Prasība, kas celta 2010. gada 8. martā - Vācija/Komisija

(lieta T-116/10)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji - J. Möller un U. Karpenstein, Rechtsanwalt)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2009. gada 23. decembra Lēmumu C (2009) 10675 par Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finanšu atbalsta, kas sākotnēji tika piešķirts ar Komisijas 1997. gada 7. maija Lēmumu C (97) 1120 mērķa Nr. 2 darbības programmai (1997.-1999. gads) Ziemeļreinas-Vestfālenas federālajai zemei Vācijas Federatīvajā Republikā, samazināšanu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar apstrīdēto lēmumu Komisija samazināja kopējo finanšu atbalstu, kas no ERAF tika piešķirts mērķa Nr. 2 darbības programmai (1997.-1999. gads) Ziemeļreinas-Vestfālenas federālajai zemei Vācijas Federatīvajā Republikā.

Prasības pamatojumā prasītāja izvirza četrus pamatus.

Kā pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini konstatējusi faktus. Pēc prasītājas domām, Komisija ir ņēmusi vērā nepareizas summas, aprēķinot kļūdu kvotu, ko tā ir ņēmusi par pamatu.

Otrā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka nav izpildīti Padomes Regulas (EEK) Nr. 4253/88 ¹ 24. panta 2. punktā paredzētie finanšu korekcijas nosacījumi. Pēc prasītājas domam, šī tiesību norma nepiešķir Komisijai tiesības veikt finanšu korekcijas attiecībā uz vadības kļūdām vai it kā nepieņemamu vadības un kontroles sistēmu. Turklāt tā apgalvo, ka finanšu korekcija Komisijas aprēķinātā apmērā nav pieļaujama arī citu iemeslu dēļ. Pirmkārt, "nelikumības", kā šajā gadījumā apgalvo Komisija, var pamatot finanšu korekcijas tikai tad, ja tām ir vai ir bijusi negatīva ietekme uz Savienības budžetu. Pēc prasītājas domām, tā tas nebija Komisijas pārmestās rīcības gadījumā. Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka virknē strīdīgo projektu arī pēc būtības netika pārkāptas Kopienu tiesības.

Ka trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisijai nebija tiesību veikt finanšu korekcijas konsolidāciju un ekstrapolāciju saskaņā ar Regulu Nr. 4253/88. Šajā sakarā prasītāja apgalvo, ka šīs regulas 24. panta skaidrais formulējums attiecas uz konkrētiem gadījumiem un aprēķināmām summām.

Pēdējā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka pat tad, ja pieņemtu, ka finanšu korekcijas konsolidācija un ekstrapolācija ir atļauta, šajā gadījumā tās ir prettiesiskas. Šajā sakarā tā norāda, ka Komisija nav pierādījusi pārmestās rīcības "sistēmai raksturīgo būtību" un ka vienotās likmes finanšu korekcija neatbilst samērīguma principam.

____________

¹ - Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4253/88, ar ko paredz īstenošanas noteikumus Regulai (EEK) Nr. 2052/88 attiecībā uz to, kā saskaņot dažādu struktūrfondu darbību, kā arī šo struktūrfondu un Eiropas Investīciju bankas un citu pastāvošo finanšu instrumentu darbību (OV L 374, 1. lpp.).