Lieta T‑189/06

Arkema France SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Pienākums norādīt pamatojumu – Vienlīdzīga attieksme – Labas pārvaldības princips – Naudas sodi – Paziņojums par sadarbību

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātessabiedrības īstenotu izšķirošu ietekmi uz tai pilnībā piederošām meitassabiedrībām

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

2.      Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Ekonomiska vienība – Novērtējuma kritēriji – Prezumpcija par mātessabiedrības īstenotu izšķirošu ietekmi uz tai pilnībā piederošām meitassabiedrībām

(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums par konkurences noteikumu piemērošanu – Lēmums, kas attiecas uz vairākiem adresātiem

(EKL 81., 82. un 253. pants)

4.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs – Sodītā uzņēmuma lieluma un kopējā apgrozījuma ņemšana vērā – Atbilstība – Koeficenta piemērošana sākumsummai

(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)

5.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums un kurš pieņemts pēc citiem sodu piemērojošiem lēmumiem, kuros ir ņemts vērā recidīva kritērijs – “Ne bis in idem” principa pārkāpums – Neesamība

(EKL 81. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. pants un 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. punkts un 23. punkta b) apakšpunkts)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. pants un 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2002/C 45/03 21. punkts un 23. punkta b) apakšpunkts)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Apsūdzētā uzņēmuma sadarbības ar Komisiju ņemšana vērā ārpus paziņojuma par sadarbību piemērošanas – Nosacījumi – Ierobežojumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04, Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts un Paziņojums 2002/C 45/03)

1.      Mātessabiedrība var tikt vainota meitassabiedrības rīcībā it īpaši tad, ja, lai gan tā ir atsevišķa juridiska persona, šī meitassabiedrība nenosaka savu uzvedību tirgū autonomi, bet būtībā piemēro mātessabiedrības norādījumus, it īpaši ievērojot ekonomiskās, organizatoriskās un juridiskās saiknes, kuras vieno šīs divas juridiskās vienības. Tas tā ir tāpēc, ka šādā situācijā mātessabiedrība un tās meitassabiedrība ir vienas saimnieciskas vienības daļas un tātad veido vienu uzņēmumu EKL 81. panta izpratnē, kas ļauj Komisijai adresēt mātessabiedrībai lēmumu, ar kuru tiek uzlikts naudas sods, un neliek prasīt pierādīt pēdējās personisku līdzdalību šajā pārkāpumā.

Īpašajā gadījumā, kad mātessabiedrībai pieder 100 % tās meitassabiedrības kapitāla, kas ir izdarījusi Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, pirmkārt, šī mātessabiedrība var īstenot izšķirošu ietekmi uz šīs meitas sabiedrības rīcību un, otrkārt, pastāv atspēkojama prezumpcija, ka minētā mātessabiedrība faktiski īsteno izšķirošu ietekmi uz tās meitassabiedrības rīcību. Šādos apstākļos pietiek, ka Komisija pierāda, ka viss meitassabiedrības kapitāls pieder tās mātessabiedrībai, lai prezumētu, ka pēdējā īsteno izšķirošu ietekmi uz šīs meitassabiedrības komercdarbības politiku. Līdz ar to Komisija var uzskatīt mātessabiedrību par solidāri atbildīgu par tās meitassabiedrībai uzliktā naudas soda samaksu, ja vien šī mātessabiedrība, kurai ir jāatspēko šī prezumpcija, neiesniedz pietiekamus pierādījumus, lai pierādītu, ka tās meitassabiedrība rīkojas tirgū autonomi.

Īpašumtiesību uz meitassabiedrības kapitālu struktūra ir pietiekams kritērijs, lai izvirzītu minēto prezumpciju, un Komisijai nav jāsniedz papildu norādes par mātessabiedrības faktiski īstenotu izšķirošu ietekmi. Šo secinājumu neatspēko tas, ka šādas papildu pazīmes varētu būt norādītas citās lietās.

Ja visu vai gandrīz visu meitassabiedrības kapitāldaļu kontrole ir tikusi atzīta par pietiekamu, lai izvirzītu minēto prezumpciju attiecībā uz visiem lēmuma, ar kuru uzlikts naudas sods par konkurences tiesību pārkāpumu, adresātiem, un gadījumā, ja nav argumentu šīs prezumpcijas atspēkošanai, tad tas, ka Komisija attiecībā uz dažiem no šī lēmuma adresātiem ir norādījusi arī dažas papildu norādes vai nu lai pastiprinātu secinājumu, kas pamatoti izriet no tā, ka pilnībā tiek kontrolēts meitassabiedrības kapitāls, vai arī lai atbildētu uz attiecīgo uzņēmumu izvirzītajiem argumentiem, nenozīmē, ka visiem adresātiem netika piemēroti vienādi principi un ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips.

(sal. ar 31.–34., 46., 47., 52., 53. un 59. punktu)

2.      Ja Komisija piemēro prezumpciju par izšķirošas ietekmes īstenošanu, lai atzītu mātessabiedrību par vainojamu tās meitassabiedrības pārkāpjošajā rīcībā, attiecīgajai mātesssabiedrībai ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi, ar ko var pierādīt, ka tās meitassabiedrība tirgū darbojas autonomi.

Šajā ziņā ir jāņem vērā visi atbilstošie fakti, kas attiecas uz saimnieciskām, organizatoriskām un juridiskām saiknēm, kuras vieno šo meitassabiedrību ar mātessabiedrību, kas var atšķirties katrā no gadījumiem. Šis vērtējums nav jāveic, ņemot vērā vienīgi tos faktus, kas attiecas uz tādu meitassabiedrības komercpolitiku stricto sensu kā izplatīšanas vai cenu stratēģija. It īpaši attiecīgo prezumpciju nevar atspēkot tikai pierādījums, ka tieši meitassabiedrība pārvalda šos specifiskos tās komercpolitikas aspektus, nesaņemot norādījumus šajā sakarā.

Apstāklis vien, ka mātessabiedrība ir nefunkcionējošs holdings, nav pietiekams, lai izslēgtu, ka tā ir īstenojusi izšķirošu ietekmi uz savu meitassabiedrību, it īpaši koordinējot finanšu investīcijas grupā. Sabiedrību grupas kontekstā holdings ir sabiedrība, kuras mērķis ir apvienot kapitāldaļas dažādās sabiedrībās un kuras uzdevums ir nodrošināt šo sabiedrību vienotu vadību.

Turklāt ar pienākumu sadali, kas sabiedrību grupā ir parasta parādība, nepietiek, lai atspēkotu minēto prezumpciju par izšķirošu ietekmi.

Attiecībā uz informācijas sistēmas starp mātessabiedrību un tās meitassabiedrību neesību, tas, ka meitassabiedrība nekad mātessabiedrības labā nav īstenojusi īpašu informācijas politiku attiecīgajā tirgū, arī nav pietiekami, lai pierādītu tās autonomiju, tā kā meitassabiedrības autonomija netiek vērtēta tikai operatīvās uzņēmuma vadības aspektā.

(sal. ar 67.–69., 74., 76. un 78. punktu)

3.      EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam nepārprotami un viennozīmīgi jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojumā izpildītas EKL 253. pantā izvirzītās prasības, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai šā panta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tiesību normas, kas regulē attiecīgo jomu.

Ja lēmums par EKL 81. panta piemērošanu attiecas uz vairākiem adresātiem un rada problēmu saistībā ar vainojamības pārkāpumā noteikšanu, tajā ir jābūt ietvertam pietiekamam pamatojumam attiecībā uz katru no tā adresātiem, it īpaši tiem adresātiem, kuri saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem ir atzīti par atbildīgiem par šo pārkāpumu. Līdz ar to attiecībā uz mātessabiedrību, kas solidāri tiek saukta pie atbildības par pārkāpumu, šādā lēmumā jāietver detalizēts iemeslu izklāsts, lai pamatotu, ka šī sabiedrība ir vainojama pārkāpumā.

Ja Komisija par pamatu izmanto prezumpciju, atbilstoši kurai mātessabiedrība īsteno izšķirošu ietekmi uz tās meitassabiedrības rīcību un ja attiecīgās sabiedrības administratīvā procesa laikā ir izvirzījušas pierādījumus, lai atspēkotu šo prezumpciju, lēmumā ir jābūt iekļautam pietiekamam to apstākļu izklāstam, kas var pamatot Komisijas nostāju, atbilstīgi kurai šie faktiskie apstākļi nebija pietiekami, lai atspēkotu minēto prezumpciju. Tomēr Komisijai nav jāpauž viedoklis par visiem argumentiem, ko tai iesniedz ieinteresētās personas. Līdz ar to tai nevar pārmest, ka tā nav sniegusi precīzu atbildi uz katru uzņēmuma izvirzīto argumentu. Visaptveroša atbilde atkarībā no izskatāmās lietas apstākļiem var būt pietiekama, lai uzņēmums atbilstošā veidā varētu aizstāvēt savas tiesības un lai Vispārējā tiesa varētu veikt pārbaudi.

(sal. ar 89.–91. un 96. punktu)

4.      Komisijai ir zināma rīcības brīvība naudas sodu apmēra noteikšanā, lai tādējādi veicinātu tādu uzņēmumu darbību, kuri ievēro konkurences tiesību normas. Lai noteiktu naudas soda apmēru, Komisijai ir jāraugās, lai tam būtu preventīva ietekme, un šajā sakarībā tā var it īpaši ņemt vērā attiecīgā uzņēmuma lielumu un ekonomisko potenciālu.

Lai nodrošinātu naudas soda pietiekamu preventīvu iedarbību, ir jāmodulē naudas soda apmērs, lai naudas sods netiktu uzskatīts par niecīgu vai gluži pretēji – pārmērīgu, it īpaši attiecībā uz konkrētā uzņēmuma finanšu kapacitāti, atbilstoši prasībām par, pirmkārt, naudas soda efektivitātes nodrošināšanas nepieciešamību un, otrkārt, par samērīguma principa ievērošanu.

Tā it īpaši ir iespēja attiecīgajam uzņēmumam atvieglot nepieciešamo resursu apkopošanu tam uzliktā naudas soda samaksāšanai, kas, ņemot vērā naudas soda pietiekamu preventīvu iedarbību, var pamatot reizināšanas koeficienta piemērošanu. Šajā ziņā Komisijai netiek prasīts noteikt saikni starp attiecīgā uzņēmuma līdzekļu izmantošanu un attiecīgo pārkāpumu, taču tā var likumīgi ņemt vērā vispārējo uzņēmuma lielumu. Tā kā attiecīgais Komisijas piemērotais palielinājums ir likumīgi pamatots ar attiecīgā uzņēmuma lielumu un resursi, kas izmantoti saistībā ar pārkāpumu, nav atbilstošs kritērijs, tā piemērošana nav vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums tikai tāpēc vien, ka tā nenošķir uzņēmumus – pārkāpējus pēc šā kritērija. Turklāt palielinājumu nevar uzskatīt par nesamērīgu salīdzinājumā ar preventīvās iedarbības mērķi, ja tas ir pilnībā pamatots, ņemot vērā attiecīgā uzņēmuma lielumu, ko apliecina tā īpaši lielais apgrozījums pasaulē.

(sal. ar 113.–115. un 117.–120. punktu)

5.      Principa non bis in idem piemērošana ir pakļauta trīs nosacījumiem: fakti ir vienādi, likumpārkāpējs ir viens un tas pats un aizsargātās tiesiskās intereses ir vienas un tās pašas. Šis princips tādējādi aizliedz uzlikt sodu vienai un tai pašai personai vairāk nekā vienu reizi par to pašu prettiesisko rīcību, lai aizsargātu tās pašas tiesiskās intereses. Ciktāl tas, ka Komisija lēmumā ņem vērā iepriekšējos pārkāpumus, nav vērsts uz to, lai vēlreiz sodītu par minētajiem pārkāpumiem, bet tikai, lai sodītu attiecīgo uzņēmumu par to, ka tas bija aizliegtās vienošanās dalībnieks, kas minēta attiecīgajā lēmumā, ņemot vērā tā recidīvo rīcību, tas, ka Komisija jau ir ņēmusi vērā šos pašus pārkāpumus iepriekšējos lēmumos, neizraisa principa non bis in idem pārkāpumu.

(sal. ar 127. un 128. punktu)

6.      No Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu [aizliegtu vienošanos] gadījumos 21. un 23. punkta izriet, ka, lai varētu pretendēt uz naudas soda samazinājumu, uzņēmumam Komisijai ir jāiesniedz pierādījumi ar būtisku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar tiem, kuri jau ir tās rīcībā.

Turklāt, lai piemērotu minētā paziņojuma par sadarbību 23. punkta b) apakšpunktā paredzētos naudas soda apmēra samazinājuma līmeņus katrā no minētajām kategorijām, Komisijai ir jāņem vērā brīdis, kad uzņēmums ir izpildījis šo nosacījumu.

Šo interpretāciju apstiprina tās sistēmas struktūra, kas paredzēta attiecīgajā paziņojumā un kurā paredzēti trīs atšķirīgi līmeņi “pirmajam”, “otrajam” un “pārējiem” uzņēmumiem, kuri izpildījuši attiecīgo nosacījumu, un tādējādi paredz, ka Komisija nosaka precīzu brīdi, kad attiecīgais uzņēmums ir izpildījis nosacījumus naudas soda apmēra samazināšanai, salīdzinot iesniegtos pierādījumus ar tiem, kuri jau bija tās rīcībā pieteikuma iesniegšanas brīdī. Komisija pamatoti var balstīties uz, pirmkārt, šo hronoloģiskās secības kritēriju un, otrkārt, uz šo uzņēmumu iesniegto pierādījumu vērtību, atbilstoši nosacījumam, kas paredzēts minētā paziņojuma 21. punktā, pārbaudot, vai iesniegtajiem pierādījumiem ir būtiska pievienotā vērtība salīdzinājumā ar tiem pierādījumiem, kuri jau ir tās rīcībā katra attiecīgā pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Šī pieeja, ņemot vērā gan pierādījumu iesniegšanas laika, gan kvalitatīvo aspektu un piešķirot kompensāciju uzņēmumam, kurš pirmais izpildījis samazināšanai nepieciešamos nosacījumus, atbilst minētajā paziņojumā izvirzītajiem mērķiem tajā ziņā, ka šī pieeja mudina uzņēmumus, kuri vēlas sadarboties, pēc iespējas ātrāk iesaistīties izmeklēšanā, pirmajā pieteikumā sniedzot visus pierādījumus, kuri ir šo uzņēmumu rīcībā. It īpaši, radot pamudinājumu sasniegt būtiskas pievienotās vērtības līmeni, jau sākot ar pirmo pieteikumu, šī pieeja ļauj izslēgt to, ka uzņēmums, kas iesniedz pieteikumu par iecietības režīma piemērošanu, sadala savus centienus sadarboties visas procedūras laikā. Turklāt, tā kā Paziņojuma par sadarbību pamatā ir pieeja, saskaņā ar kuru ir jānosaka pieteikumu precīza hronoloģiska secība, kas atbilst pārskatāmības un tiesiskās drošības mērķiem, tās piemērošana nevar atšķirties atkarībā no intervāla starp pieteikumiem neatkarīgi no tā, vai tas ir ilgs vai īss intervāls.

(sal. ar 146.–148. un 153.–155. punktu)

7.      Lai arī Komisija nedrīkst neievērot vienlīdzīgas attieksmes principu saistībā ar aizliegtās vienošanās dalībnieku sadarbības novērtēšanu, tai tomēr ir plaša rīcības brīvība, vērtējot dažādu uzņēmumu sadarbības kvalitāti un ieguvumu no šīs sadarbības. Līdz ar to var iebilst tikai pret acīmredzamu Komisijas pieļautu kļūdu vērtējumā.

(sal. ar 168. punktu)

8.      Tādu pārkāpumu gadījumā, kas ietilpst Paziņojuma par atbrīvojumu no naudas soda un naudas soda samazināšanu aizliegtu vienošanos gadījumos piemērošanas jomā, principā ieinteresētā persona nevar pamatoti pārmest Komisijai, ka tā kā atbildību mīkstinošu apstākli nav ņēmusi vērā tās sadarbības pakāpi ārpus Paziņojuma par sadarbību tiesiskā regulējuma ietvariem. Līdz ar to, ja Komisija ir ņēmusi vērā uzņēmuma sadarbību, samazinot naudas soda apmēru atbilstoši Paziņojumam par sadarbību, Komisijai nevar pamatoti pārmest, ka tā nav piemērojusi šim uzņēmumam noteiktajam naudas soda apmēram papildu samazinājumu ārpus šā paziņojuma piemērošanas jomas.

(sal. ar 178. un 179. punktu)