Lieta T‑387/09

Applied Microengineering Ltd

pret

Eiropas Komisiju

Piektā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem – Līgumi saistībā ar projektiem “Formation of a New Design House for MST” un “Assessment of a New Anodic Bonder” – Pārskaitīto finanšu iemaksu daļēja atgūšana – Izpildes lēmums – Lēmums, ar ko groza apstrīdēto lēmumu tiesvedības laikā – Prasības juridiskais pamatojums – Izvirzīto pamatu raksturs – Tiesiskā paļāvība – Pienākums norādīt pamatojumu – Labas pārvaldības princips

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 27. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par lēmumu, kas ir uzskatāms par izpildes lēmumu – Lēmums, kuru var apstrīdēt, pamatojoties uz EKL 230. pantu – Pieņemamība – Pamati attiecībā uz līguma noteikumiem un piemērojamajām valsts tiesībām – Nepieņemamība

(EKL 230., 238., 249. un 256. pants)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Administrācijas sniegti precīzi solījumi – Informācijas apmaiņa ar Komisiju pirms līguma parakstīšanas, kas nebija uzskatāma par precīzu garantiju vai apsolījumu – Tiesiskās paļāvības principa pārkāpums – Neesamība

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums par pētniecības programmas ietvaros pārskaitīto finanšu iemaksu daļēju atgūšanu – Nepieciešamība pievienot audita ziņojumu – Neesamība

(EKL 253. pants)

4.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Labas pārvaldības princips – Komisijas līgumslēdzējpuse, kura nav informējusi Komisiju par savas adreses maiņu – Sarakstes nosūtīšana uz iepriekšējo adresi – Labas pārvaldības principa pārkāpums – Neesamība – Jauna adrese, kas minēta auditoram adresētajā un Komisijai pārsūtītajā sarakstē – Līgumiskā termiņa izbeigšanās – Ietekmes neesamība

(Pamattiesību hartas 41. pants)

1.      Iestāžu pieņemtie tiesību akti, kam nenoliedzami ir vienīgi līgumisks raksturs, šī iemesla dēļ nav pieskaitāmi EKL 249. pantā paredzētajiem tiesību aktiem.

Savukārt, ja EK līgumā nav noteikts citādi, tad EKL 256. pantā minētie izpildes lēmumi ir viens no EKL 249. pantā minētajiem tiesību aktiem, kuru pamatotību saskaņā ar EKL 230. pantu var apstrīdēt vienīgi Vispārējā tiesā prasības atcelt tiesību aktu ietvaros. Tā tas it īpaši ir tad, kad izpildes lēmums tiek pieņemts parāda atgūšanai, kas radies saistībā ar iestādes noslēgtu līgumu.

Savienības tiesa, kurā saskaņā ar EKL 230. panta noteikumiem celta prasība atcelt tiesību aktu, apstrīdētā tiesību akta tiesiskumu izvērtē, ņemot vērā EK līgumu vai jebkuru tiesību normu, kas attiecas uz tā piemērošanu, un tātad – Savienības tiesības. Savukārt saistībā ar prasību, kas celta, pamatojoties uz EKL 238. pantu, prasītājs var pārmest līgumslēdzējai iestādei tikai līguma noteikumu pārkāpumu vai līgumam piemērojamo tiesību normu pārkāpumu.

Tādējādi prasības pieteikumā par tiesību akta atcelšanu, kas vērsts uz to, lai panāktu izpildes lēmuma atcelšanu, izvirzītie pamati par līguma noteikumu un piemērojamo valsts tiesību pārkāpumiem, ir jānoraida kā nepieņemami.

(sal. ar 36. un 38.–41. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 57.–62. punktu)

3.      Pienākuma norādīt pamatojumu apmērs ir atkarīgs no attiecīgā tiesību akta rakstura un konteksta, kādā tas ir pieņemts. Pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kura ir pieņēmusi tiesību aktu, argumentācija, lai, pirmkārt, Savienības tiesa varētu veikt likumības kontroli un, otrkārt, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai tās savukārt varētu aizstāvēt savas tiesības un pārbaudīt, vai lēmums ir pamatots.

Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu precizēti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā ir izpildītas EKL 253. panta prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šī panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu.

It īpaši Komisijai nav pienākuma izteikt viedokli par visiem argumentiem, ko tai paudušas ieinteresētās personas. Pietiek ar to, ka tā izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma struktūrā.

Visbeidzot, ja ieinteresētā persona ir cieši iesaistīta apstrīdētā lēmuma izstrādes procesā un līdz ar to zina iemeslus, kuru dēļ iestāde šo lēmumu ir pieņēmusi, pienākuma norādīt pamatojumu apjomu noteiks konteksts, ko būs radījusi šāda dalība. Šādā gadījumā judikatūras prasības šajā jautājumā tiek nozīmīgi atvieglotas.

Tādējādi, kad Komisija, atsaucoties uz audita ziņojumu, lēmumā pietiekami skaidri norāda iemeslus, kuru dēļ tā ir nolēmusi atgūt daļu no pētniecības programmas ietvaros pārskaitītajām finanšu iemaksām, tā ļauj ieinteresētajai personai Savienības tiesā pamatoti atsaukties uz savām tiesībām un Savienības tiesai veikt šī lēmuma tiesiskuma pārbaudi, nepastāvot nepieciešamībai tam pievienot šo audita ziņojumu.

(sal. ar 64.–67. un 72. punktu)

4.      Viena no Savienības tiesību sistēmā ietvertajām garantijām administratīvajās procedūrās tostarp ir labas pārvaldības princips, kas ir ietverts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā un kas nosaka kompetentās iestādes pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus apstākļus, kam ir nozīme attiecīgajā lietā.

Saistībā ar daļēju pētniecības programmas ietvaros pārskaitīto finanšu iemaksu atgūšanu attiecībā uz vēstuli, ar kuru prasītājs informēts par audita procedūras izbeigšanu, kas nosūtīta ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu pēc adreses, kuru ieinteresētā persona paziņojusi Komisijai, Komisijai nevar pārmest, ka tā rīkojusies šādi, jo ieinteresētā persona par adreses maiņu Komisijai nebija paziņojusi. Faktiski, pirmkārt, tas vien, ka līgumiskais termiņš bija beidzies, prasītāju neatbrīvoja no pienākuma informēt Komisiju par tā adreses maiņu, jo audita procedūra turpinājās. Otrkārt, tas vien, ka prasītājs auditoram adresētā elektroniskā sarakstē paraksta vietā norādīja savu jauno adresi, nav pietiekami, lai uzskatītu, ka tas ir atbilstoši informējis Komisiju par adreses maiņu, pat ja auditors šo elektronisko saraksti pārsūtīja Komisijai.

(sal. ar 76. un 80. punktu)