PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)
2009. gada 9. septembrī
Lieta T‑375/08 P
Bart Nijs
pret
Eiropas Kopienu Revīzijas palātu
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Revīzijas palātas lēmums atjaunot tās ģenerālsekretāra pilnvaras – Lēmums prasītāju nepaaugstināt amatā 2004. gadā – Apelācijas sūdzība, kas daļēji ir acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami nepamatota
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 26. jūnija rīkojumu lietā F‑108/07 Nijs/Revīzijas palāta (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu
Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Bart Nijs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Kopienu Revīzijas palātas tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies šajā tiesvedībā.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Prasība Civildienesta tiesā – Konkrēta Pirmās instances tiesas Reglamenta un Civildienesta tiesas Reglamenta panta normatīvā satura identiskums – Minētā Civildienesta tiesas Reglamenta panta piemērojamība lietā, kas ierosināta pirms šī reglamenta stāšanās spēkā
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pants; Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants; Padomes Lēmuma 2004/752 3. panta 4. punkts)
2. Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Nosacījumi – Ģenerāladvokāta uzklausīšana – Neesoša formalitāte tiesvedībā Civildienesta tiesā
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pants; Padomes Lēmuma 2004/752 3. panta 4. punkts)
3. Tiesvedība – Prasība Civildienesta tiesā – Iespēja otrreiz veikt procesuālo rakstu apmaiņu – Civildienesta tiesas diskrecionārā vara
(Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punkts)
4. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
5. Apelācija – Pamatu un tiesību argumentu izklāsts pieteikumā – Nepietiekami precīzs pamats – Norāde uz pielikumu kopumu – Nepieņemamība
(Pirmās instances tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
6. Apelācija – Pamati – Pret Civildienesta tiesas nolēmumu vērsts pamats saistībā ar tiesāšanās izdevumiem – Nepieņemamība pārējo pamatu noraidījuma gadījumā
(Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 2. punkts)
1. Gadījumā, ja Civildienesta tiesa, ievērodama judikatūras prasības, vienlaicīgi piemērojusi kā Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu, tā arī Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantu lietā, kas ierosināta pirms pēdējā minētā reglamenta stāšanās spēkā, prasītājs nevar pamatoti apgalvot, ka prasības celšanas brīdī tas nevarēja zināt tiesību normas, uz kuru pamata viņa prasība ir tikusi noraidīta. Saistībā ar piemērošanu lietās, ko izskata Civildienesta tiesa, minētā 111. un 76. panta normatīvais saturs ir pilnībā identisks. Tā kā Pirmās instances tiesas Reglamenta teksts 1991. gada 30. maijā ir ticis publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, neviens nevar atsaukties uz tā nezināšanu.
(skat. 21., 23., 24. un 28. punktu)
Atsauce: Tiesa, 1989. gada 12. jūlijs, 161/88 Binder, Recueil, I‑2415. lpp., 19. punkts.
2. Tā kā Pirmās instances tiesas Reglamenta 111. pantu mutatis mutandis piemēro tiesvedībā Civildienesta tiesā līdz šīs tiesas reglamenta spēkā stāšanās brīdim, ir obligāti jāņem vērā šīs tiesas iekšējā organizācija, šī norma nevar paredzēt ģenerāladvokāta piedalīšanos tiesvedībā Civildienesta tiesā. Nedz EK līgumā, nedz Lēmumā 2004/752, ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu, nedz arī Tiesas Statūtos nav paredzēts, ka Civildienesta tiesai palīdz ģenerāladvokāti. Turklāt nav arī paredzēts, ka konkrētās tiesvedībās Civildienesta tiesa kādam no tās locekļiem var uzdot ģenerāladvokāta uzdevumu pildīšanu.
(skat. 22. punktu)
Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2008. gada 8. septembris, T‑222/07 P Kerstens/Komisija, Krājums, II‑0000. lpp., 49. un 50. punkts.
3. No Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punkta skaidri izriet, ka Civildienesta tiesai nav pienākuma lūgt lietas dalībniekiem vēlreiz apmainīties ar procesuālajiem rakstiem. Pieņemt lēmumu veikt šādu apmaiņu ietilpst minētās tiesas diskrecionārajā varā, ko tā izmanto savos informācijas nolūkos. Tādēļ šīs normas teksts nevar radīt prasītājam tiesisku paļāvību par iespēju pēc prasības iesniegt vēl otru procesuālo rakstu.
(skat. 27. punktu)
4. Prasības pieteikums tikai tad atbilst Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, ja tajā ir pietiekami skaidri un precīzi norādīts strīda priekšmets un izvirzīto pamatu kopsavilkums, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un tiesa pieņemt nolēmumu lietā; turklāt šie abi nosacījumi ir kumulatīvi. Tādēļ, ja Pirmās instances tiesa nevar saprast izvirzītos argumentus un pārbaudīt to pamatotību, nevar izvirzīt apgalvojumu, ka otram lietas dalībniekam prasības pieteikums ir bijis saprotams tam zināmu faktu dēļ.
(skat. 35.‑37. punktu)
5. Apelācijas tiesvedībā Pirmās instances tiesā par Civildienesta tiesas nolēmumu arguments par to, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nelemjot par kādu no pamatiem, neatbilst Pirmās instances tiesas Reglamenta 138. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajām prasībām par skaidrību, ja prasītājs skaidri un precīzi neizklāsta, kāda ir apgalvotā kļūda. Šajā ziņā vispārīga norāde uz citiem dokumentiem, izņemot apelācijas sūdzību, nevar atsvērt šajā normā minēto juridiskās argumentācijas būtisko elementu trūkumu. Turklāt Pirmās instances tiesai nav pielikumos jāmeklē un jāidentificē pamati un argumenti, kurus varētu uzskatīt par prasības pamatu, jo pielikumiem ir vienīgi pierādījumu un papildinoša funkcija.
(skat. 41. un 57. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1999. gada 21. maijs, T‑154/98 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 49. punkts; 2005. gada 14. decembris, T‑209/01 Honeywell/Komisija, Krājums, II‑5527. lpp., 57. punkts un tajā minētā judikatūra.
6. No Tiesas Statūtu I pielikuma 11. panta 2. punkta izriet, ka apelācijas sūdzības priekšmets nevar būt vienīgi tiesāšanās izdevumu segšanas pienākums un apmērs. No tā izriet, ka gadījumā, kad ir noraidīti visi citi pret Civildienesta tiesas nolēmumu izvirzītie pamati, prasījumi saistībā ar iespējamu pārkāpumu minētās tiesas nolēmumā saistībā ar tiesāšanās izdevumu segšanas pienākuma noteikšanu ir atzīstami par acīmredzami nepieņemamiem.
(skat. 71. un 72. punktu)
Atsauce: Tiesa, 2005. gada 26. maijs, C‑301/02 P Tralli/ECB, Krājums, I‑4071. lpp., 88. punkts un tajā minētā judikatūra.