Language of document : ECLI:EU:T:2013:348

Lieta T‑234/11 P-RENV-RX

Oscar Orlando Arango Jaramillo u.c.

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Apelācija – Civildienests – EIB personāls – Civildienesta tiesas sprieduma pārskatīšana – Pirmajā instancē celtās prasības kā nepieņemamas noraidīšana – Pensijas – Iemaksu pensiju shēmā paaugstināšana – Termiņš prasības celšanai – Saprātīgs termiņš

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (apelāciju palāta) 2013. gada 9. jūlija spriedums

1.      Apelācija – Pamati – Kļūdains faktu vērtējums – Nepieņemamība – Noraidīšana – Faktu juridiskā kvalifikācija – Pieņemamība

(Tiesas statūtu I pielikuma 11. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Termiņi – Saprātīga termiņa prasība – Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkta piemērošana pēc analoģijas – Nepieļaujamība – Novērtējums atbilstīgi lietas apstākļiem

(LESD 270. pants; (Civildienesta noteikumu 91. pants)

3.      Apelācija – Par pamatotu atzīta apelācijas sūdzība – Apelācijas tiesas veikta strīda izskatīšana pēc būtības – Nosacījums – Iztiesājams strīds

(Tiesas statūtu I pielikuma 13. panta 1. punkts)

1.      Tikai tiesas, kas izskata lietu pirmajā instancē, kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad šo konstatējumu neprecizitāte pēc būtības izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, izvērtēt šos faktus. Ja pirmās instances tiesa ir konstatējusi vai novērtējusi faktus, tad apelācijas instances tiesas kompetencē ir pārbaudīt šo faktu juridisko kvalifikāciju un tiesiskās sekas, kuras pirmās instances tiesa ir no šīs kvalifikācijas secinājusi.

Šajā ziņā jautājums par to, vai pirmās instances tiesa varēja tiesiski pamatoti secināt no lietas faktiem, ka prasība netika iesniegta sapratīgā termiņā, ir tiesību jautājums, kas jāpārbauda apelācijas tiesai.

(sal. ar 27. un 28. punktu)

2.      Ne LESD, ne Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamentā, ko pieņēmusi tās valde saskaņā ar tās Iekšējā reglamenta 29. pantu, nav norāžu uz prasības [celšanas] termiņu, kas piemērojams strīdos starp EIB un tās darbiniekiem. Līdzsvars starp, no vienas puses, tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ir vispārējs Savienības tiesību princips un prasa, lai personai ir pietiekams termiņš viņam nelabvēlīga akta tiesiskuma novērtēšanai un, attiecīgā gadījumā, lai sagatavotu savu prasības pieteikumu, un, no otras puses, tiesiskās noteiktības prasību, kura prasa, ka pēc noteikta termiņa beigām Savienības iestāžu pieņemtie tiesību akti kļūst galīgi, tomēr nosaka, ka šie strīdi tiek iesniegti Savienības tiesā saprātīgā termiņā.

Termiņa saprātīgums, kas attiecas uz administratīvo procesu vai tiesvedību vai termiņu, kurš tieši ietekmē prasības pieņemamību, vienmēr ir jānovērtē atbilstoši visiem lietas apstākļiem un tostarp lietas iznākuma nozīmei ieinteresētajai personai, lietas sarežģītībai un lietas dalībnieku uzvedībai. No tā vispārīgi izriet, ka saprātīga termiņa jēdziens nevar tikt uztverts kā īpašs noilguma termiņš un tostarp ka Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktā paredzētais triju mēnešu termiņš nav analoģiski piemērojams kā noilguma termiņš EIB darbiniekiem, kad tie iesniedz prasību par minētās iestādes izdota, viņiem nelabvēlīga tiesību akta atcelšanu.

Tādējādi tikai tas, ka EIB darbinieks ir cēlis prasību atcelt viņam nelabvēlīgu Eiropas Investīciju bankas tiesību aktu termiņā, kas pārsniedz trīs mēnešus un desmit dienas, neļauj secināt par šīs prasības novēlotību, jo Savienības tiesai katrā ziņā ir jāpārbauda termiņa saprātīgums, ņemot vērā lietas atbilstošos apstākļus.

(sal. ar 30.–32. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 37. punktu)