T11502LVARRConversion2-30DEF0Texte pour publication0Document1Canevas 3.0.3 18/08/2005 16:06:56-LKAL@TRA-DOC-LV-ARRET-T-0115-2002-200403892-06_02“”PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2004. gada 13. jūlijā  (NaN)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes, kas satur burtu “a”, reģistrācijas pieteikums – Agrāka Kopienas grafiska preču zīme, kas satur burtu “a” – Sajaukšanas iespēja

Lieta T‑115/02

AVEX Inc., Tokija (Japāna), ko pārstāv J. Hofmans [J. Hofmann], advokāts,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Šennens [D. Schennen] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,

atbildētājs,

otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –

Ahlers AG, bijusī Adolf Ahlers AG, Herforda (Vācijā), ko pārstāv E. P. Krings [E. P. Krings], advokāts,

par prasību atcelt ITSB Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 11. februāra lēmumu lietā R 634/2001‑1 par iebildumu, kuru cēla Kopienas grafiskas preču zīmes, kas satur burtu “a”, īpašnieks, pret Kopienas grafiskas preču zīmes, kas satur burtu “a”, reģistrāciju.

EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood],

sekretārs I. Nacins [I. Natsinas], administrators,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas tika iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2002. gada 12. aprīlī,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas tika iesniegts Pirmās instances tiesas kancelejā 2002. gada 17. septembrī,

ņemot vērā atbildes rakstu, ko iesniedza persona, kas iestājusies lietā, Pirmās instances tiesas kancelejā 2002. gada 29. augustā,

pēc tiesas sēdes 2004. gada 10. martā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Prāvas priekšvēsture

1

1998. gada 5. jūnijā prasītāja iesniedza pieteikumu Kopienas preču zīmes reģistrāciju Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums, kas attēlots šādi:

3

Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9., 16., 25., 35. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz 25. klasi atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, apavi, galvassegas, virsdrēbes, kas nav japāņu stilā, mēteļi, džemperi un līdzīgi apģērbi, nakts apģērbi, apakšveļa, peldēšanās apģērbi, krekli un līdzīgi apģērbi, garās zeķes un īsās zeķes, cimdi, kaklasaites, lakati, šalles, cepures un beisbola cepures, kurpes un zābaki, jostas, žaketes, T‑krekli”.

4

1999. gada 4. oktobrī šis reģistrācijas pieteikums tika publicēts Kopienas Preču Zīmju Biļetenā Nr. 78/1999.

5

1999. gada 22. decembrī persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 42. pantu iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, pamatojoties uz Kopienas grafisku preču zīmi Nr. 270 264, kas tika pieteikta reģistrācijai 1996. gada 1. aprīlī un tika reģistrēta 2000. gada 28.februārī attiecībā uz, tostarp, 25. klasē ietilpstošajiem “kostīmiem, vestēm, žaketēm, vējjakām, biksēm, mēteļiem, džinsu, džinsa apģērbiem, krekliem, sandalēm, T‑krekliem, sporta apģērbiem, cepurēm, darba apģērbiem, apģērbiem brīvā laika pavadīšanai”, un kas ir attēlota šādi:

6

Ar 2001. gada 2. maija lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa konstatēja, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi un ka attiecīgās preces ir identiskas vai līdzīgas. Šī nodaļa, attiecīgi, noraidīja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

7

2001. gada 2. jūlijā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 59. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.

8

Ar 2002. gada 11. februāra lēmumu (lieta R 634/2001‑1, turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), ITSB Apelāciju pirmā padome daļēji atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tika noraidīts preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 16., 35. un 41. klasē. Tā savukārt noraidīja apelāciju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 25. klasē, uzskatot, ka konfliktējošie apzīmējumi ir līdzīgi un ka attiecīgās preces ir identiskas vai līdzīgas, tai skaitā “kurpes un zābaki”, kas tika norādīti preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, un “apģērbi”, uz ko attiecas agrākā preču zīme.

Lietas dalībnieku prasījumi

9

Tiesas sēdē prasītāja precizēja savus prasījumus un kopš tā brīža tās prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–

atcelt Apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to tika noraidīta apelācija attiecībā uz precēm, kas ietilpst 25. klasē;

–

atcelt Apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to prasītājai tiek uzlikts atlīdzināt personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus, kas radušies iebildumu un apelācijas procesā;

–

piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

10

ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–

noraidīt apelāciju kā nepamatotu;

–

piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Juridiskais pamatojums

11

Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai – saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punktu, kas ir attiecināms uz intelektuālo īpašumu atbilstoši attiecīgā reglamenta 130. panta 1. punktam un 132. panta 1. punktam – kaut arī noteikti punkti prasības pieteikumā var tikt pamatoti un papildināti, atsaucoties uz pielikumā esošo dokumentu daļām, vispārīga atsauce uz citiem avotiem nevar aizvietot juridiskā pamatojuma būtiskus elementus, kuri saskaņā ar iepriekš minētajām normām ir jāiekļauj arī pašā prasības pieteikumā (Pirmās instances tiesas 1999. gada 20. aprīļa spriedums lietā T‑305/94 – T‑307/94, T‑313/94 – T‑316/94, T‑318/94, T‑325/94, T‑328/94, T‑329/94 un T‑335/94 Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, II‑931. lpp., 39. punkts). Šī judikatūra ir attiecināma uz atbildes rakstu, ko iesniedza otrs iebildumu procedūras Apelāciju padomē dalībnieks, kurš iestājās lietā Pirmās instances tiesā saskaņā ar Reglamenta 46. pantu, kas ir piemērojams intelektuālā īpašuma lietās atbilstoši Reglamenta 135. panta 1. punkta otrajam ievilkumam. Līdz ar to prasības pieteikums un atbildes raksts, ciktāl prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, tos ir rakstveidā iesniegušas ITSB, nav pieņemami gadījumā, ciktāl vispārīgā atsauce tajos nav saistāma ar izvirzītajiem pamatiem un argumentiem, kas norādīti, attiecīgi, prasības pieteikumā un atbildes rakstā.

Par pamatu attiecībā uz sajaukšanas iespējas neesamību

Lietas dalībnieku argumenti

12

Atbilstoši prasītājas norādītajam Apelāciju padome ir kļūdaini secinājusi, ka, neņemot vērā atšķirības starp attiecīgajām precēm un starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, pastāv sajaukšanas iespēja starp agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi.

13

Attiecībā uz attiecīgajām precēm, prasītāja norādīja, ka apģērbi un kurpes vai zābaki nav līdzīgas preces. Šīs preces nav ražotas vienās fabrikās, nav domātas vienādai lietošanai, un mode nosaka, ka to mērķis nav tikai pasargāt pret dabas parādībām, tie netiek izgatavoti no vienāda izejmateriāla un netiek tirgoti vienās un tajās pašās vietās, izņemot maznozīmīgā apjomā – lielveikalos.

14

Attiecībā uz konfliktējošajiem apzīmējumiem prasītāja uzsver to, ka, principā, alfabēta burtiem kā tādiem nepiemīt atšķirtspēja bez pievienotā grafiskā elementa (Apelāciju otrās padomes 1999. gada 28. maija lēmums (lieta R 91/1998‑2)). Tādējādi atšķirtspēju tiem piešķir grafiskais attēlojums. Tā kā preču zīmes, kam ir vāja atšķirtspēja, tiek aizsargātas mazākā apmērā, atšķirības apzīmējumu starpā, no kurām tās sastāv, iegūst lielāku nozīmi. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka skaidras un būtiskas atšķirības konfliktējošo apzīmējumu starpā veido melnā fona forma, burta izvietojums uz fona, pretstats starp plāno un biezo burta attēlojumu un šo burtu rakstības stils. Attiecībā uz grafiskām preču zīmēm, kas sastāv no burta, tikai apzīmējumu vizuālais salīdzinājums ir ņemams vērā, jo fonētiskais salīdzinājums nav būtisks.

15

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd visus prasītājas argumentus. Turklāt ITSB uzskata – tā kā prasītāja apstrīdēja preču līdzīgumu, aprobežojoties ar kategoriju “apģērbs” un “kurpes un zābaki” salīdzināšanu, sajaukšanas iespēja starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir jāizskata tikai šādā apmērā.

Pirmās instances tiesas vērtējums

16

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme.

17

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, jo īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/OHMI – Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II‑2821. lpp., 29.–33. punkts, un tajā minēto judikatūru).

18

Šajā gadījumā agrākā preču zīme ir Kopienas preču zīme. Turklāt attiecīgās preces ir plaša patēriņa preces. Tādējādi, lai novērtētu sajaukšanas iespēju, konkrēto sabiedrības daļu veido gala patērētāji Eiropas Kopienā

19

Vispirms, attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, jo īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/OHMI – Pash Textilvertrieb un Einzelhandel (BASS), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts, un tajā minēto judikatūru).

20

Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo līdzību Apelāciju padome pamatoti uzskatīja – pat ja atsevišķam burtam potenciāli nav atšķirtspējas, abām attiecīgajām preču zīmēm kā dominējošais elements ir vienkāršā fontā uzrakstīts baltas krāsas mazais burts “a” uz melna fona (Apstrīdētā lēmuma 38. punkts). Šis dominējošais elements nekavējoties rada iespaidu un paliek atmiņā. No otras puses, grafiskās atšķirības attiecīgo preču zīmju starpā, tas ir, fona forma (ovāla – reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei – un kvadrātveida – agrākajai preču zīmei), burta izvietojums uz fona (tās centrā – reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei – un labajā apakšējā stūrī – agrākajai preču zīmei), šā burta attēlošanai izmantotās līnijas biezums (reģistrācijai pieteiktās preču zīmes attēlojums ir nedaudz platāks nekā agrākajai preču zīmei) un katras preču zīmes burta rakstības izmantošanas detaļas – ir mazāk nozīmīgas un neveido elementus, kas paliek attiecīgās sabiedrības daļas atmiņā kā efektīvi nošķīrēji. Līdz ar to konfliktējošie apzīmējumi vizuāli ir ļoti līdzīgi.

21

Šo secinājumu nemaina arguments par iespējamām neatbilstībām starp Apstrīdēto lēmumu un Apelāciju otrās padomes 1999. gada 28. maija lēmumu (lieta R 91/1998‑2) par agrākās preču zīmes reģistrāciju. Kaut arī šī padome konstatēja, ka burta “a” grafiskajam attēlojumam bija noteikta nozīme, analizējot šīs preču zīmes atšķirtspēju, pietiek tikai konstatēt, ka šajā gadījumā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais attēlojums ir ļoti tuvs tam, kurš tika izmantots agrākajā preču zīmē.

22

Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu fonētisko un konceptuālo salīdzinājumu lietas dalībnieki piekrīt, ka tam nav lielas nozīmes šajā lietā. Jebkurā gadījumā šie apzīmējumi no šāda viedokļa ir acīmredzami identiski.

23

Līdz ar to katra konfliktējošā apzīmējuma radītais kopējais iespaids ir ļoti līdzīgs.

24

Saistībā ar preču salīdzinājumu ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecīgo preču līdzīguma izvērtēšanai ir nepieciešams ņemt vērā visus atbilstošos faktorus, kuri raksturo saistību starp šīm precēm, šiem faktoriem īpaši ietverot to dabu, galamērķi, to izmantošanu, tāpat arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 4. novembra spriedumu lietā T‑85/02 Pedro Díaz/OHMI – Granjas Castelló (CASTILLO), Recueil, II‑4835. lpp., 32. punkts, un tajā minēto judikatūru).

25

Sākumā ir jāatzīmē, ka prasītāja tiesas sēdes laikā nopietni neapstrīdēja faktu, ka dažādie apģērbi, uz kuriem ir attiecināmas attiecīgās preču zīmes, ir vismaz līdzīgi. Jebkurā gadījumā šāda atziņa ir pareiza.

26

Kas attiecas uz savstarpējo saistību starp kategoriju “apģērbi”, uz kuru ir attiecināma agrākā preču zīme, un kategoriju “kurpes un zābaki”, uz kuru ir attiecināma pieteiktā preču zīme, – Apelāciju padome uzskatīja, ka šīs preces ir līdzīgas, jo tām ir vienāds galamērķis, tās bieži tiek tirgotas tajās pašās tirdzniecības vietās un vairāki ražotāji vai dizaineri specializējas šajos divos preču veidos (Apstrīdētā lēmuma 32. punkts). Šāda novērtējuma vispārīgais raksturs var tikt apstrīdēts, jo šie produkti nevar tikt savstarpēji aizvietoti un trūkst pierādījumu novērtējuma pamatojumam. Tomēr, ņemot vērā to, ka šo preču galamērķi ir cieši saistīti, par ko liecina fakts, ka tās ietilpst vienā klasē, kā arī iespēja, ka tās var ražot tas pats uzņēmējs vai ka tās var tikt tirgotas kopā, ļauj secināt, ka sabiedrības uztverē šīs preces var tikt saistītas. Šajā sakarā dažādi Kopienu un valsts lēmumi par preču zīmēm, uz kuriem atsaucas prasītāja nemaina šo secinājumu gadījumā, ja šo lēmumu fakti būtiski atšķiras no faktiem attiecīgajā lietā, ciktāl tie attiecas uz attiecīgajiem apzīmējumiem un precēm. Tādējādi attiecīgās preces ir uzskatāmas par līdzīgām Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, pat ja līdzība ir neliela.

27

Tātad, ņemot vērā, pirmkārt, izteikto līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, otrkārt, līdzību starp attiecīgajām precēm, lai arī apavu un apģērbu gadījumā tā ir neliela, Apelāciju padome pamatoti nosprieda, ka attiecīgajai sabiedrības daļai pastāvēja sajaukšanas iespēja. Attiecīgā sabiedrības daļa visdrīzāk domās, ka rūpnieciskā izcelsme apaviem ar šādu preču zīmi ir tāda pati, kā apģērbiem ar agrāko preču zīmi. Līdz ar to šis pamats ir jānoraida.

Par pamatu par procesa mutiskās daļas vajadzību Apelāciju padomē

28

Prasītāja apgalvo, ka tā lūdza rīkot procesa mutisko daļu Apelāciju padomē atbilstoši Regulas Nr. 40/94 75. panta 1. punktam. Sēde varētu būt veicinājusi juridiski pamatota lēmuma pieņemšanu, jo prasītāja būtu varējusi iesniegt informāciju par Vācijas tiesu praksi, kas ir saistīti ar jautājuma izskatīšanu par preču līdzību. Atsakoties rīkot procesa mutisko daļu, Apelāciju padome, pēc prasītājas domām, pārkāpa savas rīcības brīvības robežas.

29

Pirmās instances tiesa atgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 75. panta 1. punktu: “Ja Birojs uzskata, ka būtu nepieciešama procesa mutiskā daļa, tā notiek vai nu pēc Biroja iniciatīvas vai pēc kādas procesā iesaistītas puses lūguma.”

30

Pirmās instances tiesa atzīst – ja kāds no lietas dalībniekiem pieprasa rīkot procesa mutisko daļu, Apelāciju padomei ir tiesības izlemt, vai tas tiešām ir nepieciešams. Šajā lietā no Apstrīdētā lēmuma ir saprotams, ka Apelāciju padomei bija visa nepieciešamā informācija Apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas sagatavošanai. Šajā sakarā prasītāja nav parādījusi, kādā veidā mutiskie paskaidrojumi par Vācijas judikatūru papildus Apelāciju padomei jau iesniegtajiem paskaidrojumiem varētu mainīt sprieduma rezolutīvās daļas saturu. Katrā ziņā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Apelāciju padomes lēmuma likumība ir jāizvērtē vienīgi, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, kā to interpretē Kopienas tiesa, nevis uz valsts judikatūru, pat ja pēdējā ir balstīta uz normām, kas ir analogas regulas normām (skat. iepriekš minētos spriedumus lietā GIORGIO BEVERLY HILLS, 53. punkts, un lietā CASTILLO, 37. punkts). Līdz ar to Apelāciju padome nepārkāpa savas rīcības brīvības robežas, nerīkojot procesa mutisko daļu pēc prasītājas lūguma.

Par prasījumu otro daļu

31

Tā kā prasītāja nav iesniegusi nekādu pamatojumu savam prasījumam atcelt Apstrīdētā lēmuma rezolutīvās daļas 2. punktu par izdevumiem procesā ITSB, iepriekšējie apsvērumi ir pietiekami, lai noraidītu šo prasījumu.

32

Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība ir jānoraida.

Par tiesāšanās izdevumiem

33

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šo pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā padome)

pasludina:

1)

prasību noraidīt;

2)

prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pirrung   Meij   Forwood

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2004. gada 13. jūlijā.

Sekretārs    Priekšsēdētājs

H. Jung   J. Pirrung

NaN –

vācu.