VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2011. gada 13. septembrī (1)
Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Glābšanas kuģu iesaistīšana ogļūdeņražu piesārņojuma apkarošanā – Piedāvājuma noraidījums – Prasība atcelt tiesību aktu – Piedāvājuma neatbilstība iepirkuma līguma priekšmetam – Sekas – Vienlīdzīga attieksme – Samērīgums – Iepirkuma līguma priekšmeta definīcija – Veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumu un salīdzinošā izdevīguma nepaziņošana – Pamatojums – Iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Intereses celt prasību neesamība – Prasība atzīt par spēkā neesošu līgumu, kas noslēgts ar pretendentu, kuram ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības – Prasība par zaudējumu atlīdzību
Lieta T‑8/09
Dredging International NV, Zveindrehta [Zwijndrecht], (Beļģija),
Ondernemingen Jan de Nul NV, Hofstade‑Ālsta [Hofstade‑Aalst], (Beļģija),
ko pārstāv R. Mārtenss [R. Martens] un A. van Vārenberhs [A. Van Vaerenbergh], avocats,
prasītājas,
pret
Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), ko pārstāv J. Mence [J. Menze], pārstāvis, kam palīdz J. Steiks [J. Stuyck] un A. M. Vandromme [A.‑M. Vandromme], advokāti,
atbildētāja,
pirmkārt, par prasību atcelt EMSA 2008. gada 29. oktobra lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītāju iesniegtais piedāvājums sarunu procedūrā EMSA/NEG/3/2008 attiecībā uz pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu noslēgšanu par glābšanas kuģu iesaistīšanu ogļūdeņražu piesārņojuma apkarošanā (iepirkuma 2. daļa: Ziemeļjūra) un ar kuru attiecīgā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirtas DC International, otrkārt, par prasību atzīt par spēkā neesošu EMSA noslēgto līgumu ar DC International un, visbeidzot, par prasību par zaudējumu atlīdzību.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un M. van der Vaude [M. van der Woude],
sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 15. decembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1. Iepirkuma līgums
1 Ar paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu, kas publicēts 2008. gada 8. marta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā (OV 2008, S 48), Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) uzsāka sarunu procedūru ar references numuru EMSA/NEG/3/2008 attiecībā uz pakalpojumu iepirkuma līgumu par glābšanas kuģu iesaistīšanu ogļūdeņražu piesārņojuma apkarošanā. Vienlaikus ar paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu EMSA savā interneta vietnē publicēja uzaicinājumu piedalīties iepirkuma procedūrā, kam pielikumā bija pievienoti dalības nosacījumi un iepirkuma procedūras specifikāciju projekts. Paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu VI punkta 3. apakšpunktā bija atsauce uz šo publikāciju saistībā ar papildu informāciju, ko varēja iegūt.
2 Pakalpojumu iepirkuma 2. daļa attiecās uz kuģu iesaistīšanu piesārņojuma apkarošanā Ziemeļjūrā.
3 Saskaņā ar paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu II punkta 2. apakšpunkta 1) punktu, dalības nosacījumu 3. punkta 4. apakšpunktu un iepirkuma procedūras specifikāciju projekta 5. punktu iepirkuma 2. daļas kopējā maksimālā vērtība bija EUR 4 000 000.
4 Saskaņā ar paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu II punkta 3. apakšpunktu, dalības nosacījumu 3. punkta 3. apakšpunktu un iepirkuma procedūras specifikāciju projekta 3. punkta 3. apakšpunktu iepirkuma līguma termiņš bija 36 mēneši no tā slēgšanas tiesību piešķiršanas brīža. Dalības nosacījumos un iepirkuma procedūras specifikāciju projektā bija precizēts, ka šis termiņš ir atjaunojams vienu reizi ne ilgāk kā uz trim gadiem.
5 Saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikāciju projekta 12. punkta 2. apakšpunktu fakts, ka tiek iesniegts piedāvājums, kas pārsniedz katrai iepirkuma daļai noteiktā budžeta griestus, bija iemesls izslēgšanai no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
2. Prasītāju dalība sarunu procedūrā
6 Prasītājas Dredging International NV un Ondernemingen Jan de Nul NV kopīgi nodibināja kopuzņēmumu Joint Venture Oil Combat (turpmāk tekstā – “JVOC”) un 2008. gada 29. aprīlī iesniedza pieteikumu iepirkuma 2. daļai.
7 Pieteikumu iesniegšanas stadijas beigās EMSA prasītājām 2008. gada 30. maijā nosūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, kuram bija pievienota iepirkuma procedūras specifikāciju galīgā versija.
8 2008. gada 18. jūnijā notika prasītāju un EMSA sanāksme paskaidrojumu sniegšanai. Šīs sanāksmes gaitā EMSA, pirmkārt, precizēja, ka līgumisko saistību pienācīgas izpildes gadījumā līguma slēdzējiem tiks piedāvāts to pagarināt par trim gadiem. Otrkārt, EMSA uzsvēra, cik svarīgi ir ievērot budžeta griestus.
9 JVOC savu piedāvājumu iesniedza 2008. gada 15. jūlijā.
10 Savā 2008. gada 14. augusta vēstulē EMSA pauda iepriekšēju atzinumu par prasītāju piedāvājumu. Tā īpaši uzsvēra, ka, tā kā JVOC piedāvājumā ir pārsniegti iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti, tajā ir jāizdara izmaiņas, citādi tas tiks izslēgts no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
11 Savā 2008. gada 1. septembra vēstulē prasītājas vērsa EMSA uzmanību uz faktu, ka viņu piedāvājums balstās uz sešu gadu ilgu laikposmu atbilstoši iespējai, kas, pēc to apgalvojuma, piedāvāta iepirkuma procedūras specifikācijās. Līdz ar to saskaņā ar prasītāju viedokli vidējās izmaksas par trīs gadu ilgu laikposmu esot zemākas par iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem. Prasītājas turklāt šajā ziņā precizēja, ka piedāvājums par sešiem gadiem esot abpusēji izdevīgs risinājums.
12 Vēstulē, ko, kā norāda prasītājas, tās ir saņēmušas 2008. gada 12. septembrī, EMSA piezīmēja, ka atbilstoši iepirkuma procedūras specifikācijām iesniegtajiem piedāvājumiem ir jābalstās uz trīs gadu termiņu. Tādējādi EMSA aicināja prasītājas piedāvāt cenu, kas atbilst šai prasībai.
13 Savā 2008. gada 29. septembra vēstulē prasītājas apstrīdēja EMSA sniegto iepirkuma procedūras specifikāciju interpretāciju. Tās uzturēja spēkā savu piedāvājumu, kas bija balstīts uz sešu gadu līguma termiņu, atkārtojot, ka šāds termiņš šajā gadījumā esot labākais risinājums.
3. EMSA lēmumi un tiem sekojošie paziņojumi
14 2008. gada 29. oktobra vēstulē EMSA informēja prasītājas, ka, tā kā tās neesot ievērojušas vienu no kritērijiem, kura neievērošanas sekas ir izslēgšana no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, to piedāvājums netiek pieņemts. EMSA precizēja, ka prasītājas var lūgt uzzināt izraudzītā pretendenta nosaukumu, kā arī papildu informāciju par sava piedāvājuma noraidīšanas iemesliem; to prasītājas izdarīja savā 2008. gada 3. novembra vēstulē.
15 2008. gada 6. novembra vēstulē EMSA uz prasītāju lūgumu atbildēja, norādot, ka līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas DC International (turpmāk tekstā – “DCI”) un ka JVOC piedāvājuma noraidījuma iemesls ir bijis iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu neievērošana.
16 Ar 2008. gada 7. un 13. novembra vēstulēm prasītājas apstrīdēja to piedāvājuma noraidījumu, pieprasīja, lai tām tiktu nosūtīta novērtēšanas komisijas ziņojuma kopija, un pauda šaubas par to, vai DCI ir ievērojusi vienu no iepirkuma procedūras specifikācijās paredzētajiem izslēgšanas iemesliem, kā arī šajā pēdējā minētās tehniskās prasības. 2008. gada 13. novembra vēstulē prasītājas turklāt lūdza EMSA ievērot nogaidīšanas termiņu un vēl neparakstīt līgumu ar DCI, kamēr tās nebūs saņēmušas informāciju par piedāvājumu novērtēšanas procedūru. Šie lūgumi tika atkārtoti prasītāju 2008. gada 21. novembra vēstulē.
17 2008. gada 19. novembra vēstulē, ko, kā norāda prasītājas, tās saņēma 2008. gada 24. novembrī, EMSA atbildēja, ka tikai tiem pretendentiem, kuru piedāvājums ir bijis pieņemams, esot tiesības saņemt informāciju par veiksmīgā piedāvājuma salīdzinošo izdevīgumu. Taču, kā norādīja EMSA, JVOC piedāvājums bija nepieņemams, jo tajā nebija ievērots viens no izslēgšanas iemesliem, proti, iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti. Lai kliedētu prasītāju paustās šaubas, EMSA piebilda, ka DCI piedāvātie kuģi gan esot atbilduši prasītāju minētajam izslēgšanas iemeslam.
18 2008. gada 27. novembra vēstulē prasītājas apstrīdēja JVOC piedāvājuma nepieņemamību un atkārtoja savu lūgumu saņemt novērtēšanas komitejas ziņojuma kopiju.
19 2008. gada 28. novembra vēstulē EMSA atbildēja, ka izskatīs prasītāju lūgumu. 2008. gada 16. decembrī tā prasītājām nosūtīja jaunu vēstuli, kurā vēlreiz apstiprināja, ka JVOC piedāvājumā bija pārsniegti iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti un ka tādējādi to nācās noraidīt novērtēšanas stadijā. Šādos apstākļos, kā norādīja EMSA, prasītājas varot saņemt vienīgi informāciju par sava piedāvājuma noraidījuma iemesliem, bet ne detalizētu informāciju par veiksmīgo piedāvājumu.
20 Tā kā prasītājas 2008. gada 16. decembra vēstuli saņēma tikai 2009. gada 5. janvārī, tās pa šo laiku atkārtoja savus lūgumus 2008. gada 17. decembra vēstulē.
4. Līguma parakstīšana ar DCI
21 EMSA parakstīja līgumu ar DCI 2008. gada 17. novembrī.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
22 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 6. janvārī, prasītājas cēla šo prasību.
23 Tā kā Vispārējās tiesas tiesnešu sastāvs mainījās, tiesnesis referents tika iekļauts ceturtajā palātā, kurai līdz ar to tika nodota šī lieta.
24 Saskaņā ar tiesneša referenta ziņojumu Vispārējā tiesa (ceturtā palāta) 2009. gada 19. oktobrī nolēma uzsākt mutvārdu procesu. Vispārējās tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros tā rakstveidā uzdeva jautājumus lietas dalībniekiem, lūdzot viņiem rakstveidā sniegt uz tiem atbildes. Lietas dalībnieki šo lūgumu izpildīja.
25 Lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem tika uzklausītas 2010. gada 15. decembra tiesas sēdē.
26 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt EMSA 2008. gada 29. oktobra lēmumu “noraidīt JVOC piedāvājumu un piešķirt līguma slēgšanas tiesības DCI”;
– atzīt EMSA un DCI parakstīto līgumu par spēkā neesošu;
– izmaksāt JVOC atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts minētā lēmuma dēļ, kuras aptuvenais apmērs ir EUR 725 500, kam pieskaitāmi nokavējuma procenti;
– piespriest EMSA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
27 EMSA prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atzīt prasību atcelt lēmumu par nepamatotu;
– atzīt prasību par zaudējumu atlīdzību par nepieņemamu vai vismaz par nepamatotu;
– piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
1. Par prasību atcelt lēmumu
28 Prasītājas prasa atcelt EMSA 2008. gada 29. oktobra lēmumu, ar kuru JVOC piedāvājums tika noraidīts un līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas DCI. Savas prasības pamatošanai tās izvirza četrus pamatus.
29 Pirmais pamats sastāv no divām daļām. Pirmā daļa attiecas uz Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Vispārējā finanšu regula”), 100. panta 2. punkta un EMSA 2003. gada 9. decembra noteikumu, ar ko paredz EMSA īstenošanas kārtību finanšu regulai (turpmāk tekstā – “EMSA īstenošanas kārtība”), 135. panta 2. punkta pārkāpumu, pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi, kā arī tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu saistībā ar to, ka prasītājām nav nosūtīti daži dokumenti un JVOC piedāvājuma noraidījums, iespējams, nav bijis pietiekami pamatots.
30 Prasītāju izvirzītā pamata otrā daļa attiecas uz Vispārējās finanšu regulas 105. panta 2. punkta, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību [Vispārējai] [f]inanšu regulai, (OV L 357, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Vispārējā īstenošanas kārtība”), 158.a panta 1. punkta un tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa pārkāpumu. Šie pārkāpumi esot saistīti ar EMSA atteikumu atlikt līguma ar DCI parakstīšanu tikmēr, kamēr prasītājām tiktu nosūtīti dokumenti, kurus tās lūgušas.
31 Otrais pamats attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu, kas saistīts ar to, ka novērtējot DCI piedāvājumu, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
32 Trešais pamats attiecas uz samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu, kas saistīts ar to, ka, novērtējot JVOC piedāvājumu, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
33 Ceturtais pamats attiecas uz to, ka iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti ir acīmredzami neadekvāti un nesaprātīgi.
34 Tomēr ir jāievēro, ka JVOC piedāvājums netika noraidīts tajā pašā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras stadijā, kurā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas DCI. JVOC piedāvājums faktiski tika noraidīts pirms stadijas, kurā tika salīdzināti pārējie joprojām konkurējošie piedāvājumi. Kas attiecas uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu DCI, tā ir minētās salīdzināšanas rezultāts.
35 Šādos apstākļos, neņemot vērā prasības pieteikuma formulējumu, ir jāuzskata, ka JVOC piedāvājuma noraidījums un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana DCI ir divi atsevišķi lēmumi (turpmāk tekstā attiecīgi – “lēmums noraidīt piedāvājumu” un “lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības”), un prasības atcelt šos lēmumus ir jāizskata atsevišķi.
36 Šajā ziņā no prasītāju izvirzītajiem pamatiem uz lēmumu noraidīt piedāvājumu attiecas pirmā pamata pirmā daļa, kā arī trešais un ceturtais pamats. Turpretim pirmā pamata otrā daļa un otrais pamats attiecas uz lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības likumību un tā īstenošanu.
37 Turklāt vispirms ir jāizskata prasība atcelt lēmumu noraidīt piedāvājumu. Ar šo lēmumu EMSA faktiski noraidīja piedāvājumu, ko prasītājas bija iesniegušas nolūkā iegūt apstrīdētās līguma slēgšanas tiesības. Tādējādi šis lēmums liedza tām iespēju iegūt līguma slēgšanas tiesības, kuru saņemšanai tās bija iesniegušas savu piedāvājumu.
38 Otrkārt, būs jāizskata prasības atcelt lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības pieņemamība un vajadzības gadījumā – pamatotība.
Par lēmumu noraidīt piedāvājumu
39 Lēmuma noraidīt piedāvājumu likumības izvērtēšanas ietvaros Vispārējā tiesa vispirms aplūkos jautājumu par JVOC piedāvājuma atbilstību iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem, uz kuru attiecas trešais pamats un daļa no pirmā pamata pirmajā daļā ietvertajiem argumentiem. Pēc tam tiks izvērtēts ceturtais pamats par to, vai minētie budžeta griesti ir piemēroti. Visbeidzot, būs jāizskata pirmā pamata pirmās daļas ietvaros minētie argumenti saistībā ar to, ka prasītājām nav nosūtīti daži dokumenti un JVOC piedāvājuma noraidījums, iespējams, nav bijis pietiekami pamatots.
Par trešo pamatu – samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu, kas saistīts ar to, ka, novērtējot JVOC piedāvājumu, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī par pirmā pamata pirmo daļu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz JVOC piedāvājuma atbilstību iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem
– Lietas dalībnieku argumenti
40 Vispirms prasītājas ir precizējušas, ka tās sev patur tiesības paplašināt un papildināt savus argumentus atbilstoši faktiem, kas minēti EMSA lietas materiālos, kuriem tās vajadzības gadījumā saņemtu pieeju procesa organizatorisko pasākumu ietvaros.
41 Attiecībā uz lietas būtību prasītājas uzsver, ka EMSA ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un līdz ar to ir pārkāpusi samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, uzskatīdama, ka JVOC piedāvājums ir jānoraida, jo tajā nav ievēroti iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti.
42 Šajā ziņā prasītājas apgalvo, pirmkārt, ka iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti neesot izslēgšanas kritērijs Vispārējās finanšu regulas 93. un 94. panta izpratnē, jo tas neattiecoties uz vispārīgu pretendentu uzticamību vai piemērotību, bet gan uz būtisku viņu piedāvājuma aspektu. Līdz ar to šo griestu neievērošana nepadarot attiecīgo piedāvājumu nepieņemamu.
43 Otrkārt, iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti paziņojumā par paredzamo publisko iepirkumu vai dalības nosacījumos neesot bijuši norādīti kā izslēgšanas kritērijs, kā tas prasīts EMSA īstenošanas kārtības 116. panta 3. punkta a) apakšpunktā un Vispārējās īstenošanas kārtības 130. panta 3. punkta a) apakšpunktā. Šajā ziņā ar budžeta griestu norādīšanu minētajos dokumentos vien nepietiekot. Tāpat iepirkuma procedūras specifikāciju projekta uzdevums atbilstoši pašā projektā noteiktajam esot bijis tikai sniegt vispārējas norādes par to, kādi dokumenti kandidātiem bija jāiesniedz.
44 Treškārt, prasītājas uzskata, ka esot ievērojušas iepirkuma 2. daļai paredzētos budžeta griestus. Tās šajā ziņā skaidro, ka, lai spētu piedāvāt ekonomiski izdevīgāko risinājumu, tās esot izvēlējušās sešu gadu ekspluatācijas laikposmu, kas ļauj amortizēt ilgtermiņa ieguldījumu izmaksas un tādējādi samazināt vienības cenu. Kā norāda prasītājas, viņām šķitis, ka sešu gadu līguma termiņš, ņemot vērā, ka iepirkuma procedūras specifikāciju 3. punkta 3. apakšpunktā bija skaidri paredzēta iepirkuma līguma pagarināšanas [iespēja] par trim gadiem un ka EMSA sanāksmē paskaidrojumu sniegšanai esot apstiprinājusi, ka meklējot ilgtermiņa partneri, esot atbildis tam, ko sagaidījusi EMSA.
45 Tomēr, kā norāda prasītājas, kad JVOC piedāvāto iepirkuma līguma kopējo vērtību izdala ar divi, lai to attiecinātu uz trīs gadu termiņu, tā ir zemāka par iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem.
46 Prasītājas piebilst, ka sākotnējā, ar DCI uz trim gadiem noslēgtā līguma pagarināšanas gadījumā EMSA nebūs pildījusi savu pienākumu izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu un būs pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā noraidīja JVOC piedāvājumu, kas nosedz visus sešus gadus. Faktiski JVOC piedāvājums šādam termiņam esot visizdevīgākais.
47 Ceturtkārt, prasītājas uzsver, ka JVOC piedāvājuma noraidījums esot diskriminējošs un nesamērīgs. Faktiski, kā norāda prasītājas, EMSA neesot bijis pienākuma izslēgt ikvienu piedāvājumu, kas pārsniedz iepirkuma 2. daļai paredzētos budžeta griestus, bet gan tai esot bijis jānoskaidro, vai pastāv iemesli, kas ļautu piedāvājumu uzreiz neizslēgt, un jo īpaši – jāizskata piedāvātās īpašās konfigurācijas iespējamās priekšrocības.
48 EMSA apstrīd prasītāju argumentu pamatotību.
– Vispārējās tiesas vērtējums
49 Vispirms ir jānorāda, ka pieeja EMSA lietas materiāliem, ko pieteikumā par procesa organizatorisko pasākumu noteikšanu lūdz prasītājas, neattiecas uz faktiem saistībā ar JVOC piedāvājuma noraidījumu, bet vienīgi uz tādiem, kas saistīti ar DCI piedāvājumu un tā novērtējumu novērtēšanas komitejā. Šādos apstākļos iespējamā pieeja šiem pēdējiem faktiem nevar ietekmēt pamatus un argumentus, kas attiecas uz lēmumu noraidīt piedāvājumu, – trešo pamatu un pirmā pamata pirmo daļu.
50 Attiecībā uz lietas būtību vispirms ir jānorāda, ka lēmumā noraidīt piedāvājumu EMSA kā šī piedāvājuma noraidījuma tiešo iemeslu apstiprināja JVOC piedāvājuma neatbilstību iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem.
51 Tomēr, kā izriet no prasītāju argumentiem un lietas materiāliem, šķietamā minēto budžeta griestu pārsniegšana ir tikai sekas tam, ka JVOC piedāvājums balstījās uz sešu gadu līguma termiņu.
52 Šādos apstākļos ir jānoskaidro jautājums ne tikai par to, vai ir ievēroti iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti, bet arī par to, vai ir ievērots līguma termiņš, kāds ir paredzēts dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu. Līdz ar to ir jāizvērtē, vai prasītājiem bija pamats iesniegt piedāvājumu un piedāvāt cenu, balstoties uz sešu gadu līguma termiņu.
53 Kā tika norādīts iepriekš 4. punktā, paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu II punkta 3. apakšpunktā, dalības nosacījumu 3. punkta 3. apakšpunktā un iepirkuma procedūras specifikāciju projekta 3. punkta 3. apakšpunktā bija konkrēti noteikts, ka iepirkuma līguma termiņš ir 36 mēneši no tā slēgšanas tiesību piešķiršanas brīža. Dalības nosacījumos un iepirkuma procedūras specifikāciju projektā šajā ziņā bija precizēts, ka šis termiņš ir atjaunojams vienu reizi ne ilgāk kā uz trim gadiem. Turklāt līguma par kuģu nodošanu lietošanā projekta, kurš bija pievienots kā pielikums iepirkuma procedūras specifikāciju projektam, V panta 2. punktā bija konkretizēts, ka pagarināšanai ir vajadzīga pušu skaidri formulēta rakstiska vienošanās.
54 Šajā kontekstā, protams, ir jāatzīst, ka iepirkuma procedūras specifikāciju projekta ievada daļas 4. punktā bija precizēts, ka tajā ietvertā informācija pretendentiem tiek sniegta, tikai lai palīdzētu viņiem sagatavoties iespējamai dalībai piedāvājumu iesniegšanas stadijā. Taču ievada daļas 5. punktā EMSA bija norādījusi, ka, lai arī iepirkuma procedūras specifikācijas tiek sniegtas projekta formā, tomēr lielas izmaiņas tajās nav paredzētas. Cita starpā, ciktāl runa bija par paredzēto līguma termiņu, iepirkuma procedūras specifikāciju galīgajā versijā bija pārņemts iepirkuma procedūras specifikāciju projekta saturs.
55 Runājot par sanāksmi paskaidrojumu sniegšanai, kas notika ar prasītāju piedalīšanos, no tās protokola izriet, ka EMSA paziņoja, ka tā meklē ilgtermiņa partnerus. Tomēr tās pārstāvji kā skaidru nosacījumu līguma pagarināšanai izvirzīja pienācīgu līguma saistību izpildi, tikpat skaidri uzsverot, ka minētā pagarināšana būs atkarīga no pušu, īpaši EMSA, gribas un ka tā nenotiks automātiski.
56 Turklāt vēstulē, ko prasītājas saņēma 2008. gada 12. septembrī, EMSA īpaši vērsa to uzmanību uz faktu, ka paredzētais līguma termiņš ir trīs gadi, un tām norādīja, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principam atbilstošu salīdzinājumu, visiem iesniegtajiem piedāvājumiem ir jābalstās uz šādu termiņu. EMSA prasītājām skaidri lūdza pārskatīt to finansiālo piedāvājumu, pamatojoties uz trīs gadu līguma termiņu un ņemot vērā iepirkuma 2. daļai paredzētos budžeta griestus.
57 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka no paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu, ar šo paziņojumu saistītajiem, līdztekus publicētajiem dokumentiem, kā arī no EMSA vēlākajiem paziņojumiem skaidri un konkrēti izriet, ka plānotais līguma termiņš bija 36 mēneši un ka minētā līguma pagarināšana, divkāršojot šo termiņu, nenotiktu automātiski, bet, gluži pretēji, būtu atkarīga no EMSA piekrišanas.
58 Šādos apstākļos prasītājām nebija pamata iesniegt piedāvājumu un piedāvāt cenu, pamatojoties uz sešu gadu termiņu, un tas norāda uz to, ka, runājot par līguma termiņu, JVOC piedāvājums neatbilda dokumentiem, kas attiecās uz uzaicinājumu uz konkursu.
59 Attiecībā uz šī konstatējuma sekām prasītājas pamatoti apgalvo, ka ne JVOC piedāvājuma neatbilstība paredzētajam līguma termiņam, ne arī no tā izrietošo, iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu pārsniegšana nav izslēgšanas iemesli Vispārējās finanšu regulas 93.–96. panta izpratnē. Faktiski šie apstākļi neatbilst šo tiesību normu mērķim – pārbaudīt pretendentu vispārējo uzticamību, to morāli un interešu konflikta neesamību.
60 Attiecīgie apstākļi tāpat nav arī atlases kritēriji Vispārējās finanšu regulas 97. panta 1. punkta un Vispārējās īstenošanas kārtības 135.–137. panta izpratnē, tāpēc ka tie nav tieši saistīti ar prasītāju finansiālo, ekonomisko, tehnisko un profesionālo kapacitāti.
61 Šos secinājumus pastiprina fakts, ka tad, kad bija beigusies pieteikumu iesniegšanas stadija, kuras gaitā jo īpaši tiek pārbaudīta izslēgšanas un atlases kritēriju ievērošana, EMSA prasītājām nosūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu.
62 Turpretim jautājums par piedāvājuma atbilstību paredzētajam līguma termiņam un līdz ar to budžeta griestiem neattiecas uz salīdzinājumu ar citiem iesniegtajiem piedāvājumiem un tādējādi neļauj noskaidrot, kurš no šiem piedāvājumiem ir attiecīgi ekonomiski izdevīgākais vai par zemāku cenu. Līdz ar to minētie apstākļi nav piešķiršanas kritēriji Vispārējās finanšu regulas 97. panta un Vispārējās īstenošanas kārtības 138. panta izpratnē.
63 Konkrētie apstākļi faktiski atbilst nosacījumiem, kuriem ir jāatbilst piedāvājumam, lai tas apmierinātu līgumslēdzējas iestādes vajadzības. Tādējādi tie ietilpst iepirkuma līguma priekšmeta definīcijā.
64 Tādējādi pakalpojumu līguma paredzētais termiņš tiktāl, ciktāl tas tiek izmantots par pamatu sākotnējo ieguldījumu cenas un it īpaši amortizācijas aprēķinam, palīdz noskaidrot ar šiem pakalpojumiem saistītā iepirkuma līguma priekšmetu.
65 Tāpat, nosakot budžeta griestus, t.i., absolūtās cenas parametru, līgumslēdzēja iestāde definē nosacījumu, kas jāievēro, īstenojot iepirkuma līguma priekšmetu, tādējādi šo pēdējo precizējot.
66 Iepirkuma līguma priekšmeta definīcija ir minēta Vispārējās finanšu regulas 92. pantā, saskaņā ar kuru “dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, jābūt ietvertam pilnīgam, skaidram un precīzam līguma priekšmeta aprakstam un jābūt precizētiem izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem”. No šīs tiesību normas izriet, ka iepirkuma līguma priekšmeta definīcija atšķiras no izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijiem.
67 Kas attiecas uz piedāvājuma neatbilstības iepirkuma līguma priekšmetam sekām Vispārējās īstenošanas kārtības 146. panta 3. punkta pirmajā daļā ir paredzēts, ka “līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas neatbilst visām būtiskajām prasībām, kuras norādītas konkursa uzaicinājuma apliecinošajos dokumentos vai tajos ietvertajās īpašajās prasībās, atmet”.
68 Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras mērķis ir pēc iespējas labāk apmierināt līgumslēdzējas iestādes vajadzības. Līdz ar to līgumslēdzējai iestādei ir jābūt iespējai brīvi definēt publiskā iepirkuma līguma priekšmetu atbilstoši tās vajadzībām; tas nozīmē, ka tai nevar būt pienākuma apsvērt piedāvājumu par priekšmetu, kas atšķiras no tās plānotā priekšmeta, kādu tā ir noteikusi dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu.
69 Tāpat arī iepirkuma līguma priekšmeta neievērošana parasti padara neiespējamu reālu iesniegto piedāvājumu salīdzināšanu, jo tiek zaudēts kopīgais pamats, uz ko tie atsaucas.
70 Turklāt, tas, ka līgumslēdzēja iestāde ignorētu dokumentus, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, pieņemdama piedāvājumus, kas neatbilst iepirkuma līguma priekšmetam, kāds ir noteikts minētajos dokumentos, nebūtu savienojams ar pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principiem.
71 Ir jāpiebilst, ka no judikatūras izriet, ka ir būtiski svarīgi, lai līgumslēdzēja iestāde varētu precīzi pārliecināties par piedāvājuma saturu un it īpaši par tā atbilstību nosacījumiem, kas paredzēti dokumentos, kuri attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu. Tādējādi, ja piedāvājums ir neskaidrs un līgumslēdzējai iestādei nav iespējas ātri un efektīvi konstatēt, par ko šis piedāvājums īsti ir, tai nav citas izvēles kā to noraidīt (Vispārējās tiesas 2002. gada 27. septembra spriedums lietā T‑211/02 Tideland Signal/Komisija, Recueil, II‑3781. lpp., 34. punkts). Tāds pats iznākums a fortiori ir neizbēgams, ja piedāvājums acīmredzami neatbilst iepirkuma līguma priekšmetam, kā tas ir šajā lietā.
72 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka atbilstība iepirkuma līguma priekšmetam, kāds ir aprakstīts dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, ir priekšnosacījums, kam ir jāatbilst ikvienam piedāvājumam, lai tas tiktu ņemts vērā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. Šī nosacījuma neievērošanas sekām ir jābūt tādām, ka līgumslēdzēja iestāde attiecīgo piedāvājumu izslēdz, nesalīdzinot to ar citiem iesniegtajiem piedāvājumiem.
73 Tā šajā lietā no šī sprieduma 58. un 63. punkta izriet, ka JVOC piedāvājums neatbilda dokumentiem, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, attiecībā uz vienu iepirkuma līguma priekšmeta definīcijas sastāvdaļu, proti, paredzēto līguma termiņu. Līdz ar to, kad EMSA, pirms tika turpināta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra, minēto piedāvājumu noraidīja, nesalīdzinot to ar citiem piedāvājumiem, tā nepieļāva kļūdu vērtējumā.
74 Attiecībā uz jautājumu, vai paredzētais līguma termiņš un iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti atbilstīgajos dokumentos ir noteikti likumīgi, iepriekš tika konstatēts, ka šie nosacījumi ietilpst iepirkuma līguma priekšmeta definīcijā. Līdz ar to ir piemērojams Vispārējās finanšu regulas 92. pants, kurā noteikts, ka “dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, jābūt ietvertam pilnīgam, skaidram un precīzam līguma priekšmeta aprakstam”. Savukārt Vispārējās īstenošanas kārtības 130. panta 3. punkta a) apakšpunkts, uz ko atsaucas prasītājas, attiecas vienīgi uz izslēgšanas un atlases kritērijiem un tādējādi šajā lietā nav piemērojams.
75 Šajā ziņā, runājot par paredzēto līguma termiņu, pietiek norādīt uz šī sprieduma 53.–57. punktu, kuros tika konstatēts, ka no dokumentiem, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, skaidri un konkrēti izrietēja, ka EMSA plānotais līguma termiņš bija 36 mēneši un ka minētā līguma pagarināšana, divkāršojot šo termiņu, nenotiktu automātiski, bet, gluži pretēji, būtu atkarīga no pušu, viena no kurām ir EMSA, piekrišanas.
76 Attiecībā uz iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem šī sprieduma 3. punktā tika norādīts, ka saskaņā ar paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu II punkta 2. apakšpunkta 1) punktu, dalības nosacījumu 3. punkta 4. apakšpunktu un iepirkuma procedūras specifikāciju projekta 5. punktu iepirkuma 2. daļas kopējā maksimālā vērtība bija EUR 4 000 000. Turklāt saskaņā ar iepirkuma procedūras specifikāciju projekta 12. punkta 2. apakšpunktu, kā izriet no šī sprieduma 5. punkta fakts, ka ticis iesniegts piedāvājums, kas pārsniedz katrai daļai noteiktā budžeta griestus, bija pamats izslēgšanai no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.
77 Tiktāl, ciktāl prasītājas šajā ziņā uzsver, ka iepirkuma procedūras specifikāciju projekta mērķis bija vienīgi palīdzēt pretendentiem, pietiek norādīt uz šī sprieduma 54. punktu. Attiecībā uz faktu, ka atbilstoši paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu daļas, kurā bija aprakstīta iepirkuma 2. daļa, 5. punktam budžeta griestu apmērs bija aptuvens, ir jānorāda, ka gan iepirkuma procedūras specifikāciju projektā, gan arī iepirkuma procedūras specifikāciju galīgajā versijā tas bija noteikts stingri.
78 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, gan paredzētais līguma termiņš, gan iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti bija aprakstīti skaidri un konkrēti – atbilstoši Vispārējās finanšu regulas 92. pantā izvirzītajai prasībai.
79 Turklāt prasītājas nemin īpašus argumentus, lai atbalstītu savu apgalvojumu, saskaņā ar kuru JVOC piedāvājuma noraidījums, pamatojoties uz tā neatbilstību iepirkuma līguma priekšmetam, esot diskriminējošs vai nesamērīgs. Gluži pretēji, no šī sprieduma 68.–70. punktā izklāstītā izriet, ka, ņemot vērā, pirmkārt, ka JVOC piedāvājums neatbilda EMSA vajadzībām, kādas bija noteiktas dokumentos, kas attiecas uz uzaicinājumu uz konkursu, un, otrkārt, ka paredzētā līguma termiņa neievērošana padarīja neiespējamu minētā piedāvājuma salīdzināšanu ar citiem iesniegtajiem piedāvājumiem, šis bija vienīgais ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras mērķi, kā arī ar pārskatāmības un vienlīdzīgas attieksmes principu saderīgais iznākums.
80 Šajā kontekstā tiktāl, ciktāl no šī sprieduma 53.–57. punkta izriet, ka EMSA plānotais līguma termiņš bija trīs gadi, apgalvojums, saskaņā ar kuru JVOC piedāvājums sešu gadu termiņā esot izdevīgāks nekā DCI piedāvājums, nav pārliecinošs.
81 Visbeidzot, ir jākonstatē, ka Vispārējās tiesas 2008. gada 12. novembra spriedumam lietā T‑406/06 Evropaïki Dynamiki/Komisija (Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑247.* lpp.), uz ko atsaucas prasītājas, nav nozīmes attiecībā uz šo lietu. Faktiski lietā, kurā tika taisīts šis spriedums, piedāvājums, kas atbilda iepirkuma līguma priekšmetam un kuru tādējādi varēja salīdzināt ar citiem piedāvājumiem, šī salīdzinājuma ietvaros nebija sasniedzis definēto minimālo punktu slieksni attiecībā uz dažādiem piešķiršanas kritērijiem. Šajā lietā turpretim JVOC piedāvājums tika noraidīts pirms piedāvājumu salīdzināšanas un tai sekojošās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijas, tādēļ ka nebija ievērots iepirkuma līguma priekšmets.
82 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, trešais pamats, kā arī pirmā pamata pirmā daļa tiktāl, ciktāl tā attiecas uz JVOC piedāvājuma atbilstību iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem, ir jānoraida.
Par ceturto pamatu – iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu acīmredzamo neadekvātumu un nesaprātīgumu
– Lietas dalībnieku argumenti
83 Prasītājas uzskata, ka iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti esot bijuši pārmērīgi zemi un tādējādi pretendentiem neesot bijis iespējams iesniegt piedāvājumu, kas atbilstu visām EMSA izvirzītajām prasībām. No minētā tās secina, ka visi piedāvājumi, kuros bijuši ievēroti minētie budžeta griesti, esot bijuši minētajām prasībām neatbilstoši. Prasītājas šajā kontekstā precizē, ka trijos no četriem sākotnējiem piedāvājumiem esot bijuši pārsniegti budžeta griesti. Tās piebilst, ka tās divas reizes esot apstrīdējušas iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu piemērošanu.
84 EMSA apstrīd prasītāju argumentu pamatotību.
– Vispārējās tiesas vērtējums
85 Vispirms ir jākonstatē, ka prasītājas nav minējušas detalizētus faktus, kas pamatotu to apgalvojumus. Faktiski vienīgais konkrētais apstāklis, uz ko tās ir atsaukušās, ir iekārtu naftas savākšanai pārstrādei augstā iegādes cena, kas to gadījumā sasniegtu EUR 1 960 000.
86 Tomēr prasītājas nav minējušas faktus, kas norādītu uz to, ka šīs izmaksas ir nepieciešamas, lai ievērotu visas EMSA definētās prasības, vai arī, ka šīs izmaksas ir tās, kas padara neiespējamu iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu ievērošanu.
87 Tāpat fakts, ka trijos no četriem sākotnēji iesniegtajiem piedāvājumiem nebija ievēroti iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti, pats par sevi nepierāda, ka šie griesti bija pārmērīgi zemi vai arī ka vienīgais piedāvājums, kurā tie tika ievēroti, neatbilda visām EMSA definētajām prasībām. Faktiski ir tikpat iespējams, ka šis pēdējais piedāvājums bija vienīgais, kurā tika ievēroti kā budžeta griesti, tā arī citas paredzētās prasības.
88 Turklāt, kā tas tika konstatēts iepriekš šī sprieduma 68. punktā, līgumslēdzējai iestādei katrā ziņā ir jābūt iespējai brīvi definēt iepirkuma līguma priekšmetu un tādējādi izvēlēties nosacījumus, kuriem ir jāatbilst iesniegtajiem piedāvājumiem. Tādējādi tai it īpaši ir jābūt iespējai noteikt slēdzamā līguma termiņu un atbilstoši sava budžeta ierobežojumiem noteikt budžeta griestus, kuriem piedāvājumiem ir jāatbilst. Šajā ziņā tai nav ar iespējamajiem pretendentiem jākonsultējas par to, cik adekvāti ir tās definētie nosacījumi.
89 Ja līgumslēdzēja iestāde patiešām nosaka pārmērīgi zemus budžeta griestus, tā pakļauj sevi riskam, ka tai netiks iesniegts neviens atbilstošs piedāvājums, tā ka līguma tiesību piešķiršanas procedūru nāksies atkārtot ar mainītiem nosacījumiem. Tomēr šis apstāklis nenorāda uz to, ka tai būtu pienākums ņemt vērā pretendentu apsvērumus vai a fortiori pielāgoties viņu ieteikumiem.
90 Šis konstatējums norāda uz to, ka apstāklim, saskaņā ar kuru prasītājas esot EMSA minējušas, ka iepirkuma 2. daļai paredzētie budžeta griesti, iespējams, ir neadekvāti, nav nozīmes.
91 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ceturtais pamats ir jānoraida.
Par pirmā pamata pirmo daļu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz to, ka prasītājām neesot nosūtīti daži dokumenti, un uz JVOC piedāvājuma noraidījuma pamatojumu
– Lietas dalībnieku argumenti
92 Prasītājas uzsver, ka EMSA ir pārkāpusi Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktu un EMSA īstenošanas kārtības 135. panta 2. punktu, nav pildījusi pienākumu norādīt pamatojumu un ir pārkāpusi tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tādējādi, ka, pirmkārt, tā neesot tām nosūtījusi dažus dokumentus un, otrkārt, tā neesot juridiski pietiekami pamatoti motivējusi JVOC piedāvājuma noraidījumu.
93 Runājot par pirmo iebildumu, prasītājas atgādina, ka, neņemot vērā vairākus šāda veida lūgumus, EMSA ir atteikusies tām nosūtīt novērtēšanas komitejas ziņojumu un DCI piedāvājumu vai atbilstīgos izvilkumus no šiem dokumentiem. Taču no EMSA īstenošanas kārtības 135. panta 2. punkta, skatīta kopā ar Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktu un Vispārējās īstenošanas kārtības 149. pantu, izrietot, ka EMSA esot bijis pienākums pretendenta, kura piedāvājums ir bijis pieņemams un kurš ir to pieprasījis, rīcībā nodot informāciju par veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošo izdevīgumu.
94 Kā norāda prasītājas, šī paziņošanas pienākuma mērķis ir ļaut pretendentam, kura piedāvājums ir noraidīts, saprast iemeslus, kādēļ tā piedāvājums ir noraidīts, un pārliecināties, ka tas nav diskriminēts salīdzinājumā ar citiem pretendentiem. Faktiski pretendentam, kura piedāvājums ir ticis noraidīts iepirkuma procedūras specifikāciju neievērošanas dēļ, esot tiesības iegūt visu vajadzīgo informāciju, kas tam ļautu pierādīt, ka arī citu pretendentu piedāvājumi nav atbilduši iepirkuma procedūras specifikācijām un ka arī tie esot bijuši jānoraida.
95 Prasītājas precizē, ka, pat ja JVOC piedāvājums nav ticis faktiski salīdzināts ar DCI piedāvājumu, kā rezultātā nav faktu, kas attiektos uz šī pēdējā salīdzinošo izdevīgumu, joprojām pastāv pamats paziņot veiksmīgā pretendenta piedāvājuma raksturlielumus, kā arī to novērtējumu, ko veikusi līgumslēdzēja iestāde.
96 Attiecībā uz JVOC piedāvājuma noraidījuma pamatojumu prasītājas uzsver, ka EMSA lēmumā noraidīt piedāvājumu neesot norādījusi iemeslu, kāpēc minētais piedāvājums ticis noraidīts, un neesot minējusi pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, ar kuru palīdzību minēto lēmumu var apstrīdēt.
97 Prasītājas šajā kontekstā skaidro, ka tas, ka lēmumā noraidīt piedāvājumu ir vienkārši minēts, ka nav ievērots izslēgšanas kritērijs, neesot adekvāts pamatojums, jo tas neesot tām ļāvis novērtēt iemeslu, kāpēc JVOC piedāvājums ir ticis noraidīts. Faktiski īpašais iemesls, ar kuru bijis pamatots lēmums noraidīt piedāvājumu, esot ticis atklāts tikai 2008. gada 6. novembra vēstulē.
98 Visbeidzot, prasītājas uzsver, ka, neizpildot pienākumu paziņot atbilstīgo informāciju un pienākumu norādīt pamatojumu, ir pārkāptas arī to tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.
99 EMSA apstrīd prasītāju izvirzīto argumentu pamatotību.
– Vispārējās tiesas vērtējums
100 Saskaņā ar Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmo daļu “līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts”.
101 Vispārējās īstenošanas kārtības 149. pantā, kam ir tāds pats saturs kā EMSA īstenošanas kārtības 135. pantam, ir sniegti šādi precizējumi:
“1. Līgumslēdzējas iestādes iespējami drīz informē kandidātus un pretendentus par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz līgumu piešķiršanu [..].
2. Līgumslēdzēja iestāde ne vairāk kā piecpadsmit kalendāro dienu laikā no rakstiska pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz ziņas, kas paredzētas [Vispārējās] [f]inanšu regulas 100. panta 2. punktā.
3. [Attiecībā uz] līgumu, ko Kopienas iestādes piešķir savā vārdā, [..] līgumslēdzēja iestāde informē visus neveiksmīgos kandidātus vai pretendentus vienlaicīgi un individuāli pa pastu, faksu vai e‑pastu, ka to pieteikums vai piedāvājums nav pieņemts [..].
Abos gadījumos līgumslēdzēja iestāde norāda iemeslus, kāpēc piedāvājums vai pieteikums nav pieņemts, kā arī pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
[..]
Neveiksmīgie pretendenti un kandidāti var saņemt papildu informāciju par atteikuma iemesliem, nosūtot rakstisku pieprasījumu [..], un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts, neskarot [Vispārējās] [f]inanšu regulas 100. panta 2. punkta otrās daļas noteikumus. Līgumslēdzējas iestādes atbild vēlākais piecpadsmit kalendāro dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.”
102 Tātad, lai noteiktu EMSA pienākumu pret prasītājām apjomu atbilstoši Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktam, Vispārējās īstenošanas kārtības 149. pantam un EMSA īstenošanas kārtības 135. pantam, ir jāpārbauda, vai JVOC piedāvājums šo tiesību normu izpratnē bija pieņemams.
103 Šajā ziņā Vispārējās īstenošanas kārtības 146. panta 3. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka “par pieņemamiem tiek uzskatīti tie kandidātu vai pretendentu piedāvājumi, kas nav izslēgti un atbilst izvēles kritērijiem”.
104 Tomēr, aprobežojoties ar izslēgšanas un atlases kritēriju minēšanu, šajā tiesību normā nav ievērots iepriekš 59.–72. punktā aprakstītais apstāklis, saskaņā ar kuru atbilstība iepirkuma līguma priekšmetam ir priekšnosacījums, kura neievērošana attaisno attiecīgā piedāvājuma noraidīšanu, nesalīdzinot to ar citiem iesniegtajiem piedāvājumiem.
105 Tādējādi Vispārējās īstenošanas kārtības 146. panta 3. punkta trešās daļas formulējums neatbilst Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktā paredzētā pienākuma paziņot veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts, mērķim.
106 Šis mērķis ir ļaut pretendentam, kura piedāvājums ir sasniedzis stadiju pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, ir ticis salīdzināts ar citiem piedāvājumiem un atzīts par neizdevīgāku, pārbaudīt, vai salīdzinājums ir veikts pareizi, un vajadzības gadījumā to apstrīdēt. Šādu pārbaudi faktiski nevar veikt, ja nav atbilstīgās informācijas par veiksmīgo piedāvājumu.
107 Turpretim, ja piedāvājums tiek noraidīts pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas stadijas, tas pēc definīcijas nav noticis salīdzināšanas ar veiksmīgo piedāvājumu rezultātā. Līdz ar to noraidījuma pamatotības pārbaude nav atkarīga no faktu, kas saistīti ar veiksmīgo piedāvājumu, paziņošanas.
108 Šajā ziņā ir jākonstatē arī, ka Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punktā paredzētā paziņošanas pienākuma mērķis pretēji tam, ko apgalvo prasītājas, nav ļaut pretendentam pārbaudīt visu pārējo piedāvājumu atbilstību izslēgšanas un atlases kritērijiem un iepirkuma līguma priekšmetam. Faktiski, ja tā būtu, tad šajā tiesību normā nebūtu paredzēts, ka ir jāpaziņo tikai fakti, kas attiecas vienīgi uz veiksmīgo piedāvājumu.
109 Turklāt pretendentam, kura piedāvājums ir noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas, ir iespēja iesniegt līgumslēdzējai iestādei apsvērumus par pārkāpumiem, kas, pēc tā viedokļa, ir pieļauti citu pretendentu piedāvājumos un kas nav pamanīti. Ja tas uzskata, ka līgumslēdzēja iestāde iesniegtos apsvērumus nav ņēmusi vērā un ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana līdz ar to ir novedusi pie krāpšanas vai finanšu pārkāpuma, tas var par šo lietu informēt kompetentās iestādes, it īpaši – Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai.
110 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzskata, ka piedāvājums, kas neatbilst iepirkuma līguma priekšmetam, nav pieņemams Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta, Vispārējās īstenošanas kārtības 149. panta un EMSA īstenošanas kārtības 135. panta izpratnē.
111 No šī sprieduma 53.–73. punkta izriet, ka šajā lietā JVOC piedāvājums neatbilda iepirkuma līguma priekšmetam attiecībā uz paredzēto līguma termiņu.
112 Līdz ar to saskaņā ar Vispārējās finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmajā daļā, Vispārējās īstenošanas kārtības 149. pantā un EMSA īstenošanas kārtības 135. pantā skaidri noteikto pienākumu norādīt pamatojumu EMSA bija jāinformē prasītājas vienīgi par to piedāvājuma noraidījuma iemesliem un pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
113 Pirmkārt, attiecībā uz JVOC piedāvājuma noraidījuma iemesliem EMSA lēmumā noraidīt piedāvājumu ir norādījusi šādi:
“Novērtēšanas komiteja uzskata, ka jūsu piedāvājums, kādu jūs to iesniedzāt, ņemot vērā iepirkuma nosacījumus, nav pieņemams. Saskaņā ar komitejas viedokli nav izpildīts viens no izslēgšanas kritērijiem un līdz ar to piedāvājumā nav ievērotas šai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai norādītās prasības.”
114 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pamatojumam ir skaidri un nepārprotami jāparāda akta autora argumentācija tā, ka, pirmkārt, tas ļauj ieinteresētajām personām noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu, lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, ļauj tiesai veikt pārbaudi (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 20. maija spriedumu lietā T‑89/07 VIP Car Solutions/Parlaments, Krājums, II‑1403. lpp., 60. punkts un tajā minētā judikatūra).
115 Turklāt saskaņā ar judikatūru pienākuma norādīt pamatojumu darbības joma ir atkarīga no attiecīgā akta rakstura un konteksta, kādā tas pieņemts (skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 14. februāra spriedumu apvienotajās lietās T‑376/05 un T‑383/05 TEA‑CEGOS un STG/Komisija, Krājums, II‑205. lpp., 48. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi lēmums noraidīt piedāvājumu ir jāaplūko iepriekš līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā notikušās EMSA un prasītāju saziņas kontekstā.
116 Tādējādi gan paredzēto līguma termiņu, gan to, cik svarīgi ir ievērot iepirkuma 2. daļai paredzētos budžeta griestus, prasītājas un EMSA apsprieda sanāksmē paskaidrojumu sniegšanai, kas notika 2008. gada 18. jūnijā. Tas, ka JVOC iesniegtais piedāvājums neatbilda minētajam termiņam un ka līdz ar to nebija ievēroti minētie budžeta griesti, tika minēts 2008. gada 14. augusta, kā arī 1., 12. un 29. septembra vēstulēs.
117 Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka, izlasījušas lēmumu noraidīt piedāvājumu, prasītājas varēja saprast, ka norāde par to, ka JVOC piedāvājums ir nepieņemams, ņemot vērā iepirkuma nosacījumus, jo nav izpildīts kritērijs, kura neievērošanas sekas ir izslēgšana no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, un nav ievērotas norādītās prasības, attiecās pavisam konkrēti uz paredzētā līguma termiņa neievērošanu un no tās izrietošo iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu neievērošanu.
118 Turklāt, atbildot uz prasītāju 2008. gada 3. novembra lūgumu, EMSA tām 2008. gada 6. novembrī nosūtīja vēstuli, kurā skaidri norādīja, ka JVOC piedāvājuma noraidījuma iemesls ir iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu neievērošana, kas izriet no tā, ka nav ievērots paredzētais līguma termiņš. Šis skaidrojums tika atkārtots EMSA 2008. gada 19. novembra vēstulē.
119 Turklāt sniegtais pamatojums ļāva prasītājām izmantot to tiesības, jo, kā izriet no šīs prasības, tās ir izvirzījušas pamatus un argumentus, kas attiecas uz iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem un tam pamatā esošo jautājumu par paredzētā līguma termiņa ievērošanu. Tāpat arī Vispārējā tiesa var adekvāti novērtēt šos pašus pamatus un argumentus, balstoties uz sniegto pamatojumu.
120 Šādos apstākļos ir jāsecina, ka, runājot par JVOC piedāvājuma noraidījuma iemeslu norādīšanu, EMSA nav pārkāpusi pienākumu norādīt pamatojumu.
121 Otrkārt, ir jākonstatē, ka ne lēmumā noraidīt piedāvājumu, ne savos vēlākajos rakstiskajos ziņojumos EMSA nav norādījusi prasītājām pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
122 EMSA šajā ziņā minētajam argumentam, saskaņā ar kuru tā esot uzskatījusi, ka šādu līdzekļu neesot, nevar piekrist. Šādā gadījumā faktiski EMSA šis viedoklis vismaz būtu bijis jānorāda saziņā ar prasītājām.
123 Tomēr ir jākonstatē, ka, tā kā pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu norādīšana nav atkarīga no lēmuma noraidīt piedāvājumu priekšmeta, to nenorādīšana nevar ietekmēt šī pēdējā likumību. Šim apstāklim varētu būt nozīme, vien runājot par prasītāju tiesību celt prasību izmantošanu, it īpaši attiecībā uz prasības iesniegšanas termiņa ievērošanu.
124 Tomēr nākas konstatēt, ka prasītājas šo prasību, kas īpaši vērsta uz lēmuma noraidīt piedāvājumu atcelšanu, ir iesniegušas noteiktajā termiņā un ka tās nav izvirzījušas nevienu argumentu un nevienu pierādījumu, kas ļautu secināt, ka pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu nenorādīšana minētajā lēmumā tiešām būtu traucējusi tām izmantot to tiesības celt prasību.
125 Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka, lai arī EMSA lēmumā noraidīt piedāvājumu nav minējusi pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, šim apstāklim nav nozīmes šajā lietā.
126 Visbeidzot, tā kā iepriekš tika konstatēts, ka EMSA nebija pienākuma paziņot prasītājām ar DCI piedāvājumu saistītos faktus, ka tā ir juridiski pietiekami pamatoti motivējusi JVOC piedāvājuma noraidījumu un ka pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu nenorādīšanai nav nozīmes šajā lietā, nav skaidrs, kā EMSA būtu pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību vai arī to tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā. Tādējādi prasītāju apgalvojumi šajā ziņā, kuri nav pamatoti ar precīzākiem argumentiem, ir jānoraida.
127 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pirmā pamata pirmā daļa tiktāl, ciktāl tā attiecas uz to, ka prasītājām neesot nosūtīti daži dokumenti vai informācija, un uz JVOC piedāvājuma noraidījuma pamatojumu, ir jānoraida.
128 Tā kā visi pamati un argumenti, kas attiecas uz lēmumu noraidīt piedāvājumu, ir noraidīti, prasība, kas vērsta uz šī lēmuma atcelšanu, ir jānoraida.
Par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības
129 Vispirms ir jānoskaidro, vai prasītājām ir interese celt prasību atcelt lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, jo intereses celt prasību neesamība ir absolūts šķērslis tiesas procesam un to Vispārējā tiesa var noskaidrot pēc pašas iniciatīvas (skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 28. septembra spriedumu lietā T‑310/00 MCI/Komisija, Krājums, II‑3253. lpp., 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
Lietas dalībnieku argumenti
130 Prasītājas uzskata, ka, tā kā tās ir pieprasījušas atcelt lēmumu noraidīt piedāvājumu, tām ir arī interese celt prasību par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības. Tās šajā ziņā uzsver, ka, ja netiktu atcelts lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības, tad iespējamai lēmuma noraidīt piedāvājumu atcelšanai nebūtu jēgas.
131 Prasītājas turklāt apgalvo, ka tām ir arī interese pierādīt, ka no uzaicinājuma uz konkursu procedūras būtu bijis jāizslēdz visi pārējie piedāvājumi.
132 EMSA norāda, ka pretendentam, kura piedāvājums ir noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas, nav intereses prasīt atcelt lēmumu, ar kuru tiek piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.
Vispārējās tiesas vērtējums
133 Saskaņā ar judikatūru prasība atcelt tiesību aktu, ko ir iesniegusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šādai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un ka prasības rezultātā tādējādi var rasties priekšrocības lietas dalībniekam, kurš to cēlis (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 10. decembra spriedumu lietā T‑195/08 Antwerpse Bouwwerken/Komisija, Krājums, II‑4439. lpp., 33. punkts un tajā minētā judikatūra).
134 Tādējādi, ja pretendenta piedāvājums ir noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms lēmuma piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas, un tāpēc nav ticis salīdzināts ar citiem piedāvājumiem, attiecīgā pretendenta intereses esamība celt prasību par lēmumu, ar kuru ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, ir atkarīga no tā, vai ir atcelts lēmums noraidīt tā piedāvājumu. Faktiski tikai tad, ja šis pēdējais lēmums ir atcelts, lēmuma, ar kuru ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, atcelšanai attiecīgā gadījumā var būt tiesiskas sekas attiecībā uz pretendentu, kura piedāvājums ir noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms lēmuma piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas, un tā var radīt tam priekšrocības, jo tiek atcelts lēmums, kas pieņemts pēc salīdzināšanas, kurā nepamatoti nav bijis iekļauts tā piedāvājums.
135 Turpretim, ja prasība atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ir noraidīta, lēmuma, ar kuru ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, atcelšanai nevar būt tiesiskas sekas attiecībā uz pretendentu, kura piedāvājums ir noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas. Šādā gadījumā lēmums, ar kuru ir noraidīts piedāvājums, ir šķērslis tam, lai attiecīgo pretendentu skartu tam sekojošais lēmums, ar kuru līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas citam pretendentam.
136 Turklāt no šī sprieduma 108. un 109. panta izriet, ka atbilstoši Vispārējās finanšu regulas un Vispārējās īstenošanas kārtības normu par publiskajiem iepirkumiem sistēmai pretendentam, kura piedāvājums ir ticis noraidīts, nesasniedzis stadiju pirms lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas, nepienākas pārbaudīt visu piedāvājumu, kuri ir sasnieguši minēto stadiju, atbilstību izslēgšanas un atlases kritērijiem, kā arī iepirkuma līguma priekšmetam. Līdz ar to attiecīgais pretendents nevar savu interesi celt prasību par lēmumu, ar kuru ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, pamatot ar vajadzību veikt šādu pārbaudi.
137 Šajā lietā prasība, kuras mērķis ir lēmuma noraidīt piedāvājumu atcelšana, šī sprieduma 128. punktā tika noraidīta. Šādos apstākļos no šī sprieduma 133.–136. punktā aprakstītā izriet, ka prasītājām nav intereses celt prasību par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, tāpēc to prasība, kuras mērķis ir šī pēdējā lēmuma atcelšana, ir nepieņemama.
2. Par prasību atzīt par spēkā neesošu EMSA noslēgto līgumu ar DC International
138 Prasītājas uzsver, ka to pārkāpumu dēļ, uz kuriem tās atsaucās pirmā pamata abās daļās, EMSA parakstītais līgums ar DCI esot jāatzīst par spēkā neesošu.
139 Tomēr, pirmkārt, izskatot pirmā pamata pirmo daļu, nekādi pārkāpumi saistībā ar lēmumu noraidīt piedāvājumu netika atklāti. Līdz ar to, runājot par šo daļu, prasītāju argumenti ir pamatoti ar kļūdainu premisu.
140 Otrkārt, ir jānorāda, ka līguma parakstīšana starp EMSA un DCI ir lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības īstenošanas rezultāts. Tomēr no šī sprieduma 133.–137. punkta izriet, ka prasītājām nav intereses celt prasību par minēto lēmumu. Ņemot vērā šos apstākļus, tām nav arī intereses prasīt atzīt EMSA un DCI parakstīto līgumu par spēkā neesošu, pamatojoties uz apgalvojumiem saistībā ar lēmuma piešķirt līguma slēgšanas tiesības likumību, kādi bija pirmā pamata otrās daļas ietvaros izvirzītie apgalvojumi (skat. šī sprieduma 36. punktu).
3. Par prasību atlīdzināt zaudējumus
Lietas dalībnieku argumenti
141 Prasītājas apgalvo, ka lēmumu noraidīt piedāvājumu un piešķirt līguma slēgšanas tiesības pieņemšanas rezultātā tām ir radies kaitējums no tā, ka ir zudusi nozīmīga iespēja, ka tām tiktu piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, ir radušies izdevumi saistībā ar piedalīšanos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā un tiesvedību Vispārējā tiesā, kā arī no tā, ka ir kritusies to reputācija.
142 EMSA apstrīd gan prasītāju prasības pieņemamību, gan tās pamatotību.
Vispārējās tiesas vērtējums
143 Saskaņā ar iedibināto judikatūru atbilstoši EKL 288. panta otrajai daļai celtas prasības atlīdzināt zaudējumus pamatotība ir atkarīga no tā, vai ir izpildīts nosacījumu kopums, proti, iestādei pārmestā rīcība ir prettiesiska, zaudējumi ir patiesi un pastāv cēloņsakarība starp attiecīgo rīcību un kaitējumu (Tiesas 1982. gada 29. septembra spriedums lietā 26/81 Oleifici Mediterranei/EEK, Recueil, 3057. lpp., 16. punkts, un Vispārējās tiesas 1996. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑175/94 International Procurement Services/Komisija, Recueil, II‑729. lpp., 44. punkts). Tiklīdz viens no šiem nosacījumiem nav izpildīts, prasība ir pilnībā jānoraida un nav vajadzības pārbaudīt pārējos nosacījumus (Tiesas 1994. gada 15. septembra spriedums lietā C‑146/91 KYDEP/Padome un Komisija, Recueil, I‑4199. lpp., 19. un 81. punkts, un Vispārējās tiesas 2002. gada 20. februāra spriedums lietā T‑170/00 Förde‑Reederei/Padome un Komisija, Recueil, II‑515. lpp., 37. punkts).
144 Runājot par šo lietu, vispirms ir jāatgādina, ka šī sprieduma 34. un 35. punktā tika konstatēts, ka prasības par atcelšanu priekšmets ir divi atsevišķi lēmumi, proti, lēmums noraidīt piedāvājumu un lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības.
145 Tādējādi, pirmkārt, izskatot prasītāju pamatus un argumentus, kuri attiecas uz lēmumu noraidīt piedāvājumu, neatklājās, ka šis pēdējais būtu prettiesisks. Līdz ar to nosacījums par EMSA pārmestās rīcības nelikumību attiecībā uz šo lēmumu nav izpildīts.
146 Otrkārt, šī sprieduma 133.–137. punktā konstatētais apstāklis, saskaņā ar kuru prasītājām nav intereses celt prasību par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, norāda uz to, ka tām, iespējams, nodarītais kaitējums, pieņemot, ka tas tiešām pastāv, nevar būt minētā lēmuma, bet gan lēmuma noraidīt piedāvājumu rezultāts. Tādējādi, runājot par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, nav izpildīts nosacījums par cēloņsakarības pastāvēšanu.
147 Šādos apstākļos prasība par zaudējumu atlīdzību ir jānoraida kā nepamatota un nav vajadzības izskatīt jautājumu par tās pieņemamību.
4. Par pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu noteikšanu
148 Prasītājas Vispārējai tiesai lūdz noteikt procesa organizatoriskos pasākumus, lai panāktu, ka, pirmkārt, tiek izsniegta novērtēšanas komitejas ziņojuma un DCI piedāvājuma kopija vai atbilstīgie izvilkumi no šiem dokumentiem un, otrkārt, tiek darīti zināmi fakti par iespējamu cenas palielināšanu ar DCI noslēgtā līguma izpildes gaitā. Tomēr, tā kā minētie dokumenti nekādā gadījumā neietekmētu iepriekš veikto pārbaudi, šis pieteikums ir jānoraida.
149 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
150 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EMSA prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Dredging International NV un Ondernemingen Jan de Nul NV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 13. septembrī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Tiesvedības priekšvēsture
1. Iepirkuma līgums
2. Prasītāju dalība sarunu procedūrā
3. EMSA lēmumi un tiem sekojošie paziņojumi
4. Līguma parakstīšana ar DCI
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
1. Par prasību atcelt lēmumu
Par lēmumu noraidīt piedāvājumu
Par trešo pamatu – samērīguma, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu, kas saistīts ar to, ka, novērtējot JVOC piedāvājumu, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kā arī par pirmā pamata pirmo daļu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz JVOC piedāvājuma atbilstību iepirkuma 2. daļai paredzētajiem budžeta griestiem
– Lietas dalībnieku argumenti
– Vispārējās tiesas vērtējums
Par ceturto pamatu – iepirkuma 2. daļai paredzēto budžeta griestu acīmredzamo neadekvātumu un nesaprātīgumu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Vispārējās tiesas vērtējums
Par pirmā pamata pirmo daļu tiktāl, ciktāl tā attiecas uz to, ka prasītājām neesot nosūtīti daži dokumenti, un uz JVOC piedāvājuma noraidījuma pamatojumu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Vispārējās tiesas vērtējums
Par lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības
Lietas dalībnieku argumenti
Vispārējās tiesas vērtējums
2. Par prasību atzīt par spēkā neesošu EMSA noslēgto līgumu ar DC International
3. Par prasību atlīdzināt zaudējumus
Lietas dalībnieku argumenti
Vispārējās tiesas vērtējums
4. Par pieteikumu par procesa organizatorisko pasākumu noteikšanu
Par tiesāšanās izdevumiem