami tiek ietekmētas viņu intereses, ir jābūt iespējai lietderīgi paust savu viedokli (skat. iepriekš 23. punktā minēto spriedumu lietā BUDWEISER, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).
25 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punkta izriet, ka pēc apelācijas sūdzības pieņemamības izvērtēšanas Apelāciju padome lemj par apelācijas sūdzību pēc būtības un, to darot, tā var “izmantot jebkuras pilnvaras, kas ir tai struktūrvienībai, kura pieņēmusi attiecīgo lēmumu”, proti, tā pati var lemt par iebildumiem, tos noraidot vai atzīstot par pamatotiem, tādējādi apstiprinot vai atceļot ITSB pirmajā instancē pieņemto lēmumu. No šīs normas arī izriet, ka saistībā ar tai iesniegto apelācijas sūdzību Apelāciju padomei ir jāveic jauna un pilna iebildumu pamatotības izvērtēšana gan no tiesību, gan faktu viedokļa (skat. iepriekš 23. punktā minēto spriedumu lietā BUDWEISER, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Turklāt Regulas Nr. 207/2009 76. pantā ir norādīts:
“1. Lietas izskatīšanas procesa laikā [ITSB] izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, [ITSB] aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.
2. [ITSB] var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”
27 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, ir jākonstatē, ka ne no prasītājas norādītajām tiesību normām, ne no judikatūras neizriet, ka Apelāciju padomei ir jālūdz lietas dalībnieku apsvērumi par sajaukšanas iespējas esamību starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un kādu no agrākajām preču zīmēm, ja, kā tas ir izskatāmajā lietā, Apelāciju padome balsta savu sajaukšanas iespējas vērtējumu uz agrāko preču zīmi, kuru Iebildumu nodaļa nav ņēmusi vērā, bet kura arī ir tikusi pienācīgi norādīta, pamatojot minētos iebildumus. Proti, šajā ziņā prasītāja nav apstrīdējusi ne to, ka 2007. gada 9. janvāra paziņojumā par iebildumiem persona, kas iestājusies lietā, minēto iebildumu pamatojumam ir norādījusi tostarp agrāko vārdisko preču zīmi, ne arī to, ka 2007. gada 19. jūnijā iesniegtā paziņojuma par iebildumiem argumentācijā persona, kas iestājusies lietā, ir skaidri norādījusi sajaukšanas iespēju starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un tostarp agrāko vārdisko preču zīmi.
28 Otrkārt, ir jākonstatē, ka prasītājai ir bijusi reāla iespēja gan procesā Iebildumu nodaļā, gan Apelāciju padomē izvirzīt savus argumentus attiecībā uz sajaukšanas iespējas neesamību starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un tostarp agrāko vārdisko preču zīmi, bet tā ir izvēlējusies neizvērst argumentus attiecībā uz šo pēdējo minēto preču zīmi procesā Apelāciju padomē. Ir skaidrs, ka ar 2009. gada 22. decembra vēstuli prasītāja apelācijas procesā, kuru tā uzsāka, apstrīdot Iebildumu nodaļas lēmumu, ir izvirzījusi argumentus, kas vērsti uz to, lai apstrīdētu sajaukšanas iespējas esamību vienīgi starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un pirmo agrāko grafisko preču zīmi, nevis starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi. Tomēr, tā kā iebildumi ir pamatoti tostarp ar agrāko vārdisko preču zīmi un Apelāciju padomei atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 64. panta 1. punktam ir tiesības veikt sajaukšanas iespējas vērtējumu vienīgi starp šo agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi, tad prasītājai atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktam procesā Apelāciju padomē bija jāiesniedz savi apsvērumi attiecībā uz agrāko vārdisko preču zīmi, ja tā vēlējās, lai Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā uz tiem atbildētu. Tādēļ prasītāja nevar pamatoti apgalvot, ka tā nevarēja paredzēt, ka Apelāciju padome savu sajaukšanas iespējas vērtējumu balstīs uz agrāko vārdisko preču zīmi.
29 No iepriekš 27. un 28. punktā izklāstītajiem vērtējumiem izriet, ka Apelāciju padome nav pārkāpusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai, to tieši neaicinot paust apsvērumus par agrāko vārdisko preču zīmi.
30 Turklāt, tā kā prasītāja savā apelācijas sūdzībā par Iebildumu nodaļas lēmumu nav izvirzījusi argumentus attiecībā uz sajaukšanas iespējas esamību starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi, tā tiesiski nevar kritizēt faktu, ka Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā nav skaidri atbildējusi uz minētajiem argumentiem. Lai gan Apelāciju padomei ir jāveic jauns un pilnīgs iebildumu pamatotības vērtējums, tomēr no Regulas Nr. 207/2009 76. panta, kura saturs ir atgādināts iepriekš 26. punktā, izriet, ka tai ir jāvērtē vienīgi apelācijas procesā izvirzītie pamati un argumenti. Pretējā gadījumā Apelāciju padomei būtu jālemj par pamatiem un argumentiem, uz kuriem prasītāja šajā procesa stadijā nav vēlējusies atsaukties.
31 No iepriekš minētajiem konstatējumiem (27.–30. punkts iepriekš) izriet, ka prasītājas izvirzītais pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
32 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, saskaņā ar kuru Apelāciju padome ir pārkāpusi savu rīcības brīvību, ciktāl tai bija jādara zināms prasītājai savs nodoms sajaukšanas iespējas vērtējumā aizstāt pirmo agrāko grafisko preču zīmi ar agrāko vārdisko preču zīmi, ir jākonstatē, ka attiecībā uz tiesību normām, uz kuru pārkāpumu tā norāda un kuras ir izklāstītas iepriekš 19. punktā, Regulas Nr. 216/96 4. panta 2. punktā ir paredzēts:
“Referents [katrā ITSB Apelāciju padomē] veic apelācijas [sūdzības] iepriekšēju izpēti. Viņš var sagatavot paziņojumus pusēm saskaņā ar padomes priekšsēdētāja norādījumu. Paziņojumus paraksta referents padomes vārdā.”
33 Otrām kārtām, Regulas Nr. 216/96 10. pantā ir paredzēts, ka “ja padome uzskata par lietderīgu sazināties ar pusēm attiecībā uz materiālu [faktu] vai juridisku jautājumu iespējamu novērtējumu, šādu paziņojumu izdara tādā veidā, lai to nevarētu nekādā veidā attiecināt uz padomi kā saistošu”.
34 Tādējādi ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, abās iepriekš 32. un 33. punktā izklāstītajās Regulas Nr. 216/96 normās, attiecībā uz kurām prasītāja norāda, ka tās ir jāaplūko kopsakarā ar Regulas Nr. 207/2009 63. panta 2. punktu un 75. un 76. pantu, kuros ir paredzētas tiesības tikt uzklausītam, Apelāciju padomei nav paredzēts nekāds pienākums informēt lietas dalībniekus par tās nodomu savā sajaukšanas iespējas vērtējumā ņemt vērā vienu vai visas agrākās preču zīmes, kuras ir iebildumu priekšmets.
35 Tādējādi prasītājas otrais iebildums un pirmais pamats kopumā ir jānoraida kā nepamatoti.
Par otro pamatu – kļūdu attiecībā uz ar agrāko vārdisko preču zīmi aptvertajām precēm, kuras ir jāņem vērā sajaukšanas iespējas vērtējumā
36 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punktu, aplūkotu kopsakarā ar Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno [..] Regulu [..] Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas 2005. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1041/2005 (OV L 172, 4. lpp.), 15. noteikuma 2. punkta f) apakšpunktu. Šajā ziņā tā būtībā norāda, ka Apelāciju padomei apstrīdētā lēmuma 29. punktā esot bijis jāņem vērā vienīgi “svaigs piens, kondensētais piens un piena pulveris, siers, sviests, jogurts, kefīrs un citi piena izstrādājumi”, ko aptver agrākā vārdiskā preču zīme, jo vienīgi šīs preces bija norādītas paziņojumā par iebildumiem, kas iesniegts tiesiski paredzētajā trīs mēnešu termiņā pēc Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas.
37 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, iebilst pret prasītājas argumentāciju.
38 Pirmkārt, ir jāizklāsta galvenās tiesību normas attiecībā uz iebildumu iesniegšanu, otrkārt, ir jākonstatē precīzs personas, kas iestājusies lietā, iesniegto iebildumu apjoms, lai, treškārt, noteiktu, vai izskatāmajā lietā Apelāciju padome bija tiesīga sajaukšanas iespējas starp attiecīgajām preču zīmēm vērtējumā ņemt vērā visas preces, kuras aptver agrākā vārdiskā preču zīme, vai arī tai bija jāņem vērā tikai daļa no tām.
39 Pirmām kārtām, vispirms ir jānorāda, ka, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punktu, “trīs mēnešos pēc Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas var iesniegt iebildumus pret preču zīmes reģistrāciju, pamatojot, ka to nevar reģistrēt atbilstoši [šīs pašas regulas] 8. pantam”.
40 Turpinot, Regulas Nr. 207/2009 41. panta 3. punkts ir formulēts šādi:
“Iebildumi jāformulē rakstveidā, un tajos jānorāda pamatojums [..] [ITSB] noteiktā termiņā persona, kas iebilst, lai pamatotu savu nostāju, var iesniegt savus faktus, pierādījumus un argumentus.”
41 Turklāt Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 2. punktā ir paredzēts:
“Paziņojums par iebildumu ietver:
[..]
b) skaidru norādi uz agrāko preču zīmi vai agrākām tiesībām, kas ir iebilduma pamatā, proti:
i) ja iebildums pamatots ar agrāku preču zīmi Regulas [Nr. 207/2009] 8. panta 2. punkta a) vai b) [apakšpunkta] nozīmē [..], norādi uz agrākās preču zīmes lietas numuru vai reģistrācijas numuru, norādi, vai agrākā preču zīme ir reģistrēta vai tas ir reģistrācijas pieteikums, kā arī norādi uz dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā arī Beniluksa valstīm, kurās vai kurām agrākā zīme ir aizsargāta, vai attiecīgā gadījumā norādi, ka tā ir Kopienas preču zīme;
[..]
f) preces un pakalpojumus, kas ir iebilduma pamatā;
[..].”
42 Turklāt Regulas Nr. 2868/95 17. noteikuma 4. punktā ir paredzēts:
“Ja paziņojums par iebildumu[‑iem] neatbilst citām [Regulas Nr. 2868/95] 15. noteikuma prasībām, [ITSB] attiecīgi informē iebilduma iesniedzēju pusi un aicina to divu mēnešu laikā novērst pamanītos trūkumus. Ja trūkumi nav novērsti pirms šā termiņa beigām, [ITSB] noraida iebildumu[‑s] kā nepieļaujamu[‑s].”
43 Tāpat saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 18. noteikuma 1. punktu, “[k]ad iebildums[‑i] ir atzīts[‑i] par pieļaujamu[‑iem] saskaņā ar [minētās regulas] 17. noteikumu, [ITSB] nosūta paziņojumu visām pusēm par to, ka iebilduma[‑u] procedūra uzskatāma par uzsāktu divus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas”.
44 Visbeidzot, Regulas Nr. 2868/95 19. noteikumā ar virsrakstu “Iebilduma[‑u] pamatojums” ir paredzēts:
“1. Līdz [ITSB] noteiktam termiņam, kas ilgst vismaz 2 mēnešus no dienas, kad iebilduma[‑u] procedūru uzskata par uzsāktu saskaņā ar [šīs pašas regulas] 18. noteikuma 1. punktu, [ITSB] dod iespēju iebilduma[‑u] iesniedzējai pusei iesniegt faktus, pierādījumus un argumentāciju, kas pamato iebildumu[‑s], vai papildināt faktus, pierādījumus vai argumentāciju, kas jau ir iesniegti saskaņā ar 15. noteikuma 3. punktu.
2. Šā noteikuma 1. punktā minētajā termiņā iebilduma[‑u] iesniedzēja puse sniedz arī pierādījumus par tās agrākās zīmes vai agrāko tiesību pastāvēšanu, spēkā esamību un aizsardzības apjomu, kā arī pierādījumus par to, ka tai ir tiesības iesniegt iebildumu[‑s]. Jo īpaši iebilduma[‑u] iesniedzēja puse iesniedz šādus pierādījumus:
a) ja iebildums[‑i] pamatots[‑i] ar preču zīmi, kas nav Kopienas preču zīme, lai pierādītu, ka tā ir iesniegta reģistrācijai vai reģistrēta, iesniedz šādus dokumentus:
[..]
ii) ja preču zīme ir reģistrēta, attiecīgās reģistrācijas apliecības kopiju un attiecīgā gadījumā pēdējās atjaunošanas apliecības kopiju, kas norāda, ka preču zīmes aizsardzības laiks pārsniedz 1) punktā noteikto termiņu un visus tā pagarinājumus, vai līdzvērtīgus dokumentus no iestādes, kas preču zīmi ir reģistrējusi;
[..].”
45 Otrām kārtām, ir jānosaka personas, kas iestājusies lietā, iesniegto iebildumu apjoms izskatāmajā lietā.
46 Pirmkārt, ir skaidrs, ka ar 2007. gada 9. janvāra paziņojumu par iebildumiem persona, kas iestājusies lietā, ir norādījusi, ka tā savus iebildumus balsta uz “visām precēm un pakalpojumiem, kurus aptver [agrākā vārdiskā preču zīme]”.
47 Otrkārt, pamatojot 2007. gada 9. janvārī iesniegto paziņojumu par iebildumiem, persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi Oficina Española de Patentes y Marcas (Spānijas Patentu un preču zīmju birojs) apliecību (turpmāk tekstā – “pirmā apliecība”), kas datēta ar 2004. gada 4. jūniju, kurā norādīts, ka agrākās vārdiskās preču zīmes [reģistrācijas pieteikums] ir iesniegts 1944. gada 30. martā attiecībā uz precēm, kas ietilpst 29. klasē un atbilst šādam aprakstam: “Svaigs piens, kondensētais piens un piena pulveris, siers, sviests, jogurts, kefīrs un citi piena izstrādājumi”.
48 Treškārt, no 2007. gada 19. februāra vēstules, ko ITSB nosūtījis personai, kas iestājusies lietā, izriet, ka ITSB to ir aicinājis četru mēnešu laikā, līdz 2007. gada 20. jūnijam, iesniegt vai papildināt jebkādus faktus, pierādījumus un argumentus savu iebildumu pamatojumam un pierādīt agrāko preču zīmju, uz kurām balstīti tās iebildumi, pastāvēšanu un spēkā esamību.
49 Ceturtkārt, ar 2007. gada 18. jūnija vēstuli, ko persona, kas iestājusies lietā, nosūtījusi ITSB, atbildot uz iepriekš 48. punktā minēto vēstuli, tā ITSB ir iesniegusi agrākās vārdiskās preču zīmes reģistrācijas apliecības fotokopiju. Šajā Oficina Española de Patentes y Marcas apliecībā (turpmāk tekstā – “otrā apliecība”), kas datēta ar 2007. gada 28. martu, ir norādīts, ka minētā preču zīme, kas ir reģistrēta 1944. gada 30. martā, aptver 29. klasē ietilpstošas preces, kas atbilst šādam aprakstam: “Svaigs piens, kondensētais piens, piena pulveris, siers, sviests, jogurts, kefīrs un citi piena izstrādājumi”. Tajā arī ir precizēts, ka no 1995. gada 8. septembra reģistrācija ir paplašināta attiecībā uz šādam aprakstam atbilstošām precēm: “Dzīvnieku izcelsmes pārtikas preces, pārtikas tauki un eļļas; žāvēti dārzeņi un citi patēriņam sagatavoti vai konservēti dārzeņi; želejas un marmelādes; gaļa, mājputni un medījumi; olas; salātu mērces; piena dzērieni, kuru pamatsastāvdaļa ir piens; [šajā sarakstā] skaidri neietilpst zivis un konservēti jūras produkti”.
50 Tādējādi no iepriekš 46.–49. punktā izklāstītajiem konstatējumiem vispirms izriet, ka persona, kas iestājusies lietā, savus iebildumus ir iesniegusi trīs mēnešu laikā pēc reģistrācijai pieteiktā preču zīmes pieteikuma publicēšanas Bulletin des marques communautaires. Turpinot, lai gan šajā paziņojumā par iebildumiem bija norādīts, ka iebildumi ir balstīti uz “visām precēm, kuras aptver” agrākā vārdiskā preču zīme, tomēr pirmajā apliecībā bija uzskaitīta tika daļa no ar minēto preču zīmi aptvertajām precēm. Visbeidzot, prasītāja termiņā, ko ITSB bija noteicis tās iebildumu papildināšanai, ir iesniegusi otro apliecību, kurā bija uzskaitītas visas ar minēto preču zīmi aptvertās preces.
51 Trešām kārtām, ņemot vērā, pirmkārt, iepriekš 39.–44. punktā izklāstītās tiesību normas un, otrkārt, iepriekš 50. punktā izdarītos konstatējumus, ir jānorāda, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi nekādu kļūdu, sajaukšanas iespējas vērtējumā ņemot vērā visas preces, ko aptver agrākā preču zīme.
52 Pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 41. panta 1. punktam atbilst tas, ka persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi savus iebildumus 2007. gada 9. janvārī, proti, trīs mēnešu laikā pēc reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikuma publicēšanas Bulletin des marques communautaires 2006. gada 16. oktobrī (skat. iepriekš 4. punktu), skaidri norādot agrāko vārdisko preču zīmi.
53 Otrkārt, vispirms no personas, kas iestājusies lietā, paziņojuma par iebildumiem izriet arī, ka atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 2. punkta b) apakšpunkta i) daļai tā ir skaidri norādījusi agrāko vārdisko preču zīmi kā vienu no preču zīmēm, uz kurām tā balstīja savus iebildumus. Turpinot, Regulas Nr. 2868/95 15. noteikuma 2. punkta f) apakšpunktam atbilst tas, ka tā ir norādījusi, ka iebildumu ietvaros ir jāņem vērā “visas preces”, ko aptver agrākā vārdiskā preču zīme. Protams, lai gan ir žēl, ka pretēji tam, ko apgalvo persona, kas iestājusies lietā, un tam, kas izriet no ITSB lietas materiāliem, tā ir pievienojusi šiem materiāliem pirmo apliecību, kurā ir norādīta tikai daļa no precēm, kuras ir aizsargātas ar agrāko vārdisko preču zīmi, tas tomēr negroza no paziņojuma par iebildumiem skaidri izrietošo konstatējumu, ka savu iebildumu pamatojumam tā ir norādījusi visas ar minēto preču zīmi aptvertās preces.
54 Treškārt, ņemot vērā pretrunas, kādas pastāv starp paziņojumu par iebildumiem, kuros norādīts, ka minētie iebildumi balstās uz visām ar agrāko vārdisko preču zīmi aptvertajām precēm, no vienas puses, un pirmo apliecību, kurā ir norādīta tikai daļa no minētajām precēm, no otras puses, ITSB atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. punktam un 2. punkta a) apakšpunkta i) daļai lūdza personu, kas iestājusies lietā, iesniegt tam citu apliecību, kas pierāda agrākās vārdiskās preču zīmes pastāvēšanu un minētās preču zīmes aizsardzības apjomu, ko persona, kas iestājusies lietā, izdarīja, iesniedzot otro apliecību, kurā izsmeļoši uzskaitītas visas preces un pakalpojumi, uz kuriem persona, kas iestājusies lietā, bija norādījusi vēlmi balstīt savus iebildumus.
55 Tādēļ pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, persona, kas iestājusies lietā, nav prettiesiski paplašinājusi iebildumu apjomu pēc tam, kad bija izbeidzies trīs mēnešu termiņš, bet tā ir pienācīgi papildinājusi savus iebildumus, iesniedzot otro apliecību, kurā ir ietverts precīzs visu preču, ko aptver agrākā preču zīme, saraksts.
56 Šādos apstākļos otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par trešo pamatu – kļūdām saistībā ar agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādījumu
57 Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdas saistībā ar agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādījumu un ka šī fakta dēļ tā ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 15. pantu un 42. panta 2. un 3. punktu.
58 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, iebilst pret prasītājas argumentāciju.
59 Vispirms ir jāatgādina, ka agrākas preču zīmes aizsardzība, kā tas izriet no Regulas Nr. 207/2009 preambulas 10. apsvēruma, ir attaisnota vienīgi tad, ja tā tiek faktiski izmantota. Atbilstoši šim noteikumam Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs var lūgt pierādījumu, ka piecu gadu laikā pirms preču zīmes, attiecībā uz kuru iesniegti iebildumi, pieteikuma publicēšanas agrākā preču zīme ir faktiski izmantota teritorijā, kurā tā ir aizsargāta.
60 Turpinot, saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 3. punktu faktiskas izmantošanas pierādījumam ir jābūt norādei par agrākās preču zīmes izmantošanas vietu, laiku, izmantošanas apjomu un veidu.
61 Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, aplūkojot to kopsakarā ar 42. panta 2. un 3. punktu, pierādījumi par agrākas valsts vai Kopienas preču zīmes faktisko izmantošanu, ar kuru ir pamatoti iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ietver arī pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu formā, kas atšķiras ar elementiem, kuri nemaina šīs preču zīmes atšķirtspēju tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā T‑29/04 Castellblanch/ITSB – Champagne Roederer (“CRISTAL CASTELLBLANCH”), Krājums, II‑5309. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
62 Vispārējā tiesa uzskata par iespējamu izvērtēt abus prasītājas izvirzītos iebildumus, sākot ar otrā iebilduma vērtējumu.
63 Pirmām kārtām, saistībā ar savu otro iebildumu prasītāja norāda, ka personas, kas iestājusies lietā, ITSB iesniegtie faktiskās izmantošanas pierādījumi attiecoties uz iepriekš 6. punktā norādītajām agrākajām grafiskajām preču zīmēm, konkrēti, uz pirmo agrāko grafisko preču zīmi, nevis uz agrāko vārdisko preču zīmi. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka atbilstoši Tiesas 2007. gada 13. septembra spriedumam lietā C‑234/06 P Il Ponte Finanziaria/ITSB (Krājums, I‑7333. lpp.) persona, kas iestājusies lietā, nevar pierādīt agrākās vārdiskās preču zīmes faktisko izmantošanu, pamatojoties uz dokumentiem, kuros attēlota pirmā agrākā grafiskā preču zīme.
64 Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā, proti, minētā lēmuma 26. punktā, būtībā, pirmkārt, ir norādījusi, ka persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi faktūrrēķinus, katrs no kuriem ir vairāku miljonu euro apmērā, kurus tā attiecīgajā laikposmā no 2001. gada oktobra līdz 2006. gada oktobrim ir izrakstījusi Spānijas lielveikaliem, un ka uz šiem faktūrrēķiniem ir redzams vārdiskais elements “RAM”, kas izvietots gan to augšējā daļā, gan rindiņās, kurās norādītas pārdotās preces, proti, piens, saldais krējums un piena dzērieni, kā arī to daudzums un cena. Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 27. punktā Apelāciju padome ir norādījusi, ka turklāt agrākā vārdiskā preču zīme ir redzama arī uz dažādiem personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem dokumentiem, kā, piemēram, atsevišķu preču, ko aptver minētā preču zīme, reklāmas fotogrāfijām un iesaiņojumiem.
65 Turklāt Apelāciju padome attiecībā uz iepriekšējā punktā minētajiem faktūrrēķiniem ir norādījusi, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta a) apakšpunktam fakts, ka agrākā vārdiskā preču zīme ir redzama iespiestā veidā zilā krāsā uz dzeltena pusapļa, ņemot vērā, ka tie ir grafiski pamatelementi, kurus bieži izmanto tirdzniecībā, nemaina tās atšķirtspēju.
66 Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, pirmkārt, kā Apelāciju padome ir pamatoti norādījusi apstrīdētā lēmuma 26. un 27. punktā, ka ļoti daudzi faktūrrēķini, kurus iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, un kuros ar agrāko vārdisko preču zīmi tiek konkrēti identificētas vairākas pārdotās preces, aptver visu atbilstošo piecu gadu laikposmu pirms reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikuma publicēšanas, ko prasītāja neapstrīd. Otrkārt, šos faktūrrēķinus papildina vairākas reklāmu un iesaiņojumu fotogrāfijas, uz kurām ir redzama ne vien pirmā agrākā grafiskā preču zīme, bet arī agrākā vārdiskā preču zīme.
67 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka iepriekš 66. punktā minētie dokumenti ļāva Apelāciju padomei pamatoti konstatēt agrākās vārdiskās preču zīmes faktisko izmantošanu.
68 Ciktāl prasītāja norāda, ka būtībā Apelāciju padome atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai nevarēja tiesiski pamatoties uz dokumentiem, ar kuriem tiek pierādīta pirmās agrākās grafiskās preču zīmes izmantošana, lai secinātu par agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanu tā iemesla dēļ, ka starp šīm abām preču zīmēm nav būtisku atšķirību, šis arguments ir jānoraida kā neiedarbīgs. Pat ja būtu uzskatāms, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, agrākās vārdiskās preču zīmes faktiskās izmantošanas vērtējuma ietvaros izdarot iepriekš 65. punktā izklāstīto konstatējumu, tam nebūtu ietekmes uz iepriekšējā punktā izklāstīto secinājumu, saskaņā ar kuru agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādījumi ir pietiekami, lai secinātu, ka minētā preču zīme ir tikusi faktiski izmantota.
69 Otrām kārtām, saistībā ar savu otro iebildumu prasītāja norāda, ka agrākās vārdiskās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījums ir saistīts tikai ar “ļoti augstā temperatūrā apstrādātu pienu un konservētiem piena dzērieniem”. Līdz ar to Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 29. punktā esot kļūdaini secinājusi, ka persona, kas iestājusies lietā, ir attiecinājusi agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādījumu uz “pienu, saldo krējumu un piena dzērieniem, kuru pamatsastāvdaļa ir piens”, izslēdzot citas ar agrāko vārdisko preču zīmi aptvertās preces.
70 Šajā ziņā ir jānorāda, ka iepriekš 64. punktā aprakstītie faktūrrēķini, kā arī reklāmas un iesaiņojumu fotogrāfijas precīzi norāda uz tāda dažāda veida piena kā pilnpiens, daļēji nokrejots piens un nokrejots piens, kā arī saldā krējuma un tāda piena dzēriena kā šokolādes piena dzēriens, pārdošanu.
71 Pirmkārt, lai gan ir tiesa, kā to būtībā norāda prasītāja, ka neviens no personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajiem dokumentiem nepierāda, ka agrākā vārdiskā preču zīme ir tikusi izmantota attiecībā uz tādas kategorijas preci kā “svaigs piens”, vispirms tomēr, kā to norāda ITSB, precizējums “svaigs piens” attiecībā uz agrāko vārdisko preču zīmi ir jāsaprot kā norāde uz šķidra veida pienu, tādēļ ka šis piena veids papildina tādus ar minēto preču zīmi aptvertus citus piena veidus kā “kondensētais piens” un “piena pulveris”. Turpinot, ir jākonstatē, ka prasītāja nesniedz pierādījumus, ka “svaigs piens” būtu tāda piena kategorija, kas nevarētu būt pilnpiens, daļēji nokrejots piens un nokrejots piens. Visbeidzot un katrā ziņā, kā to pamatoti norāda persona, kas iestājusies lietā, pilnpiens, daļēji nokrejots piens un nokrejots piens ietilpst kategorijā “piena dzērieni, kuru pamatsastāvdaļa ir piens”, kas būtībā atbilst kategorijai “piens”, kuram ir pievienotas citas sastāvdaļas. Līdz ar to prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem persona, kas iestājusies lietā, nav iesniegusi agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādījumus attiecībā uz precēm “piens” vai “svaigs piens”, ir jānoraida kā nepamatoti.
72 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegusi ierobežotu skaitu pierādījumu par agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanu attiecībā uz “saldo krējumu”, paziņojumā par iebildumiem nenorādot, ka minētā prece atbilst “piena izstrādājumiem”, ir jānorāda, pirmkārt, ka personas, kas iestājusies lietā, iesniegtajos faktūrrēķinos, uz kuriem ir norādīts iepriekš 64. punktā, vairākkārt ir minēta “saldā krējuma” pārdošana attiecīgajā laikā. Otrkārt, prasītāja nav apstrīdējusi, ka “saldais krējums” atbilst “piena izstrādājumiem”. Šādos apstākļos prasītājas arguments šajā ziņā ir jānoraida kā nepamatots.
73 Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru “piena dzērieni, kuru pamatsastāvdaļa ir piens” nevarēja tikt ņemti vērā, ciktāl tie nebija ietverti iebildumos, šis arguments ir jānoraida kā nepamatots. Pirmkārt, kā tas ir konstatēts iepriekš 51.–55. punktā, persona, kas iestājusies lietā, savu iebildumu pamatojumam ir pienācīgi norādījusi visas ar minēto preču zīmi aptvertās preces, tostarp “piena dzērienus, kuru pamatsastāvdaļa ir piens”. Otrkārt, ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd, ka persona, kas iestājusies lietā, ir attiecinājusi agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādījumus uz šīm pēdējām minētajām precēm.
74 Šādos apstākļos prasītājas pirmais iebildums ir jānoraida kā nepamatots un trešais pamats ir jānoraida kā daļēji nepamatots un daļēji neiedarbīgs.
Par ceturto un piekto pamatu – attiecīgi kļūdu agrākās vārdiskās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumā un kļūdām attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumā
75 Saistībā ar ceturto pamatu prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 76. pantu, kā arī Regulas Nr. 2868/95 19. noteikuma 1. un 3. punktu un 50. noteikuma 1. punktu. Būtībā tā uzskata, ka Apelāciju padome ir kļūdaini ņēmusi vērā agrākās vārdiskās preču zīmes paaugstināto atšķirtspēju, lai gan persona, kas iestājusies lietā, noteiktajā termiņā nav izvirzījusi ne argumentus, ne pierādījumus šajā ziņā.
76 Attiecībā uz piekto pamatu prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šajā ziņā tā uzskata, ka nepastāv sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi. Vispirms starp pienu un sieru pastāv tikai ļoti attāla līdzība. Turklāt attiecīgie apzīmējumi neesot līdzīgi, tostarp tādēļ, ka toniskais uzsvars reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē neesot izvietots uz otrās zilbes. Tāpat Apelāciju padomei neesot bijis jāņem vērā paaugstinātā atšķirtspēja, tostarp tā fakta dēļ, ka tās vērtējums ir ierobežots atbilstoši iebildumu apjomam, kādu noteikusi persona, kas iestājusies lietā. Visbeidzot, Apelāciju padome esot slikti izvērtējusi sajaukšanas iespēju starp attiecīgajām preču zīmēm, tostarp tādēļ, ka apzīmējumu “BELLRAM” veido tikai viens vārds, un tādēļ, ka vārds “bellram” ir jauns vārds.
77 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, iebilst pret šiem abiem pamatiem.
78 Vispirms ir jāatgādina, ka, lai gan agrākās preču zīmes atšķirtspēja, uz kuru balstās iebildumi, noteikti ir jāņem vērā, lai vērtētu sajaukšanas iespēju, tomēr tā ir tikai viens no šajā vērtējumā iesaistītajiem elementiem (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2012. gada 31. janvāra spriedumu lietā T‑378/09 Spar/ITSB – Spa Group Europe (“SPA GROUP”), Krājumā nav publicēts, 22. punkts un tajā minētā judikatūra). Šī iemesla dēļ arguments, ko prasītāja izvirzījusi saistībā ar ceturto pamatu, ir jāizvērtē vienlaikus ar tiem argumentiem, kas izvirzīti saistībā ar piekto pamatu un ar kuriem tā būtībā apgalvo, ka nepastāv sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi.
79 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi].
80 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. No šīs pašas judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme izskatāmajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
81 Lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums vienlaikus ir konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedumu lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
82 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējumā ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
83 Visbeidzot, attiecībā uz to, ka sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējumā ir jāņem vērā preču zīmes atšķirtspēja, ir jāatgādina, ka, pat ja agrākajai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, var pastāvēt sajaukšanas iespēja, it īpaši apzīmējumu un ar tiem aptverto preču un pakalpojumu līdzības dēļ (šajā ziņā skat. iepriekš 78. punktā minēto spriedumu lietā SPA GROUP, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).
84 Izskatāmajā lietā vispirms ir jānorāda, ka sajaukšanas iespēja starp attiecīgajām preču zīmēm ir jāizvērtē, ņemot vērā spāņu vidusmēra patērētāju. Kā Apelāciju padome pamatoti ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 22. punktā, un prasītāja to neapstrīd, pirmkārt, attiecīgās preces ir paredzētas galapatērētājiem, kas ir plašas sabiedrības daļa, un, otrkārt, agrākā vārdiskā preču zīme ir reģistrēta Spānijā.
Par preču, ko aptver attiecīgās preču zīmes, salīdzinājumu
85 Prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, kas ietverts apstrīdētā lēmuma 30. punktā un saskaņā ar kuru “piens, saldais krējums, piena dzērieni, kuru pamatsastāvdaļa ir piens”, ko aptver agrākā vārdiskā preču zīme, ir ļoti līdzīgi “sieriem”, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Tā uzskata, ka nepastāv ar attiecīgajām preču zīmēm aptverto preču līdzība vai arī šī līdzība ir attāla.
86 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai novērtētu attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp tiem. Šie faktori it īpaši ietver preču vai pakalpojumu raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu. Var tikt ņemti vērā arī citi faktori, tādi kā attiecīgo preču izplatīšanas kanāli (skat. Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T‑443/05 El Corte Inglés/ITSB – Bolaños Sabri (“PiraÑAM diseño original Juan Bolaños”), Krājums, II‑2579. lpp., 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
87 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, ir jākonstatē, kā Apelāciju padome to pamatoti ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 30. punktā, ka “sieri”, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir pārtikas preces, kuras pilnībā vai gandrīz pilnībā ir izgatavotas no “piena”, kas ir viena no precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme. Tādēļ pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ar minētajiem apzīmējumiem aptvertās preces nav ļoti atšķirīgas pēc sava rakstura, bet gluži pretēji, tām ir noteikta līdzība. Šo līdzību apstiprina fakts, uz kuru pamatoti norāda ITSB, ka patērētājs, kurš izvēlas ar kalciju bagātu pārtikas režīmu, varētu uztvert “pienu” un “sierus” kā konkurējošus vai savstarpēji aizstājamus produktus. Šo konstatējumu neatspēko prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem attiecīgie produkti ir atšķirīgas pārtikas preces ar atšķirīgu garšu.
88 Otrkārt, pat ja izrādītos, kā to apgalvo prasītāja, ka lielie Spānijas siera ražotāji neražo pienu, tas tomēr neļautu izslēgt, kā to pamatoti norāda ITSB, ka vidusmēra spāņu patērētājam šis fakts varētu būt nezināms. Minētais patērētājs, ņemot vērā faktu, ka sieri pilnībā vai gandrīz pilnībā tiek ražoti no piena, varētu domāt, ka sierus un pienu ražo vieni un tie paši uzņēmumi.
89 Treškārt, prasītāja nav apstrīdējusi, ka attiecīgajām precēm, kā to uzsver ITSB, ir viena un tā pati izplatīšanas sistēma, proti, lielveikali, un, kā Apelāciju padome to norādījusi apstrīdētā lēmuma 30. punktā, tos pārdod vienos un tajos pašos minēto lielveikalu piena produktu stendos.
90 Ievērojot iepriekš 87.–89. punktā izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi nekādu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka attiecīgās preces ir ļoti līdzīgas. Tādēļ prasītājas argumentācija šajā ziņā ir jānoraida kā nepamatota.
Par attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumu
91 Prasītāja apgalvo, ka nepastāv attiecīgo apzīmējumu līdzība vai arī pastāv neliela to līdzība.
92 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, ir noteicošā loma minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
93 Pirmām kārtām, attiecībā uz vizuālo aspektu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 33. punktā ir uzskatījusi, ka, aplūkoti kopumā, attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi. Šajā ziņā tā būtībā norāda, ka, lai gan reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmo četru burtu “b”, “e”, “l” un “l” dēļ abas konfliktējošās preču zīmes ir dažāda garuma, tomēr, pat ja reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiks uztverta kā viens vesels, ir maziespējams, ka patērētāji neievēros faktu, ka abām preču zīmēm ir kopīgi burti “r”, “a” un “m”, kas veido gandrīz pusi no apzīmējuma, kuru tiek lūgts reģistrēt.
94 Prasītāja iebilst pret šo vērtējumu, apgalvojot, ka ir ļoti maziespējams, ka patērētāji ievēros trīs burtu “r”, “a” un “m” sakritību reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un agrākajā vārdiskajā preču zīmē, jo, kā tas izriet no pastāvīgās judikatūras, no viena vārda veidotas preču zīmes tiek uztvertas kā viens vesels, nevis kā dažādu elementu veidojums.
95 Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi pastāv vizuālas atšķirības, ko izraisa fakts, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver septiņus burtus, turpretim agrākā vārdiskā preču zīme ietver tikai trīs burtus, un ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmie četri burti atšķiras no tiem, kuri veido agrāko vārdisko preču zīmi. Tomēr šie atšķirības elementi nav pietiekami, lai atbilstošajam patērētājam izslēgtu iespaidu, saskaņā ar kuru šīs preču zīmes, visaptveroši vērtētas, vizuālā ziņā ir līdzīgas, ņemot vērā to līdzības elementus. Pirmkārt, kā to ir norādījusi Apelāciju padome, fakts, ka viena no divām reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojošajām zilbēm ir identiska ar vienīgo zilbi, kas veido agrāko vārdisko preču zīmi, rada minēto preču zīmju līdzības iespaidu. Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, fakts, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiks uztverta kā viens vesels, neatspēko starp attiecīgajām preču zīmēm pastāvošo līdzību tā fakta dēļ, ka agrākā vārdiskā preču zīme ir pilnībā ietverta reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Treškārt, šo līdzību, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, nemazina fakts, ka šīm abām preču zīmēm kopīgā zilbe, proti, “ram”, veido tikai otro zilbi reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, lai gan no pastāvīgās judikatūras izriet, ka patērētāji parasti piešķir lielāku nozīmi apzīmējumu sākumam. Agrāko vārdisko preču zīmi veidojošais vārds “ram” un reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojošais vārds “bellram”, kuri attiecīgi ir trīs un septiņus burtus gari, abos šajos gadījumos ir īsi apzīmējumi. Šādos apstākļos tas, ka abās attiecīgajās preču zīmēs ir identiska zilbe “ram”, var īpaši piesaistīt un noturēt konkrētā patērētāja uzmanību.
96 Attiecīgi, pirmkārt, kā nepamatoti ir jānoraida prasītājas argumenti šajā ziņā un, otrkārt, līdzīgi Apelāciju padomei ir jākonstatē, ka, izvērtējot kopumā, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei un agrākajai vārdiskajai preču zīmei piemīt vizuālā līdzība.
97 Otrām kārtām, fonētiskajā ziņā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 34. punktā ir uzskatījusi, ka attiecīgās preču zīmes, izvērtētas kopumā, ir līdzīgas. Pirmkārt, reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiekot izrunāta divās zilbēs. Otrkārt, saskaņā ar spāņu valodas izrunas noteikumiem, akcentēta tiekot otrā zilbe, kas esot identiska vienīgajai agrāko vārdisko preču zīmi veidojošajai zilbei. Turklāt šī otrā zilbe sākoties ar burtu “r”, kuram spāņu valodā esot ļoti spēcīgs un skaidrs skanējums.
98 Prasītāja apstrīd šo Apelāciju padomes vērtējumu. Ņemot vērā spāņu valodas izrunas noteikumus, esot kļūdaini uzskatīt, ka vārda uzsvars noteikti ir uz pēdējās zilbes. Šajā ziņā uzsvērtā izruna esot atkarīga no uzsvaru izmantošanas un atsevišķiem vairākzilbju vārdiem vispār neesot uzsvaru. Turklāt burtam “r” neesot toniskā uzsvara.
99 Vispirms ir jāuzsver, tāpat kā to norāda Apelāciju padome, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver vienu zilbi papildus tai, kas veido agrāko vārdisko preču zīmi, un ka pirmā no šīm divām reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojošajām zilbēm atšķiras no tās, kas veido agrāko vārdisko preču zīmi. Tomēr šie atšķirības elementi nav pietiekami, lai konkrētajam patērētājam izslēgtu iespaidu, saskaņā ar kuru šīs preču zīmes, visaptveroši vērtētas, ir fonētiski līdzīgas, ņemot vērā to līdzības elementus. Pirmkārt, minētās preču zīmes ietver vienu identisku zilbi, kas, no vienas puses, ir vienīgā agrāko vārdisko preču zīmi veidojošā zilbe un, no otras puses, tā ir viena no divām reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojošajām zilbēm. Otrkārt, pat ja tiktu pieņemts, ka ir jāuzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka spāņu valodā uzsvars principā ir uz otrās zilbes, ir jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka izskatāmajā lietā uzsvars būtu drīzāk uz pirmās, nevis otrās zilbes tādējādi, ka pirmās zilbes izruna mazinātu otrās zilbes nozīmīgumu. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka konkrētais patērētājs varēs pat skaidri uztvert abu konfliktējošo preču zīmju fonētisko līdzību, ņemot vērā, ka konfliktējošās preču zīmes ietver identisku zilbi “ram”. Treškārt, pat ja principā varētu tikt uzskatīts, ka patērētājs parasti vairāk nozīmes piešķir vārdu sākuma daļai, tas tā nav izskatāmajā lietā. Pirmkārt, kā ir konstatēts iepriekš 95. punktā, ņemot vērā faktu, ka attiecīgās preču zīmes ir divi īsi apzīmējumi, konfliktējošajos apzīmējumos esošā identiskā zilbe “ram” brīdī, kad tā tiks izrunāta, var īpaši pievērst un noturēt konkrētā patērētāja uzmanību. Otrkārt un katrā ziņā, pat ja, kā apgalvo prasītāja, līdzskanis “r” spāņu valodā principā nav toniski uzsvērts, tomēr tas ir spēcīgs un skaidrs līdzskanis, kas var uzsvērt otrās zilbes fonētisko nozīmīgumu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
100 Šādos apstākļos, pirmkārt, kā nepamatoti ir jānoraida prasītājas argumenti šajā ziņā un, otrkārt, jākonstatē, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā vārdiskā preču zīme, izvērtētas kopumā, ir fonētiski līdzīgas.
101 Treškārt, konceptuālā ziņā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 35. punktā ir secinājusi, ka attiecīgo apzīmējumu konceptuālais salīdzinājums nevar ietekmēt to līdzības vērtējumu. Šim konstatējumam, kuru prasītāja neapstrīd, ir jāpiekrīt, jo, kā to pamatoti ir norādījusi Apelāciju padome, nevienam no abiem attiecīgajiem apzīmējumiem, aplūkotiem kopumā, nav nozīmes.
102 Ievērojot iepriekš 96., 100. un 101. punktā izklāstītos konstatējumus, ir jāsecina, ka attiecīgie apzīmējumi, izvērtēti kopumā, ņemot vērā – kā Apelāciju padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 40. punktā – to vizuālo un fonētisko līdzību, kā arī faktu, ka tas, ka tiem nav [konceptuālas] nozīmes, nevar ietekmēt to līdzības vērtējumu, ir līdzīgi. Tātad prasītājas argumenti šajā ziņā ir jānoraida kā nepamatoti.
Par sajaukšanas iespēju
103 Vispirms Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 37.–39. punktā ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā pierādījumus par intensīvu preču zīmes izmantošanu, ko iesniegusi persona, kas iestājusies lietā, agrākajai vārdiskajai preču zīmei ir paaugstināta atšķirtstpēja. Turpinot, apstrīdētā lēmuma 40. punktā tā ir uzskatījusi, ka, ņemot vērā agrākās vārdiskās preču zīmes paaugstināto atšķirtspēju, apzīmējumu vizuālo un fonētisko līdzību un ļoti lielo preču līdzību, pastāv sajaukšanas iespēja. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 40. punktā tā ir precizējusi, ka sajaukšanas iespēja starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv pat tad, ja agrākajai vārdiskajai preču zīmei ir tikai vidēja atšķirtspēja.
104 Prasītāja iebilst pret šo vērtējumu, pirmkārt, saistībā ar ceturto un piekto prasības pamatu apgalvojot, ka Apelāciju padome nevarēja ņemt vērā agrākās vārdiskās preču zīmes pastiprināto atšķirtspēju, jo persona, kas iestājusies lietā, noteiktajā termiņā nebija izvirzījusi argumentus šajā ziņā. Otrkārt, Apelāciju padome esot slikti izvērtējusi sajaukšanas iespēju starp attiecīgajām preču zīmēm, tostarp tādēļ, ka apzīmējums “BELLRAM” ietver tikai vienu vārdu, un tādēļ, ka vārdam “bellram” ir viendabīgs un jauns raksturs.
105 Tā kā izskatāmajā lietā konkrēto sabiedrības daļu veido vidusmēra galapatērētāji (skat. iepriekš 84. punktu), attiecīgās preces ir ļoti līdzīgas (skat. iepriekš 90. punktu) un attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi (skat. iepriekš 102. punktu), ir jākonstatē, kā Apelāciju padome to ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 40. punktā, ka sajaukšanas iespēja starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv neatkarīgi no tā, vai agrākajai vārdiskajai preču zīmei ir vai nav augsta vai vāja atšķirtspēja.
106 Šādos apstākļos, pat ja varētu tikt uzskatīts, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu agrākās vārdiskās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumā, tas negroza konstatējumu, saskaņā ar kuru tā tiesiski ir secinājusi par sajaukšanas iespējas starp attiecīgajām preču zīmēm esamību.
107 Ar citiem prasītājas izvirzītajiem argumentiem nevar tikt atspēkots iepriekš 106. punktā izklāstītais secinājums.
108 Pirmkārt, ciktāl prasītāja norāda, ka elements “ram” saglabā tā skaidro autonomo izvietojumu reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, ir jākonstatē, ka šis arguments, kuru prasītāja ir izvirzījusi arī saistībā ar attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumu, ir jānoraida iepriekš 95. un 99. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.
109 Otrkārt, kā nepamatots ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru no Vispārējās tiesas judikatūras izriet, ka šī tiesa lietās saistībā ar citām, nevis attiecīgajām preču zīmēm ir uzskatījusi, ka vienas kopīgas zilbes esamība nav pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju. Secinājums minētajā lietā, ka abām konfliktējošajām preču zīmēm vienas kopīgas zilbes esamība nav pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju, ir saistīts ar lietas faktiem un nevar atspēkot secinājumu, saskaņā ar kuru izskatāmajā lietā, ņemot vērā iepriekš 102. punktā minētos konstatējumus, Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā nav pieļāvusi kļūdas.
110 Attiecīgi ceturtais pamats ir jānoraida kā neiedarbīgs un piektais pamats ir jānoraida kā daļēji neiedarbīgs un daļēji nepamatots.
111 Tā kā visi prasītājas izvirzītie pamati ir noraidīti, prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
112 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Lidl Stiftung & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 15. janvārī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Tiesvedības priekšvēsture
Lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
Par pirmo pamatu – prasītājas tiesību tikt uzklausītai pārkāpumu un Apelāciju padomes rīcības brīvības pārkāpumu
Par otro pamatu – kļūdu attiecībā uz ar agrāko vārdisko preču zīmi aptvertajām precēm, kuras ir jāņem vērā sajaukšanas iespējas vērtējumā
Par trešo pamatu – kļūdām saistībā ar agrākās vārdiskās preču zīmes izmantošanas pierādījumu
Par ceturto un piekto pamatu – attiecīgi kļūdu agrākās vārdiskās preču zīmes atšķirtspējas vērtējumā un kļūdām attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumā
Par preču, ko aptver attiecīgās preču zīmes, salīdzinājumu
Par attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumu
Par sajaukšanas iespēju
Par tiesāšanās izdevumiem