Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 16. maijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2023. gada 8. marta spriedumu lietā T-94/20 Campine un Campine Recycling/Komisija

(Lieta C-306/23 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Rossi, M. Domecq, T. Isacu de Groot, L. Wildpanner)

Pārējās lietas dalībnieces: Campine NV, Campine Recycling NV

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 8. marta spriedumu lietā T-94/20 Campine un Campine Recycling/Komisija;

pašai pieņemt nolēmumu par atlikušajiem strīda aspektiem, vai

pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai jauna nolēmuma taisīšanai, ciktāl tā vēl nav pilnībā izskatīta;

piespriest Campine atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo prasības pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 266. panta 1. punktu, atteikdamās maksāt Campine un Campine Recycling (turpmāk tekstā – “Campine”) nokavējuma procentus atbilstoši ECB REFI likmei, tai pieskaitot 3,5 %, kad 2019. gada 11. decembrī Komisija atmaksāja naudas soda, ko Campine sākotnēji bija samaksājusi atbilstoši Komisijas 2017. gada 8. februāra Lēmumam C(2017)900 final lietā AT.40018 ¹ , samazinājumu, izpildot Vispārējās tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumu lietā T-240/17, par laikposmu no pagaidu maksājuma datuma līdz minētās summas atmaksai. Pirmā apelācijas pamata pamatojumam Komisija norāda:

(i) ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka ir izpildīti nosacījumi prasībai par zaudējumu atlīdzību (pirmā pamata pirmā daļa);

(ii) ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, nepareizi piemērojot Savienības tiesības par piemērojamajiem procentiem, izpildot spriedumus, ar ko atceļ vai samazina naudas sodus konkurences lietās (pirmā pamata otra daļa);

(iii) ka Vispārēja tiesa ir pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 266. panta 1. punktu, nesamaksājot likumiskos procentus Campine prasītajā apmērā (pirmā pamata trešā daļa);

(iv) ka pārsūdzētais spriedums ir pretrunā judikatūrai pirms sprieduma Printeos (pirmā pamata ceturtā daļa);

(v) ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, atzīstot, ka spriedumu, ar ko atceļ naudas sodus konkurences lietās, ex tunc iedarbība rada atpakaļejošu pienākumu atmaksāt naudas sodus, pirms tie tiek atcelti (pirmā pamata piektā daļa);

(vi) ka Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, nospriežot, ka pienākums no Tiesas samazinātā naudas soda maksāt likumiskos procentus par nokavējumu, sākot ar tā pagaidu maksājuma datumu, nesamazina šī naudas soda atturošo iedarbību (pirmā pamata sestā daļa).

Ja Tiesa noraidītu pirmo apelācijas pamatu, tad ar otro apelācijas pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka Komisijai bija jāmaksā likumiskie procenti atbilstoši ECB REFI likmei, tai pieskaitot 3,5 %.

Ar trešo apelācijas pamatu Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, atzīstot, ka Komisija ir parādā saliktos procentus no naudas soda daļējas atmaksas datuma.

____________

¹ Komisijas Lēmums C(2017) 900 final (2017. gada 8. februāris) par LESD 101. panta piemērošanas procedūru (lieta AT.40018 – Autoakumulatoru pārstrāde).