Lieta T‑303/02

Westfalen Gassen Nederland BV

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence − Aizliegtas vienošanās − Rūpniecībā un medicīnā izmantojamās gāzes tirgus Nīderlandē – Cenas noteikšana − Pierādījums par uzņēmuma līdzdalību aizliegtā vienošanās − Pierādījums par norobežošanos − Nediskriminācijas un samērīguma principi − Naudas sodu aprēķināšana

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Novērtējuma kritēriji

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma līdzdalība konkurenci ierobežojošā pasākumā

(EKL 81. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens

(EKL 81. panta 1. punkts)

5.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens

(EKL 81. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

7.      Konkurence – Naudas sodi – Izvērtēšana pēc uzņēmuma individuālās rīcības

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)

9.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana

(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)

10.    Process – Termiņš pierādījumu iesniegšanai

(Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta e) apakšpunkts, 48. panta 1. punkts un 66. panta 2. punkts)

1.      Lai piemērotu EKL 81. panta 1. punktu, pietiek ar to, ka nolīguma mērķis bijis ierobežot, traucēt vai izkropļot konkurenci neatkarīgi no tā konkrētajām sekām. Tādējādi gadījumā, ja nolīgumi noslēgti sanāksmēs, kurās piedalījušies konkurējoši uzņēmumi, šis noteikums ir pārkāpts, ja šīm sanāksmēm bijis iepriekš minētais mērķis un tādējādi tās ir vērstas uz tirgus darbības mākslīgu organizēšanu.

(sal. ar 75. punktu)

2.      Lai tiesībās paredzētajā apmērā pierādītu, ka attiecīgais uzņēmums ir bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, pietiek ar to, ka Komisija pierāda, ka minētais uzņēmums ir piedalījies sanāksmēs, kuru laikā tika noslēgti nolīgumi, kuriem ir konkurenci deformējošs raksturs, atklāti pret to neiebilstot. Ja ir noskaidrots, ka uzņēmums piedalījies šādās sanāksmēs, šim uzņēmumam jāiesniedz informācija, ar kuru varētu pierādīt, ka uzņēmuma dalība minētajās sanāksmēs nekādā veidā nebija nesaderīga ar konkurences tiesībām, apliecinot, ka tas saviem konkurentiem bija norādījis, ka tā mērķis dalībai šajās sanāksmēs atšķīrās no pārējo dalībnieku mērķa.

Iemesls, kas ir pamatā šim tiesību principam, ir ka, piedaloties minētajā sanāksmē un publiski nenorobežojoties no tās satura, uzņēmums ir ļāvis pārējiem dalībniekiem domāt, ka tas piekrīt šajā sanāksmē nolemtajam un rīkosies saskaņā ar to.

Publiskas norobežošanās jēdziens kā no atbildības atbrīvojošs apstāklis ir jāinterpretē sašaurināti.

Šajā sakarā tas, ka kāds uzņēmums sanāksmē, kuras laikā ir notikusi prettiesiska saskaņota darbība par konkrētu jautājumu saistībā ar cenu politiku, neizsaka savas domas, nevar tikt pielīdzināts stingrai un nepārprotamai nepiekrišanai. Tieši pretēji, pretlikumīgas iniciatīvas netieša apstiprināšana, publiski nepaziņojot par norobežošanos no sanāksmēs nolemtā vai nepaziņojot par to administratīvām iestādēm, veicina pārkāpuma turpināšanos un kavē tā atklāšanu. Šī līdzdalība ir pasīva piedalīšanās pārkāpumā, kas līdz ar to var radīt uzņēmuma atbildību.

(sal. ar 76., 77., 103. un 124. punktu)

3.      Tā kā aizliegums piedalīties pret konkurenci vērstās darbībās un nolīgumos, kā arī sankcijas, kas pārkāpējiem var rasties, ir visiem labi zināmi, ir pierasts, ka darbības, ko ietver šīs saskaņotās darbības un nolīgumi, notiek slēptā veidā, ka sanāksmes notiek slepeni, visbiežāk kādā trešā valstī, un ka ar to saistītā dokumentācija tiek samazināta līdz minimumam. Pat ja Komisija atklāj dokumentus, kas skaidri apliecina nelikumīgu kontaktu esamību starp uzņēmumiem, piemēram, kādas sanāksmes protokolus, tie parasti ir tikai fragmentāri un izkaisīti, kā rezultātā atsevišķas detaļas bieži ir jārekonstruē ar izslēgšanas metodi.

Lielākajā daļā gadījumu pret konkurenci vērstas saskaņotas darbības vai nolīguma pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta skaita sakritību un norādēm, kas, kopā ņemtas un nepastāvot citam atbilstošam izskaidrojumam, var pierādīt konkurences noteikumu pārkāpumu.

(sal. ar 106. un 107. punktu)

4.      Jēdziens “saskaņota darbība” nozīmē koordinācijas veidu uzņēmumu starpā, kas, nesasniedzot stadiju, kad to starpā tiek noslēgts nolīgums vārda tiešā nozīmē, apzināti aizstāj praktisko sadarbību starp tiem, apdraudot konkurenci. Attiecīgie koordinācijas un sadarbības kritēriji, lai gan nebūt neprasa īsta “plāna” izstrādi, ir jāaplūko, ņemot vērā koncepciju, kas ir raksturīga Līguma normām par konkurenci un saskaņā ar kuru visiem saimnieciskās darbības subjektiem ir autonomi jānosaka politika, ko tie plāno īstenot kopējā tirgū. Kaut arī ir taisnība, ka šī prasība par autonomiju neizslēdz saimnieciskās darbības subjektu tiesības saprātīgi pielāgoties pastāvošajai vai plānotajai konkurentu rīcībai, tā tomēr stingri aizliedz dibināt tādus tiešus vai netiešus kontaktus šo saimnieciskās darbības subjektu starpā, kuru mērķis vai sekas ir vai nu ietekmēt pastāvošā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū, vai arī informēt šo konkurentu par rīcību, ko tas pats ir nolēmis īstenot vai plāno nolemt īstenot tirgū.

(sal. ar 121. punktu)

5.      Kā tas izriet no EKL 81. panta 1. punkta noteikumiem, jēdziens “saskaņota darbība” bez vienošanās uzņēmumu starpā nozīmē rīcību tirgū, kas seko pēc šīs vienošanās, un cēloņsakarību starp šiem diviem elementiem. Nepastāvot pierādījumiem par pretējo, kas ir jāiesniedz attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem, ir jāpieņem, ka uzņēmumi, kas piedalās darbībā un kas turpina darboties tirgū, nosakot savu rīcību šajā tirgū, ņem vērā informāciju, kas iegūta, apmainoties ar to konkurentiem.

(sal. ar 132. punktu)

6.      Lai aprēķinātu pārkāpuma, kurš rada konkurences ierobežojumus, ilgumu, jānoskaidro tikai laika posms, kurā šis nolīgums bija spēkā, proti, laika posms no tā noslēgšanas dienas līdz dienai, kad tas tika izbeigts.

(sal. ar 138. punktu)

7.      Gadījumā, ja kāds uzņēmums ar savu rīcību ir pārkāpis EKL 81. panta 1. punktu, tas nevar izvairīties no sankciju piemērošanas, pamatojoties uz to, ka citam uzņēmumam naudas sods nav ticis piemērots, ja šī uzņēmuma situācija Kopienu tiesā nemaz nav tikusi izskatīta.

(sal. ar 141. punktu)

8.      Nosakot par Kopienas konkurences noteikumu pārkāpumu piemērojamā naudas soda apmēru, Komisijas rīcībā ir zināma diskrecionārā vara un tai nav šajā sakarā jāpiemēro konkrēta matemātiskā formula. Tās novērtējums tomēr ir jāveic, ievērojot Kopienu tiesības, kas ietver ne vien Līguma noteikumus, bet arī vispārējos tiesību principus.

Šajā sakarā vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts tikai tad, ja vienādas situācijas tiek risinātas dažādi vai dažādas situācijas tiek risinātas vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatojama.

Uzliktā naudas soda samērīguma izvērtēšana, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu, kas ir Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā minētie kritēriji, saskaņā ar šīs pašas regulas 17. pantu ietilpst neierobežotā Pirmās instances tiesas kompetencē.

(sal. ar 151.−153. punktu)

9.      Komisijai, nosakot naudas sodu apmēru atkarībā no konkrētā pārkāpuma smaguma un ilguma, nav jānodrošina, lai gadījumā, ja naudas sodi tiek uzlikti vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti vienā un tajā pašā pārkāpumā, naudas sodu galīgie apmēri, kas aprēķināti attiecīgiem uzņēmumiem, atspoguļotu visas atšķirības šo uzņēmumu starpā saistībā ar to kopējo apgrozījumu vai atbilstošo apgrozījumu.

Šajā sakarā Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā tāpat nav prasīts, lai gadījumos, kad naudas sods par vienu un to pašu pārkāpumu tiek uzlikts vairākiem uzņēmumiem, mazam vai vidējam uzņēmumam uzliekamais naudas sods procentuāli no apgrozījuma nebūtu lielāks par lielākiem uzņēmumiem uzlikto naudas sodu. Faktiski no šīs normas izriet, ka, nosakot naudas soda apmēru gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem, ir jāņem vērā pārkāpuma smagums un ilgums. Ja Komisija vienā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem uzliek naudas sodus, kas atbilst pārkāpuma smagumam un ilgumam, tai nevar pārmest, ka dažiem uzņēmumiem piemērotā naudas soda apmērs, ņemot vērā apgrozījumu, ir lielāks nekā citiem uzņēmumiem piemērotais.

Komisijas novērtējums attiecībā uz pārkāpuma ilgumu, atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem un kartelī iesaistītā uzņēmuma sadarbošanās pakāpi ir saistīts ar attiecīgā uzņēmuma individuālo rīcību un nevis ar tā tirgus daļu vai tā apgrozījumu.

Pastāvot šādiem apstākļiem, naudas soda galīgais apmērs a priori nav piemērots elements, lai novērtētu iespējamo naudas soda nesamērīgumu atbilstoši karteļa dalībnieku nozīmīgumam.

Savukārt naudas soda pamatapmērs var būt atbilstošs faktors, lai novērtētu naudas soda iespējamo nesamērīgumu, ņemot vērā aizliegtās vienošanās dalībnieku nozīmīgumu.

(sal. ar 173., 174. un 176.−178. punktu)

10.    Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta e) apakšpunktam un minētā reglamenta 48. panta 1. punktam prasības pieteikumā attiecīgā gadījumā ietver ziņas par piedāvātajiem pierādījumiem un lietas dalībnieki var piedāvāt papildu pierādījumus replikā un atbildē uz repliku, ja tie var pamatot kavēšanos pierādījumu iesniegšanā. Tādējādi uz pierādījumu atspēkojumiem un uz pierādījumu papildinājumiem, kas iesniegti, atbildot uz pretējās puses iebildumu rakstā ietvertajiem pierādījumu atspēkojumiem, neattiecas Reglamenta 48. panta 1. punktā paredzētais noteikums par noilguma termiņu. Būtībā šis noteikums attiecas uz jaunu pierādījumu iesniegšanu, un tas ir interpretējams, ņemot vērā minētā reglamenta 66. panta 2. punktu, kurā ir nepārprotami paredzēts, ka iespējams iesniegt pierādījumu atspēkojumus un papildināt iepriekš iesniegtos pierādījumus.

(sal. ar 189. punktu)