PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2004. gada 6. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Vārdiskas preču zīmes “CHUFAFIT” reģistrācijas pieteikums – Agrākas vārdiskas un grafiskas valsts preču zīmes “CHUFI” – Sajaukšanas iespēja – Asociācijas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑117/02
Grupo El Prado Cervera, SL, Valensija (Spānija), ko pārstāv P. Koha‑Moreno [P. Koch Moreno], advokāte,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. F. Krespo Karijo [J. F. Crespo Carrillo] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājās lietā:
Helene Debuschewitzu.c., kas ir Johann Debuschewitz mantinieki, ar dzīvesvietu Rēzrātē‑Forsbahā [Rösrath‑Forsbach] (Vācijā), ko pārstāv E. Krings [E. Krings], advokāts,
par prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 12. februāra lēmumu (lieta R 798/2001‑1), kas attiecas uz iebildumu procesu starp Grupo El Prado Cervera, SL un J. Debuševicu [J. Debuschewitz].
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], tiesneši P. Mengoci [P. Mengozzi] un M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro],
sekretārs I. Nacins [I. Natsinas], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 9. martā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1998. gada 18. decembrī Debuševics (turpmāk tekstā – “otrs procesa ITSB dalībnieks”) Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CHUFAFIT”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 29. un 31. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “Sagatavoti rieksti”;
– 31. klase: “Svaigi rieksti”.
4 Šis pieteikums tika publicēts 1999. gada 30. augusta Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 69/199.
5 1999. gada 29. novembrī sabiedrība Grupo El Prado Cervera, SL (iepriekš Compañia Derivados de Alimentación, SL), kas ir prasītāja Pirmās instances tiesā, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumu. Iebildums bija vērsts pret pieteikumā iekļautās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām preču zīmes pieteikumā paredzētajām precēm. Norādītais iebildums pamatots ar to, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Iebildums tika balstīts uz to, ka pastāv divas agrākas valsts preču zīmes, kas reģistrētas Spānijā. Pirmā preču zīme, kas reģistrēta 1994. gada 4. februārī ar Nr. 1 778 419, ir vārdiska preču zīme “CHUFI”, kura paredzēta, lai apzīmētu virkni preču, kas ietilpst 29. klasē, proti, “gaļa, zivis, mājputni un medījumi; gaļas ekstrakti; konservēti, žāvēti un termiski apstrādāti augļi un dārzeņi; želejas, ievārījumi un kompoti; olas, piens un piena produkti; pārtikas eļļas un tauki”. Otrā preču zīme, kas reģistrēta 1997. gada 5. maijā Spānijā ar Nr. 2 063 328, ir šāda preču zīme:
6 Šī preču zīme attiecas uz vairākām 31. klases precēm, proti, “lauksaimniecības, dārzkopības un mežkopības produkciju un graudiem, kas nav iekļauti citās klasēs; dzīviem dzīvniekiem; svaigiem augļiem un dārzeņiem; sēklām, augiem un ziediem; dzīvnieku barību, iesalu”.
7 Ar 2001. gada 11. jūlija lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa iebildumu noraidīja kopumā, to pamatojot šādi – kaut arī reģistrācijas pieteikumā iekļautajā preču zīmē paredzētās preces būtu bijušas identiskas tām, kuras aizsargātas ar prasītājas agrākām valsts preču zīmēm, pastāv vizuālas, fonētiskas un konceptuālas atšķirības starp apzīmējumu, par kuru iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, un prasītājas agrākām valsts preču zīmēm, novēršot iespēju, ka Spānijas sabiedrība to varētu sajaukt ar citu preču zīmi.
8 2001. gada 31. augustā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 59. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.
9 Ar 2002. gada 12. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome noraidīja sūdzību, apstiprinot Iebildumu nodaļas lēmumu ar to pašu pamatojumu.
10 Apelāciju padome pēc būtības uzskatīja – neņemot vērā to, ka preces ir identiskas, preču zīmes nav ne identiskas, ne arī tik līdzīgas, lai varētu radīt sajaukšanas iespēju. Apelāciju padome, pirmkārt, uzskatīja – kaut arī konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīga zilbe “chu”, tiem piemīt vizuālas un fonētiskas atšķirības vairākās zilbēs un to izrunā (skat. Apstrīdētā lēmuma 18. punktu). Otrkārt, attiecībā uz konceptuālo salīdzinājumu Apelāciju padome uzskatīja, ka kopīgais elements “chuf”, kas Spānijā atgādina vārdu “chufa”, ar kuru apzīmē zemes mandeli, ko izmanto, lai pagatavotu dzērienu “horchata” (mandeļu piens), tieši tika saistīts ar zemes mandeli un kā tāds neļāva atšķirt apzīmējumus kā preču zīmes, ne arī atšķirt divas preču zīmes vienu no otras. Savukārt, attiecībā uz preču zīmju vispārēju salīdzinājumu Apelāciju padome norādīja – pēc patērētāju domām konfliktējošo apzīmējumu beigu elementi ļauj atšķirt šos apzīmējumus kā preču zīmes. Tā kā šie elementi ir pietiekami atšķirīgi, Apelāciju padome uzskata, ka tie ļauj novērst iespēju, ka pat neuzmanīgi patērētāji varētu sajaukt šos apzīmējumus (Apstrīdētā lēmuma 19. un 20. punkts).
Process un lietas dalībnieku prasījumi
11 Ar prasības pieteikumu, kas sagatavots spāņu valodā un iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2002. gada 15. aprīlī, prasītāja cēla šo prasību.
12 Ar 2002. gada 3. maija vēstuli otrs procesa ITSB dalībnieks iebilda Pirmās instances tiesas Reglamenta 131. panta 2. punkta pirmās daļas nozīmē pret to, ka tiesvedības valoda Pirmās instances tiesā būs spāņu valoda un lūdza, lai par tiesvedības valodu tiktu noteikta vācu valoda.
13 Saskaņā ar Reglamenta 131. panta 2. punkta trešo daļu Pirmās instances tiesa par tiesvedības valodu noteica vācu valodu, norādot, ka otrs procesa ITSB dalībnieks atbilstoši Regulas Nr. 40/94 115. panta 1. punktam apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu iesniedzis šajā valodā.
14 ITSB savu atbildes rakstu Pirmās instances tiesas kancelejā iesniedza 2002. gada 7. oktobrī un otrs procesa ITSB dalībnieks – 2002. gada 16. septembrī.
15 Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Pirmās instances tiesa nolēma uzsākt mutvārdu procesu.
16 Lietas dalībnieki, izņemot otru procesa ITSB dalībnieku, kas nebija ieradies, savus mutvārdu paskaidrojumus un atbildes uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem mutiskajiem jautājumiem sniedza 2004. gada 9. marta tiesas sēdē.
17 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atzīt, ka Apstrīdētais lēmums ir pretrunā Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, un atcelt šo lēmumu;
– atzīt, ka starp Kopienas preču zīmes “CHUFAFIT” reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz 29. un 31. klasi un, pirmkārt, Spānijas preču zīmi Nr. 1 778 419 “CHUFI”, ar ko tiek aizsargātas 29. klases preces, un, otrkārt, Spānijas figurālu preču zīmi Nr. 2 063 328 “CHUFI”, ar kuru tiek aizsargātas 31. klases preces, pastāv sajaukšanas iespēja;
– paziņot, ka tiek noraidīts Kopienas preču zīmes Nr. 1 021 229 “CHUFAFIT” reģistrācijas pieteikums attiecībā uz 29. un 31. klasi;
– piespriest ITSB un, attiecīgā gadījumā, otram procesa ITSB dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
19 Otra procesa ITSB dalībnieka prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
20 Savā prasībā prasītāja Pirmās instances tiesai lūdz, pirmkārt, pasludināt, ka tiek atteikta pieteiktās Kopienas preču zīmes reģistrācija, un, otrkārt, atcelt Apstrīdēto lēmumu.
Par lūgumu atteikt pieteiktās Kopienas preču zīmes reģistrāciju
21 Savu prasījumu trešajā daļā prasītāja pēc būtības lūdz Pirmās instances tiesu pieprasīt ITSB atteikt reģistrēt pieteikto preču zīmi.
22 Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktu ITSB ir jāveic pasākumi, kas saistīti ar Kopienu tiesu sprieduma izpildi. Līdz ar to Pirmās instances tiesa nevar dot rīkojumu ITSB. Turklāt ITSB pienākums ir no Pirmās instances tiesas spriedumu rezolutīvās daļas un pamatojuma izdarīt secinājumus (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (Giroform), Recueil, II‑433. lpp., 33. punkts; 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑34/00 Logistik/ITSB (EUROCOOL), Recueil, II‑683. lpp., 12. punkts, un 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 José Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (BUDMEN), Recueil, II‑2251. lpp., 22. punkts). Tādējādi prasītājas izvirzīto prasījumu trešā daļa ir nepieņemama.
Par lūgumu atcelt Apstrīdēto lēmumu
23 Savu prasījumu pirmajā un otrajā daļā prasītāja lūdz pēc būtības atcelt Apstrīdēto lēmumu. Savas prasības pamatojumam tā atsaucas tikai uz vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Šis pamats ir sadalīts divās daļās. Pirmā daļa attiecas uz to, ka Apstrīdētajā lēmumā, iespējams, nav ņemta vērā Spānijas preču zīmes “CHUFI” atpazīstamība un/vai reputācija, kā arī tās ievērojamā atšķirtspēja. Otrā daļa attiecas uz iespējamām kļūdām, kas pieļautas novērtējumā, no kura izriet, ka konfliktējošos apzīmējumus nav iespējams sajaukt.
24 Sākumā jānorāda, ka ITSB rakstveida apsvērumos izvirzītā iebilduma par nepieņemamību rezultātā prasītāja tiesas sēdē atteicās no sava vienīgā pamata pirmās daļas, par ko Pirmās instances tiesa izdarīja ierakstu tiesas sēdes protokolā.
25 No tā izriet, ka vienīgajā pamatā Pirmās instances tiesai lūgts pārbaudīt, vai Apstrīdētajā lēmumā ITSB Apelāciju pirmā padome kļūdaini secinājusi, ka konfliktējošos apzīmējumus nav iespējams sajaukt.
Lietas dalībnieku argumenti
26 Prasītāja uzsver, ka abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem piemīt vizuāla, fonētiska un konceptuāla līdzība, kas varētu likt Apelāciju pirmajai padomei secināt, ka pastāv sajaukšanas iespēja.
27 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo līdzību prasītāja uzsver, ka preču zīme “CHUFI” ir gandrīz identiska preču zīmes “CHUFAFIT” sākuma daļai un ka tādējādi, tā kā sabiedrību piesaista galvenokārt vārdiskas preču zīmes sākuma daļa, abas preču zīmes ir vizuāli līdzīgas. Prasītāja arī uzsver, ka patērētājs drīzāk varētu saistīt abu konfliktējošo preču zīmju izcelsmi ar vienu un to pašu uzņēmumu, jo plaši pazīstamo preču zīmju īpašnieki pārtikas preču nozarē savu preču zīmju sākuma daļu izmanto, lai izstrādātu citas preču zīmes, kurās ir iekļauta šī pati daļa.
28 Prasītāja uzsver, ka reģistrācijai pieteiktā Kopienas preču zīme “CHUFAFIT” fonētiski neatšķiras no preču zīmes “CHUFI”, norādot, ka pēdējā preču zīme tajā ir pilnībā atveidota. Pēc prasītājas domām Apelāciju padome, pārbaudot abu apzīmējumu zilbju struktūru, nav ņēmusi vērā to, ka preču zīme “CHUFI” ir pilnībā iekļauta apzīmējumā “CHUFAFIT”. Prasītāja piebilst, ka šāda agrākās preču zīmes atveidošana reģistrācijai pieteiktā apzīmējumā palielina asociāciju iespēju.
29 Visbeidzot, attiecībā uz konceptuālo aspektu prasītāja uzskata – ja patiesībā preču zīmes “CHUFI” un “CHUFAFIT” atgādina vārdu “chufa”, proti, sastāvdaļu, no kuras ražo mandeļu pienu, kopīgā elementa “chuf” dēļ Apelāciju padomei vajadzēja secināt, ka abas preču zīmes ir iespējams sajaukt. Pie tam prasītāja apgalvo, ka Apstrīdētais lēmums ir pretrunā ITSB lēmumam lietā FLEXICON/FLEXON (R 183/2002‑3), kurā Apelāciju trešā padome nolēma, ka pastāv konceptuāla līdzība, ņemot vērā faktu, ka abas konfliktējošās preču zīmes rada vienādas nozīmes alūziju un ir līdzīgas spāņu vārdam “flexion”.
30 Turklāt prasītāja norāda, ka Apstrīdētajā lēmumā nav ņemts vērā vidusmēra patērētāja zemais uzmanības līmenis – apstāklis, kuru vajadzēja ņemt vērā, lai noteiktu, vai līdzība starp divām preču zīmēm bija tāda, kas radītu sajaukšanas iespēju. Pēc prasītājas domām attiecībā uz preču zīmēm, kas kalpo tam, lai nošķirtu pārtikas produktus vai plaša patēriņa preces, par vidusmēra patērētāju jāuzskata tāds vidusmēra patērētājs, kam raksturīga nevērīga attieksme. Šajā gadījumā brīdī, kad šāda veida patērētājs izdara pirkumus, pēc prasītājas domām viņam, iespējams, radīsies asociācijas starp reģistrācijas pieteikumā iekļauto preču zīmi un agrāko preču zīmi “CHUFI”, kas ir Spānijā vispārdotākā mandeļu piena preču zīme, kura pilnībā iekļauta apzīmējumā “CHUFAFIT” un kuras pirmās fonēmas sakrīt ar minēto apzīmējumu.
31 ITSB, norādot, ka prasītāja nav apstrīdējusi Apelāciju padomes veikto abu preču zīmju aptverto preču identiskuma novērtējumu, iebilst, ka Apstrīdētajā lēmumā pēc vizuālas, fonētiskas un konceptuālas apzīmējumu salīdzināšanas pamatoti nolemts noraidīt iebildumu. ITSB pēc būtības uzskata, ka, pirmkārt, konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli un fonētiski atšķirīgi, jo īpaši to atšķirīgās zilbju struktūras dēļ. Otrkārt, ITSB attiecībā uz konceptuālo aspektu uzsver, ka elements “chuf”, kas Spānijas sabiedrībai atgādina sastāvdaļu “chufa”, apraksta preces, kas aizsargātas ar abām preču zīmēm. Līdz ar to pēc ITSB domām konfliktējošo apzīmējumu atšķirtspēja nav balstīta uz priedēkli “chuf”, bet gan tieši pretēji uz abu neparasto apzīmējumu beigu daļu – pirmkārt, pievienoto “i” burtu apzīmējuma “CHUFI” gadījumā un, otrkārt, pievienotās zilbes “afit” apzīmējuma “CHUFAFIT” gadījumā. Tāpat arī pēc ITSB domām elementa “chuf” aprakstošā rakstura dēļ prasītāja nedrīkstētu monopolizēt šādu elementu attiecībā uz konkrētajām precēm, un ITSB iebilst pret tādas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kas satur šādu elementu.
32 Attiecībā uz argumentu par Apelāciju trešās padomes lēmumu lietā FLEXICON/FLEXON ITSB pieļauj, ka pirmajā mirklī abu Apelāciju padomju nostājas atšķiras. Tomēr ITSB uzskata, ka saskaņā ar Kopienas judikatūru jautājums par sajaukšanas iespēju jārisina kazuistiski. Šajā sakarā ITSB norāda, ka starp lietu FLEXICON/FLEXON un šo gadījumu pastāv būtiska atšķirība – pirmajā lietā sākuma (“flex”) un beigu (“on”) daļas ir identiskas, turpretim šajā gadījumā kopīga ir tikai sākuma daļa “chuf”.
33 Visbeidzot, ITSB noraida prasītājas apgalvojumu par to, ka konkrētās preces (svaigi rieksti, sagatavoti rieksti, kā arī mandeļu piens) ir plaša patēriņa preces vai vismaz līdzīgas tādām precēm kā alus, vīns vai citi alkoholiski dzērieni. Līdz ar to pēc ITSB domām patērētājs veikalā neatradīs īpaši konkrētajām precēm paredzētu nodaļu. Jebkurā gadījumā ITSB uzskata, ka pietiekami uzmanīgs un saprātīgs vidusmēra patērētājs, kas nolēmis nopirkt konkrētās preces, varēs atšķirt abas preču zīmes. Līdz ar to, sastopoties ar šīm divām grūti atšķiramām preču zīmēm, patērētājs elementu “chuf” drīzāk saistītu ar sastāvdaļu “chufa”, nekā ar kādu no abām preču zīmēm. Pēc ITSB domām apstiprināt pretējo nozīmētu piešķirt tādas preču zīmes īpašniekam kā “CHUFI”, kas apraksta produktu “chufa” un kam piemīt tikai minimāla atšķirtspēja, kāda vajadzīga, lai izturētu absolūtā atteikuma pamatojuma pārbaudi, monopolu uz visām citām preču zīmēm, kuras satur elementu “chuf”, ar ko apzīmē sastāvdaļu “chufa”.
34 Otrs procesa ITSB dalībnieks izsaka šaubas par konkrēto preču identiskumu. Toties tas norāda uz visiem ITSB argumentiem par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu.
35 Sākumā jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā agrākās preču zīmes īpašnieka iebildumu, pieteikumā iekļautās preču zīmes reģistrācija tika noraidīta, jo “tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību [sajaukšanas iespēja] tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme”; tāpat arī precizēts, ka “sajaukšanas iespēja ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi”.
36 Šajā gadījumā ir skaidrs, ka agrākās preču zīmes ir reģistrētas Spānijā. Tātad, lai novērtētu iepriekšējā punktā paredzētos apstākļus, jāņem vērā sabiedrības viedoklis šajā dalībvalstī. Līdz ar to konkrētā sabiedrības daļa pamatā ir spāniski runājoša sabiedrība.
37 Turklāt ir svarīgi uzsvērt, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas attiecas uz to, kā interpretēt Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), un Pirmās instances tiesas judikatūru saistībā ar Regulu Nr. 40/94, iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka konkrēto preču vai pakalpojumu izcelsme saistīta ar vienu un to pašu uzņēmumu vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, rada sajaukšanas iespēju (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts, Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 17. punkts, Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (Fifties), Recueil, II‑4359. lpp., 25. punkts, un 2003. gada 22. oktobra spriedums lietā T‑311/01 Éditions Albert René/ITSB – Trucco (Starix), Recueil, II‑4625. lpp., 39. punkts).
38 Sajaukšanas iespēja jānovērtē visaptveroši, ņemot vērā visus šā gadījuma attiecīgos faktorus (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 22. punkts, iepriekš minētā sprieduma lietā Canon 16. punkts, iepriekš minētā sprieduma lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer 18. punkts, Tiesas 2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑425/98 Marca Mode, Recueil, I‑4861. lpp., 40. punkts, iepriekš minētā sprieduma lietā Fifties 26. punkts un iepriekš minētā sprieduma lietā Starix 40. punkts).
39 Šis kopējais novērtējums nozīmē noteiktu savstarpēju atkarību starp vērā ņemtajiem faktoriem, jo īpaši starp preču zīmju līdzību un attiecīgo preču un pakalpojumu līdzību. Līdz ar to attiecīgo preču un pakalpojumu līdzības zemo pakāpi var kompensēt ar preču zīmju līdzības paaugstināto pakāpi un otrādi. Savstarpēja atkarība starp šiem faktoriem minēta Regulas Nr. 40/94 septītajā apsvērumā, saskaņā ar kuru līdzības jēdziens jāizskaidro saistībā ar līdzības iespēju radīt neskaidrību (sajaukšanas iespēju), kuras novērtējums ir atkarīgs no vairākiem elementiem un jo īpaši no preču zīmes atpazīstamības tirgū, no asociācijām, ko var saistīt ar izmantoto vai reģistrēto apzīmējumu, līdzības pakāpes starp preču zīmi un apzīmējumu un starp norādītajām precēm vai pakalpojumiem (iepriekš minētā sprieduma lietā Starix 41. punkts).
40 Visbeidzot, tam, kā vidusmēra preču vai pakalpojumu patērētājs uztver preču zīmi, ir izšķiroša nozīme, kopumā novērtējot sajaukšanas iespēju. Vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neuzsāk tā atšķirīgo detaļu pārbaudi (iepriekš minētā sprieduma lietā SABEL 23. punkts un iepriekš minētā sprieduma lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer 25. punkts). Lai veiktu šo kopējo novērtējumu, attiecīgo preču vidusmēra patērētājam jābūt samērā informētam, uzmanīgam un saprātīgam. Starp citu, jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētājam tikai reti ir iespēja tieši salīdzināt atšķirīgas preču zīmes, un viņam jāpaļaujas uz preču zīmju nepilnīgu attēlu, kas tam palicis atmiņā. Tāpat arī jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (iepriekš minētā sprieduma lietā LloydSchuhfabrikMeyer 26. punkts).
41 Tā kā reģistrācijas pieteikumā iekļautajā Kopienas preču zīmē paredzētās preces ir ikdienas patēriņa pārtikas preces, jo īpaši mandeļu piena pamata sastāvdaļa (spāņu valodā – “horchata”), un tā kā agrākās prasītājas preču zīmes ir aizsargātas Spānijā, mērķsabiedrības daļu, attiecībā uz kuru jānoskaidro, vai pastāv sajaukšanas iespēja, veido šīs valsts vidusmēra patērētājs.
42 Šajā sakarā Pirmās instances tiesa nevar piekrist prasītājas izteiktajai sūdzībai par to, ka Apelāciju padome Apstrīdētajā lēmumā nav ņēmusi vērā orientējošā patērētāja paviršo uzmanību. Pat ja Apelāciju padome tiešām nav norādījusi, vai attiecīgās preces pieder pie plaša patēriņa preču kategorijas, kā to apgalvo prasītāja, tā tomēr Apstrīdētā lēmuma 20. punktā norādījusi, ka apzīmējumi bija pietiekami atšķirīgi, lai izvairītos no tā, ka tos varētu sajaukt pat nevērīgi patērētāji. Tādējādi, Apelāciju padomei pārbaudot, vai ir iespējams sajaukt konfliktējošos apzīmējumus, lai noteiktu, vai patērētājs, kam piemīt zema uzmanības pakāpe, varētu tos sajaukt, tā pamatoti minēja šādu patērētāju.
43 Attiecībā uz preču salīdzinājumu jākonstatē, ka šajā gadījumā preces, kuras apzīmētas ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi, proti, “sagatavoti rieksti” un “svaigi rieksti”, kas ietilpst, attiecīgi, 29. un 31. klasē, pieder pie lielākas tādu preču kategorijas, uz kurām attiecas agrākā preču zīme un kuras ietilpst tajās pašās klasēs. Starp citu, prasītāja neapstrīd Apelāciju padomes novērtējumu (Apstrīdētā lēmuma 12. un 13. punkts), ko tā veikusi, salīdzinot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā paredzēto preču un agrākajām preču zīmēm aizsargāto preču identiskumu. Līdz ar to jāuzskata, ka attiecīgās preces ir identiskas.
44 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu no Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūras izriet, ka, kopumā novērtējot sajaukšanas iespēju konkrēto preču zīmju vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības dēļ, jābalstās uz to radīto kopējo iespaidu, ņemot vērā jo īpaši to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (iepriekš minētā sprieduma lietā SABEL 23. punkts; iepriekš minētā sprieduma lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer 25. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedums lietā T‑292/01 Philips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (BASS), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts).
45 Šajā gadījumā jāatgādina, ka Apelāciju padome salīdzinājusi pieteikumā iekļauto vārdisko preču zīmi ar prasītājas agrāko vārdisko preču zīmi, kas reģistrēta ar Nr. 1 778 419, un pārbaudījusi to, vai pastāv iespēja sajaukt pieteikumā iekļauto vārdisko preču zīmi un prasītājas grafisko preču zīmi (reģistrēta ar Nr. 2 063 328), ņemot vērā tikai minētās preču zīmes vārdisko elementu. Šī nostāja ir pareiza. Prasītājas agrākās grafiskās preču zīmes vārdiskais elements izpaužas kā apzīmējuma dominējošais elements, kas viens pats spēj veidot šīs preču zīmes attēlu, ko mērķsabiedrība iegaumē, tādā veidā, ka citas preču zīmes sastāvdaļas, proti, šajā gadījumā garenas formas glāze, kas novietota grafiskajā preču zīmē iekļautā burta “u” vidū, ir nenozīmīgas tās radītajā kopējā iespaidā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums T‑6/01 MatratzenConcord/ITSB – Hukla Germany (MATRATZEN), Recueil, II‑4335. lpp., 33. punkts). Turklāt jānorāda, ka ne prasītāja, ne otrs procesa ITSB dalībnieks nav apstrīdējis Apelāciju padomes pieņemto nostāju.
46 Tādējādi jāpārbauda, vai Apelāciju padome pamatoti izslēgusi jebkādu sajaukšanas iespēju attiecīgo preču zīmju starpā, veicot konfliktējošo apzīmējumu vizuālu, fonētisku un konceptuālu salīdzinājumu.
47 Apelāciju padome vienlaicīgi veica konfliktējošo apzīmējumu vizuālu un fonētisku salīdzinājumu. Tā atzīmēja:
“[K]aut arī vizuāli un fonētiski apzīmējumiem ir kopīga pirmā zilbe “CHU”, preču zīmes “CHUFI” un “CHUFAFIT”, kopumā ņemot, ir vizuāli atšķirīgas: tās rakstās atšķirīgi – agrākajām preču zīmēm ir divas zilbes, savukārt pieteikumā iekļautajai Kopienas preču zīmei ir trīs zilbes. Tās izrunājamas pietiekami atšķirīgi – apzīmējums “CHUFI” ir īsāks un, kopumā ņemot, fonētiski daiļskanīgāks ar tajā ietilpstošajiem diviem patskaņiem “U‑I”, nekā apzīmējums “CHUFAFIT”, kura izruna ar zilbi “FIT” beidzas straujāk un kurš balstīts uz trim zilbēm, kas galvenajos vilcienos veido skaņu “U‑A‑I””.
48 Attiecībā uz vizuālo salīdzinājumu jāatzīmē, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir ne tikai kopīgs priedēklis “chuf”, bet arī viens kopīgs burts “i”. Līdz ar to šiem apzīmējumiem ir pieci kopīgi burti, no kuriem četri veido to sākuma daļu. Tomēr konfliktējošajiem apzīmējumiem piemīt vairākas vizuālas atšķirības, uz kurām patērētāja uzmanība varētu būt vērsta tieši tikpat, cik uz sākuma daļu, ņemot vērā to, ka minētie apzīmējumi nav pārāk gari. Vārdiski apzīmējumi tiešām rakstāmi atšķirīgi un veidoti no atšķirīga burtu skaita, proti, prasītājas preču zīme veidota no pieciem burtiem un pieteikumā iekļautā preču zīme – no astoņiem burtiem, kā arī tiem ir atšķirīga zilbju struktūra, jo prasītājas agrākās preču zīme ir īpaši īsa. Starp citu burtu “f”, “a” un “f” kombinācijas centrālais izvietojums pieteikumā iekļautajā preču zīmē “CHUFAFIT” un pievienotais pēdējais burts “t” sekmē to, lai ar pieteikumā iekļauto preču zīmi radītu iespaidu, kas atšķiras no prasītājas agrāko preču zīmju radītā iespaida. Tādējādi, veicot apzīmējumu vizuālu novērtējumu kopumā, jāsecina, ka šīs atšķirības, kaut arī ne tik būtiskas, tomēr ir pietiekamas, lai izslēgtu konfliktējošo apzīmējumu vizuālu līdzību.
49 Attiecībā uz fonētisko salīdzinājumu Apelāciju padomes veiktā analīze ir pareiza. Protams, jāuzsver, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem, pirmkārt, ir viena identiska zilbe “chu” un, otrkārt, viens gandrīz līdzīgs piedēklis, proti, piedēklis “fi” – agrākajās preču zīmēs – un piedēklis “fit” – apzīmējumā “CHUFAFIT”. Tomēr jāuzsver, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir atšķirīga zilbju struktūra, jo agrākajām preču zīmēm ir divas zilbes (“chu” un “fi”), bet pieteikumā iekļautajai Kopienas preču zīmei – trīs zilbes (“chu”, “fa” un “fit”). Saskaņā ar spāņu valodas īpašajiem uzsvara likšanas noteikumiem, kā to norādījusi Apelāciju padome un ITSB, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pēdējā zilbe “fit” strauji beidzas ar burtu “t”, kurš atrodas šajā uzsvērtajā zilbē un līdz ar to uzņem visu toniskā uzsvara spēku. Šī uzsvara likšana tādējādi izrunā rada fonētisku atšķirību salīdzinājumā ar agrākās preču zīmes pēdējo zilbi “fi”. Otrkārt, kaut arī apzīmējums “CHUFI” pilnībā iekļauts apzīmējumā “CHUFAFIT”, šis atveidojums tomēr ir saīsināts, jo divas zilbes, kas veido agrāko preču zīmi “CHUFI”, apzīmējumā “CHUFAFIT” ir atdalītas ar burtiem “f” un “a”. Šo burtu atrašanās pa vidu starp pirmo kopīgo zilbi un konfliktējošo apzīmējumu piedēkļiem rada tādu fonētisku iespaidu, kas ir atšķirīgs no agrāko preču zīmju radītā fonētiskā iespaida. No šīm fonētiskajām atšķirībām kopumā izriet, ka apzīmējuma “CHUFI” saīsināts atveidojums apzīmējumā, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, nenozīmē to, ka konfliktējošie apzīmējumi ir fonētiski līdzīgi.
50 Attiecībā uz konceptuālo salīdzinājumu Apelāciju padome pēc būtības atzinusi, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem kopīgais elements “chuf”, kas atgādina zemes mandeli (spāņu valodā – “chufa”), apraksta produktu, no kura gatavo dzērienu “horchata” (mandeļu piens), un tādējādi nevar kalpot tam, lai nošķirtu preču zīmes. Apelāciju padome norādīja, ka tas bija abu preču zīmju kopīgais trūkums, un uzskatīja, ka, kopumā novērtējot konfliktējošos apzīmējumus, preču zīmju sākuma daļa tādējādi bija mazāk svarīga nekā to beigu daļas, kuras ļauj patērētājam uztvert, ka šie vārdi ir preču zīmes, nevis aprakstoši vārdi.
51 Šajā sakarā jānorāda, ka parasti mērķsabiedrība neuzskata, ka aprakstošs elements, kas veido daļu no saliktas preču zīmes, ir atšķirtspējīgs elements un ir dominējošs tās radītajā kopējā iespaidā (šajā sakarā skat. iepriekš minētā sprieduma lietā BUDMEN 53. punktu, kā arī Pirmās instances tiesas 2004. gada 18. februāra spriedumu lietā T‑10/03 Koubi/ITSB – Flabesa (CONFORFLEX), Recueil, II‑719. lpp., 60. punkts).
52 Šajā gadījumā, kaut arī prasītāja savos rakstveida apsvērumos atzina, ka viņa preču zīmes “CHUFI” konceptuāli atgādina zemes mandeli (spāņu valodā – “chufa”), tā tomēr uzsvēra, ka šīm preču zīmēm varētu būt raksturīga atšķirtspēja Spānijā iegūtās iespējamās reputācijas un/vai iespējamās plašas atpazīstamības dēļ. Kā jau tas norādīts iepriekš 24. punktā, prasītāja tiesas sēdē atteicās balstīties uz šo preču zīmju iespējamo reputāciju un/vai iespējamo plašo atpazīstamību.
53 Pirmās instances tiesa secināja, ka priedēklis “chuf”, kas ir kopīgs konfliktējošajiem apzīmējumiem, apzīmē zemes mandeli, kuras nosaukums spāņu valodā ir “chufa” un kuru šajā gadījumā izmanto populāra dzēriena gatavošanai, kas pazīstams ar vārdu “horchata” (mandeļu piens), kuru prasītāja pārdod jo īpaši Spānijā. Līdz ar to konfliktējošo apzīmējumu radītajā kopējā iespaidā mērķsabiedrība elementu “chuf” uztver kā elementu, kas apraksta preces, kuras apzīmētas ar konfliktējošajiem apzīmējumiem, un nevis kā elementu, kas ļauj atšķirt preču tirdzniecības izcelsmi. Tādējādi elementam “chuf” nepiemīt atšķirtspēja un to nevar uzskatīt par tādu elementu, kas dominē konfliktējošo apzīmējumu radītajā kopējā iespaidā.
54 Tomēr, kā jau to pamatoti norādījis ITSB, ja runa ir par konfliktējošo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, tieši apzīmējumu beigu daļas ir tās, kas ļauj mērķsabiedrībai tos uztvert kā izdomātus vārdus, nevis kā tikai aprakstošus vārdus. Turklāt ir svarīgi atzīmēt, ka no konceptuālā viedokļa ne piedēklim “fit” attiecībā uz reģistrācijai pieteikto Kopienas preču zīmi, ne burtam “i” attiecībā uz prasītājas agrākajām preču zīmēm nepiemīt konkrēta nozīme spāņu valodā. Konceptuālā ziņā šo elementu salīdzinājums nav piemērots. Šo elementu vizuālās un fonētiskās atšķirības tik un tā ir pietiekamas, lai konfliktējošo apzīmējumu kopējā novērtējumā varētu novērst to, ka mērķsabiedrība varētu sajaukt attiecīgos apzīmējumus. Otrkārt, pat pieņemot, ka, kā prasītāja to pirmo reizi norādīja tiesas sēdē, pieteikumā iekļautās preču zīmes piedēklis “fit” būtu norāde uz vārdu “fit” angļu valodā, kura viena no daudzajām nozīmēm atgādina par personu labā fiziskā formā, un ka būtiskai mērķsabiedrības daļai ir pietiekamas angļu valodas zināšanas, lai uztvertu šādu atgādinājumu, ko, starp citu, prasītāja nav norādījusi, Pirmās instances tiesa uzskata, ka šāds atgādinājums ne vienmēr varētu būt tāds, kas apraksta reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aptverto preču īpašības, un ka turklāt tas visdrīzāk spētu novērst jebkādu sajaukšanas iespēju attiecībā uz konfliktējošajiem apzīmējumiem. Jebkurā gadījumā šāds arguments, kas vērsts uz to, lai apstrīdētu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, neattiecas uz šīs tiesvedības priekšmetu, kas, kā tas izriet no iepriekš 22. un 23.–25. punktā iekļautajiem novērtējumiem, skar vienīgi relatīvā atteikuma pamatojuma pastāvēšanu, proti, iespēju sajaukt konfliktējošos apzīmējumus.
55 Tādējādi Apelāciju padome pamatoti atzina, ka, ja runa ir par konfliktējošo apzīmējumu kopējo novērtējumu, atšķirības starp apzīmējumiem būtu pietiekamas, lai novērstu sajaukšanas iespēju.
56 Šo secinājumu nevar atspēkot, pamatojoties uz dažādiem argumentiem, kurus izvirzījusi prasītāja.
57 Pirmkārt, attiecībā uz ITSB šķietami dažādo lēmumu pieņemšanas praksi un norādēm uz Spānijas valsts lēmumiem, kas attiecas uz apzīmējumiem un uz valstī veiktām reģistrācijām, izņemot reģistrācijas šajā lietā, jāatgādina, ka, pirmkārt, Apelāciju padomes lēmumu likumīgums jānovērtē, vienīgi pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, kā to interpretējuši Kopienas tiesneši, un nevis pamatojoties uz ITSB agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (electronica), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. decembra spriedums lietā T‑130/01 Sykes Enterprises/ITSB (REAL PEOPLE, REAL SOLUTIONS), Recueil, II‑5179. lpp., 31. punkts, un iepriekš minētā sprieduma lietā BUDMEN 61. punkts). Līdz ar to argumentam attiecībā uz Apstrīdētā lēmuma iespējamo neatbilstību ITSB Apelāciju trešās padomes lēmumam lietā FLEXICON/FLEXON nevarētu piekrist. Otrkārt, attiecībā uz norādēm uz Spānijas valsts lēmumiem, noteikti jāņem vērā tāds pats secinājums (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T‑162/01 LaboratoriosRTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 53. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedums lietā T‑85/02 Díaz/ITSB – Granjas Castelló (CASTILLO), Recueil, II‑4835. lpp., 37. punkts).
58 Otrkārt, tāpat arī jānoraida prasītājas apgalvojums, kas attiecas uz pazīstamo preču zīmju īpašnieku tirdzniecības praksi un saskaņā ar kuru pēdējie minētie savas preču zīmes sākuma daļu izmanto, lai izstrādātu atvasinātās preču zīmes, kas ietver šo pašu daļu. Pirmkārt, prasītāja nevar atsaukties uz šo iepriekšējo preču zīmju iespējamo plašo atpazīstamību – faktoru, uz kura tā atteikusies atsaukties tiesas sēdē, kā jau tas norādīts iepriekš 24. punktā. Otrkārt, kā jau to uzsvēris ITSB, prasītāja nevar iebilst pret to, ka otrs procesa ITSB dalībnieks elementu “chuf” izmanto precēm attiecīgajā teritorijā, jo, kā jau norādīts iepriekš 54. punktā, mērķsabiedrība šo elementu nevarētu uztvert kā tādu, kas ļauj atšķirt ar prasītājas agrākām preču zīmēm aizsargāto preču tirdzniecības izcelsmi.
59 Visbeidzot, attiecībā uz prasītājas piezīmēm, kas saistītas ar konfliktējošo apzīmējumu asociāciju iespēju priedēkļa “chuf” izmantošanas dēļ, jāatgādina, ka asociāciju iespēja ir īpašs sajaukšanas iespējas gadījums, ko raksturo fakts, ka konkrētās preču zīmes, kuras nav tādas, ko mērķsabiedrība varētu tieši sajaukt, varētu tikt uztvertas kā viena un tā paša īpašnieka divas preču zīmes (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. aprīļa spriedums lietā T‑224/01 Durferrit/ITSB – Kolene (NU‑TRIDE), Recueil, II‑1589. lpp., 60. punkts, un iepriekš minētā judikatūra). Kaut arī par tādu varētu uzskatīt gadījumu, kad divas preču zīmes, šķiet, pieder pie vienas tādu preču zīmju sērijas, kas veidotas, pamatojoties uz kādu kopēju daļu (iepriekš minētā sprieduma lietā NU‑TRIDE 61. punkts), jāsecina, ka par tādu nevar uzskatīt gadījumu, par kuru ir runa šajā lietā, jo priedēklis “chuf” ir aprakstošs, kas tādējādi mērķsabiedrībā nav spējīgs radīt konfliktējošo apzīmējumu asociāciju iespēju.
60 No iepriekš minētā izriet, ka, pat ja šajā gadījumā preces, attiecībā uz kurām kā preču zīmi lūgts reģistrēt konfliktējošo apzīmējumu, ir identiskas, atšķirība minēto apzīmējumu starpā ir pietiekama, lai novērstu to, ka mērķsabiedrība tos varētu sajaukt.
61 Līdz ar to jānoraida vienīgais pamats, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, un prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
62 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies ITSB un otram procesa ITSB dalībniekam, saskaņā ar atbildētāja prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Vesterdorf | Mengozzi | Martins Ribeiro |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 6. jūlijā.