TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2012. gada 16. februārī (*)
Apelācijas – Antidempinga maksājumi – Regula (EK) Nr. 954/2006 – Dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu imports – Regula (EK) Nr. 384/96 – 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts, 3. panta 2., 3. un 5.–7. punkts, 18. panta 3. punkts un 19. panta 3. punkts – Normālās vērtības un kaitējuma noteikšana – Jēdziens “viena ekonomiska vienība” – Tiesības uz aizstāvību – Pamatojuma nesniegšana
Apvienotās lietas C‑191/09 P un C‑200/09 P
par divām apelācijas sūdzībām atbilstoši Tiesas Statūtu 56. pantam, kuras attiecīgi 2009. gada 20. un 26. maijā iesniedza
Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv J.‑P. Hix un B. Driessen, pārstāvji, kā arī G. Berrisch, Rechtsanwalt,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējās lietas dalībnieces –
Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT), iepriekš – Nikopolsky Seamless Tubes Plant “Niko Tube” ZAT, Nikopole (Ukraina),
Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT), iepriekš – Nizhnedneprovsky Tube-Rolling Plant VAT, Dņepropetrovska (Ukraina),
kuras pārstāv P. Vander Schueren, advokāts, un N. Mizulin, solicitor,
prasītājas pirmajā instancē,
Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv H. van Vliet un C. Clyne, pārstāvji,
lietas dalībniece, kas iestājusies lietā pirmajā instancē,
un
Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv H. van Vliet un C. Clyne, pārstāvji,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pārējās lietas dalībnieces –
Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT), iepriekš – Nikopolsky Seamless Tubes Plant “Niko Tube” ZAT, Nikopole (Ukraina),
Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT), iepriekš – Nizhnedneprovsky Tube-Rolling Plant VAT, Dņepropetrovska (Ukraina),
kuras pārstāv P. Vander Schueren, advokāts, un N. Mizulin, solicitor,
prasītājas pirmajā instancē,
Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv J.‑P. Hix un B. Driessen, pārstāvji, kā arī G. Berrisch, Rechtsanwalt,
atbildētāja pirmajā instancē.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Dž. Arestis [G. Arestis] (referents) un D. Švābi [D. Šváby],
ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],
sekretāre R. Šereša [R. Şereş], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 18. novembra tiesas sēdi,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2011. gada 14. aprīļa tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar savām attiecīgajām apelācijas sūdzībām Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija lūdz atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] 2009. gada 10. marta spriedumu lietā T‑249/06 Interpipe Niko Tube ZAT un Interpipe NTRP/Padome (Krājums, II‑383. lpp.; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ciktāl Vispārējā tiesa atcēla Padomes 2006. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr. 954/2006, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2320/97 un Padomes Regulu (EK) Nr. 348/2000, pārtrauc starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par, inter alia, Krievijas un Rumānijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, un pārtrauc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia, Krievijas un Rumānijas, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu (OV L 175, 4. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), 1. pantu.
2 Ar savu kopā iesniegto pretapelācijas sūdzību Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko tube ZAT), iepriekš – Nikopolsky Seamless Tubes Plant “Niko Tube” ZAT (turpmāk tekstā – “Niko Tube”), un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT), iepriekš – Nizhnedneprovsky Tube-Rolling Plant VAT (turpmāk tekstā – “NTRP”), arī lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl apstrīdētā regula ar to nav atcelta pilnībā.
Atbilstošās tiesību normas
3 Eiropas Kopienas antidempinga pasākumu piemērošanu reglamentējošās tiesību normas ir izklāstītas Padomes 1995. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 12. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”).
4 Pamatregulas 2. panta 8. un 9. punktā ir paredzēts:
“8. Eksporta cena ir cena, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par preci, ko eksportētājvalsts eksportē uz Kopienu pārdošanai.
9. Gadījumos, kad eksporta cenas nav vai izrādās, ka tā nav ticama, jo eksportētājs un importētājs vai trešā persona ir savstarpēji saistīti vai ir vienojušies par kompensāciju mehānismu, eksporta cenu var noteikt, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmo reizi pārdod tālāk neatkarīgam pircējam, vai arī izmanto kādu citu pieņemamu pamatu, ja preces netiek pārdotas tālāk neatkarīgam pircējam vai tās tiek tālākpārdotas tādā stāvoklī, kādā tika importētas.
[..]”
5 Šīs regulas 2. panta 10. punktā ar virsrakstu “Salīdzināšana” paredzēti kritēriji, pamatojoties uz kuriem Eiropas Savienības iestādes veic taisnīgu salīdzinājumu starp eksporta cenu un normālo vērtību. Šajā pantā it īpaši ir paredzēts:
“Eksporta cenu un normālo vērtību salīdzina taisnīgi. Šo salīdzināšanu veic, izmantojot vienādus tirdzniecības līmeņus [posmus] un izvēloties laika ziņā pēc iespējas tuvākus pārdošanas apjomus [pārdevumus], kā arī pienācīgu uzmanību pievēršot citām atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Ja normālā vērtība un eksporta cena nav salīdzināmas tādā formā, kādas tās ir noteiktas [nav salīdzināmas šādā veidā], katrā konkrētā gadījumā pēc būtības [atsevišķi] izdara korekcijas, ņemot vērā faktorus [atšķirības faktoros], par kuriem apgalvo un kuri norāda, ka tie ietekmē cenas un līdz ar to cenu salīdzināmību. Izdarot korekcijas, izvairās no jebkādas pārklāšanās, jo īpaši attiecībā uz atlaidēm, rabatu atlaidēm, daudzumiem un tirdzniecības līmeni [posmu]. Ja izpilda konkrētos nosacījumus, var koriģēt šādus faktorus.
[..]
i) Komisijas maksa
Korekciju izdara, ņemot vērā atšķirības komisijas naudā, ko maksā saistībā ar apskatāmo noietu. Termins “komisijas nauda [maksa]” attiecas arī uz uzcenojumu, ko saņem izstrādājuma [preces] vai līdzīga izstrādājuma [līdzīgas preces] tirgotājs, ja šāda tirgotāja funkcijas ir līdzīgas tā pārstāvja funkcijām, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas naudu.
[..]”
6 Minētās regulas 3. pantā, kurš attiecas uz kaitējuma esamības noteikšanu, ir paredzēts:
“[..]
2. Zaudējumu [kaitējuma esamības] noteikšanā pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi pārbauda gan a) importa par dempinga cenām apjomu un ietekmi uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū, gan b) šāda importa turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.
3. Atkarībā no tā, kāds ir importa par dempinga cenām apjoms, spriež [attiecībā uz importa par dempinga cenām apjomu pārbauda], vai ir bijis ievērojams importa par dempinga cenām pieaugums – vai nu absolūtā izteiksmē, vai attiecībā pret ražošanu vai patēriņu Kopienā. Atkarībā no šā importa ietekmes uz cenām spriež [attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi uz cenām pārbauda], vai imports par dempinga cenām ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu, salīdzinājumā ar līdzīgas [Kopienas nozares] preces cenu [..], vai arī [kādā citā veidā] šāda importa rezultātā notiek ievērojama cenu pazemināšanās vai arī tiek ievērojami aizkavēta cenu celšanās, kas pretējā gadījumā būtu notikusi. Neviens no šiem faktoriem, ne arī vēl citi [vairāki šie] faktori nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem.
[..]
5. Pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz attiecīgo Kopienas ražošanas nozari, novērtē visus būtiskos ekonomikas faktorus un indeksus [rādītājus], kas raksturo [ietekmē] nozares stāvokli, ietverot to, ka nozare joprojām atgūstas no dempinga vai subsīdiju ietekmes pagātnē, faktisko dempinga starpības lielumu, faktisko un iespējamo noieta, peļņas, produkcijas izlaides, tirgus daļas, ražīguma, investīciju nestās peļņas, jaudas izmantošanas samazinājumu, faktorus, kas ietekmē cenas Kopienā, faktisko un iespējamo [nelabvēlīgo] ietekmi uz naudas plūsmu, preču krājumiem, nodarbinātību, darba samaksu, izaugsmi, spēju piesaistīt kapitālu vai investīcijas. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, un neviens [kāds viens vai vairāki] no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem.
6. Pamatojoties uz visiem būtiskajiem pierādījumiem, kas iesniegti saistībā ar 2. pantu [punktu], parāda, ka imports par dempinga cenām rada zaudējumus [kaitējumu] [pamatregulas] nozīmē. Tas jo īpaši parāda, ka apjoma un/vai cenas līmeņi, kas noteikti, ievērojot 3. pantu [punktu], ir ietekmējuši Kopienas ražošanas nozari, kā paredzēts 5. punktā, un ka šī ietekme ir vērojama tādā pakāpē, ka to var dēvēt par būtisku ietekmi.
7. Tāpat arī pārbauda citus zināmos faktorus, ne tikai importu par dempinga cenām, kas vienlaikus rada zaudējumus [kaitējumu] Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka saskaņā ar 6. punktu šādu pārējo faktoru radītie zaudējumi [kaitējums] netiek saistīti ar importu par dempinga cenām. Šajā sakarā apskatāmie faktori ietver [tostarp] to importēto ražojumu apjomu un cenu, kas nav preces par dempinga cenām, pieprasījuma samazināšanos vai izmaiņas patēriņa modelī, tirdzniecības ierobežojumus un konkurenci starp trešo valsti un ražotājiem Kopienā [trešās valsts un Kopienas ražotāju īstenoto ierobežojošu komercpraksi un konkurenci starp šiem ražotājiem], tehnoloģiju attīstību un Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultātus un ražīgumu.
[..]”
7 Šīs pašas regulas 18. pantā ar virsrakstu “Nevēlēšanās sadarboties” it īpaši ir paredzēts:
“1. Gadījumā, ja kāda no ieinteresētajām pusēm atsakās darīt pieejamu vai kā citādi nesniedz nepieciešamo informāciju šajā regulā paredzētajā termiņā vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, var izdarīt pagaidu vai galīgos konstatējumus, pozitīvus vai negatīvus. Ja atklājas, ka kāda no ieinteresētajām pusēm ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ieinteresētajām pusēm ir jāapzinās [Ieinteresētajām pusēm ir jāpaziņo par to], kādas sekas var radīt nevēlēšanās [atteikums] sadarboties.
[..]
3. Ja arī ieinteresētās puses iesniegtā informācija nav nevainojama visos aspektos, tā tomēr būtu jāņem vērā, ar noteikumu, ka neviens no trūkumiem nerada nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai un ka informācija tiek iesniegta savlaicīgi un ir pierādāma, un attiecīgā puse lietas labā ir darījusi, ko spējusi.
[..]”
8 Pamatregulas 19. panta 3. punkts ir formulēts šādi:
“Ja uzskata, ka prasība pēc konfidencialitātes ir neattaisnota, un ja informācijas sniedzējs vai nu negrib darīt informāciju pieejamu, vai atļauj to izpaust vispārīgā vai kopsavilkuma formā, šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien attiecīgi avoti pieņemamā veidā nenodemonstrē, ka informācija ir pareiza. [..]”
9 Šīs regulas 20. pantā ar virsrakstu “Informācijas izpaušana” ir paredzēts:
“[..]
2. Šīs regulas [šā panta] 1. punktā minētās puses var pieprasīt galīgo informāciju par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt galīgo pasākumu ieviešanu vai pārtraukt [izbeigt] izmeklēšanu un lietu, neieviešot pasākumus, īpašu uzmanību veltot informācijai par faktiem vai apsvērumiem, kas atšķiras no tiem, kurus izmantoja, ieviešot kādu no pagaidu pasākumiem.
[..]
4. Informācijas galīgo nodošanu atklātībai sniedz rakstveidā. Ievērojot prasību par konfidenciālas informācijas aizsardzību, galīgo informāciju sniedz pēc iespējas ātrāk un parasti ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms galīgā lēmuma pieņemšanas vai Komisijas priekšlikuma par galīgo rīcību, ievērojot 9. pantu, iesniegšanas. Ja Komisija tajā brīdī nevar informēt par noteiktiem faktiem vai apsvērumiem, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrākā laikā. Informācijas atklāšana neierobežo turpmākos Komisijas vai Padomes lēmumus, bet, ja šāds lēmums balstās uz kādu atšķirīgu faktu vai apsvērumu, tie ir jādara zināmi pēc iespējas ātrāk.
[..]”
Tiesvedības priekšvēsture
10 Pārsūdzētā sprieduma 5.–20. punktā, kuri ietverti šajā spriedumā, ir uzskaitīti šīs tiesvedības rašanās faktiskie apstākļi:
“5 [Niko Tube un NTRP] ir Ukrainas sabiedrības, kas ražo bezšuvju cauruļvadus un caurules. [Niko Tube un NTRP] ir saistītas ar divām pārdošanas sabiedrībām, proti, SPIG Interpipe [(turpmāk tekstā – “SPIG”)], kas reģistrēta Ukrainā, un Sepco SA [(turpmāk tekstā – “Sepco”)], kas reģistrēta Šveicē.
6 Pēc sūdzības, ko Eiropas Savienības Bezšuvju tērauda cauruļu nozares aizsardzības komiteja iesniedza 2005. gada 14. februārī, Komisija atbilstoši pamatregulas 5. pantam uzsāka antidempinga procedūru, kas attiecās uz dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu. Atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam Komisija uzsāka arī divas starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem, kas piemērojami dažiem dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu, kuru izcelsme ir tostarp Krievija un Rumānija, un Horvātija un Ukraina, importu. Paziņojums par šo procedūru uzsākšanu tika publicēts 2005. gada 31. martā (OV C 77, 2. lpp.).
7 Izmeklēšana, kas saistīta ar dempingu un no tā izrietošajiem zaudējumiem [kaitējumu], attiecās uz laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas laikposms”). Lietderīgo tendenču pārbaude, lai noteiktu kaitējumu, aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām.
8 Ņemot vērā lielo skaitu Kopienas ražotāju, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izmeklēšanas vajadzībām izvēlējās [atlasīja] piecus Kopienas ražotājus [..]. Tā sākotnējā sastāvā paraugā [izlasē] bija ietverti pieci šādi Kopienas ražotāji: Dalmine SpA, Benteler Stahl/Rohr GmbH, Tubos Reunidos SA, Vallourec & Mannesmann France SA (turpmāk tekstā – “V & M France”), V & M Deutschland GmbH (turpmāk tekstā – “V & M Allemagne”). Tā kā Benteler Stahl/Rohr nolēma nesadarboties, Komisija to aizstāja ar Rohrwerk Maxhütte GmbH.
9 Ar 2005. gada 6. jūnija un 14. jūlija vēstulēm [Niko Tube un NTRP], kā arī [SPIG] un Sepco nosūtīja Komisijai atbildes uz antidempinga anketu. Pārbaudes apmeklējumi [Niko Tube un NTRP], kā arī [SPIG] telpās notika 2005. gada 17. un 26. novembrī.
10 2006. gada 27. februārī Komisija nosūtīja [Niko Tube un NTRP] pirmo galīgo informācijas dokumentu, detalizēti izklāstot faktus un iemeslus, kuru dēļ tā izvirzīs priekšlikumu par galīgiem antidempinga pasākumiem. Ar 2006. gada 22. marta vēstuli [Niko Tube un NTRP] oficiāli apstrīdēja Komisijas secinājumus, kuri ir izklāstīti pirmajā galīgajā informācijas dokumentā. Tās norādīja, ka Komisija kļūdaini esot iekļāvusi datus saistībā ar precēm, kuras prasītājas neražo, ka Komisija esot salīdzinājusi normālo vērtību un eksporta cenu dažādās tirdzniecības stadijās, kas ir pretrunā pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmajai daļai, un ka, uzskatot Sepco par importētāju un nosakot tās eksporta cenu, veicot rekonstrukciju, Komisija esot pārkāpusi pamatregulas 2. panta 9. punktu.
11 2006. gada 24. martā notika Komisijas organizēta noklausīšanās, kurā piedalījās [Niko Tube un NTRP], lai uzdotu jautājumu par dempinga starpības aprēķinu, kā arī to cenu saistību piedāvājumu. 2006. gada 30. martā notika noklausīšanās saistībā ar zaudējumiem [kaitējumu].
12 2006. gada 3. aprīļa faksa kopijā [Niko Tube un NTRP] Komisijai iesniedza lūgumu sniegt informāciju saistībā ar Kopienas ražošanas nozares sadarbību izmeklēšanā.
13 2006. gada 24. aprīlī Komisija pieņēma otro galīgo informācijas dokumentu. Šajā dokumentā Komisija noraidīja lūgumu svītrot no normālās vērtības aprēķina noteiktas preces, kuras neražo [Niko Tube un NTRP], proti, preces, uz kurām attiecas preču kontroles numurs (turpmāk tekstā – “PKN”) KE4. Tā veica Sepco pārdošanas cenu korekciju, nevis pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, bet atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam. Visbeidzot, šajā dokumentā Komisija sniedza informāciju par Kopienas ražošanas nozares sadarbību.
14 2006. gada 26. aprīļa faksa kopijā [Niko Tube un NTRP] Komisijai atgādināja, ka, atbildot uz antidempinga anketu, sniegtie dati, kurus pārbaudīja Komisijas ierēdņi, pierāda, ka tās neražo [..] kodolenerģijai paredzētās caurules, [uz kurām attiecas PKN KE4].
15 2006. gada 4. maija vēstulē [Niko Tube un NTRP] Komisijai iesniedza pilnīgus apsvērumus par otro galīgo informācijas dokumentu.
16 2006. gada 30. maija vēstulē Komisija [Niko Tube un NTRP] paskaidroja iemeslus, kuru dēļ tā nav pieņēmusi [to] 2006. gada 22. martā iesniegto saistību piedāvājumu.
17 2006. gada 7. jūnijā Komisija pieņēma un publicēja savu priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Horvātijas, Rumānijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs un tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam, atceļ Padomes Regulu Nr. 2320/97 un Padomes Regulu Nr. 348/2000, pārtrauc starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par, inter alia, Krievijas un Rumānijas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu, un pārtrauc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga maksājumiem par dažu, inter alia, Krievijas un Rumānijas, Horvātijas un Ukrainas izcelsmes dzelzs vai neleģētā tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importu.
18 2006. gada 26. jūnijā plkst. 19.06 nosūtītajā faksa kopijā Komisija atbildēja uz [Niko Tube un NTRP] argumentiem, kurus tā izvirzīja 2006. gada 26. aprīļa faksa kopijā un 2006. gada 4. maija vēstulē, izņemot argumentu, kas saistīts ar Kopienas ražošanas nozares sadarbības neesamību. 2006. gada 16. jūnijā [Niko Tube un NTRP] nosūtītajā vēstulē, kuru tās saņēma 2006. gada 27. jūnijā, Komisija atbildēja uz to komentāriem par Kopienas ražošanas nozares piedalīšanos procesā.
19 2006. gada 27. jūnijā Padome pieņēma [apstrīdēto regulu].
20 [Šajā regulā] Padome prasītāju veiktajam [noteiktu] dzelzs vai tērauda bezšuvju cauruļvadu un cauruļu importam noteica antidempinga maksājumus 25,1 % apmērā.”
Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais lēmums
11 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 8. septembrī, Niko Tube un NTRP cēla prasību par apstrīdētās regulas atcelšanu.
12 Ar dokumentu, kas kancelejā tika iesniegts 2006. gada 1. decembrī, Komisija lūdza atļauju iestāties tiesvedībā Padomes atbalstam. Ar 2007. gada 16. janvāra rīkojumu Vispārējās tiesas piektās palātas priekšsēdētājs šo lūgumu atļaut iestāties lietā apmierināja. 2007. gada 27. februāra vēstulē Komisija informēja Vispārējo tiesu, ka tā atsakās iesniegt iestāšanās rakstu, bet ka tā piedalīsies tiesas sēdē.
13 Ar pirmo pamatu savas prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai Niko Tube un NTRP apgalvoja, ka, normālās vērtības aprēķinā ņemot vērā datus saistībā ar caurulēm, kuras tās neražo, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un esot pārkāpusi nediskriminācijas principu.
14 Savā otrajā pamatā Niko Tube un NTRP uzsvēra, ka, kaitējuma noteikšanā pamatojoties uz piecu atlasīto Savienības ražotāju datiem, lai gan šie ražotāji neesot pilnībā un visaptveroši sadarbojušies, Padome esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5.–7. punktu un minētās regulas 19. panta 3. punktu, kā arī nediskriminācijas principu.
15 Savas prasības trešajā pamatā Niko Tube un NTRP apgalvoja, ka sakarā ar faktu, ka atlasītie Savienības ražotāji nav pilnībā un visaptveroši sadarbojušies, Savienības ražošanas nozares atbalsta sūdzībai līmenis bija mazāks par tiesiskā regulējumā noteikto minimumu, kas ir 25 % no Savienības ražošanas apjoma. Tātad Padome, neizbeidzot antidempinga procedūru, esot pārkāpusi pamatregulas 5. panta 4. punktu.
16 Ar savas prasības pamatošanai izvirzīto ceturto pamatu Niko Tube un NTRP apgalvoja, ka, veicot korekciju normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājuma ietvaros un šīs korekcijas sakarā atskaitot no Sepco pārdošanas cenas summu, kas atbilst komisijas maksai, kādu būtu saņēmis aģents, kurš strādā par komisijas maksu, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta un tās 2. panta 10. punkta pirmās daļas piemērošanā.
17 Piektajā pamatā Niko Tube un NTRP uzsvēra, ka to saistību piedāvājuma noraidīšanas nosacījumi no Padomes puses ir nediskriminācijas principa pārkāpums.
18 Visbeidzot, Niko Tube un NTRP savos attiecīgajos argumentos izvirzītās sestā pamata piecas daļas ir par tiesību uz aizstāvību un/vai pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, respektīvi, saistībā ar cauruļu, kuras tās neražo, ņemšanu vērā normālās vērtības aprēķinā, Kopienas ražošanas nozares sadarbības trūkumu, Sepco praktizētās eksporta cenas korekciju, to saistību piedāvājuma noraidīšanu un SPIG pārdošanas izdevumu, administratīvo izdevumu un citu vispārējo izdevumu pārbaudi.
19 Vispārējā tiesa uzskatīja, ka šo sešu pamatu pārbaudei tie ir jāsagrupē atbilstoši faktiem, uz kuriem tie attiecas, un līdz ar to ar atbilstošajiem nosaukumiem tā secīgi izvērtēja normālās vērtības aprēķinu, ar Savienības ražošanas nozari saistīto sabiedrību atbildes uz anketu neesamību, Sepco pārdošanas cenai piemēroto korekciju, Niko Tube un NTRP saistību piedāvājumu un SPIG pārdošanas izdevumu, administratīvo izdevumu un citu vispārējo izdevumu pārbaudi.
20 Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja lielāko daļu Niko Tube un NTRP pamatu un argumentu.
21 Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 177.–190. punktā attiecībā uz NTRP tomēr atbalstīja ceturtā pamata daļu par Padomes pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl šī pēdējā ir veikusi Sepco praktizētās eksporta cenas korekciju, piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu Sepco praktizētajām eksporta cenām darījumos saistībā ar NTRP ražotajām caurulēm.
22 Tāpat pārsūdzētā sprieduma 200.–211. punktā Vispārējā tiesa atbalstīja Niko Tube un NTRP izvirzītā sestā pamata daļu par to tiesību uz aizstāvību pārkāpumu saistībā ar atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam Padomes veikto korekciju.
23 Tādējādi Vispārējā tiesa atcēla apstrīdētās regulas 1. pantu, ciktāl antidempinga maksājums, kas noteikts attiecībā uz Niko Tube un NTRP ražoto preču eksportu uz Kopienu, pārsniedza to, kurš būtu piemērojams, ja nebūtu veikta eksporta cenas korekcija, piemērojot komisijas maksu gadījumos, kad pārdošanas darījumi notikuši, piesaistot saistītu tirdzniecības starpnieku Sepco. Pārējā daļā Vispārējā tiesa noraidīja Niko Tube un NTRP prasību.
Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
24 Padome 2009. gada 29. maijā Tiesas kancelejā iesniedza apelācijas sūdzību par pārsūdzēto spriedumu. Šī apelācijas sūdzība tika reģistrēta ar numuru C‑191/09 P.
25 Komisija 2009. gada 27. maijā Tiesas kancelejā iesniedza apelācijas sūdzību par pārsūdzēto spriedumu. Šī apelācijas sūdzība tika reģistrēta ar numuru C‑200/09 P.
26 Ar Tiesas priekšsēdētāja 2009. gada 15. jūlija rīkojumu lietas C‑191/09 P un C‑200/09 P tika apvienotas rakstveida un mutvārdu procesā, kā arī sprieduma taisīšanai.
27 Ar savu apelācijas sūdzību lietā C‑191/09 P Padome lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu daļā, kurā Vispārējā tiesa, pirmkārt, atcēla apstrīdētās regulas 1. pantu tiktāl, ciktāl antidempinga maksājums, kas noteikts attiecībā uz Niko Tube un NTRP ražoto preču eksportu uz Kopienu, pārsniedz to, kas būtu piemērojams, ja nebūtu veikta eksporta cenas korekcija, piemērojot komisijas maksu gadījumos, kad pārdošanas darījumi notikuši, piesaistot saistītu tirdzniecības starpnieku Sepco, un, otrkārt, piesprieda Padomei segt savus, kā arī atlīdzināt vienu ceturtdaļu Niko Tube un NTRP tiesāšanās izdevumu;
– noraidīt pilnībā Niko Tube un NTRP prasību atcelt tiesību aktu un
– piespriest Niko Tube un NTRP atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.
28 Ar savu apelācijas sūdzību lietā C‑200/09 P Komisija lūdz Tiesu:
– atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1. punktu;
– noraidīt pilnībā Niko Tube un NTRP prasību atcelt tiesību aktu un
– piespriest Niko Tube un NTRP atlīdzināt šajā apelācijas tiesvedībā Komisijai radušos tiesāšanās izdevumus.
29 Savos atbildes rakstos uz apelāciju, kas iesniegti lietās C‑191/09 P un C‑200/09 P, Niko Tube un NTRP lūdz Tiesu:
– noraidīt Padomes un Komisijas apelācijas sūdzības kā daļēji nepieņemamas un katrā ziņā kā pilnīgi nepamatotas;
– apstiprināt pārsūdzēto spriedumu daļā, ar kuru, daļēji apmierinot Niko Tube un NTRP prasību atcelt tiesību aktu, apstrīdētā regula tika atcelta tiktāl, ciktāl antidempinga maksājums, kas noteikts attiecībā uz Niko Tube un NTRP ražoto preču eksportu uz Kopienu, pārsniedz to, kas būtu piemērojams, ja nebūtu veikta eksporta cenas korekcija, piemērojot komisijas maksu gadījumos, kad pārdošanas darījumi notikuši, piesaistot saistītu tirdzniecības starpnieku Sepco, un
– apstiprināt ar pārsūdzēto spriedumu piespriestos tiesāšanās izdevumus un piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt tiesvedībā Tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.
30 Savos atbildes rakstos uz apelāciju Niko Tube un NTRP lietās C‑191/09 P un C‑200/09 P ir iesniegušas pretapelācijas sūdzību, lūdzot Tiesu:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa nav atcēlusi apstrīdēto regulu pilnībā un ir piespriedusi Niko Tube un NTRP atlīdzināt trīs ceturtdaļas pirmajā instancē radušos tiesāšanās izdevumus;
– atcelt apstrīdēto regulu pilnībā un
– piespriest Padomei un Komisijai atlīdzināt abās instancēs radušos tiesāšanās izdevumus.
31 Savā replikas rakstā uz minēto pretapelācijas sūdzību Padome lūdz Tiesu lietā C‑191/09 P:
– noraidīt pretapelācijas sūdzību;
– pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējā tiesā;
– vēl pakārtotāk, noraidīt prasību, un
– piespriest Niko Tube un NTRP atlīdzināt saistībā ar pretapelācijas sūdzību radušos tiesāšanās izdevumus.
32 Savā replikas rakstā uz minēto pretapelācijas sūdzību Komisija lūdz Tiesu lietā C‑200/09 P:
– noraidīt pretapelācijas sūdzību;
– pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējā tiesā, un
– piespriest Niko Tube un NTRP atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Par apelācijas sūdzībām
33 Savas apelācijas sūdzības pamatošanai Padome norāda septiņus pamatus. Pirmie četri attiecas uz atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam veikto korekciju.
34 Savas apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija norāda četrus pamatus, no kuriem pirmie trīs ir identiski Padomes pirmajiem četriem pamatiem.
35 Tādējādi to līdzības dēļ Padomes pirmie četri pamati ir jāizskata kopā ar Komisijas pirmajiem trim pamatiem.
Par Padomes apelācijas sūdzības pirmo līdz ceturto pamatu un par Komisijas apelācijas sūdzības pirmo līdz trešo pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
36 Ar savu pirmo pamatu Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu piemērojot pēc analoģijas judikatūru saistībā ar jēdzienu “viena ekonomiska vienība”. Vispārējā tiesa arī esot kļūdaini atsaukusies uz šo judikatūru, lai noteiktu, vai Savienības iestādes esot pierādījušas, ka atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam ir izpildīti šīs korekcijai veikšanai nepieciešamie nosacījumi. Pēc Padomes domām, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka normālās vērtības noteikšanu, eksporta cenas noteikšanu un šo abu salīdzinājumu regulē dažādas tiesību normas, kuras ir jāievēro katra attiecībā uz savu piemērošanas jomu. Padome pamatojas arī uz Tiesas judikatūru, kad tā apgalvo, ka jēdziens “viena ekonomiska vienība” attiecas tikai uz atsevišķām specifiskām situācijām attiecībā uz normālās vērtības aprēķinu, jo Tiesa tostarp esot apstiprinājusi, ka konkrētajās lietās iestādes bija pamatoti aprēķinājušas normālo vērtību, par pamatu ņemot pārdošanas darījumus, ko par labu neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū veikušas saistītās sabiedrības, kurām bija uzticēta šādu darījumu veikšana.
37 Padome uzsver, ka konkrētajā gadījumā jautājums attiecas nevis uz eksporta cenas noteikšanu, bet gan uz atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam veikto korekciju, proti, normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu. Vispārējā tiesa esot tikai norādījusi, ka judikatūra attiecībā uz jēdzienu “viena ekonomiska vienība” ir piemērojama pēc analoģijas eksporta cenas aprēķinam, bet pēc tam esot piemērojusi šo judikatūru, lai noteiktu, kādos apstākļos varēja nolemt piemērot korekciju, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Runa esot par vēl vienu kļūdu tiesību piemērošanā. Turklāt Vispārējā tiesa esot arī pārkāpusi pienākumu norādīt sava nolēmuma pamatojumu, jo tā neesot juridiski pietiekami pamatojusi šo jēdziena “viena ekonomiska vienība” piemērošanu pēc analoģijas eksporta cenas aprēķinā.
38 Ar savu otro pamatu Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesību normas par pierādīšanas pienākumu, kuras ir jāievēro Savienības iestādēm, veicot korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, un ka tā tādējādi esot piemērojusi nepareizu pārbaudes kritēriju, lai izvērtētu šo iestāžu lēmumu veikt šādu korekciju. Lai pamatotu korekciju atbilstoši šai pamatregulas normai, būtu jābūt kādam specifiskam jau pastāvošam faktoram, kas ietekmē cenu salīdzināmību. No Tiesas judikatūras izrietot, ka tam, kas ierosina atcelt antidempinga pasākumus, ir pienākums pierādīt, ka iestādes ir pamatojušas savus secinājumus ar kļūdainiem faktiem vai ka tās ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Konkrētajā gadījumā Vispārējā tiesa neesot veikusi šādu izvērtējumu un esot kļūdaini nolēmusi, ka Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā iekļautie fakti neļāva secināt, ka bija jāveic korekcija atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam. Šajā ziņā Vispārējā tiesa iestāžu vērtējumu esot aizstājusi ar savu vērtējumu.
39 Savas apelācijas sūdzības pamatošanai izvirzītajā trešajā pamatā Padome uzskata, ka divu iepriekš minēto kļūdu tiesību piemērošanā dēļ Vispārējā tiesa ir izvērtējusi Savienības iestāžu lēmumu piemērot korekciju atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, pamatojoties uz nepareizu juridisku kritēriju. Proti, Vispārējā tiesa esot pārbaudījusi iestāžu lēmumu, ņemot vērā tikai trīs Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā minētos elementus. Padome uzskata, ka, atsaucoties uz judikatūru saistībā ar jēdzienu “viena ekonomiska vienība”, Vispārējā tiesa esot kļūdaini noraidījusi tās argumentu, atbilstoši kuram Niko Tube un NTRP Savienībā īstenoja tiešos pārdošanas darījumus. Tāpat Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nepareizi sapratusi Komisijas argumentu saistībā ar SPIG iesaisti Niko Tube un NTRP eksporta darbībās. Turklāt Vispārējā tiesa esot kļūdaini piemērojusi judikatūru saistībā ar jēdzienu “viena ekonomiska vienība”, izvērtējot, vai saikne starp Sepco un NTRP izslēdza iespēju secināt, ka Sepco ir veicis funkcijas, kas līdzinās aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijām. Visbeidzot, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā katru iestāžu identificēto faktu izvērtēja atsevišķi.
40 Ar savu ceturto pamatu Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot kļūdaini atzinusi, ka iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmo daļu attiecībā uz Niko Tube un NTRP eksporta pārdošanas darījumiem, pamatojoties uz to, ka Padome ir veikusi Sepco eksporta cenu korekciju to darījumu ietvaros, kuri ir saistīti ar NTRP ražotajām caurulēm. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā saistībā ar šīs regulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta interpretāciju un piemērošanu arī pārsūdzētā sprieduma 196. un 197. punktā ietvertajos secinājumos.
41 Komisija savukārt uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi divas kļūdas tiesību piemērošanā, pēc analoģijas piemērojot jēdzienu “viena ekonomiska vienība”, kas attiecoties uz normālās vērtības aprēķinu eksporta cenas noteikšanai. Pirmkārt, Vispārējā tiesa neesot paskaidrojusi, kādēļ jēdziens “viena ekonomiska vienība” ir jāpiemēro pēc analoģijas arī eksporta cenas noteikšanā. Tieši pretēji, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izrietot, ka šis jēdziens ir izstrādāts, lai normālās vērtības noteikšanai dempinga starpības aprēķinā ņemtu vērā noteiktas īpašas situācijas eksportētāju vietējā tirgū. Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 177. un nākamajos punktos Vispārējā tiesa esot lēmusi pretēji judikatūrai, uz kuru tā atsaucas savā nolēmumā. Proti, šīs judikatūras izvērtēšana ļaujot secināt, ka jēdziens “viena ekonomiska vienība”, kurš definēts, lai adekvātāk noteiktu preču, ko uzņēmējs pārdod vietējā tirgū, normālo vērtību, nevar tikt transponēts attiecībā uz preču, ko šis pats uzņēmējs pārdod uz eksportu, cenas noteikšanu gadījumā, ja tas eksportē līdzīgas preces uz Savienību. Tieši pretēji, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izrietot, ka tad, ja eksportētājs pārdod kādu preci Savienībā ar pārdošanas meitassabiedrības starpniecību, eksporta cena tiek noteikta, ņemot vērā pirmo pārdošanas darījumu ar neatkarīgu pircēju, kā tas ir tad, ja tiek noteikta normālā vērtība. Šādi noteiktai eksporta cenai tomēr varētu un vajadzētu piemērot pamatregulā paredzētas korekcijas, bet iestādēm šajā ziņā nav nekāda īpaša pierādīšanas pienākuma.
42 Saistībā ar Komisijas izvirzīto otro pamatu savas apelācijas sūdzības pamatošanai, kurš attiecas uz pierādīšanas pienākumu un Vispārējās tiesas veiktās tiesiskuma pārbaudes robežām, Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi vairākas kļūdas tiesību piemērošanā. Vispārējā tiesa esot noteikusi iestādēm īpaši smagu pierādīšanas pienākumu tirdzniecības aizsardzības jomā, kurā tām taču ir plaša rīcības brīvība. Vispārējā tiesa esot pārkāpusi tiesību normas attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, jo tā nolēma, ka bija jāpārbauda, vai “iestādes ir sniegušas pierādījumu vai vismaz norādes, ka Sepco funkcijas nav iekšējās pārdošanas nodaļas [funkcijas], bet ka tās līdzinās [funkcijām], ko veic aģents, kurš strādā par komisijas maksu”. Patiesībā no Tiesas judikatūras izrietot, ka iestādes ir rīkojušās pareizi, nosakot par sākumcenu Sepco praktizēto cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā un pēc tam šai cenai piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktā paredzētās korekcijas. Tā vietā, lai pierādītu, ka iestādes pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kā tas tai arī bija jādara, lai pamatotu daļēju minētās regulas atcelšanu, Vispārējā tiesa esot kļūdaini secinājusi, ka no judikatūras attiecībā uz jēdzienu “viena ekonomiska vienība” izrietot, ka iestādēm ir īpaši smags pierādīšanas pienākums, kad tām ir jāpiemēro korekcija atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam. Turklāt Vispārējās tiesas lēmums, ka iestādes nevarēja piemērot konkrēto korekciju, nav savienojams ar pārsūdzētā sprieduma 213. un 214. punktā tās izdarīto secinājumu, ka Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā ir sniegts detalizētu iemeslu, kuru dēļ šī korekcija tikusi piemērota, pamatojums.
43 Saistībā ar Komisijas trešo pamatu, kurš vērsts pret Vispārējās tiesas lēmumu, atbilstoši kuram iestādes esot pārkāpušas pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmo daļu, Komisija uzskata, ka tā saistībā ar diviem iepriekšējiem apelācijas sūdzības pamatiem ir pierādījusi, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka saistībā ar NTRP ražotajām caurulēm korekcija, kura pamatota ar šo pantu, veikta prettiesiski. Proti, Vispārējā tiesa apgalvojot, ka atbilstoši šim pantam piemērojamās korekcijas mērķis ir atjaunot simetriju starp normālo vērtību un eksporta cenu. Tomēr Vispārējā tiesa skaidri norādīja, ka pamats saistībā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmās daļas pārkāpumu nav atdalāms no pamata saistībā ar šīs pašas regulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta pārkāpumu. Komisija uzskata, ka, ja divi pirmie pamati ir jāatzīst par pamatotiem, no tā izriet, ka korekcija ir veikta pareizi, un līdz ar to, nolemjot, ka Padome un Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmo daļu, Vispārējā tiesa arī ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pēc Komisijas domām, vēl jo vairāk tādēļ, ka Vispārējā tiesa ir atturējusies izvērtēt Padomes argumentu, atbilstoši kuram, tā kā SPIG ir iesaistīts gan vietējos pārdošanas darījumos, gan eksporta pārdošanas darījumos un korekcija attiecas tikai uz Sepco papildu piedalīšanos eksporta pārdošanas darījumos, korekcija ir radījusi simetriju un nevis asimetriju.
44 Atbildot uz šiem Padomes un Komisijas pamatiem, Niko Tube un NTRP apgalvo, ka šo iestāžu pirmais pamats, kurš ir kopīgs to attiecīgajām apelācijas sūdzībām un kurš attiecas uz jēdzienu “viena ekonomiska vienība”, ir nepieņemams, jo, lai gan Padomei un Komisijai bija iespēja apstrīdēt šī jēdziena piemērotību attiecībā uz atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam piemēroto korekciju, tās tomēr izvēlējās to nedarīt savos Vispārējā tiesā rakstiski iesniegtajos pamatos un argumentos.
45 Pēc Niko Tube un NTRP domām, jēdziens “viena ekonomiska vienība” ir piemērojams attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu gan pirms, gan pēc atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam veiktās korekcijas. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot atbilstoši pamatojusi savu lēmumu. Jautājums par kontroli un par ražošanas darbību nodalīšanu no pārdošanas darījumiem jeb līdz ar to jautājums par vienas ekonomiskas vienības pastāvēšanu ir nošķirams un rodas pirms un neatkarīgi no jautājuma par konkrēto šīs pastāvēšanas ietekmi uz normālās vērtības un eksporta cenas aprēķinu gan pirms, gan pēc atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punktam veiktās korekcijas. Niko Tube un NTRP apgalvo, ka jēdziens “viena ekonomiska vienība” tikai atzīst ekonomisko realitāti, proti, apraksta nošķirto saistīto vienību lomu un funkcijas. Vispārējā tiesa, atzīstot, ka normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanu regulē dažādas specifiskas tiesību normas, esot pareizi rīkojusies, kad tā esot atsaukusies uz šī jēdziena piemērošanu “pēc analoģijas”, saskaņā ar kuru darbību sadale juridiski nošķirtu sabiedrību grupā neliedz attiecīgajām vienībām izveidot vienu ekonomisko vienību. Vispārējā tiesa vienīgi atzīst vispārīgā veidā, ka neatkarīgi no tā, vai runa ir par eksporta cenas vai normālās vērtības noteikšanu, nevar neņemt vērā ekonomisko realitāti.
46 Turklāt, pēc Niko Tube un NTRP domām, tas, ka ekonomiskās vienības pastāvēšanai var būt atšķirīga ietekme atkarībā no tā, vai runa ir par normālās cenas vai eksporta cenas noteikšanu, neliedz plašāk piemērot Tiesas pastāvīgo judikatūru attiecībā uz šo jēdzienu, ko līdz šim Tiesai bijusi iespēja ieviest tikai ierobežotā skaitā lietu. Papildus minētajam pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts Savienības iestādēm, kuras eksporta cenu noteikšanai vēlas atskaitīt dažādus izdevumus, kā, piemēram, uzņēmēja uzcenojumu, kuri rodas ar ražotāju eksportētāju saistītai pārdošanas sabiedrībai, nosaka pienākumu pamatot šo lēmumu, pierādot, ka šī saistītā sabiedrība veic funkcijas, kas līdzinās aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijām. Ja pārdošanas sabiedrība veido vienu ekonomisku vienību ar ražotāju eksportētāju un ja tā pilda par eksporta pārdošanas darījumiem atbildīgās iekšējās nodaļas funkcijas, nekas neļaujot secināt, ka tā ir pielīdzināma aģentam, kurš strādā par komisijas maksu. Pēc Niko Tube un NTRP domām, šajā ziņā ir jānoskaidro saistītās pārdošanas sabiedrības funkcijas un tas, vai to “kontrolē” ražotājs eksportētājs. Proti, ja šāda kontrole tiek īstenota un ja saistītās sabiedrības funkcijas ir tādas kā par eksporta pārdošanas darījumiem atbildīgajai iekšējai nodaļai, ir jākonstatē vienai ekonomiskai vienībai raksturīgās saiknes un nevis attiecības, kuras pielīdzināmas pilnvarotāja attiecībām ar savu aģentu, un līdz ar to neesot nekāda pamata iestādēm atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam atskaitīt uzņēmēja uzcenojumu. Visbeidzot, judikatūra, ko minējušas Padome un Komisija sava pamata pamatošanai, neradot šķērsli tam, lai normālās vērtības noteikšanā Tiesas piemērotais “vienas ekonomiskas vienības” jēdziens tiktu piemērots arī tad, kad runa ir par izvērtēšanu, vai funkcijas, kuras veic uzņēmējs, ir pielīdzināmas aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijām. No tā, ka Savienības tiesas jēdzienu “viena ekonomiska vienība” piemēroja tikai normālās vērtības noteikšanai, nevar secināt, ka šo jēdzienu nevar piemērot eksporta cenas noteikšanai. Niko Tube un NTRP uzskata, ka konkrētā strīda īstais priekšmets vienkārši vēl nekad nav nonācis līdz Tiesai.
47 Niko Tube un NTRP kopīgi atbild uz Padomes izvirzīto otro un trešo pamatu, kuri sakrīt ar Komisijas otro pamatu. Otrajā pamatā tās uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot pieļāvusi kļūdu attiecībā uz iestāžu pierādīšanas pienākumu un ka tā attiecībā uz apstrīdēto regulu neesot pārsniegusi savas pārbaudes pilnvaras. Saistībā ar trešo pamatu Niko Tube un NTRP uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot piemērojusi kļūdainu juridisku kritēriju, kad tā izvērtēja iestāžu lēmumu piemērot korekciju atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam. Šajā pantā skaidri paredzēts, ka iestādei, kura atsaucas uz šo korekciju, ir pienākums pierādīt vai vismaz iesniegt norādes, kas liecina, ka uzņēmējs īstenībā veic funkcijas, kas līdzinās aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijām. Šajā ziņā, ja iestādes ir apstrīdējušas Niko Tube un NTRP argumentus, atbilstoši kuriem Sepco bija iekšējā eksporta pārdošanas nodaļa, Padome un Komisija tomēr neesot iesniegušas nevienu atbilstošu pierādījumu, kurš apstiprinātu apgalvojumu, ka šī sabiedrība patiešām darbojās kā aģents. Pēc Niko Tube un NTRP domām, iestādes faktiski uzskata, ka pietiek, ja kāda saistīta vai jebkādā veidā ražotāja eksportētāja kontrolēta pārdošanas sabiedrība pārdod konkrēto produktu Savienībā, lai tiesiski secinātu, ka šī sabiedrība īsteno aģenta funkcijas. Šāds secinājums kavētu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta lietderīgu iedarbību.
48 Kā to norāda Niko Tube un NTRP, ir acīmredzams, ka Vispārējā tiesa ir ņēmusi vērā un novērtējusi visus Padomes un Komisijas argumentus, kā arī visu tās rīcībā esošo informāciju un tikai pēc tam secinājusi, ka iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tās nav sniegušas pietiekami pārliecinošas norādes par to, ka Sepco ir darbojusies kā aģents, kurš strādā par komisijas maksu.
49 Saistībā ar Padomes ceturto pamatu un Komisijas trešo pamatu Niko Tube un NTRP uzskata, ka Vispārējā tiesa pilnīgi pamatoti varēja secināt, ka iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmo daļu. Šī korekcija pati par sevi saglabāja vai radīja asimetriju, ko arī Vispārējā tiesa esot norādījusi pārsūdzētā sprieduma 195. punktā.
Tiesas vērtējums
50 Ar septiņiem savas apelācijas sūdzības pamatiem Savienības iestādes būtībā apstrīd pārsūdzētā sprieduma 177.–179. punktā veikto normālās vērtības aprēķina jomā attīstītās judikatūras, kas attiecas uz jēdzienu “viena ekonomiska vienība”, piemērošanu pēc analoģijas pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzētajai eksporta cenas korekcijai, kā arī pārsūdzētā sprieduma 180. punktā minēto un tā 182. un nākamajos punktos piemēroto principu attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, atbilstoši kuram minētajām iestādēm, ja tās saskata nepieciešamību veikt korekciju, ir jāiesniedz pierādījumi, kuri liecinātu par tāda faktora esamību, kas pamato veikto korekciju.
51 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanu regulē atšķirīgas tiesību normas un ka tādēļ pārdošanas, administratīvie un citi vispārīgie izdevumi vienā un otrā gadījumā nav obligāti jāvērtē vienādi. Tomēr iespējamās atšķirības starp šīm divām vērtībām var tikt ņemtas vērā, veicot pamatregulas 2. panta 10. punktā paredzētās korekcijas (šajā ziņā skat. 1991. gada 7. maija spriedumu lietā C‑69/89 Nakajima/Padome, Recueil, I‑2069. lpp., 63., 70. un 73. punkts, kā arī 1992. gada 10. marta spriedumu lietā C‑178/87 Minolta Camera/Padome, Recueil, I‑1577. lpp., 12. punkts).
52 Pārsūdzētā sprieduma 177. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka “atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, kas attiecas uz normālās vērtības aprēķinu, bet pēc analoģijas ir piemērojama eksporta cenas aprēķinam, ražošanas un pārdošanas darbību sadale grupas, kuru veido nošķirtas juridiskās sabiedrības, iekšienē nekādi nevar mainīt faktu, ka runa ir par vienu ekonomisko vienību, kas šādā veidā organizē to darbību kopumu, kuras citos gadījumos veic vienība, kas ir viena arī no juridiskā viedokļa (skat. pēc analoģijas Tiesas 1988. gada 5. oktobra spriedumu lietā 250/85 Brother Industries/Padome, Recueil, 5683. lpp., 16. punkts; 1992. gada 10. marta spriedumu lietā C‑175/87 Matsushita Electric/Padome, Recueil, I‑1409. lpp., 12. punkts, un 1993. gada 13. oktobra spriedumu lietā C‑104/90 Matsushita Electric Industrial/Padome, Recueil, I‑4981. lpp., 9. punkts)”.
53 Vispārējā tiesā izskatītais strīds attiecas uz atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam veikto eksporta cenas korekciju. Šajā ziņā gan no šīs regulas 2. panta 10. punkta teksta, gan no tā sistēmas izriet, ka eksporta cenas vai normālās vērtības korekciju var veikt tikai tādēļ, lai ņemtu vērā atšķirības faktoros, kuri ietekmē abas cenas, kā, piemēram, komisijas nauda, proti, atšķirības komisijas naudā, ko maksā saistībā ar apskatāmo noietu, un kuri tādējādi ietekmē to salīdzināmību, nolūkā nodrošināt, ka salīdzinājums tiek veikts vienā un tajā pašā tirdzniecības posmā. Tādējādi jautājums par eksporta cenas korekciju, piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punktu, ietver nepieciešamību vispirms novērtēt tirdzniecības posmu, kurā eksporta cena tikusi noteikta.
54 Šajā ziņā ir jānorāda arī, ka nekas pamatregulas 2. panta 10. punkta tekstā, it īpaši tā i) apakšpunktā, neliedz piemērot jēdzienu “viena ekonomiska vienība” galīgās eksporta cenas noteikšanā atbilstoši šim pantam veiktās taisnīgas salīdzināšanas mērķiem. Tādējādi, ja ražotājs izplata savu eksporta produkciju Savienībā ar kādas sabiedrības, kuras ir juridiski nošķirta, bet pār kuru tam ir saimnieciska kontrole, starpniecību, neviens primārs juridiska vai saimnieciska rakstura iemesls neliedz atzīt “vienas ekonomiskas vienības” pastāvēšanu starp šiem abiem uzņēmējiem.
55 Nav strīda par to, ka jēdziens “viena ekonomiska vienība” tika izstrādāts normālās vērtības noteikšanai. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 178. un 179. punktā pamatoti izklāstīja specifiskas situācijas, kurās normālās vērtības aprēķināšanai ir iespējams secināt šādas vienības pastāvēšanu. Tomēr no šiem apsvērumiem neizriet tas, ka šo jēdzienu var piemērot tikai attiecībā uz ražotāju eksportētāju vietējo tirgu. Proti, ja ražotājs izplata savu produkciju Savienībā ar juridiski nošķirtas, bet tās saimnieciskā kontrolē esošas sabiedrības starpniecību, nepieciešamība veikt konstatējumu, kas atspoguļotu saimniecisko attiecību starp šo ražotāju un šo pārdošanas sabiedrību realitāti, drīzāk pamato jēdziena “viena ekonomiska vienība” piemērošanu eksporta cenas aprēķinā.
56 No iepriekš minētā izriet, ka Vispārējā tiesa eksporta cenas noteikšanai ir pamatoti piemērojusi pēc analoģijas judikatūru saistībā ar jēdzienu “viena ekonomiska vienība”, kas principā piemērojama normālās vērtības aprēķinam.
57 Saistībā ar pienākumu pierādīt faktora, saistībā ar kuru tiek lūgta vai veikta korekcija, esamību Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 180. punktā nosprieda, ka “tāpat kā lietas dalībniekam, kurš pamatregulas 2. panta 10. punkta ietvaros lūdz veikt korekcijas, kuru mērķis ir padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu, lai noteiktu dempinga starpību, ir jāiesniedz pierādījums, ka tā lūgums ir pamatots, iestādēm, ja tās uzskata, ka ir jāveic korekcija, ir jāpamatojas uz pierādījumiem vai vismaz norādēm, kuras ļauj pierādīt faktora, sakarā ar kuru tiek veikta korekcija, esamību un noteikt tā ietekmi uz cenu salīdzināmību”.
58 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru pusei, kura pamatregulas 2. panta 10. punkta ietvaros lūdz veikt korekcijas ar mērķi padarīt salīdzināmu normālo vērtību un eksporta cenu, lai noteiktu dempinga starpību, ir jāiesniedz pierādījums, ka tās lūgums ir pamatots (šajā ziņā skat. Tiesas 1987. gada 7. maija spriedumus lietā 255/84 Nachi Fujikoshi/Padome, Recueil, 1861. lpp., 33. punkts; lietā 258/84 Nippon Seiko/Padome, Recueil, 1923. lpp., 45. punkts, un lietā 260/84 Minebea/Padome, Recueil, 1975. lpp., 43. punkts).
59 Turklāt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad noteiktā normālā vērtība un noteiktā eksporta cena nevar tikt salīdzinātas, visos gadījumos korekcijas veidā ņem vērā konstatētās atšķirības faktoros, kuru ietekme uz cenām un tātad arī to salīdzināmību ir apgalvota un pierādīta.
60 Šādos apstākļos atbilstoši ģenerāladvokāta apsvērumiem viņa secinājumu 79. punktā pienākums pierādīt, ka ir jāveic pamatregulas 2. panta 10. punkta a)–k) apakšpunktā uzskaitītās īpašās korekcijas, ir tiem, lai kas tie arī būtu, kas vēlas uz to pamatoties.
61 Tādējādi, ja ražotājs pieprasa piemērot normālās vērtības korekciju, parasti samazinājuma virzienā, vai eksporta cenas korekciju, loģiski – paaugstinājuma virzienā, tad šim uzņēmējam ir jānorāda un jāpierāda, ka ir izpildīti šādas korekcijas piemērošanas nosacījumi. Savukārt, kā to pamatoti nolēmusi Vispārējā tiesa, ja – kā tas ir šajā gadījumā – Padome un Komisija uzskata, ka ir jāveic korekcija, samazinot eksporta cenu, pamatojoties uz to, ka ar ražotāju saistītās pārdošanas sabiedrības funkcijas līdzinās tā aģenta funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu, tad šīm iestādēm vismaz ir jāsniedz saskaņotas norādes, kas pierāda, ka šis nosacījums ir izpildīts.
62 Pārsūdzētā sprieduma 184. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Komisijas izvirzītie fakti, lai pamatotu korekciju, kas veikta atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, nav pietiekami pārliecinoši un tātad nevar tikt uzskatīti par norādēm, kuras ļauj pierādīt faktora, saskaņā ar kuru ir veikta korekcija, esamību un noteikt tā ietekmi uz cenu salīdzināmību. Pretēji šim lēmumam Padome un Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārsniegusi tiesiskuma pārbaudes robežas.
63 No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka kopējās tirdzniecības politikas jomā un it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Savienības iestādēm ir plaša rīcības brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ. Kontrolējot šādu vērtējumu, tiesai ir tikai jāveic pārbaude attiecībā uz to, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (skat. 2007. gada 27. septembra spriedumu lietā C‑351/04 Ikea Wholesale, Krājums, I‑7723. lpp., 40. un 41. punkts).
64 Tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no EKL 225. panta un Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas izriet, ka Vispārējā tiesa ir vienīgā instance, kuras kompetencē ir, pirmkārt, konstatēt faktus, izņemot gadījumu, kad šo konstatējumu saturiskā nepareizība izriet no šai tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem, un, otrkārt, veikt šo faktu vērtējumu. Ja Vispārējā tiesa ir konstatējusi vai novērtējusi faktus, tad saskaņā ar EKL 225. pantu Tiesas kompetencē ir pārbaudīt šo faktu juridisko kvalifikāciju un tiesiskās sekas, kuras Vispārējā tiesa ir paredzējusi (skat. 2009. gada 3. septembra spriedumu lietā C‑535/06 P Moser Baer India/Padome, Krājums, I‑7051. lpp., 31. punkts).
65 Tādējādi Tiesas kompetencē nav konstatēt faktus vai principā pārbaudīt pierādījumus, ko Vispārējā tiesa ir pieņēmusi šo faktu atbalstam. Ja šie pierādījumi ir atbilstoši iegūti un ir ievēroti vispārējie tiesību principi un procesuālās tiesību normas attiecībā uz pierādīšanas pienākumu un pierādījumu sniegšanu, tikai Vispārējā tiesa var noteikt vērtību, kāda piešķirama tai iesniegtajiem pierādījumiem. Tādēļ šis izvērtējums, ja vien nav pieļauta pierādījumu sagrozīšana, nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda Tiesai (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Moser Baer India/Padome, 32. punkts).
66 No pārsūdzētā sprieduma 184.–190. punkta izriet, ka atbilstoši minētajai judikatūrai Vispārējā tiesa ir pārbaudījusi Padomes un Komisijas sniegto juridisko kvalifikāciju attiecībā uz Niko Tube un NTRP situāciju. Tā šajā kontekstā secināja, ka Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā izklāstītie trīs elementi nav uzskatāmi par norādēm, kas var pamatot šo iestāžu secinājumu, saskaņā ar kuru Sepco atbilda nosacījumiem, kas ļauj veikt korekciju atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, vismaz attiecībā uz darījumiem saistībā ar NTRP ražotajām caurulēm.
67 Šajos apstākļos Vispārējā tiesa nav noteikusi iestādēm nekādu īpašu pierādīšanas pienākumu, izņemot to, ka tām jāpierāda, ka šādas korekcijas veikšanai nepieciešamie nosacījumi ir izpildīti.
68 Tāpat arī ir jākonstatē, ka šī Vispārējās tiesas veiktā Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā izklāstīto trīs elementu un pārsūdzētā sprieduma 188. punktā minēto lietas materiālu, kuri uz to attiecas, pārbaude ar mērķi noskaidrot, vai iestādes, lai veiktu attiecīgo korekciju, ir sniegušas pietiekamus pierādījumus par to, ka Sepco veic funkcijas, kuras ir līdzīgas aģenta, kas strādā par komisijas maksu, funkcijām, nav uzskatāma par jaunu faktu vērtējumu, kas aizstātu iestāžu vērtējumu. Šādi veikta pārbaude nemazina iestāžu plašo rīcības brīvību tirdzniecības politikas jomā, kuru pamato ekonomisko, juridisko un politisko situāciju, kas tām jāizvērtē, sarežģītība, bet tā tikai parāda, vai šie pierādījumi varēja pamatot iestāžu secinājumus.
69 Ievērojot iepriekš minēto, ir jānoraida Padomes apelācijas sūdzības pirmais līdz ceturtais pamats un Komisijas apelācijas sūdzības pirmais līdz trešais pamats.
Par Padomes apelācijas sūdzības piekto līdz septīto pamatu un Komisijas apelācijas sūdzības ceturto pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
70 Padome izvirza trīs pamatus pret pārsūdzēto spriedumu, apstrīdot tajā izdarīto secinājumu, ka esot pārkāptas Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību. Tādējādi ar savu ceturto pamatu Padome apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārāk strikti interpretējusi informācijas sniegšanas prasības. Pēc šīs iestādes domām, jautājums, vai pietiek tikai norādīt atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam veiktās korekcijas juridisko pamatu, lai ļautu eksportētājam īstenot savas tiesības uz aizstāvību, vai ir jāiesniedz papildu informācija, ir jālemj nevis vispārīgi, bet gan tikai ņemot vērā lietas apstākļus. Vispārējai tiesai tādējādi esot bijis jāizvērtē, vai, ņemot vērā konkrētos lietas apstākļus, vienkārša korekcijas juridiskā pamata paziņošana bija pietiekama vai nē.
71 Ar savu sesto pamatu Padome norāda, ka Vispārējā tiesa neesot ievērojusi nosacījumus, ar kuriem jāpiemēro kritērijs, atbilstoši kuram tā pārbaudīja, vai, ja ar Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopiju paziņotie trīs elementi nebūtu paziņoti novēloti, Niko Tube un NTRP būtu bijušas “kaut nelielas iespējas panākt citādu administratīvā procesa rezultātu”, jo šis kritērijs ļauj noteikt, vai procedūras pārkāpumam bija ietekme uz šo pušu iespējām aizstāvēt savas intereses. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā neesot izvērtējusi, vai tiešām šīs novēlotās paziņošanas dēļ Niko Tube un NTRP bija liegta iespēja sniegt savus argumentus vai apsvērumus, kuru dēļ administratīvajam procesam varētu būt cits iznākums. Pēc Padomes domām, ja Vispārējā tiesa būtu ievērojusi šīs novērtēšanas kritērija piemērošanas nosacījumus, tā būtu konstatējusi, ka Niko Tube un NTRP izvirzītie argumenti galvenokārt sakrīt ar tiem, kuri tika iesniegti procedūras Komisijā ietvaros pirms Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijas saņemšanas.
72 Savā septītajā pamatā Padome uzskata, ka elementu, uz kuriem Vispārējā tiesa pamatojas pārsūdzētā sprieduma 185.–188. pantā, izvērtēšanā, secinot, ka Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, ir pieļautas vairākas kļūdas tiesību piemērošanā, kā arī tas izriet no pirmo trīs apelācijas sūdzības pamatu izvērtēšanas. Vispārējās tiesas secinājums pārsūdzētā sprieduma 209. punktā, saskaņā ar kuru Niko Tube un NTRP “ir pierādījušas, ka agrāks [Komisijas] 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā ietverto elementu paziņojums tām būtu ļāvis veikt šo pašu izklāstu pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas un tādējādi pamatot apgalvojumu, saskaņā ar kuru Komisijai nebija neviena droša fakta, kas tai ļautu veikt strīdīgo korekciju”, tātad arī esot kļūdains. Līdzīgi arī Vispārējās tiesas argumentācija bija pretrunīga, jo tā atzina tiesību uz aizstāvību pārkāpumu saistībā ar Niko Tube un NTRP pārdošanas darījumiem, lai gan pārsūdzētā sprieduma 188. un 189. punktā tā secināja, ka tās nav pierādījušas, ka NTRP kontrolē Sepco. Tādējādi agrāka Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijas nosūtīšana nebūtu devusi nekādu iespēju Niko Tube un NTRP panākt citu iznākumu attiecībā uz NTRP ar Sepco starpniecību veikto pārdošanu.
73 Komisija savā ceturtajā pamatā pauž uzskatu, ka Vispārējā tiesa ir piemērojusi pārāk stingrus un tātad nepamatotus kritērijus, lai secinātu, ka Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību tika pārkāptas. Pēc Komisijas domām, to rīcībā bija pilnīga informācija, lai tām ļautu īstenot to tiesības uz aizstāvību, par precīziem iemesliem, kuru dēļ Komisija plānoja piemērot konkrēto korekciju. Tās turklāt esot formulējušas savus apsvērumus par minēto korekciju 2006. gada 4. maija vēstulē. Vispārējā tiesa esot sajaukusi jautājumu pēc būtības par piemērotās korekcijas tiesiskumu ar jautājumu par Niko Tube un NTRP tiesību uz aizstāvību ievērošanu. Tas, ka Vispārējā tiesa uzskatīja, ka korekcija tikusi piemērota prettiesiski, nenozīmē, ka šā iemesla vien dēļ noticis Niko Tube un NTRP tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Vispārējā tiesa neesot nošķīrusi tiesību akta pamatošanas prasības, kuras iestādēm jāievēro attiecīgi galīgā tiesību akta pieņemšanas stadijā un administratīvā procesa laikā pirms šī akta pieņemšanas. Galīgā tiesību akta pieņemšanas posmā galīgais pamatojums jādara zināms tā adresātiem, un tam ir jāatbilst EKL 253. pantam. Uz iepriekšējo posmu attiecas tikai prasība, ka uzņēmējiem ir jābūt pietiekami informētiem, lai tie varētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Tādējādi no apstākļa, ka pamatojums bija pilnīgāks galīgā tiesību akta pieņemšanas posmā, Vispārējā tiesa nepamatoti esot secinājusi, ka pirms tā pieņemšanas paziņotā informācija noteikti liedza attiecīgajiem uzņēmējiem izmantot savas tiesības uz aizstāvību.
74 Niko Tube un NTRP trīs Padomes pamatus, kuri atbilst Komisijas ceturtajam pamatam, izvērtē kopā. Pēc šo lietas dalībnieku domām, Vispārējā tiesa esot pamatoti nolēmusi, ka to tiesības uz aizstāvību tikušas pārkāptas, jo tām bija jādod iespēja paust savu viedokli par visu faktu un apstākļu, kas minēti korekcijas pamatošanai, patiesumu un atbilstību. Ja šo lēmumu par korekciju pamatojošie apstākļi tiek darīti zināmi tikai administratīvā procesa beigās tādējādi, ka minētais paziņojums sakrīt ar procesa izbeigšanu, šī prasība neesot izpildīta. Tiesību tikt uzklausītam principa ievērošana nozīmējot, ka iesaistītajiem uzņēmumiem administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību, kā arī par dokumentiem, ko Komisija izmantojusi, lai pamatotu savu apgalvojumu par pārkāpuma esamību. Vispārējās tiesas pārbaudei esot jāattiecas tikai uz faktiskajiem pierādījumiem, kuri iegūti administratīvā procesa laikā un pamatojoties uz kuriem pieņemts pasākums, kas ir prasības par tiesību akta atcelšanu priekšmets. Ja Vispārējās tiesas veiktā pārbaude attiektos uz citiem, nevis administratīvā procesa laikā iegūtiem faktiem, tas nozīmētu, ka Niko Tube un NTRP tiesvedībā Vispārējā tiesā nevar pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Turklāt, ja Niko Tube būtu laikus informēta par kritērijiem, kurus iestādes patiesībā ņēma vērā to veiktajā izvērtēšanā, tā administratīvā procesa laikā varētu vērst savus argumentus galvenokārt uz šiem kritērijiem un tādējādi ietekmēt iznākumu.
Tiesas vērtējums
75 Vispārējā tiesa atbalstīja Niko Tube un NTRP sesto pamatu par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, ciktāl tas attiecas uz atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam veikto korekciju, jo, ja Komisija savā 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā iekļautos elementus būtu paziņojusi Niko Tube un NTRP pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas, šīs pēdējās laikus būtu varējušas izteikt savus argumentus, ko tās nevarēja izdarīt tādēļ, ka Komisija paziņoja attiecīgo informāciju novēloti. Tādējādi tās būtu varējušas nodrošināt sev labāku aizstāvību un attiecīgajā gadījumā panākt citādu administratīvā procesa iznākumu.
76 Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 64. punktā pamatoti atgādina Tiesas judikatūru par pušu, par kurām notiek antidempinga izmeklēšana, tiesību uz aizstāvību ievērošanu. Saskaņā ar šo judikatūru ieinteresētajiem uzņēmumiem administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību un par pierādījumiem, ko izmantojusi Komisija, pamatojot savus apgalvojumus par dempinga esamību un tā radīto kaitējumu (1991. gada 27. jūnija spriedums lietā C‑49/88 Al-Jubail Fertilizer/Padome, Recueil, I‑3187. lpp., 17. punkts).
77 Ir jāuzsver, ka tiesību uz aizstāvību ievērošanai ir būtiska nozīme antidempinga izmeklēšanas procedūrās (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Al‑Jubail Fertilizer/Padome, 15.–17. punkts; pēc analoģijas skat. 2006. gada 21. septembra spriedumu lietā C‑113/04 P Technische Unie/Komisija, Krājums, I‑8831. lpp., 55. punkts, un 2009. gada 1. oktobra spriedumu lietā C‑141/08 P Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome, Krājums, I‑9147. lpp., 93. punkts).
78 It īpaši ir jāatgādina, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka Niko Tube un NTRP nevar likt pierādīt, ka Komisijas lēmumam varēja būt citāds saturs, bet tām tikai jāpierāda, ka šādu iespēju nevar pilnībā izslēgt, jo šīs lietas dalībnieces būtu varējušas labāk nodrošināt savu aizstāvību tad, ja nebūtu procesuālu pārkāpumu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).
79 Tomēr ar tiesībām uz aizstāvību saistītā pārkāpuma sekas var būt apstrīdētās regulas atcelšana tikai tad, ja ir iespēja, ka šī pārkāpuma dēļ administratīvais process būtu varējis beigties ar citādu rezultātu, tādējādi tieši ietekmējot Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Foshan Shunde Yongjian Housewares & Hardware/Padome, 107. punkts).
80 No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 203. punktā ir pamatoti secinājusi, ka tikai otrajā galīgajā informācijas dokumentā, kurš pieņemts 2006. gada 24. aprīlī, Niko Tube un NTRP tika informētas, ka attiecībā uz pārdošanas darījumiem Kopienā, kuros iesaistījās Sepco, veiktā korekcija ir izdarīta atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam, un nevis atbilstoši šīs regulas 2. panta 9. punktam, kā tas bija norādīts pirmajā galīgajā informācijas dokumentā; tomēr Komisija otrajā galīgajā informācijas dokumentā nesniedz nekādu pamatojumu tam, kādēļ šajā gadījumā ir piemērojams šīs regulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkts. Šādos apstākļos Niko Tube un NTRP ar 2006. gada 4. maija vēstuli paziņoja Komisijai, ka tās pienākums ir pierādīt, ka Sepco veic funkcijas, kas ir līdzīgas aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijām.
81 Vispārējā tiesa konstatēja, ka tikai ar 2006. gada 26. jūnija faksa kopiju jeb vienu dienu pirms apstrīdētās antidempinga regulas pieņemšanas Komisija pirmoreiz iesniedza argumentus, kādēļ, viņasprāt, Sepco funkcijas ir pielīdzināmas aģenta funkcijām un kādēļ atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktam piemērotā korekcija bija tātad pamatota. Šis konstatējums konkrētajā lietā netiek apstrīdēts.
82 Šajā ziņā tas, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 209. punktā pamatojas uz saviem secinājumiem pārsūdzētā sprieduma 185.–188. punktā, atbilstoši kuriem Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā minētie trīs elementi nevarēja tikt uzskatīti par norādēm, kas ļautu pierādīt, pirmkārt, ka Sepco pildīja funkcijas, kas pielīdzināmas aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijām, un, otrkārt, ka Sepco un NTRP neveidoja vienu ekonomisku vienību, neliek apšaubīt Vispārējās tiesas veikto faktu konstatāciju, ka Niko Tube un NTRP pirmoreiz par argumentiem attiecībā uz konkrētās korekcijas juridisko pamatu bija informētas tikai vienu dienu pirms apstrīdētās antidempinga regulas pieņemšanas.
83 Tādējādi, kā arī tas tika norādīts šā sprieduma 78. punktā, lai uzskatītu, ka tiesības uz aizstāvību ir aizskartas, pietiek pierādīt, ka, ja nebūtu pieļauts konstatētais procesuālais pārkāpums, Niko Tube un NTRP būtu varējušas labāk nodrošināt savu aizstāvību.
84 Konkrētajā gadījumā Niko Tube un NTRP Vispārējā tiesā ir varējušas izvirzīt argumentus, kurus tā atzina par pamatotiem un balstoties uz kuriem pārsūdzētā sprieduma 190. un 243. punktā tā atbalstīja ceturtā pamata, ko šīs lietas dalībnieces bija izvirzījušas savas prasības atcelt tiesību aktu pamatošanai, daļu attiecībā uz acīmredzamu Padomes kļūdu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta piemērošanā un tādēļ daļēji atcēla apstrīdēto regulu. Kā Vispārējā tiesa to pamatoti norādījusi pārsūdzētā sprieduma 209. punktā, šis apstāklis pierāda, ka agrāka Komisijas 2006. gada 26. jūnija faksa kopijā ietverto elementu paziņošana būtu ļāvusi Niko Tube un NTRP darīt zināmu iestādēm šo pašu argumentu izklāstu, uz kuriem tika pamatots Vispārējās tiesas lēmums par tiesību akta atcelšanu, pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas un tādējādi pamatot apgalvojumu, saskaņā ar kuru Komisijai nebija neviena droša elementa, kas tai ļautu veikt apstrīdēto korekciju.
85 Protams, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 185.–190. punktā atbalstīja minēto ceturtā pamata daļu tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz attiecībām starp Sepco un NTRP, un noraidīja tiktāl, ciktāl tas attiecas uz attiecībām starp Sepco un Niko Tube. Tomēr gadījumā, ja attiecīgie fakti tiktu paziņoti agrāk administratīvā procesa laikā, nevis Vispārējai tiesai, bet gan Padomei un Komisijai būtu bijusi jāizvērtē to ietekme uz šīm abām attiecībām, ņemot vērā Niko Tube un NTRP tajā brīdī sniegtos argumentus. Tādējādi, neraugoties uz pašas veiktajiem secinājumiem pārsūdzētā sprieduma 185.–190. punktā, Vispārējā tiesa, nenonākot pretrunā ar sevi, varēja nospriest, atbalstot pārsūdzētā sprieduma 210. un 211. punktā NTRP un Niko Tube pirmajā instancē izvirzīto sesto pamatu, ka, ja nebūtu Komisijas pieļautā pārkāpuma, ne tikai NTRP, bet arī Niko Tube būtu varējusi labāk nodrošināt savu aizstāvību un attiecīgajā gadījumā panākt citādu administratīvā procesa iznākumu.
86 No iepriekš minētā izriet, ka Niko Tube un NTRP nav tikušas lietderīgi uzklausītas nevienā administratīvā procesa posmā attiecībā uz pamatiem, kurus tās varēja izvirzīt pret plānoto korekciju.
87 Tātad ir jānoraida no piektā līdz septītajam Padomes pamatam un ceturtais Komisijas pamats, kurus tās izvirza savu attiecīgo apelācijas sūdzību pamatošanai, apgalvojot, ka Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību neesot tikušas pārkāptas.
88 Līdz ar to apelācijas sūdzības ir jānoraida pilnībā.
Par pretapelācijas sūdzību
89 Savas pretapelācijas sūdzības pamatošanai Niko Tube un NTRP norāda, ka Vispārējā tiesa esot nepamatoti noraidījusi pirmo, otro un ceturto pamatu, ko tās bija izvirzījušas savā prasības pieteikumā pirmajā instancē. Niko Tube un NTRP šajā ziņā izvirza trīs pamatus. Pirmais ir vērsts pret Vispārējās tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru Padome neesot noteikusi normālo vērtību, pamatojoties uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpjot nediskriminācijas principu, jo šī iestāde, pēc Niko Tube un NTRP domām, aprēķinot dempinga starpību, ir ņēmusi vērā preces, kuras tās neražoja. Ar savu otro pamatu Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka mantiskais kaitējums esot noteikts atbilstoši pamatregulas 3. pantam. Visbeidzot, trešais Niko Tube un NTRP izvirzītais pamats ir vērsts pret Vispārējās tiesas lēmumu, atbilstoši kuram Sepco darbojās Niko Tube labā kā aģents, kurš strādā par komisijas maksu.
Par pretapelācijas sūdzības pirmo pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
90 Pirmais pamats, ko izvirza Niko Tube un NTRP, iedalās piecās daļās. Pirmā daļa attiecas uz tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu. Ar otro daļu tās apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savas tiesas pārbaudes robežas. Trešā daļa balstās uz faktu, ka Vispārējā tiesa neesot izskatījusi vienu no Niko Tube un NTRP izvirzītajiem pamatiem. Ar šī pamata ceturto daļu šīs pašas lietas dalībnieces apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar Komisijas rūpības pienākumu. Visbeidzot, atbilstoši piektajai daļai Vispārējā tiesa esot sagrozījusi tai iesniegto pierādījumu skaidro nozīmi.
91 Ar pirmā pamata pirmo daļu Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību, apstiprinot iestāžu lēmumu dempinga starpības aprēķināšanas mērķiem neizslēgt kodolenerģijai paredzētās caurules, ne arī preces, kuras, kā sabiedrības apgalvoja, pamatojot savu apgalvojumu ar dokumentiem, tās neražo. Šajā ziņā Vispārējā tiesa nepamatoti esot ņēmusi vērā jaunus faktus, uz kuriem Padome pirmoreiz atsaukusies tiesvedības laikā. Tādējādi, kā to apgalvo Niko Tube un NTRP sava pirmā pamata otrajā daļā, Vispārējā tiesa, pieļaujot, ka mutvārdu procesa laikā tiek aplūkoti papildu un jauni fakti, kā arī iestāžu paskaidrojumi, esot pārkāpusi savu pārbaudes pilnvaru robežas un esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.
92 Saistībā ar šo pēdējo jautājumu Niko Tube un NTRP pirmā pamata trešajā daļā norāda, ka šie Padomes paskaidrojumi un apgalvojumi bija novēloti, jo tie neietilpst administratīvā procesa laikā savāktajos lietas materiālos, un tādējādi, lai nodrošinātu tiesību uz aizstāvību ievērošanu, tos nedrīkstēja ņemt vērā. Vispārējā tiesa esot izdarījusi atzīmi par šo pamatu sēdes protokolā, bet neesot izvērtējusi to pārsūdzētajā spriedumā.
93 Niko Tube un NTRP turklāt pirmā pamata ceturtajā daļā uzskata, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 52. un 53. punktā nepamatoti ir nolēmusi, ka Komisija, izvērtējot informāciju, ko Niko Tube un NTRP bija iesniegušas saistībā ar kodolenerģijai paredzētu cauruļu pārdošanu, ir izrādījusi visu nepieciešamo rūpību. Proti, kamēr iestādes izvirzīja desmit atsevišķus argumentus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka tās esot ievērojušas savu rūpības pienākumu, Vispārējā tiesa secināja, ka tikai divi no tiem varēja faktiski attaisnot to “pamatotas bažas”. Pēc Niko Tube un NTRP domām, Vispārējās tiesas lēmums, ka iestādes ir izpildījušas savu rūpības pienākumu, lai gan tā tajā pašā laikā ir konstatējusi, ka tikai divi no desmit iestāžu izvirzītajiem argumentiem ir pamatoti, nebalstās uz saprātīgu novērtējumu un tātad ir kļūdains un nepamatots.
94 Visbeidzot, pirmā pamata piektajā daļā Niko Tube un NTRP – joprojām attiecībā uz to iestādēm iesniegto informāciju par kodolenerģijai paredzēto cauruļu pārdošanu – uzskata, ka Vispārējā tiesa nepamatoti secināja, ka šī administratīvā procesa laikā iesniegtā informācija “varēja būt sajaukšanas avots par izmeklēšanu atbildīgajiem Komisijas pārstāvjiem”, jo šis Vispārējās tiesas lēmums ir pamatots ar nepieņemamiem un katrā ziņā arī kļūdainiem un nepamatotiem argumentiem, kurus iestādes pirmoreiz izvirzīja tiesvedībā Vispārējā tiesā. Šajos apstākļos pārsūdzētā sprieduma 53. punktā izklāstītie Vispārējās tiesas secinājumi, atbilstoši kuriem normālā vērtība tika noteikta saprātīgi un Komisija ir izpildījusi savu pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus nozīmīgos apstākļus šajā lietā, esot acīmredzami kļūdaini.
95 Attiecībā uz šiem pamatiem Padome un Komisija norāda, ka Niko Tube un NTRP nav pierādījušas nevienu no pieciem iebildumiem pret pārsūdzētajā spriedumā ietverto Vispārējās tiesas secinājumu, atbilstoši kuram normālā vērtība tika noteikta saprātīgi. Līdz ar to, pēc šo iestāžu domām, pretapelācijas sūdzības pamatošanai izvirzītais pirmais pamats ir jānoraida.
Tiesas vērtējums
96 Niko Tube un NTRP uzskata, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un esot pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību, ciktāl tā pārsūdzētā sprieduma 47.–55., 59. un 60. punktā atsaucas uz jauniem elementiem – jaunu Padomes un Komisijas pamatojumu atteikumam neiekļaut kodolenerģijai paredzētās caurules normālās vērtības aprēķinā, kā arī jauniem faktiem, kuri izklāstīti šīs jaunās argumentācijas atbalstīšanai, kas nav tikuši paziņoti Niko Tube un NTRP administratīvā procesa laikā.
97 Pārsūdzētā sprieduma 67. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka, nepastāvot nepieciešamībai lemt par apsvērumu, kas saistīti ar kodolenerģijai paredzēto cauruļu, uz kurām attiecas PKN KE4 un kurām ir piemērojams tehniskais standarts TU 14 3P 197 2001, izslēgšanu no normālās vērtības aprēķina, būtisko raksturu, ir jākonstatē, ka pretēji tam, ko apgalvo Niko Tube un NTRP, neviens jauns fakts vai pamatojums tām nav ticis paziņots ar vēstulēm, kuras tās faktiski saņēma 2006. gada 27. jūnijā, proti, apstrīdētās regulas pieņemšanas dienā.
98 Niko Tube un NTRP īpaši apgalvo, ka Padome un Komisija administratīvajā procesā nav ņēmušas vērā faktu, ka kodolenerģijai paredzētās caurules neatbilda attiecīgajai precei, proti, tādai, uz kuru attiecās apgalvojumi par dempinga darbībām. Niko Tube un NTRP apgalvo, ka tās neražoja šāda veida caurules. Turklāt nevienā administratīvā procesa brīdī Padome un Komisija nenorādīja uz to, ka Niko Tube un NTRP uzrādītais iepirkumu saraksts ļautu apstrīdēt šo argumentu. Pēc šo pēdējo domām, lai gan izmeklēšanas materiālos nav iekļauta neviena norāde par to, ka tās nebūtu sadarbojušās, lai identificētu piegādātāju, tomēr atsauce uz šo neatbilstošo rīcību, ko iestādes pārmet Niko Tube un NTRP, tika izdarīta iestāžu lēmuma pamatošanai. Iestāžu arguments, atbilstoši kuram tās nevarēja pārbaudīt apgalvojuma, ka Niko Tube un NTRP neražoja kodolenerģijai paredzētas caurules, patiesumu, argumentējot, ka šis fakts balstījās uz jaunu informāciju, tomēr nevarot tikt atbalstīts, jo patiesībā šis Niko Tube un NTRP apgalvojums, pēc šo pēdējo domām, balstījās uz to jau iepriekš sniegtām ziņām. Niko Tube un NTRP šajā ziņā norādīja, ka Vispārējā tiesa pati pārsūdzētā sprieduma 48. punktā secināja, ka anketa, kas bija jāaizpilda pārdošanas sabiedrībai SPIG, attiecās tikai uz pārdošanas darījumiem Savienībā un ka saraksts ar virsrakstu “DMsales” attiecībā uz pārdošanas darījumiem Ukrainā tika iesniegts pilnīgi brīvprātīgi.
99 Šajā ziņā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 45. un 46. punktā norādīja, ka tas, ka Niko Tube un NTRP pārdošanas sarakstā nebija minētas caurules, kas ražotas atbilstoši tehniskajam standartam TU 14 3P 197 2001, sniedza Komisijai norādi par to, ka tās nepārdeva minētās kodolenerģijai paredzētās caurules, pat ne ar to saistītajai pārdošanas sabiedrībai SPIG. Vispārējā tiesa tāpat arī pārsūdzētā sprieduma 46. punktā konstatēja, ka Niko Tube un NTRP ražošanas izmaksu saraksti ar visrakstiem “DMcop” un “ECcop” neminēja nevienu no atbilstoši tehniskajam standartam TU 14 3P 197 2001 ražotajām precēm. Vispārējā tiesa no minētā secināja, ka šie saraksti pierāda, ka Niko Tube un NTRP nav ražojusi nevienu no tajā minētajām precēm, piemērojot tehnisko standartu TU 14 3P 197 2001. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 47. un 48. punktā tomēr uzsvēra, ka pārdošanas vietējā tirgū sarakstā ar virsrakstu “DMsales”, kuru, atbildot uz Komisijas nosūtīto anketu, iesniedza SPIG, ir konstatēti seši darījumi saistībā ar kodolenerģijai paredzētām caurulēm, uz kurām attiecas PKN KE4 un kuras ražotas, piemērojot tehnisko standartu TU 14 3P 197 2001, un kuras piegādājusi tikai sabiedrība NTRP.
100 Pat ja no Vispārējā tiesā iesniegtajiem materiāliem izriet, ka šie seši darījumi patiešām attiecās tikai uz Ukrainas tirgu, Vispārējā tiesa, no vienas puses, pārsūdzētā sprieduma 50. punktā secināja, ka Komisijai tomēr bija pretrunīga informācija vai vismaz informācija, kuras patiesums varētu tikt apšaubīts, un, no otras puses, minētā sprieduma 51. punktā atzina, ka Niko Tube un NTRP nav mēģinājušas šīs šaubas kliedēt, iesniedzot pierādījumus par to, ka šie seši darījumi attiecās uz SPIG iegādes darījumiem no neatkarīga piegādātāja.
101 Šī pamata pirmās divas daļas, kas saistītas attiecīgi ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu un Vispārējās tiesas pieļauto tiesas pārbaudes robežu pārsniegšanu, abas balstās uz premisu, saskaņā ar kuru Vispārējai tiesai vajadzēja uzskatīt, ka pamatojums, ko Savienības iestādes izvirzījušas, lai noraidītu Niko Tube un NTRP lūgumu izslēgt kodolenerģijai paredzētās caurules, uz kurām attiecas PKN KE4, no normālās vērtības aprēķina, ir iesniegts novēloti, jo šis pamatojums pirmoreiz tika minēts šajā tiesvedībā un tas neizriet no administratīvā procesa.
102 Šajā ziņā pietiek norādīt, kā arī to izdarīja ģenerāladvokāts savu secinājumu 182. punktā, ka no pārsūdzētā sprieduma 47.–55., 59. un 60. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa, izvērtējot atcelšanas pamatus attiecībā uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nediskriminācijas principa pārkāpumu, ir ņēmusi vērā vienīgi tos faktus, kas izriet no administratīvā procesa laikā nosūtītajiem dokumentiem.
103 Īpaši pārbaudot, vai Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, noraidot Niko Tube un NTRP lūgumu izslēgt no normālās vērtības un dempinga starpības aprēķina kodolenerģijai paredzētās caurules, uz kurām attiecas PKN KE4, pamatojoties uz to, ka [Niko Tube un NTRP] tās neražoja, Vispārējā tiesa tostarp izvērtēja pamatojumu, balstoties uz kuru šis atteikums tika izdarīts, it īpaši ņemot vērā faktisko kontekstu, kurā šis pamatojums tika pieņemts. To darot, Vispārējā tiesa vienkārši ievietoja attiecīgajā kontekstā minētā lūguma noraidījumu, norādot, ka piegādātāju un SPIG iepirkumu sarakstā bija minēts tikai viens kodolenerģijai paredzēto cauruļu, uz kurām attiecas PKN KE4, piegādātājs, proti, NTRP, kam varēja būt ietekme uz apgalvojumu, saskaņā ar kuru Niko Tube un NTRP neražoja minētās caurules. Niko Tube un NTRP nevarēja noteikti nezināt šādu kontekstu, tostarp apstākli, kurš minēts pārsūdzētā sprieduma 50. punktā, atbilstoši kuram Komisijai bija pretrunīga informācija saistībā ar NTRP kā kodolenerģijai paredzēto cauruļu, uz kurām attiecas PKN KE4, ražotāju. Pārsūdzētā sprieduma 51. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka Niko Tube un NTRP esot Komisijai nosūtījušas dokumentus, kas radīja šo neizpratni, proti, dokumentus, kuros tikuši uzrādīti rēķini, kas – kā tika uzskatīts – bija saistīti ar sešiem darījumiem saistībā ar kodolenerģijai paredzētu cauruļu, uz kurām attiecas PKN KE4, kuri kļūdas pēc minēti SPIG pārdošanas sarakstā.
104 No iepriekš minētā izriet, ka Vispārējās tiesas sniegtās atbildes uz diviem pamatiem, kas izvērtēti attiecīgi pārsūdzētā sprieduma 47.–55., 59. un 60. punktā, nebalstās uz Savienības iestāžu novēloti iesniegto pamatojumu.
105 Pirmā pamata trešā daļa attiecas uz Vispārējās tiesas atbildes neesamību uz Niko Tube un NTRP izvirzīto pamatu, kas vērsts uz to, lai no mutvārdu procesa tiktu izslēgti Padomes iebilduma rakstā iekļautie paskaidrojumi un apgalvojumi, pamatojoties uz to, ka tie iesniegti novēloti, un Niko Tube un NTRP tiesību uz aizstāvību ievērošanas mērķiem. Ir jānorāda, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pienākums norādīt pamatojumu neliek Vispārējai tiesai sniegt izklāstu, kurā visi lietas dalībnieku izteiktie argumenti tiktu aplūkoti izsmeļoši un viens pēc otra, jo pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ tikuši veikti attiecīgie pasākumi (skat. 2008. gada 18. decembra spriedumu apvienotajās lietās C‑101/07 P un C‑110/07 P Coop de France Bétail et Viande/Komisija, Krājums, I‑10193. lpp., 75. punkts).
106 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka būtu jāuzskata, ka Vispārējā tiesa netieši noraidīja konkrēto argumentu, jo tā izvērtēja un noraidīja pilnībā atcelšanas pamatus saistībā ar attiecīgi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nediskriminācijas principa pārkāpumu, kuri pēc Niko Tube un NTRP apgalvojuma balstās uz pamatojumu, ko tās uzskata par novēloti iesniegtu.
107 Saistībā ar pamata ceturto daļu attiecībā uz Niko Tube un NTRP argumentu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, pārsūdzētā sprieduma 55. punktā noraidot pamatu, ko tās izvirzīja saistībā ar rūpības pienākumu, kurš gulstas uz iestādēm, kad tām ir jānosaka normālā vērtība, Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējās tiesas uzdevums bija izvērtēt to, vai Komisija ar nepieciešamo rūpību – proti, sapratīgā veidā – bija izvērtējusi pierādījumus, kuri bija tās rīcībā, un nevis to, vai Komisija izvērtēja šos pierādījumus saskaņotā veidā.
108 Šajā ziņā ir jānorāda, ka jautājums par to, vai Vispārējā tiesa varēja no minētajiem faktiem pamatoti secināt, ka iestādes nav pārkāpušas ne savu rūpības pienākumu, ne pienākumu norādīt pamatojumu, ir tiesību jautājums, kurš pakļauts Tiesas pārbaudei apelācijas tiesvedībā (iepriekš minētais spriedums lietā Moser Baer India/Padome, 34. punkts).
109 Vispirms šajā ziņā ir jāatzīst, ka Vispārējā tiesa nav norādījusi sarakstu ar desmit faktoriem, bet gan pārsūdzētā sprieduma 33.–37. punktā atgādināja piecas pamatu grupas, kuras lika iestādēm noraidīt lūgumu par kodolenerģijai paredzēto cauruļu, uz kurām attiecas PKN KE4, izslēgšanu no normālās vērtības un dempinga starpības aprēķina.
110 Ir taisnība, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 46. punktā norādīja, ka Niko Tube un NTRP ir iesniegušas pierādījumus tam, ka tās neražoja kodolenerģijai paredzētās caurules, uz kurām attiecas PKN KE4. Tomēr turpinājumā pārsūdzētā sprieduma 47. un 48. punktā Vispārējā tiesa norādīja, ka saskaņā ar SPIG iesniegto informāciju NTRP piegādāja kodolenerģijai paredzētās caurules, uz kurām attiecas PKN KE4 un kuras ražotas, piemērojot tehnisko standartu TU 14 3P 197 2001. Turklāt pretēji tam, ko apgalvo Niko Tube un NTRP, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 48. punktā nav atzinusi par “nepamatotu” argumentu, saskaņā ar kuru SPIG esot minējusi NTRP kā minēto cauruļu vienīgo piegādātāju. Tieši pretēji, Vispārējā tiesa ir nolēmusi, ka “SPIG nav pieļāvusi nevienu kļūdu [..], neminot citu piegādātāju kā NTRP”, ņemot vērā, ka konkrētās caurules acīmredzot tikušas no jauna pārdotas Ukrainas tirgū.
111 Turpinot – to, ka Vispārējā tiesa nav izteikusies konkrēti par dažiem faktoriem, kas minēti Niko Tube un NTRP pretapelācijas sūdzībā, nevar interpretēt kā konstatējumu, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot uzskatījusi šos faktorus par “nenozīmīgiem”. Tieši pretēji, Vispārējā tiesa, ņemot vērā leģitīmus procesuālās ekonomijas apsvērumus, varēja pilnīgi pamatoti nolemt, ka tai, izvērtējot pamatu saistībā ar acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas bija jāpierāda Niko Tube un NTRP, nav jāatbild uz visiem argumentiem, kurus iestādes izvirzījušas sava secinājuma pamatojumam, ja daži no izklāstītajiem iemesliem bija pietiekami, lai pamatotu minēto secinājumu.
112 Taču Niko Tube un NTRP pašas atzīst, ka Vispārējā tiesa nolēma, ka “pamatotas bažas” rada fakts, ka šīs sabiedrības nav iesniegušas pierādījumus, kas skaidri apliecinātu, ka attiecīgās caurules tika iegādātas no neatkarīgas trešās personas, nevis no NTRP, un fakts, ka pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija nav uzdevusi jautājumu par kodolenerģijai paredzētām caurulēm, uz kurām attiecas PKN KE4, jo Niko Tube un NTRP vēl nebija izteikušas savu lūgumu izslēgt minētās caurules. Būtībā Vispārējā tiesa, pamatojoties uz šiem diviem faktoriem, secināja, ka iestādes nav pieļāvušas kļūdu, noraidot Niko Tube un NTRP lūgumu izslēgt no normālās vērtības un dempinga starpības aprēķina kodolenerģijai paredzētās caurules, uz kurām attiecas PKN KE4. Arguments, ar kuru Niko Tube un NTRP apšauba šo pēdējo vērtējumu, mēģinot to apstrīdēt Tiesā, ir faktu vērtējums, kas nav Tiesas kompetencē apelācijas tiesvedības ietvaros.
113 No iepriekš minētā izriet, ka, lai gan Vispārējā tiesa savu secinājumu pēc būtības pamatošanai ir izmantojusi tikai divus no Savienības iestāžu minētajiem argumentiem, tas nenozīmē, ka šīs iestādes nav rūpīgi un objektīvi pārbaudījušas visus faktus, par kuriem tās tikušas informētas administratīvajā procesā.
114 Saistībā ar pirmā pamata piekto daļu, kas attiecas uz piedēvēto pierādījumu sagrozīšanu, tiktāl, ciktāl Niko Tube un NTRP apgalvo, ka pretēji tam, ko Vispārējā tiesa esot nolēmusi pārsūdzētā sprieduma 49. un 50. punktā, viņu atbildē uz Komisijas anketu nebija sniegti pretrunīgi dati, vispirms ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 50. punktā esot secinājusi, ka Komisijai bija pretrunīga informācija, izvērtējot ne tikai Niko Tube un NTRP, bet arī saistītās pārdošanas sabiedrības SPIG atbildes uz anketu. Proti, šis Vispārējās tiesas secinājums balstās tostarp uz pārsūdzētā sprieduma 47. un 48. punktā veikto konstatāciju, saskaņā ar kuru atbilstoši SPIG sniegtajai informācijai NTRP esot piegādājusi kodolenerģijai paredzētās caurules, uz kurām attiecas PKN KE4 un kuras ražotas, piemērojot tehnisko standartu TU 14 3P 197 2001. Tādējādi tā nav sagrozījusi Niko Tube un NTRP sniegtās atbildes uz Komisijas anketu.
115 Turpinājumā, ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka Vispārējā tiesa tāpat nav sagrozījusi pierādījumus lietā, pārsūdzētā sprieduma 52. punktā secinot, ka Komisija esot rīkojusies ar visu nepieciešamo rūpību.
116 Visbeidzot, saistībā ar Niko Tube un NTRP apgalvojumu, kas vērsts pret Vispārējās tiesas apsvērumu pārsūdzētā sprieduma 51. punktā, atbilstoši kuram SPIG iepirkumu rēķinu tulkojuma angļu valodā neesamība bija tikai iegansts, lai nolemtu, ka Niko Tube un NTRP nav mēģinājušas kliedēt Komisijas šaubas saistībā ar pretrunīgajām atbildēm, ir jānorāda, ka Niko Tube un NTRP nav iesniegušas vai pievienojušas konkrētos rēķinus savai pretapelācijas sūdzībai, lai pierādītu apgalvojumu, ka Vispārējā tiesa esot sagrozījusi šos dokumentus, bet gan tikai norādīja Tiesai uz Padomes iebildumu raksta pielikumu, kurš iesniegts Vispārējā tiesā un kurā ir šo dokumentu kopijas.
117 Ņemot vērā Tiesas pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru apgalvotajai faktu vai pierādījumu sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tādā veidā, lai nebūtu jāveic atkārtots faktu un pierādījumu vērtējums (2006. gada 6. aprīļa spriedums lietā C‑551/03 P General Motors/Komisija, Krājums, I‑3173. lpp., 54. punkts, un 2007. gada 7. jūnija spriedums lietā C‑362/05 P Wunenburger/Komisija, Krājums, I‑4333. lpp., 67. punkts), šie apstākļi ir pietiekami, lai noraidītu šo iebildumu.
Par pretapelācijas sūdzības otro pamatu
118 Pretapelācijas sūdzības otrais pamats ir sadalīts deviņās daļās. Vispārējā tiesa, pirmkārt, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā noraidīja prasības pieteikumā izvirzīto otro pamatu, jo tā neesot izvērtējusi, vai pamatregulas 3. panta 2. punkts ir ticis pārkāpts, otrkārt, tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izvērtējot šīs regulas 3. panta 2. punkta piemērošanu, treškārt, tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot minētās regulas 18. panta 3. punktu, ceturtkārt, tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā neesot izvērtējusi visus šīs pašas regulas 18. panta 3. punktā norādītos kritērijus, piektkārt, tā esot pārkāpusi tiesības tikt uzklausītam, sestkārt, tā esot pārkāpusi savu tiesas pārbaudes pilnvaru robežas, septītkārt, tā neesot pietiekami pamatojusi savu nolēmumu un esot pieļāvusi kļūdu vērtējumā, astotkārt, tā neesot izskatījusi Niko Tube un NTRP izvirzīto papildu pamatu un, devītkārt, tā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā pārbaudīja pamatregulas 19. panta 3. punkta piemērošanas nosacījumus.
119 Pretapelācijas sūdzības otrā pamata devītajā daļā Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot pamatu saistībā ar pamatregulas 19. panta 3. punkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
120 Ar pretapelācijas sūdzības otrā pamata pirmo daļu Niko Tube un NTRP norāda, ka Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi to pamatu, ar kuru apgalvots, ka iestādes ir pārkāpušas pamatregulas 3. panta 2. punktu. Pēc to domām, kaitējuma esamības noteikšana šīs tiesību normas izpratnē konkrētajā gadījumā tika veikta, pamatojoties uz nepilnīgiem pierādījumiem, ievērojot to, ka nesadarbojās noteikts skaits ražošanas un izplatīšanas sabiedrību, kas tādējādi netika iekļautas attiecīgās Savienības ražošanas nozares reprezentatīvajā grupā, pamatojoties uz kuru iestādes izvērtējušas mantisko kaitējumu. No tā izrietot, ka pamatregulas 3. panta 2. punkta pareiza piemērošana liktu Vispārējai tiesai konstatēt, ka, ievērojot drošu pierādījumu neesamību šīs tiesību normas izpratnē, konkrētajos apstākļos noteikt mantisko kaitējumu tiesiski nav iespējams. Šajā ziņā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2. punktu, veicot tikai iesniegto datu atbilstības šīs regulas 18. panta 3. punktam pārbaudi, lai noteiktu, vai šīs ziņas ir piemērotas kaitējuma novērtēšanai. Vispārējai tiesai vajadzēja nolemt, ka iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu novērtējumā, kaitējuma noteikšanā pamatojoties uz datiem, kuri nepārklāja nozīmīgu Savienības ražošanas nozares daļu, jo, ja Vispārējā tiesa būtu piemērojusi atbilstošo kritēriju, tā būtu konstatējusi, ka daļa attiecīgās Savienības ražošanas nozares uzņēmumu, kas nesadarbojās, sasniedz 12 % no kopējā pārdošanas apjoma minētajā nozarē.
121 Ar šī pamata otro daļu tika apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kad tā nolēma, ka ar sūdzības iesniedzējiem ražotājiem saistītai ražošanas sabiedrībai principā nav pienākuma sadarboties izmeklēšanā un ka attiecībās starp sūdzības iesniedzēju un tās tirdzniecības aģentu piemēroto cenu pārbaude ir pietiekama, lai noteiktu, vai konkrētā tirdzniecības aģenta darbībai ir nozīme mantiskā kaitējuma noteikšanā un tātad vai šim pēdējam ir jāiesniedz atsevišķa atbilde uz anketā uzdotajiem jautājumiem. Pēc Niko Tube un NTRP domām, Vispārējās tiesas veiktā analīze ļautu Savienības ražotājam vienkārši izvēlēties, kuras tās grupas sabiedrības neatbalstīs sūdzību un kurām nevajadzētu iesniegt datus. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izvērtējot pamatregulas 3. panta 2. punkta piemērošanu.
122 Minētā pamata trešajā daļā Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārbaudot Padomes un Komisijas veiktās pamatregulas 18. panta 3. punkta piemērošanas tiesiskumu. Pēc Niko Tube un NTRP domām, lai izvērtētu, vai trūkstošā informācija “nerada nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai” šīs tiesību normas izpratnē, ir jānoskaidro, pirmkārt, saistīto sabiedrību sadarbības trūkuma ietekme “atkarībā no atlasīto attiecīgo Kopienas ražotāju ražošanas un pārdošanas apjoma” un, otrkārt, “pilnīgas sadarbošanās neesamības vispārējā ietekme atkarībā no Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma”. Konkrētajā gadījumā Vispārējā tiesa nepareizi esot izvērtējusi tikai secinājumu, kas attiecas uz mantisko kaitējumu, atbilstību, pamatojoties vienīgi uz saistīto individuālo sabiedrību sadarbības trūkuma mērogu salīdzinājumā ar visu Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjomu.
123 Ar šī paša pamata ceturto daļu Niko Tube un NTRP būtībā uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot pienācīgi izvērtējusi, vai bija jāpiemēro pamatregulas 18. panta 3. punkts, jo tā neesot izvērtējusi attiecībā uz katru sabiedrību ikvienu no šajā pantā minētajiem četriem kritērijiem. Turklāt, kamēr Vispārējā tiesa pārbaudīja, vai visi šie četri kritēriji konkrētajā gadījumā tika izpildīti, tā savu uzmanību vērsa tikai uz diviem kritērijiem, kas ļāva noteikt kaitējumu, proti, datiem par pārdošanas darījumiem un zināmā mērā ražošanas datiem. Tomēr tiesību normas saistībā ar kaitējumu paredzot 15 zaudējuma rādītājus, kuri visi jāņem vērā kaitējuma novērtēšanā. Šajos apstākļos Vispārējās tiesas secinājumi par atlasīto ražotāju sadarbību un tātad par kaitējuma noteikšanu apstrīdētajā regulā, kādi tie ir izteikti pārsūdzētā sprieduma 97.–108. un 112. punktā, esot kļūdaini.
124 Pretapelācijas sūdzības otrā pamata piektajā daļā norādīts, ka Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību, ciktāl tā, pirmkārt, pamatoja savu spriedumu ar faktiem un paskaidrojumiem, kuri tām netika paziņoti administratīvā procesa laikā un par kuriem tām nav bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus, un, otrkārt, atzina par pierādītiem noteiktus faktus, kurus nevarēja izsecināt no lietas materiāliem, kas bija iesniegti tās izvērtēšanai.
125 Atbilstoši šī pamata sestajai daļai Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savu tiesas pārbaudes pilnvaru robežas. Konkrētajā gadījumā Vispārējā tiesa esot nepamatoti iestādēm atļāvusi iesniegt paziņojumus par faktiem un sniegt papildu un agrāk neminētus paskaidrojumus un pēc tam no jauna īstenoja savas pārbaudes pilnvaras pār no jauna izveidotiem lietas materiāliem.
126 Ar pretapelācijas sūdzības otrā pamata septīto daļu Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot juridiski pietiekami pamatojusi savu nolēmumu, jo tā nav atbilstoši norādījusi iemeslu, kādēļ tā balstījās uz noteiktiem skaitļiem drīzāk nekā citiem, tostarp tiem, kurus norādīja Niko Tube un NTRP.
127 Ar šī pamata astoto daļu apgalvots, ka Vispārējā tiesa neesot atbildējusi uz Niko Tube un NTRP pamatu, saskaņā ar kuru Padomes paskaidrojumi un apgalvojumi, kuri bija iekļauti iebildumu rakstā saistībā ar otro prasības pamatu, nebija atbalstīti ar izmeklēšanas materiāliem tādējādi, ka šī iestāde esot pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību.
128 Atbilstoši minētā pamata devītajai daļai Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārbaudot pamatregulas 19. panta 3. punkta piemērošanas tiesiskumu. Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 101., 107. un 108. punktā esot kļūdaini secinājusi, ka, lai gan sabiedrības Productos Tubulares, Tenaris West Afrika un VMOG (Apvienotā Karaliste) atbildes uz Padomes anketā uzdotajiem jautājumiem nesniedza, tā neesot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Turklāt Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi, vai sabiedrību VMOG (Vācija), Acecsa un Almesa, kā arī atsevišķu Dalmine grupas sabiedrību sniegtās konfidenciālās informācijas nekonfidenciālie kopsavilkumi administratīvā procesa laikā sniedza Niko Tube un NTRP “pietiekamu informāciju par [konkrēto datu] būtisko saturu”. Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā neesot ņēmusi vērā ne skaidro un nepārprotamo pamatregulas 19. panta 3. punkta formulējumu, ne arī izvērtējusi, vai datus par individuālo ražotāju, kuri nesadarbojās, ražošanas un pārdošanas apjomiem, ko Padome un Komisija bija prettiesiski izslēgušas no nekonfidenciālajiem lietas materiāliem, nevarēja pārbaudīt no citiem piemērotiem avotiem. Ja Vispārējā tiesa būtu izvēlējusies šādu pieeju, tā būtu konstatējusi, ka Niko Tube un NTRP nebija informēti par nevienu piemērotu avotu un ka līdz ar to ir nepiemēroti balstīties uz nepamatoti vērā ņemtiem nekonfidenciāliem datiem, jo no tā izrietēja tiešs un nepamatots šo sabiedrību tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Turklāt to, vai piemērotas informācijas izpaušanas gadījumā administratīvā procesa iznākums būtu citāds, vajadzēja izvērtēt no puses, kuras tiesības uz aizstāvību tika pārkāptas, viedokļa, ņemot vērā, ka šī puse varēja iesniegt apsvērumus par faktisko situāciju vai attiecībā uz iesaistītās informācijas piemērotību, ja tā būtu pienācīgi paziņota.
129 Pēc Padomes domām, ar pretapelācijas sūdzības otrā pamata pirmo daļu Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi to apgalvojumu, kurš bija balstīts uz pamatregulas 3. panta 2. punkta pārkāpumu. Padome uzskata, ka pēc tam, kad Vispārējā tiesa secināja, ka iestādes ir rīkojušās saskaņā ar minētās regulas 18. panta 3. punktu, tā turpināja savu analīzi, izvērtējot, vai kopumā kaitējuma starpības aprēķinu ietekmēja trūkstošās atbildes uz anketā uzdotajiem iestāžu jautājumiem dažādām šī Savienības rūpniecības sektora sabiedrībām, un secināja, ka atbilde ir noliedzoša. Līdz ar to Niko Tube un NTRP nevarot apgalvot, ka Vispārējā tiesa ir ierobežojusi savu pārbaudi, pārbaudot tikai, vai iestādes ievērojušas pamatregulas 18. panta 3. punktu, un ka tā neesot ņēmusi vērā trūkstošo atbilžu uz anketā uzdotajiem jautājumiem ietekmi kaitējuma noteikšanā.
130 Padome tostarp apgalvo, ka iestādes ir izjautājušas visus Savienības ražotājus. Tomēr, lai gan dažas saistītās sabiedrības nav sniegušas savas atbildes uz anketā uzdotajiem jautājumiem, tam nevarot būt ietekme ne attiecībā uz datiem saistībā ar katru Savienības ražotāju, ne attiecībā uz datiem saistībā ar Savienības ražošanas nozari kopumā.
131 Pēc Padomes domām, Niko Tube un NTRP arguments, ka mantiskā kaitējuma noteikšana nebija pamatota ne ar vienu tiešo pierādījumu un ka Vispārējās tiesas izdarītais secinājums par faktiem bija kļūdains, trūkstot informācijai par pārdošanas darījumiem, kuri veidoja 10 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma, ir nepieņemams. Padome uzskata, ka Niko Tube un NTRP neesot pierādījušas, ka Vispārējā tiesa ir acīmredzami sagrozījusi tās rīcībā esošos pierādījumus, jo šīs lietas dalībnieces precīzi nenorāda ne piedēvētos sagrozītos pierādījumus, ne kļūdu vērtējumā, kuras dēļ tie sagrozīti.
132 Padome precizē, ka saistībā ar Niko Tube un NTRP otrā pamata otro daļu Vispārējā tiesa ir nolēmusi, ka, ja kāda sabiedrība neatbalstīja sūdzību, “ar to saistītos datus principā nedrīkstētu ņemt vērā analīzē saistībā ar Savienības ražošanas nozares situāciju, ja vien šī neņemšana vērā nesagrozītu analīzi”. Tādējādi, pēc Padomes domām, Niko Tube un NTRP kļūdaini apgalvo, ka Vispārējās tiesas veiktā analīze ļāva Savienības ražotājam vienkārši izvēlēties, kuras tās grupas sabiedrības “neatbalstīs tās sūdzību un kurām nevajadzēs iesniegt datus”.
133 Uz otrā pamata trešo daļu Padome atbild, ka ar šo pantu tiek piešķirta Savienības iestādēm plaša rīcības brīvība un ka tajā nav noteikts tām pienākums katrā gadījumā izteikt sadarbības trūkuma “iedarbību” un “darbības jomu” “atkarībā no” attiecīgā atlasītā ražotāja vai visas Savienības ražošanas nozares pārdošanas un ražošanas apjomiem.
134 Saistībā ar otrā pamata ceturto daļu Padome atgādina, ka pamatregulas 18. panta 3. punkts nevar tikt lasīts atrauti, bet gan kopsakarā ar minētā panta 1. punktu, kurā ir paredzēti nosacījumi, pastāvot kuriem iestādes var neņemt vērā konkrētu informāciju. Ņemot vērā Vispārējās tiesas secinājumu, ka trūkstošā informācija attiecās maksimāli uz 10 % no Savienības ražošanas nozares kopējā pārdošanas apjoma un ka antidempinga maksājuma likme bija balstīta uz dempinga starpību, kura bija daudz mazāka nekā kaitējuma starpība, Padome uzskata, ka Vispārējā tiesa pamatoti ir nolēmusi, ka šī iestāde nav pieļāvusi nevienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka trūkstošā informācija nav izkropļojusi kaitējuma noteikšanu un ka tā nav pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5.–7. punktu.
135 Atbildot uz otrā pamata piekto daļu, Padome norāda, ka šie apgalvojumi balstās uz nepareizu Niko Tube un NTRP izpratni par administratīvās izmeklēšanas un tiesas pārbaudes savstarpējo sakaru. Turklāt visi pretapelācijas sūdzības 158. punktā uzskaitītie fakti un paskaidrojumi esot balstīti uz pierādījumiem, kuri iegūti administratīvās izmeklēšanas laikā. Visbeidzot, apgalvojumu par iespējamo informācijas trūkumu izmeklēšanas laikā Vispārējā tiesa jau esot izskatījusi un noraidījusi, un Niko Tube, kā arī NTRP neesot saskatījuši nekādu kļūdu tiesību piemērošanā šajos secinājumos. Patiesībā šīs pēdējās apstrīdēja Vispārējās tiesas secinājumus par faktiem, kas nozīmē, ka tām bija jāpierāda, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi pierādījumus, kuri ir tās rīcībā, un līdz ar to precīzi jānorāda piedēvētie sagrozītie pierādījumi. Pretapelācijas sūdzības 189. punktā iekļauto apgalvojumu pamatojumam neesot norādīts neviens arguments, un līdz ar to tie esot nepieņemami.
136 Pēc Padomes domām, pamata sestā daļa, atbilstoši kurai Vispārējā tiesa esot pārkāpusi savas pilnvaras, pārsniedzot tās tiesas pārbaudes robežas, sakrīt ar pretapelācijas sūdzības pirmā pamata otro daļu un arī ir nepieņemama.
137 Padome uzskata par nepieņemamu Niko Tube un NTRP otrā pamata septīto daļu, kurā tās uzskata, ka Vispārējā tiesa ir nepietiekami pamatojusi savu spriedumu un ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā, jo, no vienas puses, šajā septītajā daļā ietvertā argumentācija neatbilst apelācijas sūdzībai nepieciešamajai precizitātes pakāpei un, no otras puses, tā kā Niko Tube un NTRP apstrīd Vispārējās tiesas sniegtos faktu vērtējumus, tām ir jāpierāda, ka šī pēdējā ir sagrozījusi pierādījumus, kuri bija tās rīcībā, un tātad jāprecizē, kuri no tiem tikuši sagrozīti. Turklāt Vispārējai tiesai nav jāatbild uz katru no tiesvedībā lietas dalībnieču izvirzītajiem argumentiem, it īpaši tad, ja arguments tiek netieši noraidīts ar tās secinājumiem.
138 Uz iebildumu, kuru Niko Tube un NTRP izvirzīja otrā pamata astotajā daļā, atbilstoši kuram Vispārējā tiesa nav lēmusi par to izvirzīto papildu pamatu, Padome iebilst, ka, pat ja šis pamats netika izvirzīts, Vispārējā tiesa tomēr izvērtēja, vai Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību šajā ziņā tikušas pārkāptas, un pamatoti secināja, ka atbilde ir noliedzoša.
139 Visbeidzot Padome uzskata, ka Niko Tube un NTRP iztirzātie argumenti to pamata devītajā daļā, atbilstoši kuriem Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā savas tiesas pārbaudes īstenošanā par pamatregulas 19. panta 3. punkta piemērošanas tiesiskumu, ir daļēji nepieņemami un katrā ziņā nepamatoti. Padome norāda, ka pārsūdzētā sprieduma 101., 107. un 108. punktā minētie secinājumi nav kļūdaini un, precīzāk, nav balstīti uz novēloti iesniegtu pamatojumu un pierādījumiem. Arguments, atbilstoši kuram Vispārējā tiesa nav izvērtējusi, vai vairāku sabiedrību atbilžu uz anketu nekonfidenciālie kopsavilkumi bija pietiekami, ir jauns pamats un līdz ar to ir nepieņemams.
140 Pēc Padomes domām, apgalvojums, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa esot pārkāpusi pamatregulas 19. panta 3. punktu, ir nepieņemams, jo Niko Tube un NTRP skaidri nenoteica, kurus spriedumā minētos faktus tas apstrīd. Katrā ziņā minēto lietas dalībnieku sniegtā šīs regulas 19. panta 3. punkta darbības jomas interpretācija esot juridiski kļūdaina. Vārdi “var tikt noraidīti” skaidri nozīmējot, ka iestādēm nav jānoraida informācija, par kuru nav nosūtīta konfidenciāla informācija, vai informācija, par kuru iesniegtais lūgums par konfidencialitātes ievērošanu netika uzskatīts par pamatotu. Tieši pretēji, tām šajā ziņā esot plaša rīcības brīvība. Viena puse varētu lūgt antidempinga pasākuma atcelšanu, pamatojoties uz to, ka Komisija ir ņēmusi vērā konfidenciālu informāciju, tikai tad, ja tā var pierādīt, ka tās ņemšana vērā ir izraisījusi tās tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.
141 Pēdējais arguments, saskaņā ar kuru šīs daļas ietvaros Vispārējā tiesa esot nepareizi piemērojusi kritēriju, atbilstoši kuram tai vajadzēja nolemt, vai informācijas izpaušana būtu varējusi izraisīt citādu iznākumu, pēc Padomes domām, ir nepamatots. Padome uzskata, ka procedūras pārkāpums var izraisīt pasākuma atcelšanu tikai, ja pastāv iespēja, ka, nepastāvot šim pārkāpumam, administratīvajam procesam varēja būt cits iznākums, un tātad šis pārkāpums patiešām aizskāra sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību. Šajā ziņā tātad nepietiek ar to, kā konkrētajā lietā Niko Tube un NTRP abstrakti un vispārīgi norāda, ka, ja tās būtu saņēmušas šos kopsavilkumus administratīvās izmeklēšanas laikā, tās būtu varējušas iesniegt jaunus argumentus.
142 Komisija atbalsta Padomes nostāju. It īpaši saistībā ar Niko Tube un NTRP izvirzītā otrā pamata pirmo daļu par piedēvēto atteikumu izvērtēt pamatregulas 3. panta 2. punkta pārkāpumu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav tikai pārbaudījusi apstrīdētās regulas atbilstību pamatregulas 18. panta 3. punktam. Pēc Komisijas domām, Vispārējā tiesa ņēma vērā saistīto sabiedrību atbilžu uz anketu neesamības ietekmi uz kaitējuma noteikšanu. Turklāt, lai gan Niko Tube un NTRP apgalvo, ka apstākļa, ka noteiktas saistītās sabiedrības nav sniegušas atbildes uz anketu, dēļ no kaitējuma izvērtēšanas izslēgta šīs Savienības ražošanas nozares “nozīmīga daļa”, Komisija uzskata, ka šis apstāklis nav ietekmējis ne datus, kas attiecas uz atsevišķiem ražotājiem, ne arī datus par Savienības ražošanas nozari kopumā. Turklāt arguments, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa neesot piemērojusi pareizo kritēriju, jo tā neņēma vērā atbilstošu datu neesamību, kas veido 12 % no Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma, pēc Komisijas domām, ir nepieņemams. Niko Tube un NTRP nepierādīja, ka Vispārējā tiesa acīmredzami ir sagrozījusi iesniegtos pierādījumus, un turklāt nenorādīja kļūdu vērtējumā, kuras dēļ notikusi šī piedēvētā sagrozīšana. Turklāt “Kopienas ražošanas nozares” nošķiršana no “sūdzību iesniegušiem Kopienas ražotājiem” esot nepamatota, jo jēdziens “Kopienas ražošanas nozare” attiecās uz Kopienas ražošanas nozari, kāda tā ir definēta apstrīdētās regulas 140. punktā, proti, uz sūdzību iesniegušajiem Kopienas ražotājiem.
143 Komisija atgādina, ka ar otrā pamata trešo daļu Niko Tube un NTRP uzskata, ka, lai izvērtētu, vai trūkstošā informācija nerada “nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai” pamatregulas 18. panta 3. punkta izpratnē, ir jāizvērtē divi aspekti, proti, pirmkārt, saistīto sabiedrību atteikuma sadarboties ietekme “atkarībā no atlasītā saistītā Kopienas ražotāja ražošanas un pārdošanas apjoma” un, otrkārt, “sadarbošanās neesamības vispārējā ietekme atkarībā no kopējā Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma”. Pēc Komisijas domām, ar šīs regulas 18. panta 3. punktu tiek piešķirta plaša rīcības brīvība iestādēm izvērtēt jautājumu, vai nepilnīgā informācija ļauj tām nonākt pie saprātīgi pareiza secinājuma. Niko Tube un NTRP nepaskaidrojot, kādēļ konkrētajā gadījumā Vispārējai tiesai vajadzēja izvērtēt trūkstošo informāciju atkarībā no šīs Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma. Viņu vienīgais arguments attiecībā uz iemeslu, kādēļ vajadzētu salīdzināt trūkstošo informāciju ar saistītā ražotāja pārdošanas un ražošanas apjomu, esot tas, ka Vispārējā tiesa veica šādu salīdzinājumu tikai sabiedrībai Acecsa. Pēc Komisijas domām, tas tomēr nenozīmē, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, neveicot šo pašu izvērtējumu attiecībā uz pārējām sabiedrībām.
144 Komisija uzskata, ka otrā pamata ceturtā daļa, kas attiecas uz piedēvēto atteikumu izvērtēt visus pamatregulas 18. panta 3. punktā minētos kritērijus, ir nepamatota. Niko Tube un NTRP neesot iesniegušas pierādījumus par to, ka šīs regulas 18. panta 3. punktā gadījumā, ja sabiedrība nav rīkojusies pēc savām labākajām iespējām, nav noteikts pienākums iestādēm noraidīt nepilnīgu informāciju. Attiecībā uz trūkstošās informācijas ietekmi uz kaitējuma noteikšanu Niko Tube un NTRP neesot pierādījušas, ka trūkstošajai informācijai būtu bijusi ietekme uz citiem faktoriem, kuriem ir nozīme saistībā ar kaitējumu, tādējādi, ka šīs iestādes būtu nepienācīgi noteikušas kaitējumu. Komisija it īpaši atgādina, ka dati saistībā ar sabiedrību VMOG (Vācija) bija iekļauti V & M (Vācija) atbildē uz anketu.
Tiesas vērtējums
145 Pretapelācijas sūdzības otrais pamats attiecas uz pārsūdzētā sprieduma pamatojumu saistībā ar sekām, kuras rodas no apstākļa, ka ar Savienības ražošanas nozari saistītās sabiedrības nav sniegušas atbildes uz Komisijas nosūtīto anketu. Tas ir iedalīts deviņās daļās. Astoņas no tām ir vērstas pret pārsūdzētā sprieduma 88.–112. punktu, proti, pret šī sprieduma pamatojuma daļu ar virsrakstu “par pamatregulas 3. panta 2., 3., 5., 6. un 7. punkta pārkāpumu”. Devītais pamats ir vērsts pret pārsūdzētā sprieduma 130.–135. punktā izklāstīto Vispārējās tiesas vērtējumu attiecībā uz pamatregulas 19. panta 3. punkta pārkāpumu.
146 Pretapelācijas sūdzības otrā pamata astoņas daļas par kļūdām tiesību piemērošanā, kas esot pieļautas, izvērtējot Niko Tube un NTRP pamatu par pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5.–7. punkta pārkāpumu, kurš attiecas uz mantiskā kaitējuma esamības noteikšanu, ir jāizvērtē kopā.
147 Ir jāatgādina, ka konkrētajā gadījumā Niko Tube un NTRP piemērotās antidempinga nodevas likme tika noteikta, pamatojoties uz to [Niko Tube un NTRP] dempinga starpību, proti, 25,7 % apmērā, nevis uz kaitējuma starpību 57 % apmērā, ņemot vērā, ka pamatregulas 9. panta 4. punktā ir noteikts mazākā maksājuma princips un ka minētā kaitējuma starpība bija lielāka par dempinga starpību. Pārsūdzētā sprieduma 111. punktā Vispārējā tiesa noteica, ka, pat ja kaitējuma starpība bija pamatota ar Savienības ražotāju praktizētajām tālāknodošanas cenām, ņemot vērā sabiedrību VMOG (Apvienotā Karaliste) un Productos Tubulares, kā arī ar Dalmine grupu saistītās sabiedrības, šo sabiedrību pārdošanas apjomi veidoja lielākais 10 % no kopējā šīs Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma. Tādējādi, pēc Vispārējās tiesas domām, šo saistīto sabiedrību praktizētām pārdošanas cenām būtu bijis jābūt pilnīgi nesamērīgām, salīdzinot ar citām pārdošanas cenām, kuras ir ņemtas vērā kaitējuma starpības aprēķinā, lai šī pēdējā minētā būtu zemāka par dempinga starpību. Līdz ar to pārsūdzētā sprieduma 112. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka Padome nav pieļāvusi nevienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka tas, ka ar Savienības ražotājiem saistītās sabiedrības nav iesniegušas atbildi uz anketu, nav sagrozījis ne kaitējuma noteikšanu, ne kaitējuma starpības aprēķinu un ka šī iestāde nav pārkāpusi pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5.–7. punktu.
148 Ar šī pamata pirmo daļu Niko Tube un NTRP būtībā uzskata, ka Vispārējā tiesa neesot pareizi izvērtējusi pirmajā instancē izvirzīto pamatu par pamatregulas 3. panta 2. punkta pārkāpumu, jo tā pakārtoja minēto pārkāpumu šīs regulas 18. panta 3. punkta ievērošanai. Turklāt minētās regulas 3. panta 2. punktā tiek pieprasīts, lai kaitējuma esamības noteikšana būtu pamatota ar tiešiem pierādījumiem. Pēc Niko Tube un NTRP domām, ja Vispārējā tiesa būtu piemērojusi atbilstošo kritēriju un būtu izvērtējusi trūkstošās informācijas apjomu konkrētajā gadījumā Savienības ražošanas nozares sadarbības trūkuma dēļ, tā būtu konstatējusi, ka mantiskā kaitējuma noteikšana nebija pamatota ar tiešiem pierādījumiem. Pēc šo pašu lietas dalībnieču domām, citas norādes ļauj noteikt, ka sadarbības trūkuma vispārējais īpatsvars ir tuvāks 20 %.
149 No pārsūdzētā sprieduma 89. punkta izriet, ka Vispārējā tiesa, atbildot uz Niko Tube un NTRP pirmajā instancē šajā ziņā izvirzītajiem argumentiem, izvērtēja jautājumu, vai tas, ka atlasītās ar Kopienas ražotājiem saistītās sabiedrības nav iesniegušas atbildi uz anketu, nozīmēja šo ražotāju nevēlēšanos sadarboties, kas, pārkāpjot pamatregulas 3. panta 2., 3. un 5.–7. punktu, ir sagrozījis kaitējuma analīzi.
150 Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 90. punktā pareizi norādīja, ka no pamatregulas 18. panta 3. punkta izriet, ka informāciju, kas ir iesniegta citādā veidā vai citā dokumentā, kas nav atbilde uz Komisijas anketu, nedrīkst neņemt vērā, ja ir izpildīti šajā pantā uzskaitītie nosacījumi. Pārsūdzētā sprieduma 91. punktā Vispārējā tiesa tātad nolēma, ka, ja viens lietas dalībnieks nav iesniedzis atbildi uz anketu, bet ir iesniedzis citā dokumentā ietvertu informāciju, tam nevar pārmest nekādu nevēlēšanos sadarboties, ja, pirmkārt, iespējamās nepilnības nerada pārmērīgas grūtības saprātīgi pareizu secinājumu pieņemšanai, otrkārt, informācija ir iesniegta laikus, treškārt, tā ir pārbaudāma un, ceturtkārt, attiecīgā puse lietas labā ir darījusi, ko spējusi.
151 Ņemot vērā šos konstatējumus, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 92. punktā pamatoti nolēma, ka atlasīto Savienības ražotāju nevar uzskatīt par tādu, kurš nesadarbojas, ja ar informācijas sniegšanu saistītās nepilnības, kuras radušās tādēļ, ka ar to saistītā sabiedrība nav iesniegusi atbildi uz Komisijas anketu, būtiski neietekmē izmeklēšanas norisi.
152 No minētā izriet, ka Vispārējā tiesa nav pieļāvusi pamatregulas 3. panta 2. punkta pārkāpumu, ko tai pārmet Niko Tube un NTRP šā apelācijas sūdzības pamata pirmajā daļā, tostarp tiktāl, ciktāl tā, piemērojot pamatregulas 18. panta 3. punktu, ir nolēmusi, ka informācija saistībā ar šo ražotāju nevarētu automātiski tikt izslēgta no tās ņemšanas vērā Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma aprēķinā. Līdz ar to šī pamata pirmā daļa ir jānoraida.
153 Pirms citu šī pamata daļu izskatīšanas ir jānorāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 111. punktā attiecībā uz kaitējuma starpību nolēma, ka “saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, ar kuru ir paredzēts mazākais muitas maksājums [mazāka maksājuma princips], zaudējumu [kaitējuma] starpība tiek izmantota, lai noteiktu antidempinga maksājuma likmi, tikai tad, ja dempinga starpība ir lielāka nekā šī starpība. Šajā gadījumā [Niko Tube un NTRP] noteiktā antidempinga maksājuma likme ir pamatota ar [to] dempinga starpību, proti, 25,7 % apmērā, nevis zaudējumu [kaitējuma] starpību 57 % apmērā”.
154 Vispārējā tiesa piebilda, ka “pieņemot, ka zaudējumu starpība ir pamatota ar Kopienas ražotāju praktizētajām tālāknodošanas cenām, ņemot vērā VMOG Royaume‑Uni [(Apvienotā Karaliste)], Productos Tubulares un ar Dalmine saistītās sabiedrības, šo sabiedrību pārdošanas [apjomi] ir lielāki par [nepārsniedz] 10 % no kopējā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma. Tātad, kā to norāda Padome, būtu bijis vajadzīgs, ka šo saistīto sabiedrību praktizētās pārdošanas cenas būtu pilnīgi nesamērīgas, salīdzinot ar citām pārdošanas cenām, kuras ir ņemtas vērā zaudējumu [kaitējuma] starpības aprēķinā, lai šī pēdējā minētā būtu zemāka par to kā dempinga starpība”.
155 Šie Vispārējās tiesas secinājumi ir pamatoti, un turklāt, kā to norāda ģenerāladvokāts savu secinājumu 256. punktā, Niko Tube un NTRP nemin nevienu kļūdu tiesību piemērošanā pārsūdzētā sprieduma 111. punktā izklāstītajā Vispārējās tiesas argumentācijā.
156 Kā arī ģenerāladvokāts to norādīja savu secinājumu 254. punktā, tikai tad, ja Vispārējā tiesa minētā sprieduma 111. punktā izklāstītajā analīzē būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, citi iebildumi pret Vispārējās tiesas vērtējumu par kaitējuma noteikšanu būtu iedarbīgi. Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 102. punktā arī nolēma, ka Acecsa iepircis konkrētās preces ne vairāk kā 1 % apmērā no kopējā Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma, un tā 98. un 103. punktā – attiecīgi, ka VMOG [Vācija] pārdošanas un ražošanas apjoms un Almesa pārdošanas darījumu apjoms jau ticis ņemts vērā attiecīgi V & M [Vācija] un Tubos Reunidos SA iesniegtajās ziņās.
157 Tādējādi šī pamata otrā līdz sestā daļa attiecas uz to, ka Vispārējā tiesa ir noraidījusi Niko Tube un NTRP pirmajā instancē izvirzītos pamatus, kuri attiecās tikai uz datu par saistītajām sabiedrībām, kuras Vispārējā tiesa skaidri minējusi pārsūdzētā sprieduma 111. punktā, vai par vienu no trim šā sprieduma iepriekšējā punktā minētajām sabiedrībām apstrādi. Tās ir tieši šīs sabiedrības, katra saistīta ar kādu citu Eiropas ražotāju, kuras ir minētas pārsūdzētā sprieduma 93. un 94. punktā kā tādas, kuras vismaz laikus nav sniegušas atbildi uz Komisijas anketu.
158 Ir tādējādi jākonstatē, ka, pat ja šī pamata otrās līdz sestās daļas ietvaros Niko Tube un NTRP izvirzītie argumenti būtu jāatzīst par pamatotiem, šis lēmums nozīmētu pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas prettiesiskumu un tādējādi varētu izraisīt minētā sprieduma atcelšanu tikai tiktāl, ciktāl ar to tiktu apšaubīts minētā sprieduma 98., 102., 103. un 111. punktā Vispārējās tiesas izvirzītais pamatojums par to, ka attiecīgo saistīto sabiedrību īstenotie darījumi ar attiecīgo preci ir mazsvarīgi vai iestrādāti datos, kurus Komisijai iesniegušas konkrēto saistīto sabiedrību mātessabiedrības, un attiecībā uz šiem darījumiem nav apstrīdams un nav arī apstrīdēts, ka tiem nav bijusi noteicoša ietekme antidempinga maksājuma likmes aprēķinā. No tā izriet, ka pretapelācijas sūdzības otrais pamats, pat ja pieņemtu, ka tas ir pamatots kādā no tā otrās līdz sestajai daļai, katrā ziņā nevarēja izraisīt pārsūdzētā sprieduma atcelšanu, un līdz ar to šis pamats nav iedarbīgs. Līdz ar to ir jānoraida pamata otrā līdz sestā daļa.
159 Ar šī pamata septīto daļu Niko Tube un NTRP Vispārējai tiesai pārmet pamatojuma nenorādīšanu un kļūdu novērtējumā, ciktāl tā sava sprieduma atbalstam esot izmantojusi noteiktus pierādījumus un nav izmantojusi dažus citus, nepaskaidrojot savu izvēli. Vispārējā tiesa arī esot sagrozījusi Niko Tube un NTRP savas nostājas atbalstam iesniegtos pierādījumus.
160 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka Tiesas kompetencē, lemjot par apelācijas sūdzību, nav aizstāt Vispārējās tiesas vērtējumu ar savu vērtējumu par pierādījumiem. Šajā ziņā Tiesai nav jākritizē Vispārējās tiesas izdarītā izvēle šīs izvērtēšanas ietvaros, tostarp tad, kad tā nolemj balstīties uz noteiktiem pierādījumiem, kuri nodoti tās izvērtēšanai, un noraidīt citus; Tiesa vienīgi var konstatēt, ka Vispārējā tiesa ir sagrozījusi minētos pierādījumus, pārkāpjot to satura nozīmi. Tā tas nav, jo Niko Tube un NTRP šī pamata konkrētās daļas ietvaros pārmet Vispārējai tiesai vienīgi patvaļīgu izvēli starp pierādījumiem, kuri nodēvēti par pretrunīgiem, bet neapgalvo, ka konkrētie secinājumi ir pretrunā pierādījumiem, ar kuriem Vispārējā tiesa pamato savu nolēmumu.
161 Attiecībā uz apgalvojumu par pamatojuma nenorādīšanu, Tiesas kompetencē nav pieprasīt, lai Vispārējā tiesa paskaidrotu katru savu izvēli, kad tā sava nolēmuma atbalstam izmanto noteiktus pierādījumus un neizmanto citus. Nolemjot pretēji, Tiesa vēlreiz aizstātu Vispārējās tiesas vērtējumu ar savu vērtējumu par šiem pierādījumiem, un tas nav Tiesas kompetencē. No iepriekš minētā izriet, ka pretapelācijas sūdzības otrā pamata septītā daļa ir jānoraida.
162 Šī pamata astotajā daļā Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav izskatījusi papildu pamatu, kuru tās izvirzījušas minētajā tiesā un kurš saistīts ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Tomēr no Niko Tube un NTRP replikas pirmajā instancē 55. un 56. punkta izriet, ka Vispārējā tiesā izvirzītais arguments attiecās uz pamatregulas 19. panta 3. punkta piemērošanu un nevis uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.
163 Ar šī pamata devīto daļu Niko Tube un NTRP izvirza citus iebildumus, kuri tieši attiecas uz piedēvēto šīs regulas 19. panta 3. punkta pārkāpumu, proti, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa esot balstījusies uz secinājumiem, kuri ir nepareizi, jo tie ir balstīti uz novēloti sniegtu pamatojumu un pierādījumiem, otrkārt, ka tā neesot izvērtējusi, vai vairāku sabiedrību nekonfidenciālie atbilžu uz anketu kopsavilkumi ir pietiekami, un, treškārt, ka tā esot nepareizi interpretējusi minēto 19. panta 3. punktu, jo, no vienas puses, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā nekonfidenciālās informācijas tīšu neizpaušanu, un, no otras puses, Niko Tube un NTRP varēja panākt labāku iznākumu administratīvajā procesā, ja tās būtu saņēmušas konkrēto konfidenciālo informāciju.
164 Atbilstoši pamatregulas 19. panta 1. punktam ar informāciju, kura pēc sava rakstura ir konfidenciāla vai kuru izmeklēšanai pakļautās puses sniedz konfidenciāli, iestādes apietas kā ar konfidenciālu, ja tam ir pamatots iemesls. Šīs tiesību normas 2. punktā tostarp paredzēts, ka ieinteresētajām pusēm, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, pieprasa sagatavot tās nekonfidenciālu kopsavilkumu. Atbilstoši šī paša panta 3. punktam, ja uzskata, ka prasība pēc konfidencialitātes ir neattaisnota, un ja informācijas sniedzējs vai nu negrib darīt informāciju pieejamu, vai atļauj to izpaust vispārīgā vai kopsavilkuma formā, šādu informāciju var neņemt vērā, ja vien attiecīgi avoti pieņemamā veidā nenodemonstrē, ka informācija ir pareiza.
165 Konkrētajā lietā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 130. punktā nolēma, ka pamatregulas 19. panta 3. punkta redakcija paredz Komisijai tikai iespēju neņemt vērā konfidenciālu informāciju, attiecībā uz kuru nav pieejams nekonfidenciāls kopsavilkums. Pārsūdzētā sprieduma 131. punktā Vispārējā tiesa nolēma, ka, ja Komisija ir izmantojusi informāciju, attiecībā uz kuru nav sniegts nekāds konfidenciāls kopsavilkums, šo apstākli procedūras dalībnieki var izvirzīt antidempinga pasākumu atcelšanai tikai tad, ja tie var pierādīt, ka šīs informācijas izmantošana ir izraisījusi to tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.
166 Pārsūdzētā sprieduma 132.–135. punktā Vispārējā tiesa no šiem apsvērumiem secināja, ka katrā ziņā ar sabiedrības VMOG (Apvienotā Karaliste) atbildes uz anketu, sabiedrības Productos Tubulares atbildes uz pirmsatlases anketu un 2006. gada 24. maija elektroniskā pasta vēstules nekonfidenciālo versiju izpaušanu Niko Tube un NTRP nebūtu panākts cits administratīvā procesa iznākums, ņemot vērā, ka šai informācijai nebija ietekmes uz kaitējuma noteikšanu.
167 Vispirms ir jānorāda, ka, ciktāl Niko Tube un NTRP norāda uz piedēvēto argumentācijas un pierādījumu, uz kuriem balstās Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 135. punktā, atsaucoties uz minētā sprieduma 101., 107. un 108. punktu, novēloto raksturu, tās tikai atgādina, ka tās ir apstrīdējušas šajos punktos izdarītos secinājumus citās savas apelācijas sūdzības daļās, neizdalot šajā kontekstā patstāvīgu iebildumu.
168 Niko Tube un NTRP pārmet Vispārējai tiesai, pirmkārt, to, ka tā pārsūdzētā sprieduma 132. punktā uzskaitīto dokumentu sarakstā, attiecībā uz kuriem šī tiesa secināja, ka ir sagatavoti nekonfidenciāli kopsavilkumi, nav pārbaudījusi, vai šie kopsavilkumi tām būtu ļāvuši pietiekami iepazīties ar konkrētā dokumenta vai dokumentu būtisko saturu.
169 Taču, kā to savā atbildes rakstā uz pretapelācijas sūdzību norādīja Komisija, šo argumentāciju nevar attiecināt uz pirmajā instancē izvirzīto pamatu, kas attiecas vienīgi uz minēto dokumentu kā pierādījumu nepieņemamību, pamatojoties uz to, ka šajos dokumentos bija sniegta konfidenciāla informācija, attiecībā uz kuru nav bijis sagatavots konfidenciāls kopsavilkums. Šādos apstākļos Vispārējai tiesai, pirms tam konstatējot, ka nekonfidenciāli kopsavilkumi tika sagatavoti atbilstoši pamatregulas 19. panta 2. punktam, nebija jāpārbauda visu minēto dokumentu saturs. No minētā izriet, ka šis arguments šajā apelācijas sūdzībā nevar tikt atbalstīts.
170 Otrkārt, Niko Tube un NTRP būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa neesot izvērtējusi reālo iebildumu, kas attiecas uz pamatregulas 19. panta 3. punkta pārkāpumu, bet vienīgi izvērtējusi, vai Komisija, izmantojot pārsūdzētā sprieduma 133. punktā uzskaitītos konfidenciālos datus, attiecībā uz kuriem nav sagatavotas nekonfidenciālās versijas, ir pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību.
171 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pamatregulas 19. panta 3. punktā ir reglamentētas attiecības starp ieinteresēto lietas dalībnieku, kurš sniedz konfidenciālu informāciju, bet nevēlas atļaut tās nodošanu atklātībā pat vispārīgā vai kopsavilkuma formā, un iestādi, kura antidempinga lietā veic izmeklēšanu un kura var izlemt, ka informāciju var neņemt vērā, ja vien no citiem atbilstošiem avotiem netiek pārliecinoši pierādīts, ka informācija ir pareiza. Taču, ja par izmeklēšanu atbildīgā iestāde ir nolēmusi, ka attiecīgo informāciju varētu izmantot, kas ir atļauts ar pamatregulu, joprojām ir jāatbild uz jautājumu, vai šāda informācijas izmantošana patiešām var ietekmēt citu ieinteresēto lietas dalībnieku, kuri ir iesaistīti izmeklēšanā, tiesības uz aizstāvību.
172 Protams, kā to norāda ģenerāladvokāts savu secinājumu 293. punktā, Vispārējā tiesa nav formāli pārkvalificējusi Niko Tube un NTRP pirmajā instancē izvirzīto pamatu saistībā ar pamatregulas 19. panta 3. punkta pārkāpumu par tādu, kas faktiski attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, bet šīs sabiedrības tomēr nevar tai pārmest, ka tā to nav izdarījusi. Pārbaudot pārsūdzētā sprieduma 133.–135. punktā, vai Komisija, izmantojot pārsūdzētā sprieduma 133. punktā uzskaitītos konfidenciālos datus, attiecībā uz kuriem nav sagatavotas to nekonfidenciālās versijas, ir pārkāpusi tiesības uz aizstāvību, Vispārējā tiesa ir interpretējusi minēto atcelšanas pamatu, tam piešķirot lietderīgu nozīmi, un tas ir Vispārējās tiesas kompetencē.
173 Treškārt, Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa, pretēji tam, kā tā, pēc šo lietas dalībnieču domām, esot izdarījusi pārsūdzētā sprieduma 135. punktā, nevarēja secināt, ka ar VMOG (Apvienotā Karaliste) atbildes uz anketu, Productos Tubulares atbildes uz pirmsatlases anketu un Dalmine 2006. gada 24. maija elektroniskā pasta vēstules par sabiedrību Tenaris West Africa nekonfidenciālo versiju izpaušanu šīm sabiedrībām nekādi nebūtu iespējams panākt citu administratīvā procesa iznākumu.
174 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, pirms tam pārsūdzētā sprieduma 133. punktā identificējot iepriekš minētos dokumentus, attiecībā uz kuriem nav sagatavots nekonfidenciāls kopsavilkums, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 134. punktā ir precizējusi, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru tiesību piekļūt izmeklēšanas lietas materiāliem pārkāpums var būt pamats apstrīdētās regulas atcelšanai vienīgi tad, ja konkrēto dokumentu izpaušanas dēļ rastos pat neliela iespēja panākt citu administratīvā procesa iznākumu gadījumā, ja attiecīgais uzņēmums būtu varējis uz to pamatoties minētajā procesā. Šajā secinājumā nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.
175 Piemērojot konkrētajā lietā minēto izvērtējumu, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 135. punktā nolēma, ka “šajā gadījumā [Niko Tube un NTRP] apgalvo, ka tām bija vajadzīgi šie dokumenti, lai pierādītu, ka VMOG Royaume-Uni [(Apvienotā Karaliste)], [Productos Tubulares] un Tenaris West Africa atbildes uz anketu neesamība sagrozīja zaudējumu [kaitējuma] analīzi. Tomēr, kā tas tika konstatēts iepriekš [attiecīgi] 101., 108. un 107. punktā, Padome nav pieļāvusi nekādu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka tas, ka Productos Tubulares, VMOG Royaume-Uni [(Apvienotā Karaliste)] un Tenaris West Africa neiesniedza vai ka atbildes uz anketu netika ņemtas vērā, neietekmēja zaudējumu [kaitējuma] noteikšanu. Līdz ar to VMOG Royaume-Uni [(Apvienotā Karaliste)] atbildes uz anketu, Productos Tubulares atbildes uz [pirmsatlases] anketu [..] un 2006. gada 24. maija elektroniskās vēstules nekonfidenciālās versijas izpaušana [Nico Tube un NTRP] nebūtu varējusi novest administratīvo procesu pie cita iznākuma”.
176 Pretēji šim secinājumam, pat ja ir skaidrs, ka šīs sabiedrības varēja iepazīties ar apstrīdētajiem dokumentiem tiesvedībā Vispārējā tiesā, Niko Tube un NTRP savā pretapelācijas sūdzībā apgalvo vienīgi to, ka ir ļoti iespējams, ka gadījumā, ja atbilstošā informācija tiktu paziņota laikus, tās būtu varējušas sagatavot argumentus un pierādījumus, ar kuriem varētu panākt citu iznākumu, un ka vienīgi tad, ja to rīcībā būtu šī informācija, tās varētu izvēlēties paust vai nepaust šajā ziņā savu viedokli. Šie apgalvojumi neatbilst prasībai pierādīt kļūdu tiesību piemērošanā, kas esot pieļauta Vispārējās tiesas argumentācijā. Tāpat tajos nav ne mazākās norādes uz to, ka Vispārējā tiesa būtu sagrozījusi pierādījumus, tādējādi, ka gadījumā, ja strīdīgie dokumenti tiktu paziņoti Niko Tube un NTRP administratīvā procesa laikā, tādēļ būtu iespējams panākt citu šā procesa iznākumu.
177 Ceturtkārt, ir jānoraida arguments, saskaņā ar kuru pārsūdzētā sprieduma 132. un 135. punktā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Niko Tube un NTRP tiesības uz aizstāvību. No vienas puses, minētajā 132. punktā ir tikai uzskaitīti tie konfidenciālie dokumenti, attiecībā uz kuriem tika sagatavotas nekonfidenciālās versijas, un tie dokumenti, attiecībā uz kuriem šādas versijas nebija. No otras puses, kā jau to savas pretapelācijas sūdzības 194. un 209. punktā atzina Niko Tube un NTRP, tās tiesvedībā Vispārējā tiesā varēja iesniegt apsvērumus par pārsūdzētā sprieduma 135. punktā minētajiem dokumentiem.
178 Visu šo iemeslu dēļ pretapelācijas sūdzības otrā pamata devītā daļa un līdz ar to viss šis pamats ir jānoraida pilnībā.
Par pretapelācijas sūdzības trešo pamatu
Lietas dalībnieku argumenti
179 Saistībā ar ceturtā pamata, ko tās izvirzīja pirmajā instancē celtās prasības atbalstam, daļēju noraidīšanu Niko Tube un NTRP apgalvo, ka Vispārējā tiesa nepamatoti nolēma, ka Sepco ir pildījusi aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijas. Tas, ka kapitāla dalības saikne starp Sepco un Niko Tube neesot bijusi tāda pati kā starp Sepco un NTRP, no tiesību viedokļa nenozīmējot, ka Sepco savās attiecībās ar Niko Tube ir veikusi aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijas. Kā to uzskata Niko Tube un NTRP, tikai tas vien, ka starp eksportētāju un tā saistīto izplatīšanas sabiedrību pastāv pārdevēja un pircēja attiecības, nav pietiekams iemesls, lai izplatīšanas sabiedrības uzcenojumu uzskatītu par komisijas maksu pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta izpratnē. Atbilstošais kritērijs esot izplatīšanas sabiedrības funkciju līdzība aģenta funkcijām. Katrā ziņā Vispārējās tiesas secinājumi par Sepco un Niko Tube attiecībām esot kļūdaini, jo tie izdarīti, pamatojoties uz tādiem faktiem un argumentiem, kuri tika izvirzīti pēc administratīvā procesa beigām.
180 Padome un Komisija uzskata, ka šis trešais pamats ir nepieņemams. Pēc šo iestāžu domām, Niko Tube un NTRP nav pierādījušas šo pēdējo īstenoto kontroli pār izplatīšanas sabiedrību, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai varētu konstatēt vienas ekonomiskas vienības pastāvēšanu. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot pamatoti noraidījusi prasības ceturto pamatu.
Tiesas vērtējums
181 Niko Tube un NTRP galvenokārt apstrīd pamatojumu, kas ietverts pārsūdzētā sprieduma 187.–189. punktā, balstoties uz kuru Vispārējā tiesa minētā sprieduma 190. punktā noraidīja Niko Tube izvirzītā ceturtā pamata daļu saistībā ar acīmredzamu kļūdu novērtējumā, piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.
182 Ir jāatgādina, ka pārsūdzētā sprieduma 190. punktā Vispārējā tiesa atbalstīja šo ceturtā pamata daļu tiktāl, ciktāl Padome ir piemērojusi korekciju Sepco praktizētajai eksporta cenai darījumu saistībā ar NTRP ražotajām caurulēm ietvaros. Šī pati pamata daļa ir noraidīta pārējā daļā, proti, tiktāl, ciktāl tā attiecas uz cenu korekciju Sepco praktizētajai eksporta cenai darījumu saistībā ar Niko Tube ražotajām caurulēm ietvaros.
183 Šajā ziņā ir jānorāda, ka Niko Tube un NTRP ir kļūdaini izpratušas pārsūdzēto spriedumu, jo šīs sabiedrības apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot nolēmusi, ka kontrole varēja pastāvēt vienīgi tad, ja sabiedrībām Sepco un Niko Tube būtu vieni un tie paši “gala labuma saņēmēji”. Patiesībā ir jākonstatē, ka pārsūdzētā sprieduma 188. un 189. punktā Vispārējā tiesa ir tikai pārbaudījusi, vai – kā to apgalvoja Niko Tube un NTRP – Niko Tube kontrolēja Sepco vai arī abas šīs sabiedrības ir pakļautas kopīgai kontrolei, izvērtējot šo sabiedrību kapitāla struktūru. Vispārējā tiesa nenolēma, ka kontrole var pastāvēt vienīgi tad, ja abām attiecīgajām sabiedrībām būtu vieni un tie paši “gala labuma saņēmēji”, un līdz ar to šis arguments ir jānoraida.
184 Tāpat Nico Tube un NTRP kļūdaini interpretē pārsūdzētā sprieduma 187. punktu, apgalvojot, ka Vispārējā tiesa esot konstatējusi, ka tikai tas vien, ka starp eksportētāju un tā saistīto sabiedrību pastāv pārdevēja un pircēja attiecības, ir pietiekams iemesls, lai izplatīšanas sabiedrības uzcenojumu uzskatītu par komisijas maksu. Minētā pārsūdzētā sprieduma punkta fragmentā ir precizēts, ka šādām attiecībām nav nekādas nozīmes, pierādot, ka Sepco veic funkcijas, kas ir līdzīgas aģenta, kurš strādā par komisijas maksu, funkcijām. Turklāt šis fragments ir saistīts nevis ar darījumiem, kurus Sepco veikusi Niko Tube labā, bet gan tiem darījumiem, ko šī sabiedrība veikusi NTRP labā.
185 Patiesībā Niko Tube un NTRP apgalvojuma noraidīšanas pamatojums ir balstīts nevis uz to, ka starp ražotāju un saistīto sabiedrību pastāv vai nepastāv pārdevēja un pircēja attiecības, bet gan uz to, ka trūkst norāžu, kas apliecinātu, ka Niko Tube kontrolē Sepco vai ka abas šīs sabiedrības pakļautas kopīgai kontrolei. Šajā ziņā ir jākonstatē, ka Niko Tube un NTRP nekādā veidā nav precizējušas faktus lietas materiālos, kurus Vispārējā tiesa esot sagrozījusi vai neesot ņēmusi vērā un kuri varētu atspēkot tās vērtējumu, kas izklāstīts pārsūdzētā sprieduma 188. un 189. punktā, saskaņā ar kuru būtībā tas, ka Niko Tube un NTRP bija trīs kopīgi akcionāri, no kuriem viens bija NTRP mātesuzņēmums, neļāva pierādīt, ka Niko Tube kontrolēja Sepco vai ka abas šīs sabiedrības bija pakļautas kopīgai kontrolei, tomēr šis fakts ļāva pierādīt tikai netiešas saiknes esamību starp šīm abām sabiedrībām.
186 Tas vien, ka Vispārējā tiesa nav atbildējusi uz argumentu, saskaņā ar kuru izmeklēšanas procesā notikušo pārbaudes apmeklējumu laikā Niko Tube telpās piedalījās Sepco pārstāvji, apstāklis, kurš pats par sevi neko nenozīmē, nevar likt apšaubīt šo vērtējumu.
187 Visbeidzot, Niko Tube un NTRP nenorāda, uz kuriem jauniem faktiem Vispārējā tiesa ir balstījusies, lai daļēji noraidītu to pirmajā instancē izvirzīto pamatu.
188 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jānoraida trešais pretapelācijas sūdzības pamats attiecībā uz kļūdām tiesību piemērošanā, kas esot pieļautas, piemērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu attiecībā uz Sepco darījumiem saistībā ar Niko Tube ražotajām caurulēm.
Par tiesāšanās izdevumiem
189 Tiesas Reglamenta 122. panta pirmajā daļā paredzēts, ka Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem, ja apelācijas sūdzība ir nepamatota vai ja tā ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu. Atbilstoši šī paša Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas saskaņā ar tā 118. pantu ir piemērojams apelācijas tiesvedībai, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Šī paša Reglamenta 69. panta 3. punkta pirmajā daļā tomēr ir paredzēts, ka gadījumā, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Tiesa var nolemt, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats. Tā kā katram lietas dalībniekam spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, ir jānospriež, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā pats.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
1) Eiropas Savienības Padomes apelācijas sūdzību noraidīt;
2) Eiropas Komisijas apelācijas sūdzību noraidīt;
3) Interpipe Nikopolsky Seamless Tubes Plant Niko Tube ZAT (Interpipe Niko Tube ZAT) un Interpipe Nizhnedneprovsky Tube Rolling Plant VAT (Interpipe NTRP VAT) pretapelācijas sūdzību noraidīt;
4) lietas dalībnieces sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
[Paraksti]