Prasība, kas celta 2006. gada 18. jūlijā - Arkema France pret Komisiju
(lieta T-189/06)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Arkema France (Puteaux, Francija) (pārstāviji - A. Winckler, avocat, S. Sorinas, avocat, un P. Geffriaud, avocat)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
pamatojoties uz EKL 230. pantu, atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija lēmumu lietā COMP/F/38.620, ciktāl tas attiecas uz Arkema;
- pakārtoti, pamatojoties uz EKL 229. pantu, atcelt vai samazināt naudas soda apmēru, kas tai uzlikts ar šo lēmumu;
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šajā prasībā prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija lēmumu lietā COMP/F/38.620 - Ūdeņraža pārskābe un perborāts, ar ko Komisija ir atzinusi, ka uzņēmumi, kas ir šā lēmuma adresāti, tostarp arī prasītāja, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu, noslēdzot vairākas vienošanās un veicot saskaņotas darbības, kas sastāv no informācijas apmaiņas starp konkurentiem un līgumiem par cenām un ražošanas kapacitāti, kā arī no šo līgumu īstenošanas uzraudzību ūdeņraža pārskābes un nātrija perborāta nozarē. Pakārtoti tā lūdz atcelt vai samazināt naudas soda apmēru, kas tai uzlikts ar šo lēmumu.
Savu prasījumu pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus.
Kā savu pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka, uzskatot, ka par Arkema pārkāpumu ir atbildīga Elf Aquitaine un Total, balstoties uz vienkāršu pieņēmumu, kas saistīts ar to, ka notikumu brīdī šīm sabiedrībām piederēja gandrīz viss Arkema kapitāls, Komisija ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā un faktu novērtējumā, piemērojot noteikumus, kas attiecas uz atbildības uzlikšanu par meitas sabiedrības praksi - tās mātes sabiedrībai, un pārkāpusi nediskriminācijas principu. Prasītāja apgalvo, ka izmeklēšanas laikā tā ir iebildusi pret šo kontroles pieņēmumu. Turklāt tā uzsver, ka Komisija ir pārkāpusi pienākumu sniegt pamatojumu, kas tai uzlikts atbilstoši EKL 253. pantam, kā arī labas pārvaldības principu, neatbildot uz visiem argumentiem, ko prasītāja izvirzījusi savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem.
Kā otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, palielinot par 200 % Arkema uzliktā naudas soda "sākotnējo apmēru" kā preventīvu pasākumu, pamatojoties uz tās tā laika mātes uzņēmumu Total un Elf Aquitaine apgrozījumu, ciktāl neviena no šīm sabiedrībām, pēc prasītājas domām, nevar būt atbildīga par apgalvoto pārkāpumu. Pakārtoti šā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka, pieņemot, ka mātes sabiedrības var tikt atzītas par atbildīgām par šo pārkāpumu, Komisija ir pārkāpusi samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principu, piemērojot Arkema uzliktā naudas soda "sākotnējam apmēram" reizinātāju koeficientu 3 (jeb palielinājumu par 200 %) kā preventīvu pasākumu.
Treškārt, prasītāja apgalvo, ka lēmums palielināt par 50 % Arkema uzliktā naudas soda "sākotnējo apmēru" atkārtota pārkāpuma gadījumā, pārkāpj tiesību normas. Tā uzsver, ka atkārtota pārkāpuma jēdziena piemērošana šajā gadījumā ir acīmredzami pārmērīga un pretrunā tiesiskās drošības principam, ciktāl tas attiecas uz pārkāpumiem, par ko Komisija ir uzlikusi sodu, pamatojoties uz faktiem, kas pilnībā atšķiras no šajā lietā pastāvošajiem. Turklāt prasītāja pārmet Komisijai, ka tā ir pārkāpusi "non bis in idem" un samērīguma principu, tā kā Komisijai jau vairākkārt ir ņēmusi vērā, ka pastāv agrāki sodi, - citos nesenos lēmumos, kuros tā jau uzlika Arkema 50 % palielinājumu naudas sodam sakarā ar atkārtotu pārkāpumu. Prasītāja apgalvo, ka tā ir sodīta vēlreiz par tiem pašiem faktiem.
Visbeidzot, tā apgalvo, ka lēmums nav pamatots ne juridiski, ne faktiski, ciktāl tajā prasītājai nav piešķirts naudas soda samazinājums, kas pārsniegtu 30 %, sakarā ar tās sadarbību procedūras laikā. Prasītāja uzsver, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, kā arī kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā nav piemērojusi paziņojuma par sadarbību
1 B nodaļu, lai tai piešķirtu naudas soda samazinājumu par 50 %.