Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 19. maijā SE iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 8. marta spriedumu lietā T-763/21 SE/Komisija

(Lieta C-309/23 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: SE (pārstāvis: L. Levi, advokāte)

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

līdz ar to apmierināt viņa prasījumus pirmās instances tiesvedībā;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību un pirmās instances tiesvedību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumā apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza 11 pamatus:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, konstatēdama, ka pretenzijas par Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 2. un 9. panta pārkāpšanu ir nepieņemamas (sprieduma 33.–36. punkts).

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, konstatēdama, ka Blue-Book praktikanti ir viena no četrām personāla kategorijām, kuras strādā Komisijā (78. punkts).

Esot pieļautas kļūdas kvalifikācijā par diskrimināciju vecuma dēļ, proti, ka tā esot netieša, nevis tieša (56. punkts).

Tā esot nepareizi piemērojusi tiesību normas (70.-71. un 75. punkts), attaisnodama netiešu diskrimināciju, pamatojoties uz tiesību normām, kas piemērojamas tiešai diskriminācijai.

Tā neesot izmantojusi pareizo – “augsto” – pierādījumu standartu, kas nepieciešams, lai attaisnotu diskriminējošu attieksmi vecuma dēļ (62.-89. punkts).

Tā esot nepareizi piemērojusi tiesību normas, konstatēdama tiesiski pamatotus mērķus (62.-64. un 65.-72. punkts).

Tā esot pieļāvusi kļūdas tiesību normu interpretēšanā un piemērošanā (73. punkts), konstatēdama, ka šie mērķi būtībā atbilst “sabiedrības vispārējām interesēm”.

Tā esot nepareizi piemērojusi tiesību normas, konstatēdama, ka Blue-Book praktikantiem nebija priekšrocību, jo uzaicinājums bija adresēts arī citām personāla kategorijām (80.-81. punkts).

Tā esot nepareizi piemērojusi tiesību normas, konstatēdama, ka atšķirības attieksmē vecuma dēļ ir samērīgas (84.-89. punkts).

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdas (91.-96. punkts), konstatēdama, ka Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāts ir pilnvarots ieviest prasības, piemēram, atbilstības kritēriju par “darba pieredzi, kas nepārsniedz trīs gadus”.

Vispārējā tiesa neesot risinājusi novirzi starp saturu informatīvajam paziņojumam PERS(2018) 38/2, kurā paredzēta “pieredze, kas nepārsniedz trīs gadus [..], kas uzkrāta pēdējos piecos gados pirms pieteikšanās”, un Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta ieviestajām vispārīgajām prasībām, kas paredz “darba pieredzi, kas nepārsniedz trīs gadus”.

____________