VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2011. gada 25. oktobrī (*)

Dempings – Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Ķīnas, Ēģiptes, Kazahstānas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija imports – Cēloņsakarība – Kopienu intereses – Sadarbības neesamība – Pieejamie dati – Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu

Lieta T‑192/08

Transnational Company “Kazchrome” AO, Aktebe [Aqtöbe] (Kazahstāna),

ENRC Marketing AG, Klotene (Šveice),

ko sākotnēji pārstāvēja L. Rīsmans [L. Ruessmann] un A. Vilems [A. Willems], pēc tam – A. Vilems un S. de Knops [S. de Knop], advokāti,

prasītājas,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko sākotnēji pārstāvēja J. P. Hikss [J.‑P. Hix], pēc tam – P. Hikss un B. Drīsens [B. Driessen], pārstāvji, kuriem sākotnēji palīdzēja G. Berišs [G. Berrisch] un G. Volfs [G. Wolf], pēc tam – G. Berišs, avocats,

atbildētāja,

ko atbalsta

Eiropas Komisija, ko pārstāv H. van Vlīts [H. van Vliet] un K. Talabēra‑Rica [K. Talabér‑Ritz], pārstāvji,

un

Euroalliages, Brisele (Beļģija), ko pārstāv Ž. Buržuā [J. Bourgeois], Ī. van Gervens [Y. van Gerven] un N. Makneliss [N. McNelis], avocats,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību daļēji atcelt Padomes 2008. gada 25. gada Regulu (EK) Nr. 172/2008, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam (OV L 55, 6. lpp.), tiktāl, ciktāl tā ir piemērojama prasītājām.

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],

sekretārs N. Rozners [N. Rosner], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 7. decembra tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas priekšvēsture

1        Prasītājas – Transnational Company Kazchrome AO (turpmāk tekstā –“Kazchrome”) un ENRC Marketing AG – darbojas ferosilīcija, kas ir viena no tērauda un dzelzs ražošanā izmantotajām izejvielām, ražošanas un pārdošanas jomā. Kazchrome, kas ir reģistrēta Kazahstānā, visu savu produkciju pārdod ENRC Marketing, kas ir reģistrēta Šveicē. Šī pēdējā minētā sabiedrība Kazchrome produkciju pārdod tālāk visā pasaulē.

2        Eiropas Kopienu Komisija pēc sūdzības, ko 2006. gada 16. oktobrī iesniedza Euroalliages (Ferosakausējumu sadarbības komiteja), uzsāka antidempinga procedūru attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Ķīnas, Ēģiptes, Kazahstānas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importu atbilstoši Padomes 1995. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem (turpmāk tekstā – “pamatregula”) (kas ir aizstāta ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp., labojums publicēts OV 2010, L 7, 22. lpp.)), un it īpaši atbilstoši pamatregulas 5. pantam (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 5. pants). Paziņojums par šīs procedūras uzsākšanu tika publicēts 2006. gada 30. novembra Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV C 291, 34. lpp.). Izmeklēšana saistībā ar dempingu un tā nodarītajiem zaudējumiem attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. novembrim (turpmāk tekstā – “izmeklēšanas laikposms”). Zaudējumu novērtēšanas ietvaros būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2003. gada janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām (turpmāk tekstā – “vērā ņemtais laikposms”).

3        Šīs procedūras ietvaros 2006. gada 15. decembrī prasītājas Komisijas dienestiem iesniedza lūgumu tām piešķirt uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu (turpmāk tekstā – “TES”) atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunktam (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts).

4        2007. gada 12. janvārī prasītājas iesniedza savas atbildes uz Komisijas antidempinga anketu, kā arī dokumentu par zaudējumiem. 2007. gada 25. janvārī prasītājas Komisijai paziņoja papildu apsvērumus par zaudējumiem.

5        Ar 2007. gada 14. februāra vēstuli prasītājas informēja Komisiju, ka tās atsakās piedalīties izmeklēšanā, bet ir gatavas sniegt paskaidrojumus par datiem, ko tās jau bija paziņojušas. Ar šai pašā datumā nosūtītu faksu Komisija prasītājas informēja, ka tā atceļ no 2007. gada 22. februāra līdz 7. martam paredzēto pārbaudes apmeklējumu. Tā uzsvēra, ka šāda atcelšana nozīmē, ka bez pārbaudes prasītāju paziņotie dati nevar tikt pieņemti un ka atbilstoši pamatregulas 18. pantam (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 18. pants) var būt nepieciešams izdarīt izmeklēšanas konstatējumus, pamatojoties uz pieejamajiem datiem. Ar 2007. gada 20. februāra vēstuli prasītājas Komisiju informēja, ka, lai gan tās nevar pilnībā sadarboties ar izmeklēšanu, tās vēlas, cik vien iespējams, šīs izmeklēšanas ietvaros tai sniegt atbalstu.

6        2007. gada 5. jūlijā Komisija prasītājas informēja, ka, tā kā tā nebija varējusi prasītāju telpās pārbaudīt šo pēdējo minēto iesniegtos datus, tām netiks piešķirts TES. 2007. gada 16. jūlijā prasītājas Komisijai sniedza savus apsvērumus tostarp par TES atteikumu.

7        2007. gada 29. augustā Komisija publicēja 2007. gada 28. augusta Regulu (EK) Nr. 994/2007, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam (OV L 223, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pagaidu regula”). Ar pagaidu regulu tostarp Kazahstānas izcelsmes ferosilīcijam tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums, kura likme tika noteikta 33, 9 % apmērā. Pagaidu regulas preambulas 25. apsvērumā Komisija norādīja, ka prasītāju iesniegtais TES pieprasījums nebija ticis ņemts vērā, jo tās nebija atļāvušas pārbaudes apmeklējumu.

8        Ar 2007. gada 30. augusta vēstuli Komisija prasītājām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuriem pamatojoties bija tikuši noteikti pagaidu antidempinga pasākumi (turpmāk tekstā – “pagaidu informācijas dokuments”). Ar 2007. gada 15. septembra vēstuli Komisija prasītājām nosūtīja pagaidu informācijas dokumenta papildinājumu. 2007. gada 5. oktobrī prasītājas Komisijai paziņoja savus apsvērumus par pagaidu informācijas dokumentu.

9        2007. gada 18. decembrī Komisija prasītājām nosūtīja vēstuli, kas ietvēra būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuriem pamatojoties tā plānoja ieteikt noteikt galīgos antidempinga pasākumus (turpmāk tekstā – “galīgais informācijas paziņošanas dokuments”). Prasītājas ar Komisijai adresētu 2008. gada 3. janvāra vēstuli paziņoja savus apsvērumus par galīgo informācijas paziņošanas dokumentu.

10      2008. gada 25. februārī Eiropas Savienības Padome pieņēma 2008. gada 25. janvāra Regulu (EK) Nr. 172/2008, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam (OV L 55, 6. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”). Saskaņā ar apstrīdēto regulu galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes cenai pirms nodokļa samaksas, Kazahstānas izcelsmes precēm tika noteikta 33,9 % apmērā.

 Process un lietas dalībnieku prasījumi

11      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 21. maijā, prasītājas cēla šo prasību.

12      Ar attiecīgi 2008. gada 1. un 3. septembrī Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Euroalliages un Komisija lūdza atļauju iestāties šajā lietā Padomes prasījumu atbalstam.

13      Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 28. oktobrī, prasītājas lūdza, lai atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 116. panta 2. punktam noteikti konfidenciāli lietas materiāli netiktu paziņoti Euroalliages. Šīs paziņošanas mērķiem prasītājas iesniedza attiecīgo procesuālo rakstu un dokumentu nekonfidenciālu versiju.

14      Ar 2008. gada 2. decembra un 2009. gada 16. februāra rīkojumiem Vispārējās tiesas otrās palātas priekšsēdētājs atļāva attiecīgi Komisijai un Euroalliages iestāties lietā.

15      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2009. gada 10. martā, Euroalliages paziņoja, ka tai nav iebildumu pret prasītāju iesniegto lūgumu par konfidencialitātes ievērošanu.

16      Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegta 2009. gada 26. jūnijā, Komisija Vispārējo tiesu informēja, ka tā atsakās no savām tiesībām iesniegt iestāšanās rakstu, bet ka tā piedalīsies tiesas sēdē.

17      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atzīt prasību par pieņemamu;

–        atcelt apstrīdēto regulu tiktāl, ciktāl tā ir piemērojama prasītājām;

–        piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

18      Padomes, kuru atbalsta Komisija, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

19      Euroalliages prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tiesāšanās izdevumus, kas tai radušies saistībā ar tās iestāšanos lietā.

 Juridiskais pamatojums

20      Lūguma atcelt tiesību aktu pamatojumam prasītājas izvirza četrus pamatus. Ar pirmo pamatu tās apstrīd vērtējumu par cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem pastāvēšanu. Ar otro pamatu tās apšauba Kopienu interešu analīzi. Ar trešo pamatu tās apstrīd iestāžu vērtējumu par prasītāju sadarbošanos ar izmeklēšanu, pamatregulas 18. panta piemērošanu un TES pieprasījuma izskatīšanu. Ar ceturto pamatu tās atsaucas uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

A –  Par pirmo pamatu – cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem

21      Prasītāju pirmā pamata ietvaros izvirzītie iebildumi var tikt iedalīti trīs kategorijās:

–        pirmkārt, iebildumi, kas saistīti ar tiesību principu, kuri reglamentē cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem analīzi, interpretāciju: prasītājas pirmās daļas ietvaros atsaucas uz kļūdām tiesību piemērošanā, kas pieļautas, interpretējot pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 6. un 7. punkts);

–        otrkārt, iebildumi par individuālo analīzi, kuru iestādes veikušas attiecībā uz virkni citu faktoru, kuri nav imports par dempinga cenām un kuri varēja radīt vai sekmēt Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus: prasītājas šajā sakarā otrajā līdz astotajā daļā atsaucas uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kā arī dažādiem pārkāpumiem, kurus iestādes pieļāvušas noteiktu zaudējumu faktoru individuālas analīzes ietvaros;

–        treškārt, iebildumi par dažādu zaudējumus radošo faktoru, kuri nav imports par dempinga cenām: konkrētāk, prasītājas pirmajā un astotajā daļā atsaucas uz acīmredzamu kļūda vērtējumā, kuru iestādes pieļāvušas, neveikdamas šo faktoru kopēju analīzi.

22      Šīs trīs iebildumu kategorijas tiks aplūkotas secīgi.

1.     Par tiesību principu, kuri ir piemērojami cēloņsakarības analīzei, interpretāciju (pirmā pamata pirmā daļa)

a)     Lietas dalībnieku argumenti

23      Pirmā pamata pirmās daļas ietvaros prasītājas apgalvo, ka metodē, kuru izmantojusi Padome, nosakot cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem, ir pieļautas divas kļūdas tiesību piemērošanā.

24      Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Padomes pieeja atspoguļo zaudējumu attiecināšanas un neattiecināšanas analīzes mākslīgu nodalīšanu. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu pienācīgai cēloņsakarības pārbaudei jāņem vērā arī citi no paša sākuma zināmi faktori, lai izvairītos no importa, uz kuru attiecas izmeklēšana, un citu faktoru ietekmes sajaukšanas. Iestādes tādējādi nevarēja secināt, ka zaudējumus bija radījis imports, uz kuru attiecās izmeklēšanas procedūra, iepriekš nepārbaudījušas, vai patiesībā tos nebija radījuši citi faktori.

25      Otrkārt, prasītājas uzskata, ka no Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) apelācijas institūcijas ziņojumiem un Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūras izriet, ka faktoru ietekme jāpārbauda kopā.

26      Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, atbild, pirmām kārtām, ka, lai noteiktu, vai imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus, vispirms ir jāpārbauda, vai zaudējumus radīja minētais imports, ņemot vērā tostarp importa par dempinga cenām apjomu un cenas un cenu pazeminājuma aprēķinu. Tikai tad, ja ir konstatēta šī cēloņsakarība, ir jāpārbauda, vai citi faktori varēja sekmēt zaudējumus tik lielā mērā, ka tie ir izjaukuši šo cēloņsakarību. Otrām kārtām, Padome uzskata, ka no tiesību viedokļa nav pienākuma pārējos faktorus pārbaudīt kopā, jo šāda pārbaude praksē netiek piemērota un tā nav Savienības tiesas nostiprināts princips.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

27      Pirmā pamata pirmā daļa būtībā attiecas uz pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta piemērošanas nosacījumiem. Saskaņā ar šo tiesību normu Padomei un Komisijai ir pienākums pārbaudīt, vai zaudējumi, ko tās paredz ņemt vērā, patiešām izriet no importa par dempinga cenām, un ir jānoraida cita veida zaudējumi, kas izriet no citiem apstākļiem (Tiesas 1992. gada 11. jūnija spriedums lietā C‑358/89 Extramet Industrie/Padome, Recueil, I‑3813. lpp., 16. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 14. marta spriedums lietā T‑107/04 Aluminium Silicon Mill Products/Padome, Krājums, II‑669. lpp., 72. lpp.).

28      Pirmām kārtām, ir jānosaka, vai, kā apgalvo prasītājas, šajā tiesību normā ir prasīts, lai iestādes vispirms pārbauda importa par dempinga cenām un citu zināmu faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem, pirms tās pēc tam secina, ka pastāv cēloņsakarība starp minēto importu un dempingu, vai, kā apgalvo Padome, vispirms ir jānosaka, vai zaudējumus ir radījis minētais imports, un tikai tad, ja ir konstatēta cēloņsakarība, jānosaka, vai citi faktori varēja sekmēt zaudējumus tik lielā mērā, ka tie izjauc šo cēloņsakarību.

29      Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāanalizē pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta teksts, mērķis un konteksts.

30      Pirmkārt, attiecībā uz šīs tiesību normas tekstu no pamatregulas 3. panta 6. punkta izriet, ka iestādēm jāpierāda, ka imports par dempinga cenām rada būtiskus zaudējumu Kopienas ražošanas nozarei, ņemot vērā tā apjomu un cenas līmeni. Ir runa par t.s. attiecināšanas analīzi. Tālāk no pamatregulas 3. panta 7. punkta izriet, ka iestādēm, no vienas puses, jāpārbauda visi citi zināmie faktori, kuri radīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tai pat laikā, kad imports par dempinga cenām, un, no otras puses, jānodrošina, lai šo citu faktoru radītie zaudējumi netiktu attiecināti uz šo importu. Te ir runa par t.s. neattiecināšanas analīzi.

31      Otrkārt, kā savos procesuālajos rakstos norāda gan prasītājas, gan Padome, pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta mērķis ir nodrošināt, lai iestādes nodalītu un nošķirtu importa par dempinga cenām kaitējošo ietekmi no citu faktoru kaitējošās ietekmes. Ja iestādes nenodalītu un nenošķirtu dažādo zaudējumus radošo faktoru ietekmi, tās nevarētu pamatoti secināt, ka zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

32      Treškārt, attiecībā uz šīs tiesību normas mērķi, tā kā atbilstoši pamatregulas preambulas 5. apsvērumam (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 preambulas 3. apsvērums) minētās regulas 3. panta 6. un 7. punkts ir Nolīguma par 1994. gada Vispārējā nolīguma par tarifiem un tirdzniecību (GATT) VI panta īstenošanu (OV L 336, 103. lpp.; turpmāk tekstā – “antidempinga nolīgums”), kas ir ietverts Līguma par PTO izveidošanu (OV 1994, L 336, 3. lpp.) 1.A pielikumā, 3.5. panta transpozīcija Savienības tiesībās, ir jāatsaucas uz šo tiesību normu, kā arī uz PTO strīdu noregulēšanas institūcijas veikto tās interpretāciju.

33      Šajā sakarā jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, ņemot vērā to raksturu un struktūru, PTO nolīgumi principā nav ietverti to normu vidū, atbilstoši kurām Savienības tiesa pārbauda Savienības iestāžu tiesību aktu tiesiskumu saskaņā ar EKL 230. panta pirmo daļu (Tiesas 1999. gada 23. novembra spriedums lietā C‑149/96 Portugāle/Padome, Recueil, I‑8395. lpp., 47. punkts, un 2003. gada 9. janvāra spriedums lietā C‑76/00 Petrotub un Republica/Padome, Recueil, I‑79. lpp., 53. punkts). Tomēr gadījumā, ja Kopiena ir gribējusi izpildīt konkrētu pienākumu, ko tā uzņēmusies PTO ietvaros, vai gadījumā, ja Savienības tiesību akts tieši atsaucas uz konkrētām PTO līgumu normām, Savienības Tiesai ir jāpārbauda attiecīgā Kopienu tiesību akta tiesiskums, ņemot vērā PTO noteikumus (iepriekš minētais Tiesas spriedums lietā Portugāle/Padome, 49. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā Petrotub un Republica/Padome, 54. punkts, un 2007. gada 27. septembra spriedums lietā C‑351/04 Ikea Wholesale, Krājums, I‑7723. lpp., 30. punkts).

34      No pamatregulas preambulas 5. apsvēruma izriet, ka tās mērķis cita starpā ir pēc iespējas pilnīgāk transponēt Savienības tiesībās 1994. gada antidempinga nolīgumā ietvertās normas, kuru vidū ir it īpaši normas par cēloņsakarības starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem noteikšanu (šajā ziņā skat. iepriekš 33. punktā minēto spriedumu lietā Petrotub un Republica/Padome, 55. punkts).

35      No tā izriet, ka pamatregulas tiesību normas, ciktāl vien iespējams, jāinterpretē, ņemot vērā atbilstošās antidempinga nolīguma normas (šajā ziņā skat. Tiesas 1998. gada 14. jūlija spriedumu lietā C‑341/95 Bettati, Recueil, I‑4355. lpp., 20. punkts, un iepriekš 33. punktā minēto spriedumu lietā Petrotub un Republica/Padome, 57. punkts).

36      Turklāt, lai gan PTO strīdu noregulēšanas institūcijas pieņemtā antidempinga nolīguma interpretācija nevar saistīt Vispārējo tiesu tās vērtējumā par apstrīdētās regulas spēkā esamību (šajā ziņā skat. Tiesas 2005. gada 1. marta spriedumu lietā C‑377/02 Van Parys, Krājums, I‑1465. lpp., 54. punkts), nekas neliedz Vispārējai tiesai uz to atsaukties, ja, kā šajā lietā, ir jāveic pamatregulas tiesību normas interpretācija (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 24. septembra spriedumu lietā T‑45/06 Reliance Industries/Padome un Komisija, Krājums, II‑2399. lpp., 107. punkts).

37      Šajā kontekstā jānorāda, ka PTO apelācijas institūcija savā 2001. gada 23. augustā pieņemtajā ziņojumā “Amerikas Savienotās Valstis – Karstvelmētais tērauds” (WT/DS184AB/R, 226. punkts) uzskatīja, ka, lai rīkotos atbilstoši antidempinga nolīguma 3.5. panta formulējumam par neattiecināšanu, par izmeklēšanu atbildīgajām iestādēm jāveic atbilstoša valsts ražošanas nozarei citu zināmu faktoru radīto zaudējumu novērtēšana, kā arī jānodala un jānošķir importa par dempinga cenām kaitējošā ietekme no citu faktoru kaitējošās ietekmes.

38      Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkts iestādēm neuzliek nekādu pienākumu attiecībā uz to veicamo attiecināšanas un neattiecināšanas analīžu formu vai secību. Savukārt šajā tiesību normā paredzēts, ka šīs analīzes jāveic tādā veidā, lai tās ļautu nodalīt un nošķirt importa par dempinga cenām kaitējošo ietekmi no citu faktoru radītās kaitējošās ietekmes.

39      Šādos apstākļos jāatzīst, ka domstarpības starp lietas dalībniekiem šajā jautājumā ir semantiska, nevis materiāla rakstura. Veidam, kādā Padome savos procesuālajos rakstos apraksta attiecināšanas un neattiecināšanas analīzes veikšanai iestāžu izmantoto metodoloģiju, nav lielas nozīmes, jo Padomes un Komisijas faktiski izmantotā metodoloģija šajā lietā tām ir ļāvusi nodrošināt, lai citu faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, radītie zaudējumi netiktu attiecināti uz šiem citiem faktoriem. Tā iestādes vispirms pagaidu regulas preambulas 112.?114. apsvērumā un apstrīdētās regulas preambulas 85. un 86. apsvērumā pārbaudīja importa par dempinga cenām ietekmi. Tālāk pagaidu regulas preambulas 115.?136. apsvērumā un apstrīdētās regulas preambulas 87.?101. apsvērumā tās pārbaudīja citu faktoru ietekmi. Pēc tam pagaidu regulas preambulas 137.?140. apsvērumā un apstrīdētās regulas 102.?104. preambulas apsvērumā tās īsi apkopoja attiecināšanas un neattiecināšanas analīzes un izdarīja secinājumus par cēloņsakarību. Lai gan ir taisnība, ka citi faktori, kas nav imports par dempinga cenām, tika ņemti vērā vienīgi otrajā stadijā, iestādes savu galīgo secinājumu par zaudējumu attiecināšanu formulēja vienīgi pēc šīs otrās stadijas beigām un tādējādi importa par dempinga cenām kaitējošā ietekme varēja tikt nodalīta un nošķirta no citu faktoru radītās kaitējošās ietekmes.

40      No tā izriet, ka šajā lietā pagaidu regulas preambulas 111.?140. apsvērumā un apstrīdētās regulas preambulas 83.?104. apsvērumā ietvertā cēloņsakarības analīze neietver kļūdu tiesību piemērošanā, jo iestādes vispirms veica attiecināšanas analīzi un tad neattiecināšanas analīzi.

41      Otrām kārtām, ir jānosaka, vai – kā apgalvo prasītājas – citi zaudējumus radošie faktori, kas nav imports par dempinga cenām, ir jāpārbauda kopā, vai – kā apgalvo Padome – tas ir jādara individuāli. Tāpat kā iepriekšējais jautājums, šis jautājums ir jāaplūko, ņemot vērā pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta tekstu, mērķi un kontekstu.

42      Pirmkārt, attiecībā uz pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta tekstu, kā norādīts iepriekš 30. punktā, jānorāda, ka šajā tiesību normā nav precizēts, vai citi zaudējumus radošie faktori, kas nav imports par dempinga cenām, ir jāpārbauda kopā vai individuāli.

43      Otrkārt, kā norādīts iepriekš 31. punktā, pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta mērķis ir nodalīt un nošķirt importa par dempinga cenām kaitējošo ietekmi no citu faktoru kaitējošās ietekmes tādējādi, lai šo citu faktoru radītie zaudējumi netiktu attiecināti uz minēto importu. Šī mērķa sasniegšanai zināmos apstākļos ir nepieciešama pārējo faktoru kopēja analīze. Tā tas ir tostarp tad, ja iestādes pēc individuālas analīzes secina, ka katrs no šiem citiem faktoriem ir negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares stāvokli, bet šī ietekme nevar tikt uzskatīta par būtisku. Kā prasītājas norādījušas procesuālajos rakstos, ja kādi desmit faktori, kas nav imports par dempinga cenām, kopā ir radījuši 99 % no zaudējumiem, bet neviens no tiem nav būtiski ietekmējis Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus, tad iestādes turpinātu uzskatīt, ka šis imports ir radījis būtiskus zaudējumus, jo neviens no desmit citiem faktoriem, atsevišķi ņemts, netiks uzskatīts par zaudējumus izraisījušu. Šāda analīze nevarētu tikt atzīta par pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta mērķim atbilstošu.

44      Treškārt, šīs tiesību normas konteksta analīze apliecina, ka noteiktos apstākļos ir nepieciešama kopēja citu faktoru analīze. Kā jau norādīts, pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta mērķis ir transponēt Savienības tiesībās antidempinga nolīguma 3.5. pantu. Savā 2003. gada 18. augusta ziņojumā par strīdu “Eiropas Kopienas – Caurules vai to veidgabali” (WT/DS219/AB/R, 190. un 192. punkts) PTO apelācijas institūcija uzskatīja, ka, lai gan antidempinga nolīguma 3.5. pants neliek visos gadījumos veikt citu faktoru kopējās ietekmes novērtējumu, var būt gadījumi, kad tiem specifisko apstākļu dēļ citu faktoru kopējās ietekmes novērtējuma neveikšana var radīt situāciju, ka par izmeklēšanu atbildīgā iestāde citu faktoru ietekmi kļūdaini attiecina uz importu par dempinga cenām. Saskaņā ar PTO apelācijas institūcijas teikto par izmeklēšanu atbildīgajai iestādei nav pienākuma pārbaudīt citu faktoru kopējo ietekmi, ja, ņemot vērā lietas konkrētos faktiskos apstākļus, tā izpilda savu pienākumu uz importu par dempinga cenām neattiecināt citu faktoru izraisītos zaudējumus.

45      No tā izriet, ka jāuzskata – kā to dara prasītājas –, ka noteiktos apstākļos citu zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, ietekmes kopējā analīze var būt obligāta. Tā tas ir tostarp tad, ja iestādes attiecībā uz lielu skaitu zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, secinājušas, ka tie varēja sekmēt zaudējumus, bet to ietekme, individuāli skatot, nevar tikt uzskatīta par būtisku.

46      Līdz ar to ir jāuzskata, ka pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkta interpretācija, kuru aizstāv Padome – nevis apstrīdētajā regulā, bet vienīgi savos procesuālajos rakstos –, ir kļūdaina. Tas tomēr nenozīmē, ka apstrīdētajā regulā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kas pamatotu apstrīdētās regulas atcelšanu. Apstrīdētajā regulā Padome vienīgi ir veikusi individuālu dažādo zaudējumus radošo faktoru analīzi, nekur nenorādīdama, ka tās uzskata, ka šo faktoru kopēja analīze nav obligāta. Tādējādi atzīt, ka apstrīdētajā regulā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, varētu tikai tad, ja tai pat laikā tiktu atzīts, ka šajā lietā šāda kopēja analīze bija obligāta.

47      No iepriekš 45. punktā minētā izriet, ka, pirms var noteikt, ka šajā lietā kopēja analīze bija obligāta, ir jāpārbauda prasītāju izvirzītie iebildumi par katra no pārējiem zināmajiem zaudējumus radošiem faktoriem analīzi. Vienīgi pēc šīs pārbaudes, kas tiks veikta 49.?215. punktā un kuras mērķis ir, no vienas puses, pārbaudīt, vai katra no pārējiem zināmajiem zaudējumus radošiem faktoriem analīze nav prettiesiska un, no otras puses, vai šīs lietas apstākļi prasīja citu zaudējumus radošo faktoru kopēju analīzi, būs iespējams secināt, vai Padome, veikdama vienīgi individuālu zaudējumus radošo faktoru zaudējumus radošo faktoru analīzi, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

48      Savukārt jau tagad ir jānoraida pirmā pamata pirmā daļa, ciktāl ar to tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā saistībā ar iestāžu metodoloģiju attiecībā uz cēloņsakarības analīzi.

2.     Par zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, individuālo analīzi (pirmā pamata otrā līdz astotā daļa)

49      Ievadam jāatgādina judikatūras principi, kuri jāņem vērā, pārbaudot dažādos prasītāju iebildumus par zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, individuālo analīzi.

50      Saskaņā ar iepriekš 27. punktā minēto judikatūru Padomei un Komisijai ir pienākums pārbaudīt, vai zaudējumi, ko tās paredz ņemt vērā, patiešām izriet no importa par dempinga cenām, un ir jānoraida cita veida zaudējumi, kas izriet no citiem apstākļiem.

51      Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jautājums par to, vai Kopienas ražošanas nozare ir cietusi zaudējumus un vai tie ir attiecināmi uz importu par dempinga cenām, kā arī to, vai citi zināmi faktori ir veicinājuši zaudējums, ko cietusi Kopienas ražošanas nozare, ietver sarežģītu ekonomisku jautājumu novērtējumu, attiecībā uz ko iestādēm ir plaša rīcības brīvība. No tā izriet, ka Savienības tiesas veiktajai iestāžu vērtējuma pārbaudei ir jāaprobežojas ar pārbaudi, vai ievēroti procesa noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (šajā ziņā skat. iepriekš 27. punktā minēto Vispārējās tiesas spriedumu lietā Aluminium Silicon Mill Products/Padome, 71. punkts, un 2008. gada 17. decembra spriedumu lietā T‑462/04 HEG un Graphite India/Padome, Krājums, II‑3685. lpp., 120. punkts).

a)     Par pirmā pamata otro daļu – tērauda pieprasījuma un cenu Kopienas un pasaules tirgū attīstību

 Lietas dalībnieku argumenti

52      Prasītājas apgalvo, ka apstrīdētās regulas preambulas 85. apsvērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pārkāpts pamatregulas 3. panta 6. un 7. punkts, jo spiediens uz Kopienas cenām nav attiecināms uz importu par dempinga cenām, bet gan jāattiecina uz cenu pasaules tirgū un tērauda pieprasījuma attīstību.

53      Pirmkārt, ferosilīcija cenas visos lielajos pasaules tirgos attīstījās tādā pašā veidā un Kopienas cenu attīstība atspoguļoja pasaules tirgus dinamiku. Prasītājas uzskata, ka, tā kā cenas visos tirgos pazeminājās, it īpaši laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas laikposma beigām, ir acīmredzami nesaprātīgi apgalvot, ka, nepastāvot importam par dempinga cenām, cenas Kopienā būtu pieaugušas, lai nosegtu augošās Kopienas ražošanas nozares izmaksas, kā arī saprātīgu peļņas līmeni.

54      Otrkārt, ferosilīcija cenu zemo līmeni noteica nevis imports par dempinga cenām, bet gan pieprasījuma izmaiņas. Padome apstrīdētajā regulā pati atzinusi, ka ferosilīcija cenas seko pieprasījuma izmaiņām. Tomēr tā kļūdaini analizēja ferosilīcija cenu attīstību Kopienā attiecībā pret neapstrādāta tērauda ražošanu pasaulē, lai gan to nosaka tērauda ražošana Kopienā. Ferosilīcija cenu attīstība Kopienā esot precīzi atspoguļojusi tērauda pieprasījuma attīstību, un minētās cenas esot samazinājušās proporcionāli stagnācijai un pieprasījuma samazinājumam Kopienā. Tādējādi prasītājas uzskata, ka, pat ja imports par dempinga cenām nebūtu pazeminājis cenas, Kopienas ražošanas nozare būtu cietusi zaudējums sakarā ar izmaksu pieaugumu un vienlaicīgu pieprasījuma samazinājumu.

55      Treškārt, prasītājas norāda, ka izmeklēšanas laikposmā ferosilīcijs Kopienā tika pārdots par augstāku cenu nekā citos tirgos. Pasaules tirgū, kur cenas tiecas panākt līdzsvaru, nevar apgalvot, ka cenas tirgū, kurā tās ir visaugstākās, būtu nepamatoti samazinātas vai aizkavēta to celšanās.

56      Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

 Vispārējās tiesas vērtējums

57      Pirmā pamata otrā daļa būtībā attiecas uz iestāžu vērtējumu par ferosilīcija cenu un metalurģijas nozares pieprasījuma vispasaules attīstības kā citu faktoru, kas varēja izraisīt vai sekmēt Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus, lomu.

58      Šajā ziņā jānorāda, pirmkārt, ka Padome apstrīdētās regulas preambulas 85. apsvērumā uzskatīja, ka importa par dempinga cenām dēļ Kopienas ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenu līdz nepieciešamajam līmenim, lai pilnībā segtu visas izmaksas. Otrkārt, Padome apstrīdētās regulas preambulas 87.?90. apsvērumā norādīja iemeslus, kuru dēļ tā bija nolēmusi noraidīt apgalvojumu, ka zemais ferosilīcija cenu līmenis bija saistīts ar dinamiku pasaules tirgū, kurš attīstījās atkarībā no metalurģijas nozares pieprasījuma izmaiņām, nevis no importa par dempinga cenām. Vispirms Padome paskaidro, ka tirgus ekonomikas apstākļos cenas parasti nosaka pieprasījums un piedāvājums, bet var būt citi ietekmējošie faktori, piemēram, imports par zemām dempinga cenām. Tad tā precizē, ka, lai gan nav nekādu šaubu, ka ferosilīcija pieprasījums, īpaši metalurģijas nozarē, vērā ņemtajā laikposmā noteiktos brīžos ietekmēja cenu veidošanos, ir bijuši periodi, kad ferosilīcija cenas pazeminājās, neskatoties uz augošo pieprasījumu metalurģijas nozarē.

59      Prasītājas apstrīd šo secinājumu, pamatodamās uz trīs argumentiem. Pirmkārt, tā kā cenas pasaules tirgū bija pazeminājušās, tostarp laikā no 2005. gada līdz izmeklēšanas laikposma beigām, pat nepastāvot importam par dempinga cenām, Kopienas cenas nebūtu varējušas pieaugt. Otrkārt, ferosilīcija Kopienas cenas bija sekojušas Kopienas tērauda ražošanas svārstībām un pazeminājušas tajā pašā laikā, kad Kopienas metalurģijas nozares pieprasījumā valdīja stagnācija vai tas samazinājās. Treškārt, cenas Kopienas tirgū bija augstākās pasaulē, kas izslēdz samazinājumu vai celšanās aizkavēšanu.

60      Tomēr neviens no šiem trim argumentiem nav tāds, kas pierādītu, ka Padome būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu.

61      Pirmkārt, attiecībā uz argumentu par cenu attīstību pasaules tirgū jānorāda, ka prasītājas šī argumenta atbalstam atsaucas uz prasības pielikumā ietvertu tabulu, kura – saskaņā ar prasītāju apgalvoto – parāda, ka ferosilīcija cenas visos lielākajos pasaules tirgos attīstās tādā pat veidā un ka Kopienas cenu attīstība vienīgi atspoguļo dinamiku pasaules tirgū. Lai gan ir taisnība, ka šī tabula parāda to, ka ferosilīcija Kopienas cena visumā attīstās tāpat kā cenas Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā, tā nekādā veidā nepierāda to, ka cenas pasaules tirgū pazeminājās aplūkotajā laikposmā, proti, no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 30. septembrim vai vismaz laikā no 2005. gada janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām, proti, 2006. gada 30. septembrim. Gluži pretēji – no šīs tabulas izriet, ka cenas laikā no 2003. līdz 2004. gadam un izmeklēšanas laikposmā pieauga. Šīs tendences apstiprina dati par vidējām cenām Kopienā, kuras ietvertas pagaidu regulas 96. apsvērumā un kuras prasītājas nav apstrīdējušas. Tādējādi tās nevar apgalvot, ka vispārējas ferosilīcija cenu pazemināšanās dēļ bija nesaprātīgi apgalvot, ka, nepastāvot importam par dempinga cenām, Kopienu cenas būtu paaugstinājušās līdz līmenim, kas Kopienas ražošanas nozarei ļautu nosegt savas augošās izmaksas, kā arī panākt saprātīgu peļņas līmeni.

62      Otrkārt, attiecībā uz argumentu par metalurģijas sektora pieprasījuma svārstībām un ferosilīcija cenu Kopienā analīzi attiecībā pret neapstrādāta tērauda ražošanu pasaulē jānorāda, ka prasītājas noraida diagrammu, kuru iestādes iekļāvušas galīgajā informācijas paziņošanas dokumentā un kura ilustrē ferosilīcija cenu attīstību Kopienā, ņemot vērā neapstrādāta tērauda ražošanas pasaulē attīstību, un savu argumentu pamatojumam atsaucas uz prasības pielikumā iekļautu diagrammu, kas ilustrē ferosilīcija cenu attīstību Kopienā attiecībā pret tērauda ražošanas attīstību Kopienā. Pretēji prasītāju apgalvotajam šī diagramma neļauj pierādīt, ka ferosilīcija Kopienas cenas būtu sekojušas Kopienas tērauda ražošanas svārstībām un būtu pazeminājušās tai pat laikā, kad Kopienas metalurģijas nozares pieprasījumā valdīja stagnācija vai tas samazinājās.

63      Tādējādi, pirmām kārtām, jānorāda – kā to darījusi Padome – ka šī diagramma parāda, ka Kopienas cenas nav vienmēr sekojušas pasaules tērauda ražošanas svārstībām. Piemēram, diagrammā norādīts, ka 2004. gadā – brīdī, kad Kopienas tērauda ražošana pieauga, cenas turpināja samazināties. Tāpat saskaņā ar diagrammu 2006. gadā tērauda ražošanas samazinājās, lai gan cenas pieauga. Šie piemēri apstiprina, ka prasītāju iesniegtā diagramma nav pietiekama, lai pamatotu to apgalvojumu, ka pieprasījuma samazinājums ir izraisījis cenu krišanos.

64      Otrām kārtām, ir jānorāda, ka diagramma neparāda, ka visā aplūkotajā laikposmā būtu notikusi pieprasījuma samazināšanās. Tā tajā ir aprakstīts tērauda ražošanas pieaugums no 2003. gada trešā ceturkšņa līdz 2004. gada otrajam ceturksnim, no 2004. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2005. gada otrajam ceturksnim un izmeklēšanas laikposma, kurš ilga no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim, pirmajos trīs ceturkšņos. Diagramma atklāj arī, ka ferosilīcija cenas Kopienā pieauga no 2003. gada trešā ceturkšņa līdz 2004. gada otrajam ceturksnim un visā izmeklēšanas laikposmā. Ņemot vērā šo pozitīvo attīstību, nav pietiekami apgalvot, ka Kopienas cenas pazeminājās tai pat laikā, kad Kopienas metalurģijas nozares pieprasījumā valdīja stagnācija vai tas samazinājās, lai pierādītu, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apgalvodama, ka importa par dempinga cenām dēļ Kopienas ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenu līdz nepieciešamajam līmenim, lai pilnībā segtu visas izmaksas. Prasītājām būtu bijis jāpierāda – ko tās nav izdarījušas –, ka tērauda ražošanas pieaugums iepriekš minētajos laikposmos bija pārāk mazs, lai izraisītu tādu cenu paaugstināšanos, kas ferosilīcija Kopienas ražotājiem ļautu nodot savu ražošanas izmaksu pieaugumu patērētājiem.

65      Treškārt, attiecībā uz argumentu par cenām, kuru līmenis Kopienas tirgū bija tāds, ka nevar apgalvot, ka tās būtu tikušas nepamatoti pazeminātas vai to celšanās būtu tikusi aizkavēta, jāatgādina, ka cenu pazeminājums un cenu celšanās aizkavēšana ir juridiski jēdzieni, uz kuriem izdarīta atsauce pamatregulas 3. panta 3. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 3. punkts). Vispārīgi, nosakot cenu pazeminājumu šīs tiesību normas izpratnē, iestādes veic Kopienu cenu salīdzināšanu ar koriģētām importa cenām tā, lai iegūtu procentuālā izteiksmē izteiktu cenu samazinājuma starpību. Tāpat, ja ir konstatēts, ka Kopienas cenu celšanās ir tikusi aizkavēta vai tās nav pietiekami cēlušās, iestādes veic – joprojām vispārīgu – importa cenu salīdzinājumu ar Kopienas mērķa cenu, t.i., cenu, kāda būtu tikusi sasniegta, nepastāvot importam par dempinga cenām, lai iegūtu zaudējumu likvidēšanas starpību, kas arī izteikta procentuālā izteiksmē. Šajā lietā no pagaidu regulas preambulas 87.?89. un 112. apsvēruma izriet, ka iestādes ir noteikušas cenu samazinājumu, piemērojot pamatregulas 3. panta 3. punktu. Tā pagaidu regulas preambulas 89. apsvērumā Komisija norāda, ka tā aprēķināja cenu samazinājuma starpību no 4 līdz 11 % atkarībā no ražotāja eksportētāja, izņemot trīs ražotājus eksportētājus, attiecībā uz kuriem netika konstatēts nekāds cenu samazinājums. Prasītājas neizvirza nevienu argumentu, kas varētu likt apšaubīt iestāžu veikto cenu samazinājuma starpības aprēķinu. Vienkārša konstatācija, ka Kopienas cenas ir visaugstākās pasaulē, nevar likt apšaubīt šo aprēķinu.

66      Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nav tāds, kas pierādītu, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apgalvodama, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenu līdz nepieciešamajam līmenim, lai pilnībā segtu visas izmaksas, nevis pasaules tirgus dinamikas un metalurģijas sektora pieprasījuma svārstību dēļ, bet gan importa par dempinga cenām dēļ.

67      Līdz ar to pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

b)     Par pirmā pamata trešo daļu – zaudējumu ietekmi, kurus Kopienas ražošanas nozare ir radījusi sev

 Par pirmo iebildumu par noteiktu Kopienas ražotāju ražošanas pārorientēšanu

–       Lietas dalībnieku argumenti

68      Prasītājas apgalvo, ka Padome neesot pienācīgi ņēmusi vērā Huta Laziska S.A., OFZ a.s. un Vargön Alloys AB brīvprātīgi īstenoto ražošanas pārorientēšanu 2004. gadā – kas ir gads, kurš apstrīdētajā regulā raksturots kā “īpaši veiksmīgs” – ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem.

69      Pirmkārt, iestādes esot pieļāvušas nopietnu kļūdu faktos, kura ir būtiski ietekmējusi cēloņsakarības analīzi, jo, lai gan no pagaidu regulas 135. apsvēruma izriet, ka 2004. gadā divi ferosilīcija Kopienas ražotāji bija pārorientējuši savu ražošanu uz mangāna sakausējumu ražošanu, no šīs pašas regulas 93. apsvēruma izriet, ka šis ferosilīcija ražošanas samazinājums tika ņemts vērā, vienīgi sākot ar 2005. gadu. Lēmums samazināt ferosilīcija ražošanu brīdī, kad tirgus apstākļi bija labvēlīgi, esot radījis ferosilīcija ražošanas uz vienību izmaksu pieaugumu, ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājumu, kā arī lielāku nepietiekamību tirgū. No otras puses, ražošanas pārorientēšanu 2004. gadā vērā neņemšana esot radījusi maldinošu priekšstatu par ražošanas jaudas attīstību un Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti.

70      Otrkārt, iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apgalvodamas, ka ražošanas pārorientēšana bija reakcija uz importu par dempinga cenām. No vienas puses, 2004. gads esot bijis ārkārtējs gads, kura laikā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pieauga līdz vērā ņemtajā laikposmā visaugstākajam līmenim un tās ieguldījumu atdeve sasniedza gandrīz 20 %, un, no otras puses, Huta Laziska esot izvēlējusies pārorientēt savu ražošanu uz silīcijmangānu, kas ir produkts, kurš prasa mazāk enerģijas patēriņu un ir rentablāks. Tādējādi, pēc prasītāju domām, Kopienas ražošanas nozares 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā ciestos zaudējumus izskaidroja brīvprātīgā ražošanas pārorientēšana, kas izraisīja ražošanas izmaksu pieaugumu, kurš savukārt izraisīja papildu ražošanas samazinājumu.

71      Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

72      Šis iebildums būtībā attiecas uz veidu, kādā iestādes ir analizējušas 2004. gadā noteiktu Kopienas ražotāju veikto krāšņu, kuras iepriekš tika izmantotas ferosilīcija ražošanai, pārdales silīcijmangāna ražošanai ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.

73      Šajā sakarā jānorāda, ka Komisija minētās pārdales ietekmi analizēja pagaidu regulas preambulas 135. un 136. apsvērumā. Tajos tā apgalvoja, ka par spīti ar ražošanas pārorientēšanu saistītajām izmaksām daļa no ražošanas tika pārorientēta 2004. gadā, jo tobrīd Kopienas tirgū pastāvēja mangāna sakausējumu deficīts, savukārt ferosilīcija piedāvājums bija pietiekams. Komisija no tā secināja, ka noteiktu Kopienas ražotāju lēmums samazināt savu ražošanu nebija vis brīvprātīgs, bet to bija izraisījis imports par dempinga cenām, kurš Kopienas ražošanas nozarē neļāva veikt rentablu ferosilīcija tirdzniecību. Turklāt pagaidu regulas preambulas 93. apsvērumā tā, sākot ar 2005. gadu, koriģēja tabulā par ražošanas jaudu un ražošanas jaudas izmantošanu ietvertos datus par ražošanas jaudu, lai ņemtu vērā krāšņu pārdali.

74      Prasītājas apstrīd gan pagaidu regulas preambulas 93. apsvērumu, gan 135. un 136. apsvērumu.

75      Pirmkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu par kļūdu faktos attiecībā uz pagaidu regulas preambulas 93. apsvērumu Padome, atbildot uz rakstveida jautājumu, kurš tai tika uzdots procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, paskaidroja, ka ražošana tika pārorientēta 2004. gada decembra sākumā. Tiesas sēdē tā arī atzina, ka jauda, uz kuru attiecās šī pārorientēšana, 2004. gada decembrī nevarēja tikt izmantota ferosilīcija ražošanai. Tādējādi jāatzīst, ka dati par ražošanas jaudu bija jākoriģē, nevis sākot ar 2005. gadu, bet gan sākot ar 2004. gadu. No tā izriet, ka pagaidu regulas preambulas 93. apsvērums ir būtiski neprecīzs.

76      Tomēr Vispārējā tiesa nepiekrīt prasītāju nostājai attiecībā uz šīs neprecizitātes sekām. Pirmām kārtām, jāuzskata – kā tiesas sēdē norādīja Padome – ka, ņemot vērā to, ka ražošanas jauda samazinājās vienīgi 2004. gada decembrī, vispārēja šīs jaudas korekcija visam 2004. gadam attiektos uz ļoti nelielu apjomu, kurš ir līdzvērtīgs vienai divpadsmitajai daļai no 2005. gadam veiktās korekcijas. Otrām kārtām, pieņemot, ka ražošanas jaudu korekcija tiktu veikta arī attiecībā uz 2004. gadu, Kopienas ferosilīcija tirgus stāvoklis 2004. gadā būtu bijis šāds: pieprasījuma pieaugums, importa par dempinga cenām apjoma pieaugums, ražošanas samazinājums, neliels ražošanas jaudu samazinājums, pārdošanas apjoma un Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu samazinājums, cenu, peļņas līmeņa un ieguldījumu atdeves pieaugums. Citiem vārdiem, izņemot ražošanas jaudu, ražošanas apjomu, pārdošanas apjomu un tirgus daļas, visi citi ekonomikas rādītāji būtu uzlabojušies. Protams, šādos apstākļos ir ticami, ka noteiktu Kopienas ražotāju lēmums pārorientēt ražošanu varētu izrietēt no komerciālas izvēles panākt augstāko rentabilitāti silīcijmangāna tirgū, nevis ir sekas importa par dempinga cenām klātbūtnei ferosilīcija tirgū, kura iedragāja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Tomēr ir tikpat ticami, ka noteiktu Kopienas ražotāju lēmumā pārorientēt ražošanu ņemtas vērā ne vien augstākas rentabilitātes silīcijmangāna tirgū izredzes, bet arī importa par zemām cenām, kura apjoms jau bija ievērojami pieaudzis 2004. gadā un kurš rentabilitātes ferosilīcija tirgū izredzes padarīja mazāk pievilcīgas nekā rentabilitātes izredzes silīcijmangāna tirgū, klātbūtne.

77      Tādējādi pagaidu regulas preambulas 93. apsvērumā pieļautā kļūda faktos nevarēja izkropļot cēloņsakarības analīzi.

78      Otrkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kuru iestādes pieļāvušas, pagaidu regulas preambulas 136. apsvērumā apgalvodamas, ka ražošanas pārorientācija bija reakcija uz importu par dempinga cenām, iepriekš 76. punktā tika noteikts, ka, lai gan ir ticami, ka pārorientēšana varētu izrietēt no komerciāla lēmuma panākt augstāko rentabilitāti silīcijmangāna tirgū nevis ir sekas importa par dempinga cenām klātbūtnei ferosilīcija tirgū, kura iedragāja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, ir ticami arī, ka lēmumos par pārorientēšanu ņemtas vērā ne vien augstākas rentabilitātes silīcijmangāna tirgū izredzes, bet arī importa par zemām cenām klātbūtne ferosilīcija tirgū.

79      Tādējādi jāatzīst, ka neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nav tāds, kas pierādītu, ka iestādes būtu pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

80      Ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums jānoraida kā nepamatots.

 Par otro iebildumu par noteiktu Kopienas ražotāju ražošanas pārtraukumiem

–       Lietas dalībnieku argumenti

81      Prasītājas apgalvo, ka Padome neesot ņēmusi vērā ietekmi, kāda uz Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem ir bijusi ražošanas pārtraukumiem, kuru noteikti Kopienas ražotāji īstenoja brīvprātīgi, un to kļūdaini attiecinājusi uz strīdīgo importu.

82      Pirmkārt, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētās regulas preambulas 101. apsvērumā atteikdamās ņemt vērā Huta Laziska īstenoto ražošanas pārtraukumu ietekmi, to pamatojot, ka cēloņsakarības pastāvēšanas vērtējums jāveic Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā, kaut arī šis minētais faktors ietekmēja Kopienas ražošanas nozares rezultātus kopumā. Šajā sakarā prasītājas norāda, pirmām kārtām, ka Huta Laziska vērā ņemtajā laikposmā vairākkārtīgi bija pārtraukusi ražošanu saistībā ar nopietnām domstarpībām ar savu enerģijas piegādātāju, otrām kārtām, ka tā bija spiesta pārorientēties uz tādu preču kā silīcijmangāns ražošanu, kas patērē mazāk enerģijas un ir rentablāka, un, trešām kārtām, ka Padomes 2007. gada 4. decembra Regulas (EK) Nr. 1420/2007, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu (OV L 317, 5. lpp.), ietvaros iestādes analizēja Huta Laziska stāvokļa attīstību atsevišķi.

83      Otrkārt, iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemdamas vērā to ražošanas pārtraukumu ietekmi, kurus īstenoja, no vienas puses, FerroAtlántica SL augstu enerģijas patēriņa periodu laikā, kad šis ražotājs maksimizēja savu peļņu, pārdodot enerģiju, un, no otras puses, Vargön Alloys, kas izmeklēšanas laikposmā izbeidza ferosilīcija ražošanu. Attiecībā uz FerroAtlántica prasītājas replikā norāda, ka iebildumu rakstā Padome pirmo reizi apgalvojusi, ka ferosilīcija ražošanas pārtraukšana enerģijas patēriņa maksimumstundās vienmēr bija šīs sabiedrības komercmodeļa daļa. Turklāt šim apgalvojumam runā pretī apstrīdētās regulas preambulas 81. apsvērums, kurā Padome apgalvojusi, ka ražošanas samazināšana pēc enerģijas padeves pārtraukumiem nenotika regulāri.

84      Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

85      Šis iebildums attiecas uz veidu, kādā iestādes ir analizējušas ietekmi, kāda uz Kopienas ražošanas nozari bijusi trīs Kopienas ražotāju, Huta Laziska, FerroAtlántica un Vargön Alloys, ražošanas pārtraukumiem.

86      Būtībā prasītājas Padomei pārmet, pirmkārt, to, ka tā apstrīdētās regulas preambulas 101. apsvērumā nav pareizi analizējusi ietekmi, kāda uz Kopienas ražošanas nozari bijusi Huta Laziska ražošanas pārtraukumiem, un, otrkārt, nav ņēmusi vērā FerroAtlántica un Vargön Alloys ražošanas pārtraukumus.

87      Pirmkārt, attiecībā uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas esot pieļauta, novērtējot Huta Laziska stāvokli, jāatgādina, ka apstrīdētās regulas preambulas 101. apsvērumā Padome ir apgalvojusi, ka radīto zaudējumu iemesls ir jāanalizē Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā un ka pat tad, ja datus par šo ražotāju varētu izslēgt no zaudējumu novērtējuma, atlikušajā Kopienas ražošanas nozares daļā novērotās tendences paliek izteikti negatīvas un norāda uz būtiskiem zaudējumiem.

88      Šajā sakarā vispirms jānorāda – kā dara prasītājas –, ka cēloņsakarības pastāvēšanas analīze nav katrā ziņā jāveic Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā, tādējādi, ka atsevišķam Kopienas ražotājam faktora, kurš nav imports par dempinga cenām, nodarītie zaudējumi nevarētu tikt ņemti vērā. Iepriekš 30. punktā jau tika uzsvērts, ka pamatregulas 3. panta 7. punktā paredzētās neattiecināšanas analīzes ietvaros iestādēm, pirmām kārtām, jāpārbauda visi citi zināmie faktori, kuri radīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tai pat laikā, kad imports par dempinga cenām, un, otrām kārtām, jānodrošina, lai šo citu faktoru radītie zaudējumi netiktu attiecināti uz šo importu. Pamatregulas 3. panta 7. punktā nav precizēts, ka šai pārbaudē var ņemt vērā vienīgi zaudējumus, kurus citi faktori radījuši Kopienas ražošanas nozarei kopumā. Ņemot vērā šīs tiesību normas mērķi, kas, kā minēts iepriekš 31. punktā, ir nodrošināt, lai iestādes nodala un nošķir importa par dempinga cenām kaitējošo ietekmi no citu faktoru kaitējošās ietekmes, ir iespējams, ka noteiktos apstākļos zaudējumi, kurus Kopienas ražotājam individuāli radījis cits faktors, kas nav imports par dempinga cenām, jāņem vērā, jo tie ir sekmējuši zaudējumus, kuri ir novēroti attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari kopumā.

89      Tālāk ir taisnība, ka apstrīdētās regulas preambulas 101. apsvērumā Padome ir nebūt ne niansēti apgalvojusi, ka zaudējumu iemesls ir jāanalizē Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā, kas var likt domāt, ka zaudējumu faktors, kurš Kopienas ražotāju ietekmē individuāli, nekad nevar tikt ņemts vērā. Tomēr pretēji prasītāju apgalvotajam zaudējumi, kurus Huta Laziska varēja nodarīt ražošanas pārtraukumi, ir pienācīgi ņemti vērā. Kā izklāstīts iepriekš 87. punktā, Padome tur ir paskaidrojusi, ka pat tad, ja datus par šo ražotāju varētu izslēgt no zaudējumu novērtējuma, Kopienas ražošanas nozarē novērotās tendences turpina norādīt uz zaudējumiem. Prasītājas nemēģina pierādīt, ka šajā pēdējā minētajā apsvērumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Tās vienīgi apgalvo, ka Huta Laziska grūtības ar tās enerģijas piegādātāju ir bijušas tās ražošanas pārtraukumu iemesls, ko Padome ir piekritusi ņemt vērā apstrīdētās regulas preambulas 101. apsvērumā.

90      Visbeidzot, attiecībā uz Regulu Nr. 1420/2007, kā atgādināts iepriekš 50. un 51. punktā, iestādēm to rīcības brīvības izmantošanas ietvaros ir pienākums pārbaudīt, vai Kopienas ražošanas nozare ir cietusi zaudējumus un vai tie ir attiecināmi uz importu par dempinga cenām, kā arī vai citi zināmi faktori ir veicinājuši zaudējums. Šī rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā ir jāīsteno atkarībā no visiem atbilstošajiem faktiskajiem apstākļiem (šajā ziņā skat. Tiesas 1990. gada 14. marta spriedumu lietā C‑156/87 Gestetner Holdings/Padome un Komisija, Recueil, I‑781. lpp., 43. punkts). Katrā ziņā pretēji prasītāju apgalvotajam attieksme pret Huta Laziska stāvokli apstrīdētajā regulā būtiski neatšķiras no attieksmes pret to Regulā Nr. 1420/2007. Tāpat kā apstrīdētajā regulā, Regulā Nr. 1420/2007 Huta Laziska nav veltīta atsevišķa sadaļa. Turklāt, tāpat kā apstrīdētajā regulā, Huta Laziska tiek aplūkota sadaļā par ražošanas izmaksu izmaiņu ietekmi uz zaudējumiem. Starp Regulu Nr. 1420/2007 un apstrīdēto regulu var atrast tikai vienu vienīgu atšķirību. Lai gan apstrīdētajā regulā Padome ir atzinusi – hipotētiski un vienīgi tāpēc, lai izslēgtu jebkādu ietekmi uz zaudējumiem, ko cietusi Kopienas ražošanas nozare kopumā – to, ka Huta Laziska zaudējumi varēja būt sekas domstarpībām ar tās enerģijas piegādātāju, Regulā Nr. 1420/2007 tā atzina, ka šīs domstarpības, kā arī enerģijas izmaksu pieaugums varēja ietekmēt Huta Laziska rezultātus, bet kopumā ražošanas izmaksu attīstība nav sekmējusi Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus.

91      No tā izriet, ka neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nepierāda, ka apstrīdētās regulas preambulas 101. apsvērumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

92      Otrkārt, attiecībā uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas esot pieļauta, novērtējot FerroAtlántica un Vargön Alloys ražošanas pārtraukumus, jānorāda, pirmām kārtām, attiecībā uz FerroAtlántica, ka prasītājas tiesas sēdē precizēja, ka tās uzskata, ka šīs sabiedrības ražošanas pārtraukumi bija pamatā “pašradītiem” zaudējumiem, jo elektroenerģijas cenu pieaugums lika FerroAtlántica dot priekšroku enerģijas tirdzniecībai salīdzinājumā ar ferosilīcija tirdzniecību. Jāatzīst, ka vienīgais dokuments, uz kuru prasītājas pamatojas, lai apgalvotu, ka iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir FerroAtlántica 2007. gada 26. februāra vēstule Euroalliages. Šajā vēstulē FerroAtlántica paskaidro, ka tās tarifu sistēmas dēļ ferosilīcija ražošana elektroenerģijas patēriņa maksimumstundās tika apturēta un ka šajās stundās tās saražotā elektroenerģija tika pārdota. Šī vēstule nekādā veidā nepierāda, ka FerroAtlántica pārtrauc ražošanu, pieaugot elektroenerģijas cenām. Tādējādi prasītājas nav izvirzījušas nekādus faktorus, kas varētu pierādīt, ka FerroAtlántica ražošanas samazināšana elektroenerģijas patēriņa maksimumstundās būtu sekmējusi Kopienas ražošanas nozares kopumā ciestos zaudējumus un ka Padomei tā būtu bijusi jāņem vērā.

93      Otrām kārtām, attiecībā uz Vargön Alloys prasītājas vienīgi apgalvo, ka šī sabiedrība izmeklēšanas laikposma vidū pārtrauca ražošanu. Lai gan prasības pieteikumam pievienotā dokumentā tās apgalvo, ka šāda pārtraukšana ir elektroenerģijas cenu līmeņa sekas, tās šī apgalvojuma pamatojumam neizvirza nekādus pierādījumus. Tādējādi tās nekādā veidā nepierāda, ka šī sabiedrība pati būtu sekmējusi savus zaudējumus un ka tā nav pārtraukusi ražošanu, reaģējot uz importu par dempinga cenām. Tādējādi nevar apgalvot, ka Padome būtu pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konkrēti neiztirzādama Vargön Alloys situāciju.

94      Ņemot vērā iepriekš minēto, šis pirmā pamata trešās daļas iebildums ir jānoraida kā nepamatots.

 Par trešo iebildumu par teorētiskās nominālās ražošanas jaudas izmantošanu

–       Lietas dalībnieku argumenti

95      Prasītājas apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 3. panta 7. punktu, kā arī to tiesības uz aizstāvību, atsakoties izmantot reālo ražošanas jaudu teorētiskās nominālās ražošanas jaudas vietā.

96      Pirmkārt, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo, pirmām kārtām, tā esot ignorējusi faktorus, tādus kā ražošanas pārorientēšana un elektroenerģijas piegādes pārtraukumi, kuri būtiski ietekmēja nozīmīgos zaudējumus radošos faktorus, proti, ražošanas jaudu un ražošanas jaudas izmantošanu.

97      Otrām kārtām, prasītājas apgalvo, ka ir kļūdaini apgalvot, kā to darījusi Padome, ka pat tad, ja būtu tikusi izmantota reālā ražošanas jauda, attiecībā uz ražošanas jaudas attīstību un ražošanas jaudas izmantošanu novērotās tendences, kā arī secinājumi par zaudējumu esamību būtu palikuši bez izmaiņām. Pieņemot, ka attiecībā uz ražošanas jaudas attīstību un ražošanas jaudas izmantošanu novērotās tendences būtu nemainīgas, tas, ka, piemēram, jaudas izmantošana pieaug no 50 līdz 95 %, ir būtiski, jo šāds pieaugums nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt pieprasījumu.

98      Trešām kārtām, prasītājas uzskata, ka Padomes apgalvojumam, ka var tikt izmantota teorētiskā nominālā ražošanas jauda, jo ražošanas pārtraukumi vai samazinājums nenotika regulāri, pamatā ir būtiska kļūda faktos un acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītājas norāda, no vienas puses, ka ražošanas pārtraukumi vai samazinājums notika regulēti un bija jāņem vērā. Tā tas ir attiecībā uz FerroAtlántica ražošanas pārtraukšanu elektroenerģijas patēriņa maksimumstundās, kas ir tās komercmodeļa īpatnība un tādējādi notika regulāri. Tāpat ferosilīcija krāsnīm katru gadu tika veikts remonts, kura laikā tās nevarēja izmantot. No otras puses, prasītājas apgalvo, ka ražošanas jaudas aprēķināšana, ņemot vērā vienīgi regulāri notiekošos notikumus, veido acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tā, piemēram, tad, kad tās elektroenerģijas piegāde tika samazināta, Huta Laziska vairākkārtīgi būtiski samazināja ražošanas jaudu, kas neatkarīgi no tirgus apstākļiem to kavēja ražot ferosilīciju.

99      Otrkārt, prasītājas uzskata, ka balstīt cēloņsakarības analīzi uz teorētisko nominālo izmantošanas jaudu, nevis uz reālo izmantošanas jaudu nozīmē neizbēgami pārkāpt noteikumu par neattiecināšanu, kāds tas paredzēts pamatregulas 3. panta 7. punktā, jo ar to tiek apslēpts izmaiņu, kas ietekmē datus par ražošanu, patiesais cēlonis.

100    Treškārt, prasītājas apgalvo, ka apstrīdētā regula pārkāpj to tiesības uz aizstāvību, jo apgalvojums, ka pat tad, ja būtu tikusi ņemta vērā reālā izmantošanas jauda, tendences nemainītos, nav pamatots.

101    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

102    Šī iebilduma ietvaros prasītājas būtībā apgalvo, ka, izmantojot teorētisko nominālo ražošanas jaudu, nevis reālo ražošanas jaudu, iestādes, pirmām kārtām, ir pieļāvušas acīmredzamas kļūdas vērtējumā un kļūdu faktos, otrām kārtām, pārkāpušas pamatregulas 3. panta 7. punktu un, treškārt, pārkāpušas to tiesības uz aizstāvību.

103    Pirmkārt, attiecībā uz iestāžu it kā pieļautajām acīmredzamām kļūdām vērtējumā un kļūdu faktos jāatgādina, ka Komisija pagaidu regulas preambulas 92. un 93. apsvērumā ir paskaidrojusi, ka ražošanas jaudu noteica, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares ražošanas vienību teorētisko nominālo jaudu un to tomēr koriģējot, lai ņemtu vērā faktu, ka divi Kopienas ražotāji attiecīgā perioda laikā pārveidoja savu ražošanu, no ferosilīcija ražošanas pārejot uz citiem dzelzs sakausējumiem. Turklāt apstrīdētās regulas preambulas 81. apsvērumā Padome atbildēja uz kritiku, kas bija izteikta par pagaidu regulas preambulas 93. apsvērumā izmantoto metodoloģiju un konkrētāk – uz administratīvajā procedūrā noteiktu ieinteresēto personu izteiktajiem ierosinājumiem izmantot skaitli, kurā būtu ņemta vērā ražošanas apturēšana pēc elektroenerģijas padeves pārtraukumiem un saistībā ar remontu. Padome šajā sakarā atsaucās uz izmeklēšanu, kurā saskaņā ar tās apgalvoto izrādījās, ka iekārtu apturēšana remontam vai strāvas padeves pārtraukuma dēļ bijusi tikai pagaidu risinājums un attiecīgajā periodā nenotika regulāri. Tā paskaidroja arī, ka, pat ja ražošanas jaudai tiktu veiktas korekcijas, ražošanas jaudas un jaudas izmantošanas tendences, kā arī secinājumi par būtisku zaudējumu esamību paliktu nemainīgi.

104    Prasītājas uzskata, ka šajos apsvērumos pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, tostarp tāpēc, ka tajos nav ņemti vērā ražošanas pārtraukumi un pārorientēšana. Jānorāda, ka prasītāju apgalvojums ir neprecīzs, ja tās neprecizē, uz kādiem pārtraukumiem un pārorientēšanos tās atsaucas. Tomēr, pieņemot, ka prasītājas atsaucas uz notikumiem, kas aplūkoti divu iepriekšējo iebildumu pārbaudes ietvaros, proti, Huta Laziska veikto ražošanas pārorientēšanu un pārtraukšanu un FerroAtlántica un Vargön Alloys ražošanas pārtraukšanu, vispirms jāatzīst, ka prasītājas neapstrīd, ka Huta Laziska lēmums 2004. gadā pārorientēties no ferosilīcija ražošanas uz silīcijmangāna ražošanu ir ticis ņemts vērā pagaidu regulas preambulas 93. apsvērumā ietvertajā tabulā par ražošanas jaudu un ražošanas jaudas izmantošanu ar minēto jaudu korekciju attiecībā uz 2005. gadu un izmeklēšanas laikposmu.

105    Turpinājumā attiecībā uz Huta Laziska ražošanas pārtraukšanu 2005. un 2006. gadā saistībā ar domstarpībām ar tās elektroenerģijas piegādātāju un Vargön Alloys ražošanas pārtraukšanu 2006. gadā saistībā ar – kā apgalvo prasītājas – elektroenerģijas izmaksu pieaugumu iestāžu rīcība ne vien ir saprātīga, bet tajā nav arī pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. No apstrīdētās regulas preambulas 81. apsvēruma izriet, ka iestādes nolēma nekoriģēt datus par ražošanas jaudu, jo minētie pārtraukumi bija pagaidu rakstura. Iestāžu pieeja ir pareiza, jo, pirmām kārtām, pretēji prasītāju apgalvotajam no lietas materiāliem izriet, ka minētie pārtraukumi patiešām bija pagaidu rakstura. Otrām kārtām, ja skaitliskajiem datiem par ražošanas jaudu būtu jāatspoguļo tāda iekārtu pagaidu apturēšana kā tā, uz kādu ir izdarīta atsauce šajā lietā, tie neveiktu savu uzdevumu, kas ir – sniegt norādi par Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudu, nevis norādīt ražošanas izmaiņas, kuras atspoguļo skaitliskie dati par ražošanu. Tomēr, lai iestāžu vērtējumā nebūtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, šāda iekārtu pagaidu apturēšana ir jāņem vērā pamatregulas 3. panta 7. punktā paredzētās neattiecināšanas analīzes ietvaros.

106    Šajā lietā iestādes apstrīdētās regulas preambulas 81. apsvērumā ir apgalvojušas, ka, pat veicot korekcijas par ražošanas jaudu, secinājumi par Kopienas ražošanas nozares ciestiem būtiskiem zaudējumiem paliktu tādi paši. Lai gan prasītājas uzskata, ka šis apgalvojums ir kļūdains, tās tomēr neizvirza nekādus pierādījumus par to, ka tas tā ir. Tās vienīgi apgalvo, ka, pat ja attiecībā uz ražošanas jaudu un jaudas izmantošanu novērotās tendences paliktu nemainīgas, tas, ka, piemēram, jaudas izmantošana pieaug no 50 uz 95 %, ir būtiski, jo šāds pieaugums liecinātu, ka Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt pieprasījumu. Papildus tam, ka šāds gadījums, uz kuru atsaucas prasītājas, ir tīri teorētisks, tas, ka Kopienas ražošanas nozare nespēj apmierināt pieprasījumu, situācijā, kad, kā šajā lietā, virkne ekonomikas rādītāju atspoguļo Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus, nesniedz nekādas norādes par zaudējumu izcelsmi un tādējādi pats par sevi nevar pierādīt, ka šos zaudējums nav radījis imports par dempinga cenām.

107    Visbeidzot, attiecībā uz FerroAtlántica ražošanas pārtraukumiem iepriekš 92. punktā jau ir atzīts, ka prasītājas nav izvirzījušas nekādus faktorus, kas varētu pierādīt, ka šī ražošanas samazināšana, kas notika regulāri, būtu sekmējusi Kopienas ražošanas nozares kopumā ciestos zaudējumus. Lai gan, kā uzsver prasītājas, ražošanas jaudas korekcija, lai ņemtu vērā šos pārtraukumus, iespējams, būtu varējusi mainīt Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantošanas likmi, tādējādi parādot, ka tā mazākā mērā spēja apmierināt piedāvājumu, iepriekš 106. punktā jau tika norādīts, ka situācijā, kad virkne ekonomikas rādītāju atspoguļo Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus, šāds fakts pats par sevi nevar pierādīt, ka šos zaudējums nav radījis imports par dempinga cenām.

108    Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nav tāds, kas varētu pierādīt, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz teorētiskās nominālās ražošanas jaudas izmantošanu.

109    Otrkārt, attiecībā uz pamatregulas 3. panta 7. punkta pārkāpumu nevar apgalvot, kā to dara prasītājas, ka balstīt cēloņsakarības analīzi uz teorētisko nominālo izmantošanas jaudu, nevis uz reālo izmantošanas jaudu, katrā ziņā nozīmē pārkāpt neattiecināšanas noteikumu. Jānorāda, ka, lai gan nav nekādu šaubu, ka ražošanas līdzekļu pārdalei uz citu tirgu, kā tas bija šajā lietā, katrā ziņā jāliek koriģēt datus par ražošanas jaudu, iepriekš 105. punktā jau tika uzsvērts, ka šiem datiem nav jāatspoguļo visas ražošanas iekārtu pagaidu darbības apturēšanas, jo šīs apturēšanas parādās skaitliskajos datos par ražošanu. Taču šādos apstākļos iestādēm jānodrošina, ka tiek ievēroti pamatregulas 3. panta 7. punktā paredzētie pienākumi, un jāveic pienācīga neattiecināšanas analīze, kurai jānodala un jānošķir zaudējumi, kurus vajadzības gadījumā radījusi šī ražošanas pagaidu apturēšana, no zaudējumiem, kurus radījis imports par dempinga cenām.

110    Treškārt, attiecībā uz prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu jāatgādina, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka prasības, kas izriet no tiesību uz aizstāvību ievērošanas, ir jāievēro ne tikai procedūrās, kuru rezultātā var piemērot sankcijas, bet arī tajās izmeklēšanas procedūrās, kas notiek pirms antidempinga regulu pieņemšanas, kas var skart attiecīgos uzņēmumus tieši un individuāli un radīt tiem nelabvēlīgas sekas (Tiesas 1991. gada 27. jūnija spriedums lietā C‑49/88 Al‑Jubail Fertilizer/Padome, Recueil, I‑3187. lpp., 15. punkts). It īpaši ieinteresētajiem uzņēmumiem administratīvā procesa laikā ir jādod iespēja lietderīgi paust savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu pareizību un atbilstību un par pierādījumiem, ko izmantojusi Komisija, pamatojot savus apgalvojumus par dempinga esamību un zaudējumiem, kas tā dēļ radušies (iepriekš minētais spriedums lietā Al‑Jubail Fertilizer/Padome, 17. punkts).

111    Šajā ziņā jānorāda – kā to dara Padome – ka galīgā informācijas paziņošanas dokumenta 80. punkts būtībā ir identisks apstrīdētās regulas preambulas 81. apsvērumam, saskaņā ar kuru tendences nemainītos, pat ja tiktu koriģēta ražošanas jauda. Prasītājas savos apsvērumos par galīgo informācijas paziņošanas dokumentu nav pieprasījušas, lai tām tiek paziņoti šī apgalvojuma pamatā esošie skaitliskie dati. Tādējādi tās nevar apgalvot, ka to tiesības uz aizstāvību ir tikušas pārkāptas.

112    Ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums jānoraida kā nepamatots.

 Par ceturto iebildumu par 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā Kopienas ražošanas nozares veiktajiem ieguldījumiem

–       Lietas dalībnieku argumenti

113    Prasītājas apgalvo, ka Padome ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 7. punktā paredzēto neattiecināšanas noteikumu, jo apstrīdētajā regulā tā nav ņēmusi vērā 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā Kopienas ražošanas nozares veikto ievērojamo ieguldījumu, kuri izmeklēšanas laikposmā veidoja vairāk nekā vienu trešdaļu no Kopienas ražošanas nozares kopējiem zaudējumiem, ietekmi. Šajā ziņā prasītājas uzsver, ka iestādes pagaidu regulas preambulas 99. apsvērumā ir atsaukušās uz to, ka Kopienas ražošanas nozare 2005. gadā ieguldīja gandrīz EUR 10 miljonus un izmeklēšanas laikposmā – gandrīz EUR 6 miljonus, kas bija domāti ražošanas iekārtu modernizācijai. Saskaņā ar prasītāju teikto, ņemot vērā it īpaši šo ieguldījumu apjomu attiecībā pret ražošanas nozares rentabilitāti, šo ieguldījumu ietekme bija jāpārbauda pat tad, ja ilgtermiņā tie bija zaudējuši vērtību, un neatkarīgi no tā, kāda ir atbilde uz jautājumu par to, vai atbilstības saistošiem vides tiesību aktiem nodrošināšana ir zaudējumi, kurus Kopienas ražošana sev nodarīja pati.

114    Pirmkārt, Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, atbild, ka prasītājas pārspīlē ieguldījumu apjomu un to ietekmi uz rentabilitāti. Kopējie izmeklēšanas laikposmā veiktie ieguldījumi nevar tikt salīdzināti ar kopējiem šajā laikposmā fiksētajiem zaudējumiem. Padome uzskata, ka, tā kā šie ieguldījumi bija ieguldījumi ražošanas iekārtās, kuri tika amortizēti daudzu gadu laikā, vienīgi neliela daļa no 2005. gada un izmeklēšanas laikposmā veiktajiem ieguldījumiem ietekmēja peļņu. Otrkārt, tā kā ieguldījumi tika veikti, lai nodrošinātu atbilstību saistošiem vides tiesību aktiem, tie nevar tikt uzskatīti par “pašnodarītiem” zaudējumiem. Treškārt, šo ieguldījumu ietekme uz zaudējumu rādītājiem ir ņemta vērā pagaidu regulas preambulas 99., 100. un 109. apsvērumā, kā arī apstrīdētās regulas preambulas 82. apsvērumā. Ceturtkārt, prasītājas nav izvirzījušas nekādus faktorus, kas ļautu pierādīt, ka iestādes būtu pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinot, ka attiecīgie ieguldījumi nav “pašnodarīti” zaudējumi.

–       Vispārējās tiesas vērtējums

115    Prasītājas būtībā apgalvo, ka iestādes ir pārkāpušas iestādes pamatregulas 3. panta 7. punktu, jo tās neņēma vērā 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā Kopienas ražošanas nozares veikto ievērojamo ieguldījumu, kuri izmeklēšanas laikposmā veidoja vairāk nekā vienu trešdaļu no Kopienas ražošanas nozares kopējiem zaudējumiem, ietekmi.

116    Šajā ziņā jānorāda, kā to dara prasītājas, ka no pagaidu regulas preambulas 99. apsvēruma izriet, ka 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā tika veikti ievērojami ieguldījumi. Tomēr ne Komisija pagaidu regulā, ne Padome apstrīdētajā regulā nav veikusi šo ieguldījumu neattiecināšanas analīzi. Pretēji Padomes apgalvotajam minētajās regulās nav ietverts nekāds izklāsts par to, vai šie ieguldījumi ir vai nav “pašnodarīti” zaudējumi. Ņemot vērā to apjomu, proti, gandrīz EUR 10 miljonu 2005. gadā un gandrīz EUR 6 miljonu izmeklēšanas laikposmā, šie ieguldījumi varēja veicināt Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus. Līdz ar to jāatzīst, ka iestādes ir pārkāpušas pamatregulas 3. panta 7. punktu, nenodalīdamas un nenošķirdamas šo ieguldījumu ietekmi no importa par dempinga cenām ietekmes.

117    Padomes argumenti neliek apšaubīt šo secinājumu. Pirmkārt, pretēji Padomes apgalvotajam tas, ka ieguldījumi tika veikti, lai nodrošinātu atbilstību saistošiem vides tiesību aktiem, iestādēm neļauj izvairīties no neattiecināšanas analīzes. Tam, vai zaudējumi tiek klasificēti kā “pašnodarīti”, nav nozīmes, jo ieguldījumi varēja ietekmēt Kopienas ražošanas nozari un pamatregulas 3. panta 7. punktā iestādēm aizliegts uz importu par dempinga cenām attiecināt zaudējumus, kuri uz to nav jāattiecina.

118    Otrkārt, ir taisnība, kā norāda Padome, ka kopējie izmeklēšanas laikposmā veiktie ieguldījumi nevar tikt salīdzināti ar šajā pašā laikposmā fiksētajiem zaudējumiem. Tomēr tas nemaina to, ka iestādes attiecībā uz ieguldījumiem nav pienācīgi veikušas neattiecināšanas analīzi.

119    Lai gan Padome ir pārkāpusi pamatregulas 3. panta 7. punktā ietverto neattiecināšanas noteikumu, šāds pārkāpums ir pamats apstrīdētās regulas atcelšanai vienīgi tad, ja tas var likt apšaubīt tās tiesiskumu, tādējādi atņemot spēku visai iestāžu veiktajai cēloņsakarības analīzei (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T‑35/01 Shanghai Teraoka Electronic/Padome, Krājums, II‑3663. lpp., 167. punkts). Prasītājas šajā ziņā nav izvirzījušas nekādus argumentus.

120    Vispārējā tiesa uzskata, ka šis pārkāpums neietekmē apstrīdētās regulas tiesiskumu. Kā norāda Padome, attiecīgie ieguldījumi bija ieguldījumi ražošanas iekārtās, kuri tiek amortizēti daudzu gadu laikā un no kuriem tikai daļa ietekmēja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā. Šajā ziņā, atbildot uz rakstveida jautājumu, ko tai procesa organizatorisko pasākumu ietvaros uzdeva Vispārējā tiesa, Padome, balstīdamās uz precīziem skaitliskiem datiem un paskaidrojumiem, precizēja, ka 2005. gadā veiktie ieguldījumi ir atbildīgi par, augstākais, 4,7 % no 2005. gadā novērotā Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes zuduma. Tādējādi šie ieguldījumi nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas būtiski veicināja 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus.

121    No tā izriet, ka konstatētais pārkāpums nevar likt apšaubīt apstrīdētās regulas tiesiskumu un ka šis iebildums, kā arī pirmā pamata trešā daļa kopumā ir jānoraida.

c)     Par pirmā pamata ceturto daļu par izejvielu izmaksu pieauguma ietekmi

 Lietas dalībnieku argumenti

122    Prasītājas apgalvo, ka iestādes nav pienācīgi ņēmušas vērā izejvielu izmaksu pieauguma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem, tādējādi pieļaudamas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

123    Pirmkārt, Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētās regulas preambulas 99. apsvērumā apgalvodama, ka sakausējumu nozarē novērotais ražošanas izmaksu pieaugums bija pasaules mēroga un tādējādi tas tādā pat veidā ietekmēja nozari visā pasaulē. Pēc prasītāju domām, lai gan ražošanas izmaksas var pieaugt pasaules mērogā, šādam pieaugumam visā pasaulē nav tādas pašas ietekmes.

124    Pirmām kārtām, Padome neesot ņēmusi vērā to, ka Kopienas ražotāju ražošanas pamatizmaksas ir augstākas nekā pārējiem pasaules ražotājiem. Prasītājas uzskata, ka pat tad, ja visi ražotāji sastopas ar analoģisku ražošanas izmaksu pieaugumu, tie ražotāji, kuriem ir augstākas pamatizmaksas, cieš lielākus zaudējumus nekā citi, turklāt tas notiek ātrāk. Tādējādi, pēc prasītāju domām, pretēji tam, ko Padome ir apgalvojusi apstrīdētajā regulā, trešās valsts ražotājam nebūs katrā ziņā jāpaaugstina savas cenas tikpat lielā mērā kā Kopienas ražotājam, kurš sastopas ar tādu pašu izmaksu pieaugumu, jo attiecībā uz to pašu pārdošanas cenu trešās valsts ražotājam ir augstāka rentabilitāte.

125    Vispirms, iestāžu rīcībā bija informācija par to, ka Kopienas ražotāju ferosilīcija ražošanas strukturālās izmaksas ir augstākas nekā ražotājiem valstīs, uz kurām attiecās antidempinga procedūra. Prasītājas lūdz, lai Vispārējā tiesa uzdotu izsniegt šo informāciju. Turpinājumā prasītājas administratīvā procesa laikā esot iesniegušas pierādījumus par to, ka 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā Kopienas ferosilīcija cenas bija augstākās pasaulē un Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas aizvien vairāk pārsniedza šīs cenas. Visbeidzot, prasītājas norāda, ka 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā, kad Kopienas ražošanas nozares izmaksas iespaidīgi pieauga, cenas visos pasaules tirgū samazinājās patēriņa pazemināšanās dēļ. Lai gan Kopienas ražošanas nozares cenas bija augstākās pasaulē, 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā tā cieta zaudējumus tās ražošanas izmaksu pieauguma dēļ.

126    Otrām kārtām, prasītājas apgalvo, ka iestādes nav ņēmušas vērā to, ka, lai arī cenas visos tirgos makroekonomikas līmenī bija ekvivalentas, ņemot vērā mikroekonomiskās atšķirības, Kopienas ražotājus izejvielu izmaksu pieaugums ietekmēja vairāk nekā ražotājus valstīs, uz kurām attiecās antidempinga izmeklēšana. No vienas puses, lielākā daļa šajās valstīs reģistrēto ražotāju bija vertikāli integrēti, kas tos aizsargāja no cenu pasaules tirgos nepastāvības, un neviens Kopienas ražotājs nav līdzvērtīgi horizontāli integrēts. No otras puses, Kopienas ražotāji nebauda tādus pašus apjomradītus ietaupījumus kā ražotāji, kuri atrodas valstīs, uz kurām attiecās antidempinga izmeklēšana. Piemēram, Erdos Xijin Kuangye Co., Ltd, kas ir viens no ķīniešu ferosilīcija ražotājiem, ražošana jauda gandrīz divas reizes pārsniedz visu Kopienas ražotāju kopā ražošanas jaudu. Ražošanas izmaksas uz vienību trešajās valstīs vispārīgi ir zemākas.

127    Otrkārt, iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pagaidu regulas preambulas 132. apsvērumā, atbildot uz argumentu, ka ražošanas izmaksu pieaugums ir radījis zaudējumus, uzskatīdamas, ka enerģijas cena bija augusi visā pasaulē un dažkārt pat vairāk nekā Eiropā. Neattiecināšanas prasības ievērošanu nenodrošinot vienkāršs elektrības cenu visā pasaulē vai valstīs, uz kurām attiecās antidempinga izmeklēšana, salīdzinājums ar Eiropas cenām. Prasītājas uzskata, ka iestādēm bija pienākums identificēt elektroenerģijas cenu pieauguma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari un to nošķirt no ferosilīcija importa ietekmes. Konkrētāk, pirmām kārtām, iestādes neesot ņēmušas vērā ne Eurostat datus, ne savas izmeklēšanas par Kopienas elektroenerģijas tirgu, kas visi atklāj būtisku enerģijas izmaksu pieaugumu dalībvalstīs, kurās ir reģistrēti Kopienas ferosilīcija ražotāji. Otrām kārtām, tā kā elektroenerģijas cenas Savienībā ievērojami atšķiras, iestādēm Kopienas ražotāju reālie skaitļi bija jāsalīdzina ar ražotāju skaitļiem valstīs, uz kurām attiecās antidempinga izmeklēšana. Trešām kārtām, elektroenerģijas cenām pasaules līmenī nav nozīmes, jo būtisks ir vienīgi elektroenerģijas cenu pieaugums valstīs, kuras ražo ferosilīciju, salīdzinājumā pret Kopienas ražošanas nozares elektroenerģijas cenu pieaugumu. Ceturtām kārtām, prasītājas apgalvo, ka, pat ja enerģijas cenas trešās valstīs varēja paaugstināties, tās tomēr palika zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares enerģijas cenas, kas ļāva trešās valstīs reģistrētiem ferosilīcija ražotājiem turpināt gūt peļņu, kamēr Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus.

128    Treškārt, apstrīdētās regulas preambulas 92. apsvērumā Padome esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, interpretējot Komisijas dienestu darba dokumentu ar nosaukumu “Analysis of economic indicators of the EU metals industry: the impact of raw materials and energy supply on competitiveness” (ES metāla ražošanas nozares ekonomisko rādītāju analīze: izejmateriālu un enerģijas patēriņa ietekme uz konkurētspēju, turpmāk tekstā – “Komisijas darba dokuments”), uz kuru tā pamatojās, lai noraidītu argumentu, ka Kopienas ražošanas nozarei tās izmaksu struktūras dēļ trūka konkurētspējas. Pēc prasītāju domām, šajā dokumentā skaidri norādīts, ka Kopienas metalurģijas nozare izjūt augošu spiedienu no konkurentiem, kuru ražošanas izmaksu struktūra ir citāda. Konkrētāk, dokumentā ir norādīts, ka Kopienas ražotāju dzelzs sakausējumu, kuru ražošana prasa vairāk enerģijas, proti, silīcija un ferosilīcija pārdošana ir viegli ietekmējama to izmaksu konkurētnespējas dēļ.

129    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

 Vispārējās tiesas vērtējums

130    Šī pirmā pamata daļa attiecas uz veidu, kādā iestādes ir analizējušas izejvielu izmaksu pieauguma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem. Būtībā prasītājas apgalvo, ka ir pieļautas trīs acīmredzamas kļūdas vērtējumā. Pēc prasītāju domām, tās ietekmē apstrīdētās regulas preambulas 92. un 99. apsvērumu, kā arī pagaidu regulas preambulas 132. apsvērumu.

131    Pirmkārt, attiecībā uz apstrīdētās regulas preambulas 99. apsvērumu jāatgādina, ka tajā noteikts:

“Attiecībā uz izmaksu pieaugumu Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka iespējamais izmaksu pieaugums, kas novērojams visā sakausējumu nozarē, parasti notiek pasaules mērogā un tāpēc ietekmē nozari visā pasaulē. Lielāko izmaksu posteņu cenu attīstības analīze attiecīgajā periodā rāda, ka izmaksas ir palielinājušās (elektroenerģija, kvarcīts un elektrodu pasta). Tomēr izmeklēšana konstatēja, ka, pat ja šo pieaugumu daļēji kompensēja pārdošanas cenas pieaugums, importa par dempinga cenām klātbūtne neļāva Kopienas ražošanas nozarei pilnībā pārvietot izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenu pieaugumu.”

132    Prasītājas uzskata, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apgalvodama, ka sakausējumu nozarē novērotajam ražošanas izmaksu pieaugumam bija pasaules mērogs un tādējādi – tāda pati ietekme uz nozari pasaulē.

133    Šajā ziņā jānorāda, ka pretēji prasītāju apgalvotajam Padome apstrīdētās regulas preambulas 99. apsvērumā nekādā veidā nav apgalvojusi, ka sakausējumu nozarē novērotajam ražošanas izmaksu pieaugumam bija pasaules mērogs un tādējādi – tāda pati ietekme uz nozari pasaulē. No šī apsvēruma formulējuma skaidri izriet, ka Padome vienīgi atsaucās uz šo apgalvojumu, kādu to bija formulējusi Kopienas ražošanas nozare.

134    Turklāt Padome nekādā veidā nav pamatojusies uz šo Kopienas ražošanas nozares apgalvojumu, lai pamatotu pagaidu regulas preambulas 133. apsvērumā jau formulēto secinājumu, ka ražošanas izmaksu pieaugums nebija izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem. Tā apstrīdētās regulas preambulas 99. apsvērumā Padome atzīmēja, ka noteiktas ražošanas izmaksas ir palielinājušās, bet secināja, ka importa par dempinga cenām klātbūtnes dēļ šo pieaugumu tikai daļēji kompensēja pārdošanas cenas pieaugums. Citiem vārdiem, Padome atzina, ka, lai gan ražošanas izmaksas bija pieaugušas, Kopienas ražošanas nozares ciestie zaudējumi izrietēja nevis no šī pieauguma, bet gan no nespējas to pārvietot uz pārdošanas cenām strīdīgā importa klātbūtnes dēļ.

135    Prasītājas neizvirza nevienu argumentu, kas varētu pierādīt, ka Padome, šādi rīkodamās, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tās vienīgi mēģina pierādīt, ka bija kļūdaini apgalvot, ka izmaksu pieaugumam bija tāda pati ietekme visā pasaulē. Tādējādi prasītāju arguments par apstrīdētās regulas preambulas 99. apsvērumu ir jānoraida, un nav nepieciešams uzdot iesniegt nekādus dokumentus.

136    Otrkārt, attiecībā uz pagaidu regulas preambulas 132. apsvērumu jāatgādina, ka šajā apsvērumā Komisija atzina, pirmām kārtām, ka elektroenerģijas izmaksas veido lielu attiecīgās preces ražošanas izmaksu daļu un, otrām kārtām, ka enerģijas cenas paaugstinājušās visā pasaulē, tostarp attiecīgajās valstīs, dažviet pat vēl vairāk nekā Savienībā. Pagaidu regulas preambulas 133. apsvērumā Komisija uzskatīja, ka šajā kontekstā enerģijas jautājums nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem.

137    Prasītājas apstrīd šos apsvērumus, to pamatojot ar to, ka, lai ievērotu pamatregulas 3. panta 7. punktā paredzēto neattiecināšanas noteikumu, Komisija nevarēja vienīgi vispārīgi un bez pamatojuma apgalvot, ka enerģijas cenas paaugstinājušās visā pasaulē, dažviet pat vēl vairāk nekā Savienībā. Tomēr divi iemesli, uz kuriem prasītājas atsaukušās šī apgalvojuma pamatojumam, nav pārliecinoši.

138    No vienas puses, prasītājas apgalvo, ka Komisijai bija jāanalizē Eurostat dati, kā arī sevis pašas veikto izmeklēšanu par elektroenerģijas tirgu rezultāti, kuri, pēc prasītāju domām, liecina par to, ka elektroenerģijas cenas dalībvalstīs, kurās reģistrēti Kopienas ražotāji, bija ievērojami pieaugušas. Prasītājas tomēr šī apgalvojuma pamatojumam neizvirza nekādus pierādījumus.

139    No otras pusesprasītājas apgalvo, ka Komisijai bija jāsalīdzina skaitliskie dati par Kopienas ražotājiem un dati par ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas izmeklēšanas procedūra. Prasītājas tomēr nenorāda nekādus faktus, kuri varētu pierādīt, ka šāds skaitļu salīdzinājums būtu pierādījums tam, ka enerģijas izmaksu pieaugums Kopienā bija tāds, ka tas bija Kopienas ražošanas nozares ciesto zaudējumu pamatā. Tādējādi prasītāju arguments par pagaidu regulas preambulas 132. apsvērumu ir jānoraida.

140    Treškārt, attiecībā uz argumentu par apstrīdētās regulas preambulas 92. apsvērumu ir jānorāda, ka Padome tajā aplūko jautājumu par Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju un par Komisijas darba dokumentu, kas, pēc prasītāju domām, pierāda Kopienas ražošanas nozares konkurētnespēju tās augsto izmaksu dēļ. Šajā apsvērumā Padome uzskatīja, ka Komisija šajā dokumentā nav izdarījusi secinājumu par konkurences trūkumu Eiropas dzelzs sakausējumu ražošanas nozarē. Tieši pretēji, pēc Padomes domām, šis darba dokuments norāda, ka dzelzs sakausējumu ražošanas nozare piedzīvo importa pieaugumu no trešām valstīm, piemēram, Ķīnas, Krievijas, Ukrainas, Brazīlijas un Kazahstānas, kas var apdraudēt ES dzelzs sakausējumu ražošanas nozares ilgtspēju, ja ātri netiks nodrošinātas vienādas iespējas ar konkurentiem no trešām valstīm.

141    Prasītājas uzskata, ka Padome ir kļūdaini interpretējusi šo Komisijas darba dokumentu. It īpaši tās uzskata, ka Komisija tajā ir tostarp apstiprinājusi, ka Kopienas ferosilīcija pārdošana ir viegli ietekmējama tās izmaksu konkurētnespējas dēļ.

142    Šajā ziņā jānorāda, kā to darījušas prasītājas, ka Komisijas darba dokumentā ir norādīts, ka Kopienas metalurģijas nozare izjūt augošu spiedienu no konkurentiem, kuru ražošanas izmaksu struktūra ir citāda un kuriem ir pieejamas lētākas izejvielas un/vai enerģija.

143    Tomēr Vispārējā tiesa nepiekrīt prasītāju interpretācijai attiecībā uz Kopienas ferosilīcija ražotāju ietekmējamību to izmaksu struktūras dēļ. Prasītājas atsaucas uz rindkopu Komisijas darba dokumentā, saskaņā ar kuru “Kopienas dzelzs sakausējumu, īpaši silīcija un ferosilīcija, ražotāji sastopas ar importa pieaugumu no trešām valstīm, piemēram, Ķīnas, Krievijas, Ukrainas, Brazīlijas un Kazahstānas”, precizējot, “ka, ja ātri netiks nodrošinātas vienādas iespējas ar konkurentiem no trešām valstīm, tad Kopienas dzelzs sakausējumu ražošanas nozares spēja pastāvēt ilgtermiņā var tikt apdraudēta”. Ne no šo teikumu formulējuma, ne konteksta neizriet, ka Kopienas ferosilīcija pārdošana ir ietekmējama tāpēc, ka Kopienas ražotāji nav konkurētspējīgi attiecībā uz izmaksām. Pirmām kārtām, būtu pretrunā veselajam saprātam interpretēt atsauci uz vienādu iespēju ar konkurentiem no trešām valstīm nodrošināšanu kā tādu, kas nozīmē, ka Kopienas ražotāji ir ietekmējami to izmaksu struktūras dēļ. Ir daudz saprātīgāk pieņemt, ka Komisija ir vēlējusies izdarīt atsauci uz trešo valstu ražotāju eksportētāju pārmērīgi zemajām cenām. Otrām kārtām, Komisija rindkopas, kurā ietilpst minētā atsauce, beigās ir norādījusi antidempinga pasākumus attiecībā uz feromolibdēnu, kas parāda, ka tad, kad Komisija pieminēja vienādu iespēju ar konkurentiem no trešām valstīm nodrošināšanu, tā izdarīja atsauci uz iespējamo antidempinga pasākumu noteikšanu.

144    Tādējādi jāuzskata, ka neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nav tāds, kas pierādītu, ka Padome apstrīdētās regulas preambulas 92. apsvērumā ir kļūdaini interpretējusi Komisijas darba dokumentu un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares izmaksu struktūras ietekmi uz tās ciestajiem zaudējumiem.

145    Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, pirmā pamata ceturtā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

d)     Par pirmā pamata piekto daļu par 2005. gadā notikušās pieprasījuma samazināšanās ietekmi

 Lietas dalībnieku argumenti

146    Prasītājas apgalvo, ka pagaidu regulas preambulas 81. apsvērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo tajā noteikts, ka Kopienas ferosilīcija patēriņš vērā ņemtajā laikposmā saglabājās diezgan stabils, izņemot 2003. un 2004. gadā, kad tas palielinājās par 6 %, pateicoties īpaši lielam pieprasījumam no tērauda rūpniecības. Tādējādi Padome esot kļūdaini novērtējusi pieprasījuma attīstības nozīmi un cenu pazemināšanos kļūdaini attiecinājusi uz strīdīgo importu, pārkāpjot pamatregulas 3. panta 7. punktu.

147    Pēc prasītāju domām, Kopienas patēriņš vērā ņemtajā laikposmā nesaglabājās stabils. Prasītājas norāda, ka laikā no 2004. līdz 2005. gadam Kopienas patēriņš samazinājās par 4,4 %. Šī pieprasījuma samazināšanās atspoguļoja pieprasījuma stagnāciju un tad – sabrukumu, kas būtiski negatīvi ietekmēja cenas Kopienā. Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka pārredzamā un konkurētspējīgā tirgū, kāds ir ferosilīcija tirgus, cenas nosaka, pirmkārt, piedāvājuma un pieprasījuma pasaulē svārstības, kā arī zināmā mērā – ražošanas izmaksas. Paaugstināta pieprasījuma un/vai samazināta piedāvājuma periodos cenas pieaug, savukārt pieprasījuma samazināšanās un/vai piedāvājuma palielināšanās periodos cenas pazeminās, ko expressis verbis atzina Vispārējā tiesa savā iepriekš 27. punktā minētajā spriedumā lietā Aluminium Silicon Mill Products/Padome attiecībā uz citu dzelzs sakausējumu, proti, silīciju. Tādējādi ferosilīcija cenas Kopienā samazinājās, savukārt Kopienas ražotāju ražotājas izmaksas pārsniedza cenas tirgū, līdz ar to nozīmējot būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

148    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

 Vispārējās tiesas vērtējums

149    Ar šo pirmā pamata daļu prasītājas būtībā apstrīd iestāžu veikto pieprasījuma attīstības vērā ņemtajā laikposmā ietekmes vērtējumu. Tās it īpaši uzskata, ka pagaidu regulas preambulas 81. apsvērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

150    Jāatgādina, ka pagaidu regulas preambulas 81. apsvērumā ir iekļauta tabula ar skaitliskajiem datiem par Kopienas pieprasījumu vērā ņemtajā laikposmā, kā arī šāds Komisijas komentārs: “Kopienas ferosilīcija patēriņš perioda laikā saglabājās diezgan stabils, izņemot 2003. un 2004. gadā, kad tas palielinājās par 6 %, pateicoties īpaši lielam pieprasījumam no tērauda rūpniecības”. Jānorāda arī, ka pagaidu regulas preambulas 124. apsvērumā Komisija neattiecināšanas analīzes ietvaros norādīja:

“[..] acīmredzamais FeSi patēriņš Kopienas tirgū, izņemot 2004. gadā, bija diezgan stabils visā aplūkojamā periodā. Tādējādi būtisko kaitējumu [būtiskos zaudējumus] Kopienas ražošanas nozarei nevar attiecināt uz pieprasījuma sarukumu Kopienas tirgū.”

151    Prasītājas uzskata, ka šie apgalvojumi ir kļūdaini, jo Kopienas patēriņš vērā ņemtajā laikposmā nebija stabils, bet laikā no 2004. līdz 2005. gadam samazinājās par 4,4 %.

152    Šajā ziņā vispirms jānorāda – kā to darījusi Padome –, ka prasītājas neapstrīd pagaidu regulas preambulas 81. apsvērumā ietverto skaitlisko datu precizitāti. Kā norāda Padome, domstarpības starp pusēm ir vienīgi par šo datu interpretāciju.

153    Turpinājumā jāatzīst, ka prasītājas sagroza pagaidu regulas preambulas 81. apsvērumā Komisijas formulētos apsvērumus. Tā pretēji prasītāju apgalvotajam Komisija nav vienīgi apgalvojusi, ka Kopienas patēriņš ir saglabājies stabils, bet gan norādījusi, ka 2003. un 2004. gadā tas palielinājās, pateicoties tērauda rūpniecības pieprasījuma pieaugumam. Turklāt no pagaidu regulas preambulas 124. apsvēruma izriet, ka tā neattiecināšanas analīzes ietvaros ņēma vērā patēriņa svārstības 2004. gadā, bet uzskatīja, ka, neraugoties uz šīm svārstībām, patēriņš jāuzskata par kopumā stabilu, kas nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozares ciestie zaudējumi nevar tikt attiecināti uz Kopienas pieprasījuma samazināšanos. Tādējādi jāuzskata, ka Komisija ir izpildījusi pienākumu, kāds tai paredzēts pamatregulas 3. panta 7. punktā, proti, nodalīt un nošķirt zaudējumus, kurus radījusi konkrēti pieprasījuma samazināšanās vai patēriņa modeļu izmaiņas.

154    Visbeidzot, neviens no prasītājas izvirzītajiem argumentiem nav tāds, kas pierādītu, ka pagaidu regulas preambulas 124. apsvērumā ietvertais Komisijas secinājums veido acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītājas vienīgi piedāvā savu pagaidu regulas preambulas 81. apsvērumā ietverto skaitļu interpretāciju, bet nekādā veidā nepaskaidro, kāpēc iestāžu piedāvātā šo skaitļu interpretācija veido acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Šajā ziņā jānorāda, ka ir ticami, kā to apgalvo prasītājas, ka laikā no 2004. līdz 2005. gadam novērotā Kopienas patēriņa samazināšanās par 4,4 % ir negatīvi ietekmējusi cenas Kopienā. Tomēr pagaidu regulas preambulas 81. apsvērumā ietvertos datus var interpretēt arī tā, kā to dara iestādes, proti, kā tādus, kas norāda uz visumā stabilu pieprasījumu visā izmeklēšanas laikposmā, un šādā gadījumā 2004. un 2005. gadā novērotās svārstības var skaidrot ar to, ka tās atspoguļo īpaši lielu metalurģijas nozares pieprasījumu 2004. gadā, pēc kura sekoja atgriešanās pie parastā pieprasījuma 2005. gadā. Šai pēdējā minētajā gadījumā var pamatoti uzskatīt, ka Kopienas ražošanas nozares ciestie zaudējumi, kā redzams no datiem par visu vērā ņemto laikposmu, nevar tikt attiecināti uz pieprasījuma izmaiņām 2004. un 2005. gadā. Šādos apstākļos jāuzskata, ka prasītājas nav pierādījušas, ka iestādes būtu pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

155    Tādējādi pirmā pamata piektā daļa jānoraida kā nepamatota.

e)     Par pirmā pamata sesto daļu par importa no citām trešām valstīm ietekmi

 Lietas dalībnieku argumenti

156    Prasītājas apgalvo, ka iestādes esot pārkāpušas neattiecināšanas noteikumu, jo tās nav pienācīgi ņēmušas vērā importa no trešām valstīm, uz kurām neattiecās izmeklēšanas procedūra (turpmāk tekstā – “citas trešās valstis”), ietekmi. Prasītājas apgalvo, ka Komisija pagaidu regulā vienīgi apgalvojusi – kas apstiprināts apstrīdētajā regulā –, ka importa no citām trešām valstīm ietekme nevar tikt uzskatīta par būtisku, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenas, un tas nav pietiekami, lai nodrošinātu neattiecināšanas principa ievērošanu.

157    Prasītājas uzskata, ka, lai gan pagaidu regulas preambulas 116., 118. un 120. apsvērumā iestādes ir identificējušas noteiktus importa no citām trešām valstīm gadījumus, tās tos nav nodalījušas, lai veiktu pareizu zaudējumu iemeslu attiecināšanu. Pirmkārt, pagaidu regulas preambulas 116. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka importa no šīm valstīm cenas bija par 2,3 līdz 5,7 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Šāda cenu samazinājuma starpība Regulā Nr. 1420/2007 bija pamats antidempinga maksājumu noteikšanai. Otrkārt, pagaidu regulas preambulas 118. un 120. apsvērumā, kas konkrētāk attiecas uz importu no Islandes un Venecuēlas, Komisija apstiprināja, ka šis imports negatīvi ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Iestādēm bija pienākums ņemt vērā visu zaudējumus radošo importu no trešām valstīm kumulatīvo ietekmi, kā arī citu zināmo zaudējumus radošo faktoru ietekmi, un šo ietekmi neattiecināt uz strīdīgo importu.

158    Replikā prasītājas piebilst, ka Padome neesot ņēmusi vērā to, ka liela daļa no importa par dempinga cenām apjoma pieauguma bija domāta, lai aizpildītu “tukšumu”, kas bija radies tirgū pēc tam, kad attiecīgajā laikposmā no tā aizgāja zināmi trešo valstu ražotāji.

159    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

 Vispārējās tiesas vērtējums

160    Ar šo pirmā pamata daļu prasītājas būtībā apstrīd iestāžu vērtējumu par importa no citām trešām valstīm ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem. Tās it īpaši uzskata, ka pagaidu regulas preambulas 116., 118. un 120. apsvērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo Komisija tajos identificējusi zināmu minētā importa ietekmi, bet nav to pareizi nodalījusi.

161    Jāatgādina, ka pagaidu regulas preambulas 116. apsvērumā Komisija attiecībā uz visu importu no trešām valstīm kopumā konstatēja, ka vērā ņemtajā laikposmā tā apjoms bija samazinājies par aptuveni 45 % un to tirgus daļa samazinājās no 54,8 uz 30 %, ka šajā pašā laikposmā šī importa cenas paaugstinājās par 7 % un ka vērā ņemtajā laikposmā šī importa vidējā cena pārsniedza importa par dempinga cenām cenu un šai pašā laikposmā bija par 2,3 līdz 5,7 % zemāka par Kopienas ražošanas nozares cenu. Šīs pašas regulas preambulas 117.?120. apsvērumā Komisija analizēja attiecīgi importa no Norvēģijas, Islandes, Brazīlijas un Venecuēlas ietekmi uz zaudējumiem. Tā uzskatīja, ka ne imports no Brazīlijas, ne imports no Norvēģijas nebija veicinājis Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus. Toties tā secināja, ka imports no Islandes un Venecuēlas varēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli, taču šo ietekmi nevar uzskatīt par būtiski ievērojamu salīdzinājumā ar importa par dempinga cenām apjomu un cenām. Pagaidu regulas preambulas 121. apsvērumā Komisija no šīs pašas regulas preambulas 116.?120. apsvērumā minētajiem faktiem secināja, ka imports no citām trešām valstīm būtiski neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarītos zaudējumus.

162    Prasītāju izvirzītie argumenti nevar pierādīt, ka šī argumentācija veido acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

163    Pirmām kārtām, attiecībā uz prasītāju argumentiem par pagaidu regulas preambulas 116. apsvērumu jāatzīst, ka tās vienīgi apgalvo, ka cenu samazinājuma starpība no 2,7 līdz 5,7 % Regulā Nr. 1420/2007 bija pamats antidempinga maksājumu noteikšanai, kas pierādot to, ka Komisija nevarēja atzīt, ka imports no citām trešām valstīm nebija veicinājis zaudējumus.

164    Šajā ziņā, pirmkārt, jāatgādina, kā norādīts iepriekš 90. punktā, ka, no vienas puses, iestādēm to rīcības brīvības izmantošanas ietvaros ir pienākums pārbaudīt, vai Kopienas ražošanas nozare ir cietusi zaudējumus un vai tie ir attiecināmi uz importu par dempinga cenām, kā arī, vai citi zināmi faktori ir veicinājuši zaudējums, un, no otras puses, ka šī rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā ir jāīsteno atkarībā no visiem atbilstošajiem faktiskajiem apstākļiem. Katrā ziņā jānorāda, ka Regulā Nr. 1420/2007 cenu samazinājuma starpība, pamatojoties uz kuru tika noteikti antidempinga pasākumi, bija 4,5 %. Šajā regulā Padome nav atsaukusies uz prasītāju minēto amplitūdu. Turklāt – kas ir vēl svarīgāk – Regulā Nr. 1420/2007 Padome pamatojās uz vairākiem citiem apsvērumiem, lai secinātu, ka ir nepieciešams noteikt šos pasākumus. Tādējādi no tā, ka Regulā Nr. 1420/2007 Padome, no vienas puses, aprēķināja cenu samazinājuma starpību 4.5 % apmērā un, no otras puses, noteica antidempinga pasākumus, nevar izdarīt nekādus secinājumus.

165    Otrkārt, jānorāda – kā norādījusi Padome –, ka pagaidu regulas preambulas 116. apsvērumā Komisija nav atsaukusies uz importa no citām trešām valstīm cenu samazinājuma starpību, bet gan minējusi, ka šī importa cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām vērā ņemtajā laikposmā. Iepriekš 65. punktā jau tika norādīts, ka cenu samazināšanās ir juridisks jēdziens, kas paredzēts pamatregulas 3. panta 3. punktā, saskaņā ar kuru iestādes Kopienas cenas salīdzina ar koriģētām importa cenām, lai iegūtu procentuālā izteiksmē izteiktu cenu samazinājuma starpību. Tādējādi nevar izmantot nekādu analoģiju starp cenu samazinājuma starpību un vienkāršu cenu salīdzinājumu.

166    Treškārt, Komisijas secinājums par cenu līmeni ir tikai daļa no pagaidu regulas preambulas 116. apsvērumā sniegtas plašākas argumentācijas. Lai gan importa no citām trešām valstīm cenu līmenis salīdzinājumā ar Kopienas cenu līmeni var būt faktors, kas pierāda, ka šis imports veicināja Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus, tomēr nevar neņemt vērā citus Komisijas argumentācijas elementus, kuri tai lika izslēgt šādu veicināšanu. Tā Komisija atzina, ka šī importa tirgus daļa vērā ņemtajā laikposmā samazinājās un ka šai pašā laikposmā tā cenas pieauga un vienmēr bija bijušas augstākas par dempinga importa cenām. No tā izriet, kā norādījusi Padome, ka, pieņemot, ka patēriņš nav audzis, ir neiespējami, ka imports no citām trešām valstīm, kopā ņemts, būtu varējis iegūt tirgus daļas uz Kopienas ražošanas nozares rēķina, pretēji importam par dempinga cenām.

167    No tā izriet, ka neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nepierāda, ka pagaidu regulas preambulas 116. apsvērumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

168    Otrām kārtām, attiecībā uz argumentu par pagaidu regulas preambulas 118. un 120. apsvērumu jānorāda, ka prasītājas neapstrīd Komisijas secinājumu, ka, lai gan imports no Islandes un Venecuēlas varēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli, šo ietekmi nevar uzskatīt par būtiski ievērojamu salīdzinājumā ar importa par dempinga cenām apjomu un cenām. Tās vienīgi apgalvo, ka iestādēm bija jāveic importa no citām trešām zemēm kumulatīvās ietekmes analīze, kā arī visu citu zināmo zaudējumus radošo faktoru kopēja analīze.

169    Pirmkārt, attiecībā uz importa no citām trešām zemēm kumulatīvās ietekmes analīzi jānorāda, ka pretēji prasītāju apgalvotajam Komisija šādu analīzi ir veikusi. Šī analīze ir pirmais no trīs posmiem pārbaudē par importa no citām trešām zemēm ietekmi. Tā sākotnēji Komisija pagaidu regulas preambulas 116. apsvērumā ir aprakstījusi ekonomikas rādītāju par visu importu no citām trešām valstīm attīstību. Kā minēts iepriekš 166. punktā, ņemot vērā šo attīstību, nevar uzskatīt, ka imports no citām trešām valstīm, kopā ņemts, būtu varējis iegūt tirgus daļas uz Kopienas ražošanas nozares rēķina. Pēc tam Komisija pagaidu regulas preambulas 117.?120. apsvērumā pārbaudīja, vai importa no attiecīgi Norvēģijas, Islandes, Brazīlijas un Venecuēlas individuālā ietekme varēja radīt zaudējumus. Kā paskaidrots iepriekš 161. punktā, Komisija secināja, ka – individuāli aplūkots – imports no Islandes un Venecuēlas varēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli, taču šo ietekmi nevar uzskatīt par būtiski ievērojamu salīdzinājumā ar importa par dempinga cenām apjomu un cenām. Visbeidzot Komisija no šiem pirmajiem diviem argumentācijas posmiem izdarīja secinājumus un tādējādi pagaidu regulas preambulas 121. apsvērumā loģiski secināja, ka imports no citām trešām valstīm neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarītos zaudējumus.

170    Otrkārt, attiecībā uz visu pārējo zināmo zaudējumus radošo faktoru kopēju analīzi iepriekš 47. punktā jau ir paskaidrots, ka ir jāpārbauda prasītāju izvirzītie iebildumi par katra no pārējiem zināmajiem zaudējumus radošiem faktoriem individuālu analīzi, pirms var noteikt, ka šāda kopēja analīze bija obligāta. Šis jautājums tiks aplūkots 204.?215. punktā.

171    Tādējādi neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nepierāda, ka pagaidu regulas preambulas 118. un 120. apsvērumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

172    Trešām kārtām, attiecībā uz argumentu par “tukšumu”, ko tirgū radījusi noteiktu citu trešo valstu ražotāju aiziešana no tirgus, – kurš pirmo reizi izvirzīts replikā – jāatzīst, ka tas nav vērsts uz to, lai pierādītu, ka iestādes ir nepareizi novērtējušas importa no citām trešām valstīm radītos zaudējumus, bet gan uz to, lai pierādītu, ka imports par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei nav radījis zaudējumus, jo tas ir aizstājis importu no citām trešām valstīm. Tādējādi šim argumentam trūkst ciešas saiknes ar prasības pieteikumā sākotnēji izvirzīto pamatu un tas nav tā papildinājums. No tā izriet, ka, tā kā tas nav balstīts uz tiesību vai faktiskiem apstākļiem, kas būtu kļuvuši zināmi iztiesāšanas laikā, tas ir jāuzskata par jaunu pamatu Reglamenta 48. panta 2. punkta izpratnē (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 1997. gada 5. februāra spriedumu lietā T‑211/95 Petit‑Laurent/Komisija, Recueil, II‑57. lpp., 43.?45. punkts). Līdz ar to tas ir jānoraida kā nepieņemams.

173    Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmā pamata sestā daļa ir jānoraida kā daļēji nepamatota un daļēji nepieņemama.

f)     Par pirmā pamata septīto daļu – Kopienas ražotāju konkurētspējas neesamību pirms zaudējumus radošā dempinga notikšanas

 Lietas dalībnieku argumenti

174    Prasītājas apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi neattiecināšanas noteikumu, kāds tas paredzēts pamatregulas 3. panta 7. punktā, jo apstrīdētās regulas preambulas 93. un 94. apsvērumā tā noraidījusi argumentu, ka lielākā daļa Kopienas ražotāju bija nerentabli jau pirms zaudējumus radošā dempinga notikšanas, to pamatojot, ka Kopienas ražošanas nozare 2004. gadā kopumā bija rentabla. Šajā ziņā prasītājas apgalvo, ka trīs no sešiem Kopienas ražotājiem 2003. gadā jau strādāja ar zaudējumiem un visi, izņemot FerroAtlántica, strādāja ar zaudējumiem 2004. gadā – kas dzelzs sakausējumu nozarei esot bijis “ārkārtīgi labvēlīgs”. Kopienas ražošanas nozares kopējā rentabilitāte 2004. gadā bija 3 %, pilnībā pateicoties FerroAtlántica. Turklāt, lai gan 2004. gadā Kopienas ražošanas nozares kopējais rezultāts bija labāks nekā 2003. gadā un lai gan tās cenas bija cēlušās par 10 %, piecu ražotāju no sešiem stāvoklis bija pasliktinājies ar importu par dempinga cenām nesaistītu iemeslu dēļ. Iestādēm vismaz šis fakts bija jāņem vērā, jo tas ir svarīgs, lai izskaidrotu Kopienas ražotāju ciesto zaudējumu attīstību, un skaidri norāda uz Kopienas ražošanas nozares konkurētspējas neesamību, it īpaši attiecībā uz tās izmaksu struktūru. To apstiprinot 2004. gadā Kopienas ražošanas nozares veiktā ražošanas pārorientēšana un samazināšana par spīti ferosilīcija pārdošanas rentabilitātei.

175    Būtībā Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, norāda, ka, lai gan prasītājas apgalvo, ka iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, paziņodamas, ka Kopienas ražošanas nozare 2003. un 2004. gadā bija rentabla, tās neapstrīd apstrīdētās regulas preambulas 94. apsvērumā minētos skaitļus attiecībā uz peļņas līmeni pirms nodokļiem. Turklāt Padome apgalvo, ka prasītāju atsauce uz dažādo Kopienas ražotāju stāvokli 2003. un 2004. gadā neļauj pierādīt, ka būtu pieļauta acīmredzama kļūda. Pirmkārt, zaudējumu un cēloņsakarības novērtējums bija jāveic, pārbaudot Kopienas ražošanas nozares kopumā stāvokli, nevis dažādo Kopienas ražotāju stāvokli. Otrkārt, tas, ka trīs Kopienas ražotāji, kuri kopā pārstāv no 24 līdz 28 % no kopējās Kopienas ražošanas, 2003. gadā strādāja ar zaudējumiem, nenozīmē, ka visa Kopienas ražošanas nozare cieta no konkurētspējas neesamības. Treškārt, Padome norāda, ka 2004. gadu raksturo Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās, tās pārdošanas apjoma samazināšanās par 2 % salīdzinājumā ar 2003. gadu, importa par dempinga cenām, kā arī tā tirgus daļas pieaugums un cenu samazinājums, kas nozīmē, ka noteikti Kopienas ražotāji jau 2004. gadā izjuta importa par dempinga cenām negatīvo ietekmi, pat ja kopumā Kopienas ražošanas nozare varēja palielināt savu peļņu.

 Vispārējās tiesas vērtējums

176    Ar šo pirmā pamata daļu prasītājas kritizē to, ka apstrīdētās regulas preambulas 93. un 94. apsvērumā Padome noraidīja argumentu, ka Kopienas ražošanas nozare bija nerentabla jau pirms zaudējumus radošā dempinga notikšanas.

177    Jāatgādina, ka apstrīdētās regulas preambulas 94. apsvērumā, atbildot uz šo argumentu, Padome paskaidroja – kā redzams no pagaidu regulas preambulas 97. apsvēruma, Kopienas ražošanas nozare 2003. gadā bija rentabla un tās peļņas līmenis pirms nodokļiem bija 2,3 %, kas 2004. gadā palielinājās līdz 2,7 %, un zaudējumi tika novēroti 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā.

178    Lai gan prasītājas neapstrīd, kā norāda Padome, pagaidu regulas preambulas 97. apsvērumā ietvertos skaitliskos datus, kuri norāda uz to, ka Kopienas ražošanas nozare 2003. un 2004. gadā kopumā bija rentabla, tās iestādēm pārmet, ka tās nav ņēmušas vērā trīs no sešiem Kopienas ražotājiem individuālo stāvokli 2003. gadā un piecu no sešiem Kopienas ražotājiem individuālo stāvokli 2004. gadā.

179    Šajā ziņā jānorāda, ka prasītājas savu argumentāciju balsta uz skaitliskiem datiem, kuri liecina par to, ka pieci no sešiem Kopienas ražotājiem 2004. gadā cieta zaudējumus. Padome šos skaitliskos datus neapstrīd. Turklāt prasītājas apgalvo, ka trīs no sešiem Kopienas ražotājiem 2003. gadā bija nerentabli. Lai gan tās šo apgalvojumu pamatojumam neizvirza nekādus pierādījumus, Padome savos procesuālajos rakstos apstiprina, ka tas tā bija.

180    Šajā kontekstā jāatgādina: kā izklāstīts iepriekš 88. punktā, ka pretēji Padomes apgalvotajam cēloņsakarības pastāvēšanas analīze nav katrā ziņā jāveic Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā tādējādi, ka atsevišķam Kopienas ražotājam faktora, kurš nav imports par dempinga cenām, nodarītie zaudējumi nevarētu tikt ņemti vērā. Atsevišķam Kopienas ražotājam faktora, kurš nav imports par dempinga cenām, nodarītie zaudējumi ir jāņem vērā, ja tie ir veicinājuši zaudējumus, kuri ir novēroti attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari kopumā.

181    Tā kā prasītāju iesniegtie dati patiešām norāda, ka noteikti Kopienas ražotāji 2003. un 2004. gadā bija nerentabli, iestādēm bija jānovērtē šī stāvokļa ietekme uz Kopienas ražošanas nozares kopumā ciestajiem zaudējumiem – ko tās neizdarīja. No tā izriet, ka iestādes nav izpildījušas savu pienākumu veikt neattiecināšanas analīzi un tādējādi ir pārkāpušas pamatregulas 3. panta 7. punktu.

182    Tomēr, kā norādīts iepriekš 119. punktā, ir jāpierāda, ka šāds pārkāpums var ietekmēt apstrīdētās regulas tiesiskumu, tādējādi atņemot spēku visai iestāžu veiktajai cēloņsakarības analīzei. Šajā lietā prasītājām tādējādi jāpierāda, ka daļas no Kopienas ražotājiem īpašais stāvoklis 2003. un 2004. gadā bija pamatā Kopienas ražošanas nozares kopumā ciestajiem zaudējumiem vai tos veicināja. Tām jāpierāda arī, ka piecu no sešiem Kopienas ražotājiem ciestie zaudējumi nebija importa par dempinga cenām sekas.

183    Lai to pierādītu, prasītājas apgalvo, ka piecu no sešiem Kopienas ražotājiem rentabilitātes trūkums 2004. gadā ir sekas to konkurētnespējai, ko apstiprinot 2004. gadā Kopienas ražošanas nozares veiktā ražošanas pārorientēšana un samazināšana, par spīti ferosilīcija patēriņa pieaugumam un tā pārdošanas rentabilitātei. Tomēr Vispārējā tiesa uzskata, ka ir iespējama citāda datu par 2004. gadu interpretācija. Tā trīs Kopienas ražotāji, kuri kopā pārstāv no 24 līdz 28 % no kopējās Kopienas ražošanas, 2003. gadā strādāja ar zaudējumiem, un 2004. gadā zaudējumus cieta pieci ražotāji. Jānorāda – kā to darījusi Padome –, ka par spīti patēriņa pieaugumam 2004. gadu raksturo Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās, tās pārdošanas apjoma samazināšanās par 2 % salīdzinājumā ar 2003. gadu, importa par dempinga cenām, kā arī tā tirgus daļas pieaugums un cenu samazinājums, kas nozīmē, ka noteikti Kopienas ražotāji jau 2004. gadā izjuta importa par dempinga cenām negatīvo ietekmi, pat ja kopumā Kopienas ražošanas nozare varēja palielināt savu peļņu.

184    Tā kā noteiktu Kopienas ražotāju 2003. un 2004. gadā nestos zaudējumus varēja izraisīt imports par dempinga cenām, iepriekš 181. punktā konstatētais pārkāpums nevar atņemt apstrīdētās regulas tiesiskumu.

185    Ņemot vērā iepriekš minēto, pirmā pamata septītā daļa jānoraida.

g)     Par pirmā pamata astoto daļu par ražotāju individuālajiem apstākļiem

 Lietas dalībnieku argumenti

186    Prasītājas apgalvo, ka iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpušas pamatregulas 3. panta 7. punktu, jo tās atteicās pārbaudīt faktorus, kuri Kopienas ražotājiem radīja individuālus zaudējumus, tai pat laikā ietekmēdami Kopienas ražošanas nozari kopumā, jo šo ražotāju bija maz un to ekonomiskais stāvoklis bija ļoti atšķirīgs.

187    Pirmkārt, prasītājas attiecībā uz Huta Laziska norāda, ka 2004. gadā tā daļu no ferosilīcija ražošanas pārorientēja uz silīcijmangāna ražošanu, lai paaugstinātu savu rentabilitāti. Tam sekoja šīs sabiedrības ferosilīcija ražošanas samazinājums, kā arī ferosilīcija pārdošanas nesaistītiem klientiem samazināšanās. Ņemot vērā ražošanas samazināšanu un nemanīgas fiksētās izmaksas, 2004. gadā šīs sabiedrības ražošanas izmaksas par tonnu pieauga aptuveni pa 17 % un tās ciestie zaudējumi vairāk nekā trīskāršojās, un tam nebija nekāda sakara ar importu. Tomēr apgrozījums saistībā ar darījumiem ar nesaistītiem klientiem pieauga. 2005. gadā Huta Laziska sāka samazināt savu ražošanu, pirms tā to izbeidza izmeklēšanas periodā pēc domstarpībām ar savu elektrības piegādātāju. Līdz ar to tās pārdošana samazinājās un tās ražošanas izmaksas uz vienu vienību ievērojami pieauga, kas izraisīja rentabilitātes pazeminājumu un tirgus daļas samazināšanos.

188    Otrkārt, attiecībā uz OFZ prasītājas vispirms norāda, ka 2004. gadā tā pārcēla citā amatā vai atlaida no darba 47 % no personāla, kas nozīmē, ka tā nespēja tikt galā ar augošo pieprasījumu. Turklāt OFZ daļu no ferosilīcija ražošanas pārorientēja uz silīcijmangāna ražošanu, lai paaugstinātu savu rentabilitāti. Tās pārdošanas apjomi nesaistītiem klientiem šī iemesla dēļ samazinājās par 19 %. Tomēr, tā kā tirgus bija perspektīvs, tai izdevās savu apgrozījuma samazinājumu ierobežot ar 11 % par spīti tās ražošanas izmaksu pieaugumam par 14 %, kas daļēji bija sekas fiksēto izmaksu pastāvēšanai, kamēr ražošana samazinājās. Turpinājumā prasītājas apgalvo, ka 2005. gadā OFZ tika veikta pārstrukturācija, kas tai ļāva samazināt tās ražošanas un paaugstināt rentabilitāti. Lai to panāktu, tai bija uz laiku jāsamazina pārdošana un tirgus daļa.

189    Treškārt, attiecībā uz TDR – Metalurgija d.d. prasītājas apgalvo, ka 2004. gadā tā palielināja savu pārdošanas apjomu nesaistītiem klientiem vairāk, nekā auga pieprasījums, ka tā palielināja ražošanu un panāca augstākas cenas, palielinot saistībā ar nesaistītiem klientiem panākto apgrozījumu. Tomēr vispārējas ražošanas izmaksu palielināšanās par 12 % dēļ tā nespēja gūt peļņu. Tirgus apstākļiem pasliktinoties 2005. gadā, TDR “ārkārtīgi labvēlīgajā” 2004. gadā nespēja atgūties no sliktajiem rezultātiem.

190    Ceturtkārt, attiecībā uz Vargön Alloys prasītājas apgalvo, ka 2004. gadā tā palielināja savu pārdošanas apjomu nesaistītiem klientiem vairāk, nekā auga pieprasījums, ka tā palielināja ražošanu un panāca augstākas cenas, palielinot saistībā ar nesaistītiem klientiem panākto apgrozījumu. Tās ražošanas izmaksas tomēr paaugstinājās par 15 %. Prasītājas norāda, ka saskaņā ar iestāžu teikto Vargön Alloys esot cietusi papildu zaudējumus 45 % apmērā. Lai gan iestādes šajā sakarā nav sniegušas nekādus paskaidrojumus, ir skaidrs, ka šī attīstība ir attiecināma uz šīs sabiedrības individuālajām problēmām, nevis uz strīdīgo importu. Laikā no 2004. līdz 2005. gadam Vargön Alloys ferosilīcija ražošanu samazināja par pusi elektrības cenu pieauguma dēļ. Turklāt izmeklēšanas laikposmā tā pārorientēja daļu no ferosilīcija ražošanas, lai palielinātu rentabilitāti, kas izraisīja ferosilīcija pārdošanas pazeminājumu un tirgus daļas samazināšanos.

191    Piektkārt, attiecībā uz FerroPem SAS un FerroAtlántica prasītājas apgalvo, ka laikā no 2003. līdz 2004. gadam FerroPem samazināja savu ferosilīcija pārdošanu nesaistītiem klientiem, bet palielināja ražošanu un realizēja krājumus, kas parāda, ka FerroPem palielināja lietošanu pašu vajadzībām. No tā saskaņā ar prasītāju apgalvoto izriet, ka FerroPem saistībā ar nesaistītiem klientiem panāktais apgrozījums samazinājās. Turklāt, tā kā ražošanas izmaksas tai pat laikā pieauga par 24 %, ir loģiski, ka FerroPem rentabilitāte būtiski kritās. Pēc elektrības cenu pieauguma FerroAtlántica beidza ražošanu laikā, kad elektrības patēriņš ir visaugstākais, tādējādi ļaujot savai elektrības nodaļai gūt augstāku peļņu. Turklāt tas, ka tā ieguva FerroPem, abām sabiedrībām radīja pārstrukturēšanas izdevumus. Tās tomēr sasniedza tirgū labākos rezultātus, palielinot pārdošanu laikā no 2004. līdz 2005. gadam ? laikā, kad kopējais patēriņš Kopienā samazinājās. 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā FerroAtlántica Venecuēlas nodaļa palielināja eksportu uz Kopienu. Kopumā FerroAtlántica rādītāji bija ļoti labi, un nešķiet, ka tā būtu cietusi zaudējumus. Prasītājas uzskata, ka katrā ziņā šādus zaudējumus nevar attiecināt uz importu par dempinga cenām.

192    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

 Vispārējās tiesas vērtējums

193    Pirmā pamata astotās daļas ietvaros prasītājas kritizē tostarp to, ka iestādes nav ņēmušas vērā faktorus, kuri Kopienas ražotājiem radīja individuālus zaudējumus, tai pat laikā ietekmēdami Kopienas ražošanas nozari kopumā.

194    Iepriekš 88. punktā jau tika atzīts, ka pretēji Padomes apgalvotajam cēloņsakarības pastāvēšanas analīze nav katrā ziņā jāveic Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā tādējādi, ka atsevišķam Kopienas ražotājam faktora, kurš nav imports par dempinga cenām, nodarītie zaudējumi nevarētu tikt ņemti vērā. Atsevišķam Kopienas ražotājam faktora, kurš nav imports par dempinga cenām, nodarītie zaudējumi ir jāņem vērā, ja tie ir veicinājuši zaudējumus, kuri ir novēroti attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari kopumā.

195    Tomēr jāprecizē, ka nepieciešamība ņemt vērā faktorus, kuri ir nodarījuši zaudējumus atsevišķam Kopienas ražotājam, ja tie ir veicinājuši zaudējumus, kuri ir novēroti attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari kopumā, šajā lietā nenozīmē, ka iestādēm bija pienākums sistemātiski analizēt katra Kopienas ražotāja individuālo stāvokli.

196    Šajā ziņā jāatzīst, ka prasītāju izvirzītie argumenti nepierāda, ka Kopienas ražotāju individuālais stāvoklis bija pamatā Kopienas ražošanas nozares kopumā ciestajiem zaudējumiem vai vismaz tos veicināja.

197    Tā, pirmkārt, attiecībā uz argumentiem par Huta Laziska stāvokli: tie ir būtībā identiski dažiem no šī pamata trešās daļas ietvaros izvirzītajiem argumentiem. Taču tika atzīts, ka šie argumenti ir nepamatoti. No tā izriet, ka arī šie argumenti jānoraida kā nepamatoti šīs daļas pārbaudes ietvaros.

198    Otrkārt, kas attiecas uz OFZ stāvokli, prasītāju aprakstītie fakti ir vērsti uz to, lai pierādītu, ka šī sabiedrība tika pārstrukturēta, kas veicināja Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus. Taču šī pamata trešās daļas pārbaudes ietvaros jau tika atzīts, ka iestādes ņēma vērā ražošanas pārorientēšanu, tostarp OFZ notikušo. Turklāt, lai gan prasītāju aprakstītais stāvoklis 2004. un 2005. gadā patiešām varēja veicināt zaudējumus, ir arī iespējams, kā norāda Padome, ka šādu stāvokli izraisīja importa par zemām cenām klātbūtne Kopienas tirgū. Tādējādi nevar uzskatīt, ka prasītājas ir pierādījušas, ka OFZ stāvoklis veicināja Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus.

199    Treškārt, attiecībā uz TDR stāvokli prasītāju aprakstītie fakti ir vērsti uz to, lai pierādītu, ka šīs sabiedrības ciestie zaudējumi ir saistīti ar tās ražošanas izmaksu pieaugumu. Tā kā šāds apgalvojums jau ir ticis noraidīts šī pamata ceturtās daļas pārbaudes ietvaros, arī šīs daļas ietvaros izvirzītie argumenti par TDR stāvokli ir jānoraida kā nepamatoti.

200    Ceturtkārt, attiecībā uz Vargön Alloys stāvokli prasītājas atsaucas uz šīs sabiedrības īstenoto ražošanas pārorientēšanu, kā arī tās ražošanas izmaksu pieaugumu. Tā kā argumenti par šo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem ir jau tikuši noraidīti šī pamata trešās un ceturtās daļas pārbaudes ietvaros, arī šīs daļas ietvaros izvirzītie argumenti par Vargön Alloys stāvokli ir jānoraida.

201    Piektkārt, kas attiecas uz FerroPem un FerroAtlántica stāvokli, jānorāda, ka prasītājas apraksta šo sabiedrību kopumā pozitīvo ekonomisko stāvokli un nepierāda, kādā veidā šis stāvoklis varēja veicināt Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus. Tādējādi argumenti par šo divu sabiedrību stāvokli nevar tikt pieņemti.

202    No tā izriet, ka pirmā pamata astotā daļa par ražotāju individuālajiem apstākļiem ir jānoraida kā nepamatota.

203    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, pirmā pamata pirmā, otrā, ceturtā un piektā daļa, pirmā pamata trešās daļas pirmie trīs iebildumi, kā arī pirmā pamata astotā daļa par zaudējumus radošo faktoru individuālo analīzi ir jānoraida kā nepamatoti. Ir jānoraida arī pirmā pamata sestā daļa kā daļēji nepamatota un daļēji nepieņemama. Visbeidzot, jānorāda, ka pirmā pamata trešās daļas ceturtā iebilduma, kā arī šī paša pamata septītās daļas pārbaudes ietvaros konstatētie pārkāpumi nevar pamatot apstrīdētās regulas atcelšanu.

3.     Par zaudējumus radošo faktoru kopīgas analīzes neesamību (pirmā pamata pirmā un astotā daļa)

a)     Lietas dalībnieku argumenti

204    Pirmā pamata pirmās daļas ietvaros prasītājas apgalvo, ka Padomes pieeja ir acīmredzami nepiemērota, jo tā pārbaudīja, vai citi faktori, atsevišķi ņemti, varēja būt Kopienas ražošanas nozares ciesto zaudējumu cēlonis, lai gan šajā lietā bija nepieciešama citu faktoru kopīga analīze. Pirmkārt, daudzi citi faktori ietekmēja Kopienas ražošanas nozari un šī nozare cieta vienīgi nelielus zaudējumu. Otrkārt, Kopienas ražotāju individuālais stāvoklis bija ļoti atšķirīgs. Treškārt, vairāki antidempinga procedūras dalībnieki šīs procedūras laikā uzsvēra, ka Kopienas ražošanas nozares materiālos zaudējumus izskaidro citi faktori, skatīti kopā.

205    Pirmā pamata astotās daļas ietvaros prasītājas apgalvo, ka iestādēm bija kopīgi jānovērtē citu zināmo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, ietekme. Prasītājas uzskata, ka, lai gan neviens no šiem faktoriem, atsevišķi ņemts, nevar pārtraukt cēloņsakarību starp importu, uz kuru attiecās izmeklēšanas procedūra, un zaudējumiem, visi šie faktori kopā to var. Ja šajā lietā šāda analīze būtu tikusi veikta, tajā apstiprinātos, ka Kopienas ražošanas nozares ciesto zaudējumu pamatā ir izmaksu un tirgus attīstība un ka to neizraisīja imports, uz kuru attiecās izmeklēšanas procedūra.

206    Tā, pirmkārt, prasītājas paskaidro, kāpēc nebija pamata cenu attīstību 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā – proti, cenas 2005. gadā bija par 15 %, bet izmeklēšanas laikposmā – par 6 % zemākas nekā 2004. gadā – attiecināt uz importu, uz kuru attiecās izmeklēšanas procedūra, jo šī attīstība bija daļa no vispārējās tirgus cenas līdzsvarošanas salīdzinājumā ar 2004. gadu. Prasītājas apgalvo, ka cenu pazemināšanās ir loģiskas pieprasījuma samazināšanās pasaulē 2005. gadā sekas. Pieprasījuma samazināšanās periodā var sagaidīt, ka Kopienas ražotāju peļņa samazināsies, kas nozīmē, ka šī mazākā peļņa pati par sevi nav pietiekama, lai pierādītu, ka pastāv zaudējumi.

207    Otrkārt, prasītājas uzsver ciešo saikni starp ražošanas izmaksu pieaugumu un rentabilitātes zudumu. Tās tādējādi apgalvo, ka peļņas samazināšanos 2005. gadā pēc tirgus samazināšanās vēl vairāk pastiprināja izmaksu pieaugumus, kas jau 2004. gadā bija nopietni ietekmējis Kopienas ražotāju rentabilitāti. Tam bija lavīnas efekts attiecībā uz ražošanas izmaksu pieaugumu un peļņas zudumu, un šo ietekmi pastiprināja ražošanas samazināšana. Prasītājas norāda arī, ka 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas pārsniedza tirgus cenas, lai gan šīs tirgus cenas 2005. gadā bija augstākās pasaulē. Turklāt prasītājas apgalvo, ka ražošanas izmaksu pieaugumu sākumā izraisīja izejvielu izmaksu pieaugums, tad ar ražošanas samazināšanu vai pārorientēšanu saistītais apjomradītu ietaupījumu zudums un, visbeidzot, citi ar strīdīgo importu nesaistīti faktori.

208    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

209    Vispirms ir jāatgādina, ka iepriekš 43. punktā jau tika noteikts, ka zināmos apstākļos ir nepieciešama zaudējumus radošo faktoru kopēja analīze, tostarp tad, ja iestādes attiecībā uz lielu skaitu citu zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, secina, ka katrs no šiem citiem faktoriem varēja negatīvi ietekmēt Kopienas ražošanas nozares stāvokli, bet šī ietekme individuāli nevar tikt uzskatīta par būtisku.

210    Šajā lietā pagaidu regulas preambulas 115.?136. apsvērumā un apstrīdētās regulas preambulas 87.?101. apsvērumā iestādes ir individuāli analizējušas divpadsmit zaudējumus radošos faktorus, kas nav imports par dempinga cenām, proti, importu attiecīgi no Norvēģijas, Islandes, Brazīlijas un Venecuēlas, citu Kopienas ražotāju radīto konkurenci, pieprasījuma attīstību, Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultātus, valūtas kursa svārstības, ražošanas izmaksas, ražošanas pārorientēšanu, veidu, kādā tiek noteiktas ferosilīcija cenas, un Kopienas ražošanas nozares konkurētspēju. Tās secināja, ka neviens no šiem faktoriem nav individuāli veicinājis Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus, izņemot importu no Islandes un Venecuēlas, kura ietekme tomēr netika uzskatīta par būtisku.

211    Iepriekš 49.?203. punktā veiktā analīze ir ļāvusi noteikt, ka zaudējumus radošo faktoru individuālajā analīzē nav pieļauta acīmredzama kļūda, izņemot divus faktorus, kas aplūkoti pirmā pamata trešās daļas ceturtā iebilduma un septītās daļas ietvaros un kurus iestādes nebija analizējušas, bet attiecībā uz kuriem prasītājas nav sniegušas pierādījumus par to, ka šajā lietā tie būtu veicinājuši Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus. Tādējādi no iepriekš minētā jāsecina, ka iestādes, nepieļaudamas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, varēja neveikt citu zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, kopēju analīzi.

212    Šo secinājumu nevar likt apšaubīt pirmā pamata pirmās daļas ietvaros prasītāju izvirzītie argumenti. Pirmkārt, attiecībā uz argumentu par citu antidempinga procedūras dalībnieku izmeklēšanas procedūras laikā izteiktajiem apsvērumiem: tas ir jānoraida kā nepieņemams, jo prasītājas būtībā neveic nekādu argumentāciju, bet vienīgi atsaucas uz citu antidempinga procedūras dalībnieku apsvērumiem, kurus tās pievieno prasības pieteikuma pielikumā. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas Statūtu 21. panta pirmo daļu, kas piemērojama tiesvedībai Vispārējā tiesā saskaņā ar šo pašu statūtu 53. panta pirmo daļu un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, katrā prasības pieteikumā ir jābūt norādītam strīda priekšmetam, prasītāja prasījumiem un kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētāja varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa varētu pieņemt lēmumu par attiecīgo prasību. Ar mērķi nodrošināt tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, lai prasības pieteikums būtu pieņemams, galvenajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem tas balstīts, jāizriet, vismaz īsumā, bet loģiski un saprotami, no paša prasības pieteikuma teksta (Vispārējās tiesas 1997. gada 6. maija spriedums lietā T‑195/95 Guérin automobiles/Komisija, Recueil, II‑679. lpp., 20. punkts, un 2005. gada 3. februāra spriedums lietā T‑19/01 Chiquita Brands u.c./Komisija, Krājums, II‑315. lpp., 64. punkts). Kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma tekstu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienoto dokumentu izvilkumiem, vispārēja atsauce uz citiem, kaut arī prasības pieteikumam pievienotiem rakstiem, nevar labot juridiskās argumentācijas pamata elementu, kuriem ir jābūt norādītiem prasības pieteikumā, trūkumu (Vispārējās tiesas 1991. gada 21. maija rīkojums lietā T‑154/98 Asia Motors u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 49. lpp.).

213    Otrkārt, attiecībā uz argumentu, ka ražotāju individuālais stāvoklis bija ļoti atšķirīgs, jāatzīst, ka šis arguments ir būtībā identisks astotās daļas ietvaros izvirzītajiem argumentiem, jo tas attiecas uz ražotāju individuālajiem apstākļiem. Tā kā jau ir ticis nolemts, ka šī daļa ir jānoraida kā nepamatota, šis arguments nevar kalpot tam, lai pierādītu, ka šajā lietā bija obligāti jāveic citu zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, kopēja analīze.

214    Tāpat šo secinājumu nevar likt apšaubīt pirmā pamata astotās daļas ietvaros prasītāju izvirzītie argumenti. Šie argumenti ir būtībā identiski pirmā pamata trešās līdz piektās daļas ietvaros izvirzītajiem argumentiem. Tā kā šo daļu pārbaudes ietvaros jau ir ticis nolemts, ka šie argumenti ir nepamatoti, šie argumenti nevar kalpot tam, lai pierādītu, ka šajā lietā bija obligāti jāveic citu zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, kopēja analīze.

215    Tādējādi pirmā pamata pirmā un astotā daļa, ciktāl tās attiecas uz zaudējumus radošo faktoru kopējas analīzes neesamību, ir jānoraida kā nepamatotas. Turklāt, ņemot vērā šo secinājumu, jānoraida arī pirmā pamata pirmā daļa, ciktāl tā attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā saistībā ar pienākumu veikt dažādu zaudējumus radošo faktoru kopēju analīzi.

B –  Par otro pamatu – Kopienas interešu pastāvēšanu

1.     Par otrā pamata pirmo daļu par ferosilīcija cenu pieauguma attīstību pēc izmeklēšanas laikposma

a)     Lietas dalībnieku argumenti

216    Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Padome ir acīmredzami pieļāvusi kļūdu, interpretējot pamatregulas 6. panta 1. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 6. panta 1. punkts). Tā apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā Padome esot kļūdaini atsaukusies uz šo tiesību normu, lai apgalvotu, ka, novērtējot Kopienas intereses, tai nebija jāņem vērā attīstība pēc izmeklēšanas laikposma. Pamatregulas 6. panta 1. punkts ir piemērojams vienīgi dempinga un zaudējumu novērtēšanai. Pamatregulas 21. pants (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 21. pants) par Kopienas interesēm neietver nekādus ierobežojumus laikā. Tādējādi Kopienas interešu kritērijs ir vērsts uz nākotni un tādējādi tā piemērošana pēc definīcijas nevar tikt ierobežota ar datiem par periodu, kurš noslēdzies pirms izmeklēšanas sākuma. Turklāt iestādes parasti ņem vērā informāciju par laiku pēc izmeklēšanas laikposma, kā tās darījušas, piemēram, Regulā Nr. 1420/2007. Turklāt Vispārējā tiesa 2006. gada 14. novembra spriedumā lietā T‑138/02 Nanjing Metalink/Padome (Krājums, II‑4347. lpp., 59. punkts) ir paskaidrojusi, ka aizliegums ņemt vērā pēc izmeklēšanas radušos apstākļus ir paredzēts, lai garantētu, ka apstākļus, pamatojoties uz kuriem ir konstatēts dempings un kaitējums, neietekmē attiecīgo ražotāju rīcība pēc antidempinga procedūras uzsākšanas. Tomēr šī argumentācija nav piemērojama Kopienu interešu novērtēšanai, jo ar tām izmeklēšanas dalībnieki nevar veikt nekādas manipulācijas.

217    Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā apgalvodama, ka, tā kā mēnešos pēc izmeklēšanas laikposma ražošanas izmaksas pieauga, nevar secināt, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies tādā mērā, ka vairs nav pamata ieviest antidempinga pasākumus, neraugoties uz ferosilīcija cenu pieauguma attīstību. Prasītājas uzskata, ka, lai gan ir taisnība, ka galvenās ferosilīcija ražošanas izmaksas pēc izmeklēšanas laikposma turpināja celties, izmaksu pieauguma apjoms bija mazāks nekā ferosilīcija cenu pieauguma apjoms. Tādējādi, lai gan ferosilīcija cenas laikā starp izmeklēšanas laikposmu un apstrīdētās regulas pieņemšanu pieauga par 50 %, elektrības cena – kas ir galvenā ražošanas izmaksa – 2007. gada otrajā ceturksnī pieauga par aptuveni 4 %. Tas Kopienas ražotājiem ļāva pārsniegt apstrīdētajā regulā par saprātīgo uzskatīto peļņas līmeņa 5 % robežu. Līdz ar to Kopienas ražotāji atsāka ferosilīcija ražošanu.

218    Treškārt, prasītājas replikā apgalvo, ka Padome nav pienācīgi pamatojusi argumentus un pierādījumus, kurus prasītājas izvirzījušas antidempinga izmeklēšanas ietvaros, lai pierādītu, ka ferosilīcija cenu pieaugums pēc izmeklēšanas laikposma bija lielāks nekā izmaksu pieaugums.

219    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

220    Šīs otrā pamata daļas pārbaudes ietvaros, pirmkārt, jānosaka, vai Padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā uzskatīdama, ka pamatregulas 6. panta 1. punkts ir piemērojams, nosakot, vai pastāv Kopienas intereses noteikt antidempinga pasākumus, kas nozīmē, ka informācija par laiku pēc izmeklēšanas laikposma parasti nevar tikt izmantota šī secinājuma izdarīšanai.

221    Burtiska un teleoloģiska gan pamatregulas 6. panta 1. punkta, gan 21. panta 1. punkta (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 21. panta 1. punkts) interpretācija ļauj secināt, ka pretēji Padomes apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā apgalvotajam pamatregulas 6. panta 1. punkts nav piemērojams Kopienas interešu pastāvēšanas noteikšanai, kāda tā paredzēta pamatregulas 21. panta 1. punktā, kas nozīmē, ka dati par laiku pēc izmeklēšanas laikposma šīs noteikšanas ietvaros var tikt ņemti vērā.

222    Jāatgādina, ka pamatregulas 6. panta virsraksts ir “Izmeklēšana”. Pamatregulas 6. panta 1. punktā ir noteikts, ka “gan dempinga, gan zaudējumu izmeklēšanu [..] veic vienlaicīgi”. Tajā precizēts arī, ka, “lai konstatējumi būtu reprezentatīvi, izvēlas attiecīgu izmeklēšanas laikposmu” un ka “parasti neņem vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu, kas seko izmeklēšanas laikposmam”. Tā kā pamatregulas 6. panta 1. punktā ir precizēts, ka izmeklēšana attiecas vienīgi uz dempinga un zaudējumu noteikšanu, šīs pašas tiesību normas pēdējais teikums, saskaņā ar kuru parasti nevar ņemt vērā notikumu attīstību pēc izmeklēšanas laikposma, ir piemērojams vienīgi dempinga un zaudējumu noteikšanai.

223    Šādu interpretāciju apstiprina pamatregulas 6. panta 1. punkta mērķa analīze. Saskaņā ar judikatūru izmeklēšanas laikposma noteikšana un aizliegums ņemt vērā pēc izmeklēšanas radušos apstākļus ir paredzēti, lai garantētu, ka izmeklēšanas rezultāti ir reprezentatīvi un ticami (Vispārējās tiesas 2001. gada 20. jūnija spriedums lietā T‑188/99 Euroalliages/Komisija, Recueil, II‑1757. lpp., 74. punkts). Pamatregulas 6. panta 1. punktā paredzētais izmeklēšanas laikposms ir paredzēts, lai garantētu, ka apstākļus, pamatojoties uz kuriem ir konstatēts dempings un kaitējums, neietekmē attiecīgo ražotāju rīcība pēc antidempinga procedūras uzsākšanas un ka tādējādi ar galīgo procedūras beigās uzlikto maksājumu faktiski tiek segti ar dempingu radītie zaudējumi (iepriekš 216. punktā minētais spriedums lietā Nanjing Metalink/Padome, 59. punkts). Jānorāda – kā to ir darījušas prasītājas –, ka, lai gan ieinteresētās personas var ietekmēt dempinga un zaudējumu noteikšanu, mainot savu tirdzniecības politiku, šāda iespēja nepastāv attiecībā uz Kopienas interešu noteikt pasākumus pastāvēšanas noteikšanu. Tādējādi izmeklēšanas laikposma, pēc kura dati netiek ņemti vērā, noteikšanas mērķis pamatregulas 21. panta kontekstā nav būtisks.

224    Tāpat jāuzsver, pirmām kārtām, ka pamatregulas 21. pants neietver nekādus ierobežojumus laikā attiecībā uz datiem, kurus iestādes var ņemt vērā, nosakot Kopienas interešu pastāvēšanu. Otrām kārtām, saskaņā ar judikatūru Kopienas interešu pārbaude prasa gan Kopienas ražošanas nozares interesēs paredzēto pasākumu piemērošanas, gan to nepiemērošanas sagaidāmo seku vērtējumu. Šāds vērtējums paredz uz hipotēzēm par nākotnes notikumiem paredzētu prognozi, kas ietver sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu (Vispārējās tiesas 2003. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑132/01 Euroalliages u.c./Komisija, Recueil, II‑2359. lpp., 47. punkts). Tā kā pamatregulas 21. pantā paredzētā analīze ir uz nākotni vērsta, iestādēm varētu būt jāņem vērā informācija, kas attiecas nevis uz izmeklēšanas laikposmu, bet uz laiku pēc tā.

225    Tādējādi jāuzskata, kā to dara prasītājas, ka Padome apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, piemērodama pamatregulas 6. panta 1. punktu Kopienas interešu pastāvēšanas noteikšanai.

226    Tomēr, lai gan iestādes uzskatīja, ka pamatregulas 6. panta 1. punkts ir piemērojams Kopienas interešu pastāvēšanas noteikšanai, tās apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā ir analizējušas pieejamo informāciju par laiku pēc izmeklēšanas laikposma. Tādējādi kļūda tiesību piemērošanā pati par sevi nevar ietekmēt apstrīdētās regulas tiesiskumu.

227    Otrkārt, jānosaka, vai apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā iestāžu veiktajā informācijas par laiku pēc izmeklēšanas laikposma pārbaudē ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Šajā ziņā jāatgādina, ka attiecībā uz sarežģītu ekonomisko situāciju vērtējumu Komisijai ir plaša rīcības brīvība, novērtējot Kopienas intereses. Tādējādi Savienības tiesai ir jāaprobežojas ar pārbaudi attiecībā uz to, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (iepriekš 224. pantā minētais spriedums lietā Euroalliages u.c./Komisija, 67. punkts).

228    Jāatgādina, ka apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā Padome apgalvoja, ka nevar secināt, ka Kopienas ražošanas nozare ir atguvusies tādā mērā, ka vairs nav pamata ieviest pasākumus, jo, lai gan mēnešos pēc izmeklēšanas laikposma ferosilīcija cenas pieauga, pieauga arī cenas galvenajos ferosilīcija izmaksu posteņos.

229    Prasītāju apgalvojums, ka apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, balstās uz diviem argumentiem. Pirmām kārtām, cenas laikā starp izmeklēšanas laikposmu un apstrīdētās regulas pieņemšanu pieauga par 50 %. Otrām kārtām, ražošanas izmaksas nepieauga tikpat lielā apmērā kā ferosilīcija cenas.

230    Tomēr jānorāda, ka dokumenti, kurus prasītājas iesniegušas šo argumentu pamatojumam gan tiesvedībā Vispārējā tiesā, gan antidempinga procedūras ietvaros, cieš no ļoti būtiska trūkuma. Lai gan tie pierāda, ka ferosilīcija cenas pieauga mēnešos pēc izmeklēšanas laikposma beigām, tie nekādā veidā nepierāda, ka visu izmaksu pieaugums būtu bijis daudz mazāks. Šajā sakarā prasītājas vienīgi ir iesniegušas dokumentu, kas parāda, ka elektrības cena ir pieaugusi par 4 %, bet tajā nav minēta citu ražošanas izejvielu cenu attīstība.

231    Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 7. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 21. panta 7. punkts) iestādēm iesniegto informāciju ņem vērā tikai tad, ja to papildina faktiski pierādījumi, kas pamato tās derīgumu. Tā kā šādi pierādījumi nebija pieejami, Padomei nevar pārmest nekādu acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

232    Ņemot vērā prasītāju iesniegto pierādījumu nepietiekamību, to argumentācija ir vēl jo mazāk pamatota tāpēc, ka pamatregulā ir paredzēti konkrēti mehānismi par to, kā rīkoties attiecībā uz notikumu attīstību pēc izmeklēšanas laikposma (šajā ziņā skat. Tiesas 1987. gada 7. maija spriedumu lietā 258/84 Nippon Seiko/Padome, Recueil, 1899. lpp., 53. punkts). Tā pamatregulas 11. panta 3. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 3. punkts) noteikts, ka starpposma pārbaudi var veikt trīs gadījumos: ja pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, ilgāk nav nepieciešama, ja nav domājams, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu atceltu vai mainītu, vai ja ar esošo pasākumu nepietiek vai vairs nepietiek, lai neitralizētu dempingu. Pamatregulas 11. panta 8. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 8. punkts) ir paredzēts, ka antidempinga maksājumus atmaksā, ja izrādās, ka dempinga starpība, uz kuras pamata maksājums veikts, ir likvidēta vai samazināta līdz līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošā maksājuma līmeni. Visbeidzot, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 14. panta 4. punkts) antidempinga pasākumus var atlikt, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka pasākumu atlikšanas rezultātā atkal radīsies zaudējumi.

233    Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar uzskatīt, ka apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

234    Treškārt, prasītāju arguments, ka to iesniegtie pierādījumi esot noraidīti bez pamatojuma, nav pamatots. Iepriekš 230. punktā tika noteikts, ka prasītāju iestādēm iesniegtie dokumenti pierāda, ka ferosilīcija cenas pieauga mēnešos pēc izmeklēšanas laikposma beigām, bet tie nekādā veidā nepierāda, ka visu izmaksu pieaugums būtu bijis daudz mazāks. Tādējādi apstrīdētās regulas preambulas 106. apsvērumā ietvertais pamatojums ir pietiekams šo dokumentu noraidīšanai.

235    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, otrā pamata pirmā daļa ir jānoraida kopumā. Jānorāda, ka šīs daļas pārbaudes ietvaros konstatētā kļūda tiesību piemērošanā nav tāda, kas būtu pamats apstrīdētās regulas atcelšanai.

2.     Par otrā pamata otro daļu – iepriekšēju pieredzi, kas parāda, ka antidempinga pasākumi Kopienas ražošanas nozarei nepalīdz

a)     Lietas dalībnieku argumenti

236    Prasītājas apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo apstrīdētās regulas preambulas 117. un 118. apsvērumā tā ir atteikusies ņemt vērā iepriekšēju pieredzi, lai gan tā parāda, pirmkārt, ka antidempinga pasākumi ferosilīcija nozarē nedod gaidīto korektīvo efektu, un, otrkārt, ka šie pasākumi Kopienas ražošanas nozarei uzliek nevajadzīgu slogu. Prasītājas uzskata, ka, lai gan ir taisnība, ka lēmumam noteikt antidempinga pasākumus būtu jāpamatojas uz attiecīgajā izmeklēšanas laikposmā savākto un analizēto informāciju, tomēr agrāku pasākumu ietekme ir nozīmīgs un atbilstošs faktors un ir jāņem vērā saistībā ar pamatregulas 21. panta piemērošanu. 2001. gada 21. februāra Lēmumā 2001/230/EK, ar kuru izbeidz antidempinga procedūru par ferosilīcija importu no Brazīlijas, Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas, Krievijas, Ukrainas un Venecuēlas (OV L 84, 36. lpp.), Komisija esot izbeigusi ferosilīcija importam kopš 1987. gada piemērotos antidempinga pasākumus, šo lēmumu pamatojot ar to, ka tie neesot devuši gaidīto korektīvo efektu, neraugoties uz ievērojamo slogu, ko tie uzlika Kopienas lietotājiem. Komisijas lēmumu apstiprināja Vispārējā tiesa. Ņemot vērā šo precedentu, prasītājas uzskata, ka iestādēm bija jānosaka, ar ko šī lieta bija citāda, lai pamatotu atšķirīgo analīzi.

237    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

238    Šīs otrā pamata daļas ietvaros prasītājas būtībā apgalvo, ka apstrīdētās regulas preambulas 117. un 118. apsvērumā iestādēm bija jāņem vērā Lēmums 2001/230, ar kuru ferosilīcija importam piemērotie antidempinga pasākumi tika izbeigti tāpēc, ka tie nebija devuši gaidīto korektīvo efektu. Šis iebildums ir jāanalizē, ņemot vērā iepriekš 227. punktā minēto judikatūru.

239    Jānorāda, ka Padome apstrīdētās regulas preambulas 117. un 118. apsvērumā atteicās ņemt vērā Lēmumu 2001/230, jo pamatregulā noteikts, ka lēmumus pieņem, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta un analizēta attiecīgās izmeklēšanas laikā, nevis pamatojoties uz iepriekšējām izmeklēšanām.

240    Šajā ziņā jāatgādina, ka pamatregulas 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka to, vai iejaukšanās ietilpst Kopienas interesēs, pamato ar dažādu interešu novērtēšanu kopumā, ietverot vietējo ražotāju, lietotāju un patērētāju intereses. Saskaņā ar judikatūru Kopienas interešu noteikšana prasa līdzsvarot dažādu iesaistīto pušu intereses un vispārējās intereses (iepriekš 224. punktā minētais spriedums lietā Euroalliages u.c./Komisija, 48. punkts).

241    Jāuzsver arī – kā minēts iepriekš 227. punktā – Komisijai, novērtējot Kopienas intereses, ir plaša rīcības brīvība. Šī rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā ir jāīsteno atkarībā no visiem atbilstošajiem faktiskajiem apstākļiem (šajā ziņā skat. iepriekš 227. punktā minēto spriedumu lietā Gestetner Holdings/Padome un Komisija, 43. punkts). Tomēr agrākam lēmumam, ar kuru tiek izdarīts secinājums, ka antidempinga pasākumiem, kas noteikti identiskas preces no tām pašām valstīm, uz kurām attiecas izmeklēšanas procedūra, importam, nav korektīva efekta, var būt nozīme pamatregulas 21. panta 1. punkta piemērošanas ietvaros, ja tas palīdz pierādīt, ka antidempinga pasākumu noteikšana nav vispārējās interesēs. Tomēr šādā gadījumā lietas dalībniekam, kurš uz šo lēmumu atsaucas, ir jāpaskaidro, kādā ziņā apstākļi, kādos šis lēmums tika pieņemts, ir salīdzināmi ar notiekošās antidempinga procedūras apstākļiem un kāpēc minētajā lēmumā izdarītie secinājumi būtu jāpiemēro šai procedūrai.

242    Šajā lietā prasītājas nav pierādījušas, kādā ziņā apstākļi, kādos tika pieņemts Lēmums 2001/230, ir salīdzināmi un pamato šī lēmuma secinājumu piemērošanu šīs lietas faktiem. Turklāt, kā norāda Padome, apstākļi, kādos tika pieņemts Lēmums 2001/230, atšķiras no šīs lietas apstākļiem. Minētais lēmums tika pieņemts pēc pasākumu, kuru termiņš tuvojās beigām un kuri bija spēkā attiecībā uz dažādām valstīm jau daudzus gadus, pārskatīšanas, kas nozīmē, ka Kopienas ražošanas nozare jau ilgi bija baudījusi aizsardzību tirgū. Tas tā nebija šajā lietā. Turklāt Lēmumā 2001/230, lai secinātu, ka nav atbilstoši noteikt antidempinga pasākumus, Komisija balstījās uz to, ka, neraugoties uz ilgstošu aizsardzību, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis nebija uzlabojies. Apstākļi Kopienas ferosilīcija tirgū, kāds tas tika pārbaudīts Lēmumā 2001/230, būtiski atšķīrās no apstākļiem šajā lietā.

243    Tādējādi, tā kā neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nepierāda, ka apstrīdētās regulas preambulas 117. un 118. apsvērumā būtu pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, otrā pamata otrā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

3.     Par otrā pamata trešo daļu – antidempinga pasākumu ietekmes uz lietotājiem analīzi

a)     Lietas dalībnieku argumenti

244    Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, secinādama, ka antidempinga pasākumu ietekme uz lietotājiem ir niecīga. Pirmām kārtām, Padome apstrīdētās regulas preambulas 115. apsvērumā esot vienīgi pieminējusi ietekmi uz peļņu, kas izteikta procentuālā izteiksmē. Tas ir maldinoši, jo ar vidējo nodevas likmi 23,4 % lietotājām ražošanas nozarēm bija jāsedz arī tiešas papildizmaksas aptuveni EUR 104 miljonu apmērā katru gadu. Turklāt antidempinga pasākumi Kopienas lietotājiem radīja papildu netiešas izmaksas, kas saistītas ar piegāžu pārtraukumiem un īstermiņa un vidēja termiņa ferosilīcija cenu pieaugumu.

245    Otrām kārtām, prasītājas norāda, ka Padome neesot ņēmusi vērā to, ka vērā ņemtajā laikposmā Kopienas lietotāji kļuva aizvien atkarīgāki no importa, lai apmierinātu savas ferosilīcija vajadzības, jo Kopienas ražotāji nedz varēja, nedz vēlējās šīs vajadzības apmierināt. Turklāt apgādes grūtības vērā ņemtajā laikposmā turpināja pieaugt, jo Vargön Alloys nolēma pārtraukt ferosilīcija ražošanu, OFZ bija nolēmusi koncentrēties uz ražošanu ArcelorMittal domātam pašu patēriņam, TDR bija nolēmusi ražošanu pārorientēt uz silīciju un Huta Laziska bija jāturpina sava darbībā tiesu uzraudzībā un bez jebkādas pārliecības par tās apgādi ar elektrību.

246    Otrkārt, prasītājas uzskata, ka, lai būtu ievērots samērīguma princips, lietotāju augstās izmaksas jāsamēro ar Kopienas ražošanas nozares ieguvumiem. Ņemot vērā agrākās antidempinga procedūras un tirgus apstākļu attīstību, Kopienas interesēs būtu neuzlikt nekādus maksājumus.

247    Treškārt, prasītājas replikā apgalvo, ka Padome nav atbilstoši pamatojusi lēmumu neņemt vērā izmaksas, kuras Kopienas lietotājiem rada ražošanas pārtraukumi.

248    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

249    Šīs otrā pamata daļas ietvaros prasītājas būtībā apstrīd to, ka antidempinga pasākumiem bija nenozīmīga ietekme uz lietotājiem. Tāpat kā divas iepriekšējās daļas, šī daļa jāanalizē, ņemot vērā iepriekš 227. punktā minēto judikatūru.

250    Pirmkārt, prasītājas uzskata, ka apstrīdētās regulas preambulas 115. apsvērumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Šajā sakarā jāprecizē, ka minētajā apsvērumā Padome apgalvoja, ka, ņemot vērā to, ka vidēji noteiktā galīgās nodevas likme ir 23,4 %, nav gaidāms, ka pasākumu ietekme uz tērauda un lietuvju nozari būs nozīmīga, jo to finanšu rezultāti maksimāli sasniegs attiecīgi 0,16 % un 0,33 %.

251    Pirmām kārtām, prasītājas apgalvo, ka šis apsvērums ir maldinošs, jo ferosilīcija lietotājiem bija papildu tiešas izmaksas aptuveni EUR 104 miljoni gadā. Tomēr jānorāda, ka prasītājas neapgalvo, ka minētajā apsvērumā Padomes norādītie skaitļi par ietekmi uz lietotāju finanšu rezultātiem būtu kļūdaini. Tās vienīgi izvirza skaitli, kas atbilst absolūtajām lietotāju papildu izmaksām, bet nepaskaidro, kāpēc šis skaitlis būtu uzticamāks vai atbilstošāks nekā Padomes norādītie skaitļi.

252    Otrām kārtām, attiecībā uz lietotāju netiešajām izmaksām prasītājas apgalvojuma, ka ferosilīcija lietotājiem bija jāsastopas ar piegāžu pārtraukumiem, pamatojumam neizvirza nekādus pierādījumus. Turklāt jānorāda, kā to darījusi Padome, ka šis apgalvojums ir tīri teorētiska rakstura, jo antidempinga pasākumu noteikšana neliedz pārdot ferosilīciju no valstīm, uz kurām attiecas izmeklēšanas procedūra, bet vienīgi liedz to darīt par dempinga cenām.

253    Trešām kārtām, attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, ka vērā ņemtajā laikposmā Kopienas ražotāji nedz varēja, nedz vēlējās apmierināt lietotāju vajadzības, jānorāda, ka prasītājas šī apgalvojuma pamatojumam balstās uz diviem dokumentiem, kurus Komisijai izmeklēšanas procedūras ietvaros iesniegusi European Confederation of Iron and Steel Industries (Eurofer – Eiropas dzelzs un tērauda nozaru konfederācija). Tā kā šie dokumenti paši ietver vienīgi vienkāršus citas ieinteresētas personas apgalvojumus, tiem nav nekādas pierādījumu vērtības. Prasītājas pamatojas arī uz specializētajā presē publicētu rakstu, kurā minēts, ka Vargön Alloys ir nolēmusi pārorientēt ferosilīcija ražošanu uz ferohroma ražošanu. Šis dokuments nav pietiekams, lai pierādītu, ka Kopienas ražotāji kopumā nedz varēja, nedz vēlējās Kopienas lietotājiem piegādāt ferohromu.

254    No tā izriet, ka neviens no prasītāju izvirzītajiem argumentiem nepierāda, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir īpaši apstrīdētās regulas preambulas 115. apsvērumā uzskatīdama, ka antidempinga pasākumu ietekme uz lietotājiem bija nebūtiska.

255    Otrkārt, attiecībā uz iebildumu par samērīguma principa pārkāpumu ir pietiekami atzīt, ka šajā iebildumā būtībā ir pārņemti otrā pamata pirmās un otrās daļas pamatojumam izvirzītie argumenti. Tā kā šie argumenti ir tikuši atzīti par nepamatotiem, tāpat arī šis iebildums ir jānoraida kā nepamatots.

256    Treškārt, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu attiecībā uz piegāžu pārtraukumiem, jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir skaidri un nepārprotami jāparāda Savienības iestādes, kas ir apstrīdētā akta autore, argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām zināt noteiktā pasākuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un Savienības tiesai veikt kontroli (Vispārējās tiesas 1999. gada 12. oktobra spriedums lietā T‑48/96 Acme/Padome, Recueil, II‑3089. lpp., 141. punkts). Savukārt iestādēm nav pienākuma pagaidu vai galīgās regulas pamatojumā atbildēt uz visiem faktu un tiesību jautājumiem, ko ieinteresētās personas ir izvirzījušas administratīvās procedūras gaitā (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 1998. gada 25. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T‑371/94 un T‑394/94 British Airways u.c./Komisija, Recueil, II‑2405. lpp., 94. punkts).

257    Šajā kontekstā jānorāda, ka Komisija pagaidu regulas preambulas 159.?166. apsvērumā veica skaidru un viennozīmīgu antidempinga pasākuma seku Kopienas ferosilīcija lietotājiem analīzi. Tāpat Padome apstrīdētās regulas preambulas 113.?116. apsvērumā gan īsāk, bet ne mazāk skaidri pārbaudīja antidempinga maksājumu noteikšanas ietekmi uz minētajiem lietotājiem. Tādējādi, ņemot vērā to, ka iestādēm nav pienākuma atbildēt uz visiem faktu un tiesību jautājumiem, ko ieinteresētās personas ir izvirzījušas administratīvās procedūras gaitā, prasītājas iestādēm nevar pārmest nekādu pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

258    Tādējādi otrā pamata trešā daļa jānoraida kā nepamatota.

259    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, otrais pamats ir jānoraida.

C –  Par trešo pamatu – sadarbības neesamību, pieejamo datu izmantošanu un TES piešķiršanu

1.     Par trešā pamata pirmo daļu par sadarbības neesamību

a)     Lietas dalībnieku argumenti

260    Prasītājas apgalvo, ka Padome ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 18. panta 1. un 3. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 18. panta 1. un 3. punkts), Antidempinga nolīguma 6.8. pantu, kā arī tā II pielikuma 3. un 5. punktu, jo tā uzskatīja, ka prasītājas ir atteikušās sadarboties, šī iemesla dēļ noraidīja to pieprasījumu par TES piešķiršanu un pamatojās uz pieejamajiem datiem, lai aprēķinātu dempinga starpību un zaudējumus.

261    Pirmkārt, prasītājas paskaidro, ka tās ir sadarbojušās ar antidempinga izmeklēšanu. To sadarbību pierādot apsvērumi, ko tās iesniedza antidempinga procedūras ietvaros. Šos apsvērumus ietverošo dokumentu skaits esot bijis lielāks nekā šādas procedūras ietvaros parasti prasītais.

262    Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka, lai gan ir taisnība, ka ārkārtēju un no to gribas neatkarīgu iemeslu dēļ tās nevarēja uzņemt pārbaudes apmeklējumu, šī situācija nav atteikums sadarboties pamatregulas izpratnē, jo, atskaitot pārbaudi, tika veikts viss, lai pilnībā sadarbotos ar izmeklēšanu. Prasītājas šajā sakarā precizē, ka tās bija paredzējušas minēto apmeklējumu uzņemt, bet tas bija jāatceļ tikai sešas dienas pirms tā sākuma. Tās paskaidro, ka to rīcībā nebija šim apmeklējumam nepieciešamā personāla, jo attiecīgais personāls bija aizņemts, sagatavojot daudzu miljonu euro piedāvājumu Londonas biržā, kā arī strādāja pie antidempinga izmeklēšanas attiecībā uz silīcijmangānu. Ņemot vērā ārkārtīgi lielo darba apjomu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu pilnīgu sadarbību ar vienu antidempinga izmeklēšanu, un milzīgo personāla ieguldījumu piedāvājuma biržai sagatavošanā, prasītājas bija spiestas izvēlēties starp pilnīgas sadarbības turpināšanu ar antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz silīcijmangānu, kura jau bija pavirzījusies krietni tālu, un pilnīgas sadarbības turpināšanu ar antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz ferosilīciju. Izmeklēšana attiecībā uz silīcijmangānu prasīja mazāk pūļu, jo pārbaudes apmeklējums jau bija noticis, un no komerciālā viedokļa bija svarīgāka, jo prasītājas bija samazinājušas savu ferosilīcija, bet ne silīcijmangāna ražošanu. Šī iemesla dēļ tās informēja Komisiju, ka tās turpinās sadarboties ar izmeklēšanu attiecībā uz ferosilīciju, bet nebūs tikpat aktīvas kā izmeklēšanā attiecībā uz silīcijmangānu.

263    Treškārt, prasītājas apgalvo, ka pārbaudes apmeklējums nebija obligāts. Pirmām kārtām, tās norāda, ka vairākas īpašās PTO grupas bija sniegušas precizējumus par Antidempinga nolīguma 6.8. panta un tā II pielikuma 3. un 5. punkta, ko īsteno pamatregulas 18. panta 1. un 3. punkts, interpretāciju. Tā lietā “Amerikas Savienotās Valstis – Tērauda plāksnes” (WT/DS206/R) īpašā grupa norādīja, ka informācijai jābūt pārbaudāmai, bet par izmeklēšanu atbildīgās iestādes nevar nolemt noraidīt tai sniegto informāciju tikai tāpēc, ka tā nav pārbaudīta uz vietas. Šo apgalvojumu apstiprināja īpašā grupa lietā “EK – Laši (Norvēģija)” (WT/DS337/R), kura piebilda, ka, Antidempinga nolīgumā ir atzīts, ka izmeklēšana uz vietas nav vienīgais veids, kā secināt, ka informācija ir pārbaudāma. Otrām kārtām, prasītājas apgalvo, ka, ja personas, kuras sadarbojas, iesniedz informāciju, kura nevar tikt pārbaudīta uz vietas, Komisija šo informāciju var noraidīt tikai tad, ja citi avoti apstrīd šīs informācijas patiesumu. Šī iemesla dēļ prasītājas esot ierosinājušas, lai Komisija iesniegtos datus pārbauda ar citas pieejamās informācijas palīdzību. Prasītājas paskaidro, ka tās bija pārliecinātas, ka sniegtā informācija netiks apstrīdēta un ka tāpēc Savienības iestādēm nebūs pamata to neizmantot savu secinājumu izdarīšanai.

264    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

265    Šīs trešā pamata daļas ietvaros ir jānosaka, vai iestādes ir pārkāpušas pamatregulu un Antidempinga nolīgumu, savus secinājumus balstot uz pieejamajiem datiem saistībā ar prasītāju atteikumu uzņemt Komisijas dienestu paredzēto pārbaudes apmeklējumu, pieņemot, ka prasītājas ir aktīvi piedalījušās pārējā izmeklēšanas procedūrā un ka to sniegtie dati ir pārbaudāmi citādi nekā ar pārbaudes apmeklējuma palīdzību.

266    Domstarpības starp lietas dalībniekiem būtībā ir par to, kā interpretēt pamatregulas 18. panta 1. un 3. punktu, ar kuriem Savienības tiesībās tiek transponēts Antidempinga nolīguma 6.8. pants, kā arī šī paša nolīguma II pielikuma 3. un 5. punkts. Konkrētāk, ir jānosaka, vai atbilstoši šai tiesību normai atteikums uzņemt pārbaudes apmeklējumu ir pamats pieejamo datu izmantošanai. Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāņem vērā, pirmkārt, pamatregulas 18. panta 1. un 3. punkta noteikumi, kā arī tās mērķis un, otrkārt, minētās regulas struktūra.

267    Pirmkārt, jānorāda, ka pamatregulas 1. un 3. punkts ir formulēts tādējādi, ka iestādēm ir tiesības izmantot pieejamos datus, ja ieinteresētā puse kavē Komisijas dienestu paredzēto pārbaudes apmeklējumu.

268    Pamatregulas 18. panta 1. un 3. punkts attiecas uz pieejamo datu izmantošanu, ko iestādes veic, neraugoties uz vienas vai vairāku ieinteresēto pušu pašu datiem. Pamatregulas 18. panta 1. punktā ir noteikti gadījumi, kuros pieejamie dati var tikt izmantoti, bet šīs pašas regulas 18. panta 3. punktā ir aprakstīti gadījumi, kad pieejamie dati nav katrā ziņā jāizmanto. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu iespēja izmantot pieejamos datus ir četros gadījumos: ja ieinteresētā puse atsakās darīt pieejamu nepieciešamo informāciju, to nesniedz paredzētajā termiņā, ievērojami kavē izmeklēšanu vai sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju. Pamatregulas 18. panta 3. punktā ir arī paredzēts, ka, ja arī ieinteresētās puses iesniegtā informācija nav nevainojama visos aspektos, tā tomēr būtu jāņem vērā ar noteikumu, ka neviens no trūkumiem nerada nevajadzīgus sarežģījumus precīza un pieņemama konstatējuma iegūšanai, ka informācija tiek iesniegta laikus un ir pierādāma un ka attiecīgā puse lietas labā ir darījusi, ko spējusi.

269    No tā izriet, ka pamatregulas 18. panta 1. un 3. punktā ir paredzētas atšķirīgas situācijas. Pamatregulas 18. panta 1. punktā vispārīgi aprakstīti gadījumi, kad izmeklēšanai nepieciešamā informācija iestādēm nav tikusi sniegta, bet pamatregulas 18. panta 3. punktā paredzēti gadījumi, kad izmeklēšanai nepieciešamā informācija ir tikusi sniegta, bet nav visos aspektos nevainojama.

270    Vispārējā tiesa uzskata, ka tam, ka ieinteresētā puse atceļ pārbaudes apmeklējumu, ir jābūt paredzētam nevis saistībā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu, bet gan tā 1. punktu. Pirmām kārtām, jāuzskata, ka šāda atcelšana ietilpst minētās regulas 18. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Protams, nevar uzskatīt, ka uz to attiektos pēdējie trīs šajā tiesību normā paredzētie gadījumi, kā tie aprakstīti iepriekš 268. punktā. Tā ir acīmredzami, ka ar šādu atcelšanu kā šajā lietā ieinteresētā puse neatsakās sniegt informāciju paredzētajos termiņos un nesniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju. Tāpat šajā lietā, ņemot vērā ar pārbaudes apmeklējuma atcelšanu saistītos apstākļus, nevar apgalvot, ka prasītājas ievērojami kavētu izmeklēšanu. Tomēr, lai gan tāda pārbaudes apmeklējuma atcelšana kā šajā lietā nav paredzēta pēdējos trīs pamatregulas 18. panta 1. punktā paredzētajos gadījumos, tā jāuzskata – atskaitot nepārvaramas varas gadījumus – par atteikumu sniegt informāciju, kuru Komisija uzskata par nepieciešamu, pirmā šajā tiesību normā aprakstītā gadījuma izpratnē. Šajā lietā iemesli, kurus prasītājas izvirzījušas, lai pamatotu apmeklējuma atcelšanu, nav šādas nepārvaramas varas gadījums.

271    Otrām kārtām, pretēji prasītāju apgalvotajam pamatregulas 18. panta 3. punkts nevar tikt izmantots, lai apietu pienākumu uzņemt pārbaudes apmeklējumu, ja Komisijas dienesti šādu apmeklējumu ir uzskatījuši par nepieciešamu. Protams, pārbaudes apmeklējuma mērķis ir apstiprināt datus, kurus ieinteresētā puse ir sniegusi izmeklēšanas procedūras ietvaros, un ir iespējams, ka šie dati var tikt pārbaudīti ar citu līdzekļu palīdzību, kas nav ieinteresētās puses telpu apmeklējums. Tomēr jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 18. panta 3. punktu pieejamo datu izmantošana – tad, ja tā informācija nevainojama visos aspektos – ir jānoraida tikai tad, ja ieinteresētā puse ir darījusi visu, ko spējusi. Atteikuma uzņemt pārbaudes apmeklējumu gadījumā nevar uzskatīt, ka ieinteresētā puse būtu darījusi visu, ko spējusi.

272    Otrkārt, pamatregulas 18. panta 1. un 3. punkta mērķis apstiprina, ka atteikums uzņemt pārbaudes apmeklējumu ir pamats pieejamo datu izmantošanai. Tā attiecībā uz pamatregulas 18. panta 1. punkta mērķi jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, tā kā pamatregula nepiešķir Komisijai nekādas pilnvaras, kas tai ļautu piespiest sūdzību iesniegušos ražotājus vai eksportētājus piedalīties izmeklēšanā vai sniegt informāciju, Padome un Komisija ir atkarīgas no lietas dalībnieku brīvprātīgas sadarbošanās, iesniedzot nepieciešamo informāciju paredzētajā termiņā. Šajā kontekstā šo dalībnieku atbildes uz pamatregulas 6. panta 2. punktā (Regulas Nr. 1225/2009 6. panta 2. punkts) paredzētajām aptaujas lapām, kā arī vēlāka pārbaude, ko Komisija var veikt uz vietas un kas paredzēta minētās regulas 16. pantā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 16. pants), ir būtiska antidempinga procedūras norises daļa. Risks, ka gadījumā, ja uzņēmumi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, nesadarbojas, iestādes ņem vērā citus datus, nevis tos, kas iesniegti, atbildot uz aptaujas lapām, ir raksturīgs antidempinga procedūrai, un tā mērķis ir veicināt lojālu un cītīgu šo uzņēmumu sadarbību (Vispārējās tiesas 2006. gada 13. jūlija spriedums lietā T‑413/03 Shandong Reipu Biochemicals/Padome, Krājums, II‑2243. lpp., 65. punkts). Savukārt pamatregulas 18. panta 3. punkts domāts, lai nodrošinātu, ka iestādes ļaunprātīgi nenoraida datus, kuri, gan nebūdami nevainojami, tomēr ir izmantojami un ir pierādāmi.

273    Pieejamo datu izmantošana, ja ieinteresētā puse atsakās uzņemt pārbaudes apmeklējumu, atbilst šiem mērķiem. Šāds atteikums ir pretrunā pienākumam lojāli sadarboties, kura ievērošanas nodrošināšanai paredzēts pamatregulas 18. panta 1. punkts. Turklāt šādos apstākļos iestādēm nevar pārmest nekādu ļaunprātīgu noraidīšanu, kas nozīmē, ka dati, kuri nevarēja tikt pārbaudīti pārbaudē uz vietas, nav katrā ziņā jāpārbauda ar citiem līdzekļiem, bet tos var neņemt vērā.

274    Treškārt, iespēju izmantot pieejamos datus, ja ieinteresētā puse ir atteikusies uzņemt pārbaudes apmeklējumu, apstiprina pamatregulas struktūras analīze. Šajā ziņā jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 8. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 6. panta 8. punkts) Komisijai tās veicamās dempinga un zaudējumu izmeklēšanas ietvaros ir, ciktāl iespējams, jāpārbauda ieinteresēto pušu sniegtās informācijas, uz kuru ir balstīti tās secinājumi, precizitāte, izņemot minētās regulas 18. pantā paredzētos gadījumus. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 16. panta 1. punkts), ja Komisija uzskata par nepieciešamu, tā var sarīkot pārbaudes apmeklējumus, lai pārbaudītu importētāju, eksportētāju, tirgotāju, aģentu, ražotāju, tirdzniecības asociāciju un organizāciju dokumentāciju un pārbaudītu par dempingu un zaudējumiem sniegto informāciju.

275    No tā izriet, pirmām kārtām, ka iestāžu ziņā ir nolemt, vai tās uzskata, ka ieinteresētās puses sniegtās informācijas pārbaudei ir nepieciešams šo informāciju apstiprināt ar pārbaudes apmeklējuma šīs puses telpās palīdzību, un, otrām kārtām, ka gadījumā, ja ieinteresētā puse kavē sevis sniegto datu pārbaudi, ir piemērojams pamatregulas 18. panta 1. punkts un var tikt izmantoti pieejamie dati.

276    Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatzīst, ka pamatregulas 18. panta 1. punkts iestādes pilnvaro izmantot pieejamos datus, ja ieinteresētā puse kavē pārbaudes apmeklējumu, un ka šīs pašas regulas 18. panta 3. punkts iestādēm neuzliek nekādu pienākumu ieinteresētās puses sniegtos datus, kuri nav pārbaudīti uz vietas, pārbaudīt, atsaucoties uz citiem pieejamiem informācijas avotiem.

277    Šo secinājumu neietekmē ne PTO īpašās grupas 2002. gada 29. jūlijā pieņemtais ziņojums lietā “Amerikas Savienotās Valstis – Tērauda plāksnes” (WT/DS206/R), ne arī 2008. gada 15. janvārī pieņemtais ziņojums lietā “EK – Laši (Norvēģija)”.

278    Nevienā no šiem diviem ziņojumiem nav aplūkots jautājums par to, kā iestādes ir rīkojušās saistībā ar ieinteresētās puses atteikumu uzņemt pārbaudes apmeklējumu. Izvilkumā no ziņojuma lietā “Amerikas Savienotās Valstis – Tērauda plāksnes”, uz kuru prasītājas atsaucas savos procesuālajos rakstos, īpašā grupa ir iebildusi pret ASV apgalvojumu, ka izmeklēšanas procedūrā noteikta informācija tika noraidīta, jo tā neatbilda Antidempinga nolīguma II pielikuma 3. punkta prasībām. Šajā kontekstā tā definēja pārbaudāmas informācijas jēdzienu. Tāpat izvilkums no ziņojuma lietā “EK – Laši (Norvēģija)”, ar kuru prasītājas pamato savus procesuālos rakstus, attiecās uz jautājumu par to, vai pēc pārbaudes apmeklējuma iesniegtā informācija var tikt uzskatāma par pārbaudāmu.

279    Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, jāatzīst, ka, ievērojot prasītāju lēmumu atteikties uzņemt Komisijas dienestu paredzēto pārbaudes apmeklējumu, Padome tiesiski un nepieļaudama acīmredzamu kļūdu vērtējumā varēja izmantot pieejamos datus.

280    Tādējādi trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

2.     Par trešā pamata otro daļu par pieejamo datu izmantošanu, neņemot vērā pārbaudāmos datus

a)     Lietas dalībnieku argumenti

281    Prasītājas apgalvo, ka Padome esot pārkāpusi pamatregulas 18. panta 5. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 18. panta 5. punkts) un Antidempinga nolīguma 6.8. pantu, kā arī II pielikuma 3. un 5. punktu, nepārbaudīdama tai pilnīgi un laikus sniegto pārbaudāmo informāciju. Iestādēm esot bijis pienākums pārbaudīt savus secinājumus attiecībā pret informāciju, ko prasītājas kā skartā puse tai bija sniegušas, un attiecībā pret citu pieejamo informāciju. To apstiprinot PTO īpašās grupas 2005. gada 20. decembrī pieņemtais ziņojums lietā “Meksika – Antidempinga pasākumi attiecībā uz rīsiem” (WT/DS295/R).

282    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

283    Prasītājas trešā pamata otrās daļas ietvaros apgalvo, ka iestādēm savi secinājumi bija jāpārbauda attiecībā pret prasītāju sniegto informāciju.

284    Šajā ziņā jānorāda, ka, ņemot vērā pamatregulas 18. panta 5. punktu, ir taisnība, ka tad, ja iestādes izmanto pieejamos datus, tām ir pienākums, ciktāl iespējams, tos pārbaudīt, salīdzinot ar citu neatkarīgu avotu sniegto informāciju vai informāciju, ko izmeklēšanas laikā iegūst no pārējām ieinteresētajām pusēm.

285    Tomēr šajā lietā jānorāda, kā to ir darījusi Padome, ka prasītājas neprecizē, ka šie secinājumi tiktu apšaubīti, ja pieejamie dati būtu tikuši salīdzināti ar to sniegto informāciju. Tās neprecizē arī, kāda informācija būtu ļāvusi apšaubīt šos secinājumus.

286    Ņemot vērā iepriekš 212. punktā minēto judikatūru, šī trešā pamata daļa ir jānoraida kā nepamatota.

3.     Par trešā pamata trešo daļu par TES pieprasījuma noraidīšanu

a)     Lietas dalībnieku argumenti

287    Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka iestādes esot pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpušas pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, jo tās noteica šajā tiesību normā neparedzētu papildu nosacījumu un neņēma vērā būtisku informāciju tikai tāpēc, ka no prasītāju gribas neatkarīgu iemeslu dēļ tās nevarēja uzņemt pārbaudes apmeklējumu.

288    Tā, pirmām kārtām, pretēji tam, ko pagaidu regulas preambulas 10. un 25. apsvērumā likušas noprast iestādes, pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts nepieprasa, lai saistībā ar TES pieprasījumiem tiktu veikts pārbaudes apmeklējums uz vietas. Arī no iestāžu prakses izriet, ka tad, ja noteiktas informācijas pārbaude uz vietas nav iespējama, jāpamatojas uz dokumentu analīzi. Tā tas bija antidempinga izmeklēšanas ietvaros, kas bija pamatā Padomes 2005. gada 25. jūlija Regulai (EK) Nr. 1212/2005, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes lējumu importam (OV L 199, 1. lpp.), kā arī Padomes 2005. gada 15. marta Regulai (EK) Nr. 426/2005, ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu dažu apstrādātu apģērbā izmantojamu poliestera pavedienu audumu veidu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā (OV L 69, 6. lpp.).

289    Otrām kārtām, prasītājas uzskata, ka iestādēm nebija būtiskas informācijas par to darbību, jo antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz silīcijmangānu Komisija apstiprināja, ka tās darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un ka tām var piešķirt TES.

290    Otrkārt, prasītājas apgalvo, ka iestādes ir pārkāpušas pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu, jo prasītājas par to, ka to TES pieprasījums ir ticis noraidīts, uzzināja vienīgi 2007. gada 5. jūlijā, tas ir, septiņus mēnešus pēc izmeklēšanas sākuma. Pēc prasītāju domām, pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā prasīts, lai lēmums tiktu pieņemts trīs mēnešu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas, un to ir apstiprinājusi Vispārējā tiesa. Turklāt prasītājas norāda, ka, ja Komisija būtu rīkojusies prasītajā trīs mēnešu laikā, tās būtu varējušas uzņemt pārbaudes apmeklējumu, jo tas nebūtu sakritis ar piedāvājuma iesniegšanu biržā.

291    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

292    Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka, noraidot TES pieprasījumu tāpēc, ka netika veikts pārbaudes apmeklējums, iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpušas pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, jo, no vienas puses, šajā tiesību normā nav prasīts nekāds pārbaudes apmeklējums, un, no otras puses, iestāžu rīcībā bija būtiska informācija par prasītāju darbību, kas bija iegūta antidempinga procedūras attiecībā uz silīcijmangānu ietvaros.

293    Pirmām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā nav pieprasīta pārbaudes apmeklējuma veikšana, iepriekš 274. punktā jau ir tikusi izdarīta atsauce pamatregulas 6. panta 8. punktu un 16. panta 1. punktu.

294    Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 8. punktu Komisijai ir, ciktāl iespējams, jāpārbauda ieinteresēto pušu sniegtās informācijas, uz kuru ir balstīti tās secinājumi, precizitāte. Tā kā pamatregulas 6. panta 8. punktā nav ietverts nekāds ierobežojums attiecībā uz pienākuma pārbaudīt datus, uz kuriem balstīti iestāžu secinājumi, piemērojamību, šāds pienākums attiecas arī uz informāciju, kuru ieinteresētā puse ir sniegusi saistībā ar TES pieprasījumu.

295    Turklāt saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu, ja Komisija uzskata par nepieciešamu, tā var sarīkot pārbaudes apmeklējumus ieinteresēto pušu telpās, lai izpildītu pārbaudes pienākumu. Šajā tiesību normā šai iespējai veikt pārbaudes apmeklējumus nav paredzēti nekādi ierobežojumi atkarībā no informācijas, kuru Komisija vēlas apstiprināt. No tā izriet, ka pamatregulas 16. panta 1. punkts Komisiju pilnvaro apmeklēt ražotāja eksportētāja telpas, lai izskatītu tā TES pieprasījumu un pārliecinātos par tai sniegtās informācijas pareizību, ja tā to uzskata par nepieciešamu.

296    Tādējādi tas, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā nav pieprasīts veikt pārbaudes apmeklējumu ražotāja eksportētāja, kurš ir pieprasījis TES, telpās, nenozīmē, ka šāds apmeklējums nevar tikt veikts. Tāpat nevar uzskatīt, ka pārbaudes apmeklējuma organizēšana TES pieprasījuma izskatīšanas ietvaros būtu papildu nosacījuma paredzēšana papildus pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā prasītajam.

297    Šo secinājumu nevar likt apšaubīt prasītāju minētie agrākie gadījumi, kuros Komisija, pārbaudīdama TES pieprasījumus, neveica pārbaudes apmeklējumus un izmantoja vienīgi dokumentu analīzi.

298    Vispirms, kā norādīts iepriekš 295. punktā, iestāžu ziņā ir novērtēt pārbaudes apmeklējuma piemērotību. Tādējādi, ja šāds apmeklējums var būt nepiemērots vienā antidempinga izmeklēšanā, tas nenozīmē, ka tas nebūs nepieciešams citā.

299    Tālāk, precedenti, uz kuriem atsaucas prasītājas, nav salīdzināmi ar situāciju šajā lietā. Gan Regulā Nr. 1212/2005, gan Regulā Nr. 426/2005 iestādes izmantoja pārbaudes izlases veidā tehniku pamatregulas 17. panta (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 17. pants) izpratnē, ņemot vērā lielo iesaistīto ražotāju eksportētāju skaitu, kuri bija iesnieguši TES pieprasījumus. Šajā kontekstā iestādes veica pārbaudes apmeklējumu vienīgi izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju telpās. Attiecībā uz citiem ražotājiem eksportētājiem iestādes veica vienīgi dokumentu analīzi.

300    Otrām kārtām, attiecībā uz argumentu, ka iestāžu rīcībā bija informācija par prasītāju situāciju, kuru tās bija ieguvušas antidempinga procedūras attiecībā uz silīcijmangānu ietvaros, jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, lai piešķirtu TES, pamatojoties uz pienācīgi argumentētu iesniegumu, ko iesniedz izmeklēšanai pakļauts ražotājs, jānosaka, ka šis ražotājs attiecībā uz līdzīgu produktu ražošanu un pārdošanu darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos. No tā izriet, ka secinājumi, kurus iestādes ir izdarījušas vienas izmeklēšanas ietvaros, nevar tikt attiecināti uz citu preci. Šajā ziņā jānorāda, kā to darījusi Padome, ka, lai gan izmeklēšana ļauj pierādīt, ka sabiedrība atbilst TES saņemšanas nosacījumiem attiecībā uz konkrētu preci, tas automātiski nenozīmē, ka tā šiem nosacījumiem atbilst arī attiecībā uz citu preci, jo, piemēram, ir iespējams, ka valstij ir stratēģiska interese par šo produktu un tā iejaucas lēmumos par tā cenām, izmaksām un izejvielām.

301    Tādējādi dati, kas iegūti saistībā ar izmeklēšanā attiecībā uz silīcijmangānu iesniegtajiem TES pieprasījumiem, nevar tikt izmantoti, lai izskatītu šādus pašus pieprasījumus, kas iesniegti izmeklēšanā attiecībā uz ferosilīciju.

302    Otrkārt, attiecībā uz iebildumu par pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu: kā uzsver prasītājas, jautājums par to, vai ražotājs darbojas gandrīz pilnīgas tirgus ekonomikas apstākļos, ir jāizskata trīs mēnešu laikā no izmeklēšanas uzsākšanas. Šajā lietā lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts 2006. gada 30. novembra Oficiālajā Vēstnesī. Tādējādi triju mēnešu termiņš beidzās 2007. gada 28. februārī. Taču prasītājas atbildi uz savu TES pieprasījumu saņēma 2007. gada 5. jūlijā, proti, vairāk nekā sešus mēnešus pēc izmeklēšanas uzsākšanas. Tādējādi jānorāda, kā to darījušas prasītājas, ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktais termiņš ir ticis pārsniegts.

303    Tomēr šāda nelikumība apstrīdētās regulas tiesiskumu var ietekmēt vienīgi tad, ja prasītājas pierāda, ka atbilde uz TES pieprasījumu būtu bijusi citāda, ja tā būtu sniegta paredzētajā termiņā. Prasītāju apgalvojumu, ka, ja Komisija būtu rīkojusies, nodrošinot trīs mēnešu termiņa ievērošanu, tās būtu varējušas uzņemt pārbaudes apmeklējumu, nepamato nekādi pierādījumi. Tā tiesas sēdē prasītājas apgalvoja, ka tās būtu varējušas uzņemt pārbaudes apmeklējumu – kuram bija jānotiek laikā no 2007. gada 21. februāra līdz 2. martam –, ja tas būtu noticis 2007. gada janvārī, jo piedāvājuma iesniegšana biržā prasīja papildu darbu, vienīgi sākot ar februāra beigām. Prasītājas šī apgalvojuma pamatojumam nav iesniegušas nekādus dokumentus. Gluži pretēji, savā 2007. gada 14. februāra vēstulē un procesuālajos rakstos prasītājas ir paskaidrojušas, ka 2007. gada februārī sagatavošanās darbi piedāvājuma iesniegšanai biržā bija jau sākušies pirms vairākiem mēnešiem.

304    Turklāt, tā kā ir domājams, ka gan piedāvājuma iesniegšana biržā, gan izmeklēšana attiecībā uz silīcijmangānu bija prasījusi mobilizēt prasītāju personālu samērā ilgu laiku, ir maz ticami, ka tās būtu varējušas uzņemt pārbaudes apmeklējumu, pat ja tas būtu noticis agrāk, ņemot vērā to, ka TES pieprasījums tika iesniegts tikai 2006. gada 15. decembrī.

305    Šādos apstākļos jāatzīst, ka prasītājas nav pierādījušas, ka attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu konstatētais pārkāpums varētu pamatot apstrīdētās regulas atcelšanu.

306    Tādējādi trešā pamata trešā daļa ir jānoraida.

D –  Par ceturto pamatu – prasītāju tiesībām uz aizstāvību

1.     Par ceturtā pamata pirmo daļu par prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo iestādes tām nav izsniegušas konfidenciālo lietas materiālu nozīmīgu, loģisku un savlaicīgu kopsavilkumu

a)     Lietas dalībnieku argumenti

307    Prasītājas apgalvo, ka to tiesības uz aizstāvību ir tikušas pārkāptas, jo to rīcībā nodotās nekonfidenciālās informācijas kvalitāte, kā arī laiks, kad šī informācija tām tika sniegta, būtiski ietekmēja to spēju atbildēt uz apgalvojumu, ka strīdīgais imports ir radījis būtiskus zaudējumus.

308    Pirmkārt, prasītājas apgalvo, ka indeksētu datu veidā sniegtie Kopienas ražotāju nekonfidenciālie dati bija nepietiekami. Pirmām kārtām, tie nebija pietiekami precīzi, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Šajā ziņā prasītājas precizē, ka indeksētos nekonfidenciālos datus lielākoties nepavadīja nekāds paskaidrojošs teksts un tādējādi tās tika kavētas noderīgi īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Otrām kārtām, prasītājas uzskata, ka šie dati neietvēra informāciju par visiem zaudējumu rādītājiem. Tā, piemēram, trūka informācijas par eksportu un pārdošanu saistītām sabiedrībām.

309    Otrkārt, prasītājas uzskata, ka indeksēto datu kopsavilkumiem bija jāatrodas nekonfidenciālajos lietas materiālos, sākot ar 2007. gada janvāri, bet tie tajos tika iekļauti pagaidu regulas publicēšanas dienā, proti, 2007. gada 28. augustā. Konkrēti tas nozīmē, ka prasītājas zaudēja deviņus mēnešus, kuru laikā tās būtu varējušas pārbaudīt šos datus, un tādējādi tās tikai tad, kad procedūra jau bija ievērojami pavirzījusies uz priekšu, varēja pārskatīt lielu daļu no saviem jau iesniegtajiem apsvērumiem. Precīzāk, tās nevarēja atrisināt dažus neskaidrus jautājumus un iegūt atbilstošu informāciju pirms apsvērumu par pagaidu informācijas dokumentu sniegšanas termiņa.

310    Treškārt, prasītājas paskaidro, ka nekonfidenciālajos lietas materiālos 2007. gada 28. augustā iesniegto datu kopsavilkumi ir pretrunā agrākiem nekonfidenciāliem datiem, kas nozīmē, ka pārbaude atspoguļoja to, ka sniegtie dati bija nepareizi. Turklāt prasītājas replikā norāda, ka datos bija daudzas dīvainības, tostarp attiecībā uz datiem par FerroAtlántica un FerroPem.

311    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

312    Tas, vai prasītāju tiesības uz aizstāvību patiešām ir tikušas pārkāptas Kopienas ražotāju individuāli iesniegto datu nekonfidenciālo versiju par to ekonomiskā stāvokļa attīstību sliktās kvalitātes un laika, kad tie tika iekļauti nekonfidenciālajos lietas materiālos, dēļ, jānosaka, ņemot vērā pamatregulas 19. panta 1. un 2. punktu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 19. panta 1. un 2. punkts), kā arī iepriekš 110. punktā minēto judikatūru.

313    Pirmkārt, attiecībā uz argumentu par minēto kopsavilkumu nekonfidenciālo versiju nepietiekamību, pirmām kārtām, paskaidrojošā teksta neesamības dēļ jānorāda, ka šos kopsavilkumus veido tabulas, kurās attiecībā uz katru Kopienas ražotāju un katru gadu no 2003. gada līdz izmeklēšanas laikposmam atspoguļota 19 dažādu zaudējumus radošo faktoru attīstība. Lai gan ir taisnība, ka šajās tabulās ietvertie dati ir sniegti indeksa veidā, tie ļauj saprātīgi saprast to, kā ir attīstījusies dažādo ražotāju situācija. Lai saprastu šo attīstību, nav vajadzīgs nekāds paskaidrojošs teksts, un prasītājas par šo attīstību varēja noderīgi paust savu viedokli.

314    Turklāt, lai gan prasītājas savos procesuālajos rakstos apgalvo, ka, iztrūkstot paskaidrojošam tekstam, tās bija spiestas Kopienas ražotāju reālo stāvokli minēt un tādējādi nevarēja lietderīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, no to apsvērumiem par pagaidu informācijas dokumentu izriet, ka patiesībā tās iebilst pret paskaidrojumu trūkumu par attiecībā uz katru Kopienas ražotāju novērotajām tendencēm. Taču iestādēm nav pienākuma Kopienas ražotājiem pieprasīt sniegt šādus paskaidrojumus, jo šiem ražotājiem nav jāveic neattiecināšanas analīze atbilstoši pamatregulas 3. panta 7. punktam (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 7. punkts). Šāda analīze toties jāveic iestādēm pagaidu un galīgo secinājumu izdarīšanai. Citiem vārdiem, šāds paskaidrojums nebija jāmeklē Kopienas ražotāju sniegto datu nekonfidenciālajā versijā, bet iestāžu sniegtajā analīzē.

315    Kā izriet no 193.?203. punkta iepriekš, iestādes ir analizējušas noteiktu specifisku Kopienas ražotāju tendenču pamatā esošos iemeslus. Tā kā šī analīze ir ietverta gan pagaidu regulā, gan pagaidu informācijas dokumentā un galīgās informācijas sniegšanas dokumentā, prasītājas varēja par to iesniegt savus apsvērumus, ko tās turklāt ir izdarījušas. Tā, piemēram, apsvērumu par pagaidu informācijas dokumentu daļā, kurā prasītājas apgalvo, ka nekonfidenciālajai datu par Kopienas ražotāju individuālā ekonomiskā stāvokļa attīstību ir jāpievieno paskaidrojošas piezīmes, tās ir izvirzījušas virkni argumentu par attiecībā uz katru Kopienas ražotāju novērotajām tendencēm.

316    Tādējādi ir jāatzīst, ka prasītājas ir īstenojušas savas tiesības uz aizstāvību un ka iestādēm nevar pārmest nekādu šo tiesību pārkāpumu tāpēc, ka Kopienas ražotāju indeksētajiem datiem lietas materiālu nekonfidenciālajā versijā nav pievienotas paskaidrojošas piezīmes.

317    Otrām kārtām, attiecībā uz argumentu par datu par noteiktiem zaudējumu rādītājiem neesamību jānorāda, ka prasītājas atsaucas uz datiem par eksportu, kā arī ar pārdošanu saistītām sabiedrībām. Taču, no vienas puses, pretēji prasītāju apgalvotajam tabulās, kurās apkopoti Kopienas ražotāji dati, ir iekļauti dati par eksportu. No otras puses, attiecībā uz datiem par pārdošanu saistītām sabiedrībām Padome savos procesuālajos rakstos paskaidro, ka, lai gan šie dati nav iekļauti tabulās, kurās apkopoti zaudējumu rādītāji par Kopienas ražotājiem, tie ir iekļauti citā nekonfidenciālo lietas materiālu daļā, ar kuru prasītājas ir vairākkārtīgi iepazinušās. Atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu ietvaros izteikto Vispārējās tiesas pieprasījumu par dokumentu iesniegšanu, Padome iesniedza šos datus, kādi tie iekļauti procedūras nekonfidenciālajos lietas materiālos.

318    Ņemot vērā iepriekš minēto, arguments par datu par noteiktu zaudējumu rādītāju neesamību ir jānoraida kā nepamatots.

319    Otrkārt, attiecībā uz laiku, kad nekonfidenciālie dati par Kopienas ražotājiem tika paziņoti prasītājām, jāatzīst, ka tie tika iekļauti nekonfidenciālajos lietas materiālos 2007. gada 28. augustā un ka apstrīdētā regula tika pieņemta tikai 2008. gada 25. februārī. Ir taisnība, ka prasītājas nevarēja paust savu viedokli par šiem datiem pirms pagaidu regulas pieņemšanas. Tomēr saskaņā ar judikatūru pat tad, ja princips par tiesībām tikt uzklausītam uzliek pienākumu informēt ražotājus eksportētājus par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plāno noteikt pagaidu maksājumus, šo tiesību neievērošana pati par sevi nevar ietekmēt regulas, ar kuru nosaka galīgos maksājumus, spēkā esamību, ja šīs pēdējās minētās regulas pieņemšanas procedūrā ir labota attiecīgās regulas, ar kuru nosaka pagaidu maksājumus, pieņemšanas procedūrā pieļautā kļūda (Tiesas 2001. gada 3. maija spriedums apvienotajās lietās C‑76/98 P un C‑77/98 P Ajinomoto un NutraSweet/Padome un Komisija, Recueil, I‑3223. lpp., 67. punkts).

320    Tā kā prasītāju rīcībā pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas bija vairāki mēneši, lai noderīgi darītu zināmu savu viedokli par šiem datiem, nevar uzskatīt, ka to tiesības uz aizstāvību būtu tikušas pārkāptas minēto datu novēlotas iekļaušanas lietas materiālos dēļ.

321    Treškārt, kas attiecas uz šo datu neloģiskumu un dīvainībām, prasītājas nevar sajaukt savu tiesību uz aizstāvību neievērošanu ar materiālu kļūdu, kuras var ietekmēt apstrīdētās regulas tiesiskumu, pastāvēšanu. Tas, ka prasītājas uzskata, ka dati par Kopienas ražotājiem ir neloģiski un tajos saskatāmas dīvainības, tomēr nepierāda, ka Komisija būtu pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību.

322    No tā izriet, ka ceturtā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

2.     Par ceturtā pamata otro daļu – prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo iestādes nav reaģējušas uz dīvainībām nekonfidenciālajos lietas materiālos

a)     Lietas dalībnieku argumenti

323    Prasītājas apgalvo, ka dīvainību klātbūtne nekonfidenciālajos lietas materiālos, uz kurām iestādes nav reaģējušas, neraugoties uz to pieprasījumu, ir ievērojami mazinājusi šajos lietas materiālos pieejamās informācijas vērtību, tādējādi ievērojami kaitējot to iespējai īstenot savas tiesības uz aizstāvību. Pirmkārt, ne nekonfidenciālajos lietas materiālos, ne galīgajā informācijas paziņošanas dokumentā nav norādīts iemesls, kāpēc OFZ laikā no 2003. līdz 2004. gadam savu darbaspēku samazināja par pusi. Otrkārt, ne nekonfidenciālajos lietas materiālos, ne galīgajā informācijas paziņošanas dokumentā nav paskaidrots, kā ir sadalītas izmaksas pēc tam, kad 2005. gadā FerroAtlántica iegādājās FerroPem, taču tas esot būtiski ietekmējis šo uzņēmumu rentabilitāti. Treškārt, nav nekāda paskaidrojoša teksta par datiem par ieguldījumiem. Ceturtkārt, prasītājas šaubās par to, kā FerroAtlántica varēja palielināt savu pārdošanu, savukārt Huta Laziska pārdošana samazinājās par divām trešdaļām. Piektkārt, prasītājas uzsver pretrunas starp sākotnēji sniegto informāciju un vēlāk lietas materiālos iekļauto informāciju.

324    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

325    Šai ceturtā argumenta daļā izvirzītais arguments ir argumenta, uz kuru prasītājas atsaucas šī pamata pirmajā daļā un saskaņā ar kuru nekonfidenciālajos lietas materiālos iekļautos datus ir ietekmējušas noteiktas dīvainības, variācija. Prasītājas uzsver dīvainības lietas materiālos iekļautajos datos un apgalvo, ka tās procedūras gaitā iestādēm norādījušas uz šīm dīvainībām, taču tās nav reaģējušas.

326    Šajā ziņā, kā paskaidrots iepriekš 321. punktā, prasītājas nevar sajaukt savu tiesību uz aizstāvību neievērošanu ar materiālu kļūdu, kuras var ietekmēt apstrīdētās regulas tiesiskumu, pastāvēšanu. Turklāt apstāklis, ka prasītājas uzskata, ka dati par Kopienas ražotājiem ir neloģiski un tajos saskatāmas dīvainības, tomēr nepierāda, ka Komisija būtu pārkāpusi to tiesības uz aizstāvību.

327    Katrā gadījumā, tā kā prasītājas apgalvo, ka tās vērsušas iestāžu vērību uz šīm dīvainībām, tās ar to pašu pierāda, ka tās ir lietderīgi darījušas zināmu savu viedokli par šīm dīvainībām. Tādējādi tās nevar atsaukties uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Šajā ziņā jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 110. punktā minēto judikatūru tiesību uz aizstāvību ievērošana nekādā ziņā neprasa, lai iestādes atbildētu uz visiem ražotāja eksportētāja procedūras laikā izvirzītajiem argumentiem, bet vienīgi to, lai ieinteresētajām personām būtu iespēja lietderīgi aizstāvēt savas intereses.

328    No tā izriet, ka ceturtā pamata otrā daļa jānoraida kā nepamatota.

3.     Par ceturtā pamata trešo daļu – prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo iestādes neesot reaģējušas uz to apsvērumiem

a)     Lietas dalībnieku argumenti

329    Prasītājas apgalvo, ka iestādes esot pārkāpušas to tiesības uz aizstāvību, neņemdamas vērā vairākus argumentus, kurus prasītājas izvirzīja procedūras laikā, un nepamatojot to noraidīšanu. Prasītājas paskaidro, ka iestādes, piemēram, nav atbildējušas uz argumentiem, ka, pirmkārt, prasītājas nevarēja uzņemt pārbaudes apmeklējumu un bija darījušas visu savos spēkos esošo, lai sadarbotos, otrkārt, ferosilīcija cenas Kopienas tirgū bija augstākās pasaulē, treškārt, pirms Kopienas ražošanas nozares ražošanas samazinājuma samazinājās nodarbinātība, ceturtkārt, Huta Laziska paziņoja, ka tās ražošanas apjoms izmeklēšanas laikposmā bija tikai 29 % no tās ražošanas apjoma 2003. gadā, lai gan pamatā tā bija nodarbinājusi tādu pašu skaitu darbinieku kā šai 2003. gadā, piektkārt, ka ferosilīcija cenas visos lielākajos tirgos attīstās līdzīgi un, sestkārt, ka, ja būtu ņemtas vērā agrākās antidempinga procedūras ferosilīcija nozarē, ir iespējams, ka antidempinga pasākumi Kopienas ražošanas nozarei neradītu nekādu konkrētu labumu.

330    Padome, kuru atbalsta personas, kas iestājušās lietā, apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

331    No šīs ceturtā pamata daļas nosaukuma izriet, ka prasītājas atsaucas uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Tomēr jānorāda, ka būtībā tās izvirza arī pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu. Saskaņā ar judikatūru prasītājas minētie pamati jāinterpretē pēc to būtības, nevis to formālās kvalifikācijas (Tiesas 1961. gada 15. decembra spriedums apvienotajās lietās 19/60, 21/60, 2/61 un 3/61 Fives Lille Cail u.c./Augstā iestāde, Recueil, 559. lpp.). Tādējādi ir jāizskata ne vien iebildums par prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, bet arī iebildums par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.

332    Pirmkārt, attiecībā uz iebildumu par prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu jāatgādina, ka saskaņā ar iepriekš 110. punktā minēto judikatūru tiesību uz aizstāvību ievērošana nekādā ziņā neprasa, lai iestādes atbildētu uz visiem ražotāja eksportētāja procedūras laikā izvirzītajiem argumentiem, bet vienīgi to, lai ieinteresētajām personām būtu iespēja lietderīgi aizstāvēt savas intereses. Turklāt, tā kā prasītājas apgalvo, ka antidempinga procedūras laikā tās ir izvirzījušas virkni argumentu, tās ar to pašu pierāda, ka tās ir lietderīgi darījušas zināmu savu viedokli. Tādējādi tās nevar atsaukties uz savu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

333    Otrkārt, attiecībā uz iebildumu par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu jāatzīst, ka apstrīdētajā regulā un pagaidu regulā skaidri un viennozīmīgi parādīta argumentācija, kas iestādēm lika noteikt sākumā pagaidu un pēc tam – galīgos antidempinga maksājumus. It īpaši iestādes ir veikušas neattiecināšanas analīzi atbilstoši pamatregulas 3. panta 7. punktam. Tā kā šīs analīzes secinājumi ir izklāstīti pagaidu regulas preambulas 115.?136. apsvērumā un apstrīdētās regulas preambulas 96.?101. apsvērumā, tad, ņemot vērā iepriekš 256. pantā minēto judikatūru, iestādēm nebija pienākuma papildus atbildēt uz prasītāju izvirzītajiem argumentiem par ferosilīcija cenu līmeni Kopienā un citur pasaulē, attiecību starp nodarbinātības samazināšanos Kopienas ražošanas nozarē un tās ražošanas samazināšanos, īpašo Huta Laziska stāvokli, kā arī agrākajām antidempinga procedūrām. Tāpat, tā kā Komisija pagaidu regulas preambulas 10. un 25. apsvērumā ir paskaidrojusi, ka tā uzskata, ka tas, ka prasītājas ir kavējušas pārbaudes apmeklējumu, pamato to iesniegto datu neņemšanu vērā atbilstoši pamatregulas 18. panta 1. punktam, iestādēm nebija pienākuma atbildēt uz prasītāju detalizētajiem argumentiem par apmeklējuma nenotikšanas sekām.

334    Katrā ziņā jānorāda, ka iestādes uz visiem šiem argumentiem ir atbildējušas. Tā, pirmkārt, kas attiecas uz prasītāju argumentiem par pārbaudes apmeklējumu, Komisija pagaidu regulas preambulas 25. apsvērumā daļēji atbildēja uz šiem argumentiem. Tā šajā apsvērumā izskaidroja, kāpēc tā nevar izmeklēšanas attiecībā uz silīcijmangānu secinājumus attiecināt uz izmeklēšanu attiecībā uz ferosilīciju. Otrkārt, argumenti par ferosilīcija cenu līmeni un attīstību Kopienā un citur pasaulē ir tikuši ņemti vērā apstrīdētās regulas preambulas 87.?90. apsvērumā. Treškārt, iestādes ir analizējušas Kopienas nodarbinātības un ražošanas attīstību pagaidu regulas preambulas 91., 102. un 103. apsvērumā. Ceturtkārt, iestādes īpašo Huta Laziska stāvokli ir ņēmušas vērā pagaidu regulas preambulas 93. apsvērumā, kā arī apstrīdētās regulas preambulas 100. un 101. apsvērumā. Piektkārt, Padome apstrīdētās regulas preambulas 117. un 118. apsvērumā ir paskaidrojusi, kāpēc tā uzskatīja, ka nav iespējams pamatoties uz iepriekšējām antidempinga procedūrām.

335    No tā izriet, ka prasītājas nav pierādījušas, ka būtu pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu. Tādējādi ceturtā pamata trešā daļa, kā arī viss ceturtais pamats ir jānoraida kā nepamatoti.

336    Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida pilnībā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

337    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tam jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Padomes un Euroalliages prasījumiem.

338    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. punkta pirmajai daļai dalībvalstis un iestādes, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Transnational Company “Kazchrome” AO un ENRC Marketing AG sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes un Euroalliages tiesāšanās izdevumus;

3)      Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Pelikánová Jürimäe Soldevila Fragoso

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 25. oktobrī.

Satura rādītājs

Prāvas priekšvēsture

Process un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

A –  Par pirmo pamatu – cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un zaudējumiem

1.  Par tiesību principu, kuri ir piemērojami cēloņsakarības analīzei, interpretāciju (pirmā pamata pirmā daļa)

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

2.  Par zaudējumus radošo faktoru, kas nav imports par dempinga cenām, individuālo analīzi (pirmā pamata otrā līdz astotā daļa)

a)  Par pirmā pamata otro daļu – tērauda pieprasījuma un cenu Kopienas un pasaules tirgū attīstību

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

b)  Par pirmā pamata trešo daļu – zaudējumu ietekmi, kurus Kopienas ražošanas nozare ir radījusi sev

Par pirmo iebildumu par noteiktu Kopienas ražotāju ražošanas pārorientēšanu

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Vispārējās tiesas vērtējums

Par otro iebildumu par noteiktu Kopienas ražotāju ražošanas pārtraukumiem

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Vispārējās tiesas vērtējums

Par trešo iebildumu par teorētiskās nominālās ražošanas jaudas izmantošanu

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Vispārējās tiesas vērtējums

Par ceturto iebildumu par 2005. gadā un izmeklēšanas laikposmā Kopienas ražošanas nozares veiktajiem ieguldījumiem

–  Lietas dalībnieku argumenti

–  Vispārējās tiesas vērtējums

c)  Par pirmā pamata ceturto daļu par izejvielu izmaksu pieauguma ietekmi

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

d)  Par pirmā pamata piekto daļu par 2005. gadā notikušās pieprasījuma samazināšanās ietekmi

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

e)  Par pirmā pamata sesto daļu par importa no citām trešām valstīm ietekmi

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

f)  Par pirmā pamata septīto daļu – Kopienas ražotāju konkurētspējas neesamību pirms zaudējumus radošā dempinga notikšanas

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

g)  Par pirmā pamata astoto daļu par ražotāju individuālajiem apstākļiem

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

3.  Par zaudējumus radošo faktoru kopīgas analīzes neesamību (pirmā pamata pirmā un astotā daļa)

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

B –  Par otro pamatu – Kopienas interešu pastāvēšanu

1.  Par otrā pamata pirmo daļu par ferosilīcija cenu pieauguma attīstību pēc izmeklēšanas laikposma

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

2.  Par otrā pamata otro daļu – iepriekšēju pieredzi, kas parāda, ka antidempinga pasākumi Kopienas ražošanas nozarei nepalīdz

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

3.  Par otrā pamata trešo daļu – antidempinga pasākumu ietekmes uz lietotājiem analīzi

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

C –  Par trešo pamatu – sadarbības neesamību, pieejamo datu izmantošanu un TES piešķiršanu

1.  Par trešā pamata pirmo daļu par sadarbības neesamību

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

2.  Par trešā pamata otro daļu par pieejamo datu izmantošanu, neņemot vērā pārbaudāmos datus

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

3.  Par trešā pamata trešo daļu par TES pieprasījuma noraidīšanu

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

D –  Par ceturto pamatu – prasītāju tiesībām uz aizstāvību

1.  Par ceturtā pamata pirmo daļu par prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo iestādes tām nav izsniegušas konfidenciālo lietas materiālu nozīmīgu, loģisku un savlaicīgu kopsavilkumu

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

2.  Par ceturtā pamata otro daļu – prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo iestādes nav reaģējušas uz dīvainībām nekonfidenciālajos lietas materiālos

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

3.  Par ceturtā pamata trešo daļu – prasītāju tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo iestādes neesot reaģējušas uz to apsvērumiem

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu.