VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta paplašinātā sastāvā)
2021. gada 29. septembrī (*)
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Cenu saskaņošana visai EEZ teritorijai – Saskaņotas darbības – Konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – Komisijas teritoriālā kompetence – Tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam – Akta neaizskaramība – Vienots un turpināts pārkāpums – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Pārdošanas apjoma vērtība – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – 2006. gada pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punkts – Neierobežota jurisdikcija
Lietā T‑363/18
Nippon Chemi‑Con Corporation, Tokija (Japāna), ko pārstāv H.‑J. Niemeyer, M. Röhrig, I.‑L. Stoicescu un P. Neideck, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv A. Cleenewerck de Crayencour, B. Ernst, T. Franchoo, C. Sjödin un L. Wildpanner, pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts – primāri – atcelt Komisijas Lēmumu C(2018) 1768 final (2018. gada 21. marts) par procedūru saskaņā ar [LESD] 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un – pakārtoti – atcelt ar minēto lēmumu tai uzlikto naudas sodu vai samazināt tā apmēru,
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta paplašinātā sastāvā)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira] (referente), tiesneši D. Gracijs [D. Gratsias], M. Kančeva [M. Kancheva], B. Berke [B. Berke] un T. Perišina [T. Perišin],
sekretāre: C. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2020. gada 23. oktobra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
I. Tiesvedības priekšvēsture
A. Prasītāja un attiecīgā nozare
1 Prasītāja Nippon Chemi‑Con Corporation ir Japānā reģistrēta sabiedrība, kas ražo un pārdod alumīnija elektrolītiskos kondensatorus. Līdz 2005. gada martam tā ražoja arī tantala elektrolītiskos kondensatorus, kurus līdz 2011. gada janvārim pārdeva tiešajā pārdošanā, par ko līdz 2005. gada februārim rēķinus izrakstīja klientiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Prasītājai pieder 100 % Vācijā reģistrētās sabiedrības Europe Chemi‑Con (Deutschland) GmbH pamatkapitāla daļu, kā arī 100 % ASV reģistrētās sabiedrības United Chemi‑Con pamatkapitāla daļu (turpmāk tekstā attiecīgi – “Europe Chemi‑Con” un “United Chemi‑Con” un kopā ar prasītāju –“Nippon Chemi‑Con koncerns”).
2 Aplūkojamais pārkāpums attiecas uz alumīnija un tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem. Kondensatori ir elektrotehnikas detaļas, kas elektrostatiski uzkrāj enerģiju elektriskajā laukā. Elektrolītiskie kondensatori tiek izmantoti gandrīz visos elektronikas izstrādājumos, piemēram, personālajos datoros, planšetdatoros, tālruņos, gaisa kondicionētājos, ledusskapjos, veļas mazgāšanas mašīnās, autobūves ražojumos un rūpniecības iekārtās. Tātad klientu loks ir ļoti dažāds. Elektrolītiskie kondensatori, konkrētāk, alumīnija un tantala elektrolītiskie kondensatori, ir izstrādājumi, kuru cena ir svarīgs konkurences rādītājs.
B. Administratīvais process
3 2013. gada 4. oktobrī Panasonic un tās meitassabiedrības vērsās Eiropas Komisijā ar lūgumu piešķirt vietu pieteikuma iesniedzēju rindā (marķējumu) atbilstoši Komisijas Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu [aizliegto vienošanos] gadījumos (OV 2006, C 298, 17. lpp., turpmāk tekstā – “2006. gada paziņojums par sadarbību”) 14. un 15. punktam un informēja to par prezumētu pārkāpumu elektrolītisko kondensatoru nozarē.
4 2014. gada 28. martā Komisija, pamatojoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [LESD 102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 18. pantu, pieprasīja informāciju no vairākiem uzņēmumiem, kas darbojas elektrolītisko kondensatoru nozarē, tostarp no prasītājas.
5 2015. gada 3.–6. martā Komisija, pamatojoties uz Regulas Nr. 1/2003 20. panta 4. punktu, veica pārbaudes Europe Chemi‑Con telpās.
6 2015. gada 4. novembrī Komisija pieņēma paziņojumu par iebildumiem, ko tā adresēja arī prasītājai.
7 Laikposmā no 2015. gada 12. novembra līdz 17. decembrim paziņojuma par iebildumiem adresātiem bija piekļuve lielākajai daļai lietas materiālu, izmantojot “DVD piekļuvi lietas materiāliem”.
8 Pēc vairāku paziņojuma par iebildumiem adresātu iesniegtiem lūgumiem par piekļuvi attiecībā uz klientu nosaukumu dzēšanu no 2015. gada 4. novembra paziņojuma par iebildumiem, Komisija darīja pieejamus divus jaunus DVD ar aizklātiem klientu nosaukumiem, par ko prasītāja uzzināja 2016. gada 7. martā un 27. aprīlī.
9 2016. gada 4. maijā Komisija paziņojuma par iebildumiem adresātiem nosūtīja faktu izklāsta vēstuli attiecībā uz atsevišķiem paziņojuma par iebildumiem elementiem (turpmāk tekstā – “faktu izklāsta vēstule”), kurai bija pievienota jauna 2015. gada 4. novembra paziņojuma par iebildumiem un tā 1. pielikuma redakcija bez dzēsumiem, un noteica tiem divu nedēļu termiņu atbildes sniegšanai, kas tika pagarināts līdz 2016. gada 20. maijam.
10 2016. gada 20. maijā prasītāja iesniedza atbildi uz paziņojumu par iebildumiem un uz faktu izklāsta vēstuli.
11 Paziņojuma par iebildumiem adresātus, tostarp prasītāju, Komisija uzklausīja mutiskajā uzklausīšanā 2016. gada 12.–14. septembrī.
C. Apstrīdētais lēmums
12 2018. gada 21. martā Komisija pieņēma lēmumu C(2018) 1768 final par procedūru saskaņā ar [LESD] 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta AT.40136 – Kondensatori) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
1. Pārkāpums
13 Ar apstrīdēto lēmumu Komisija konstatēja LESD 101. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. panta vienotu un turpinātu pārkāpumu elektrolītisko kondensatoru nozarē, kurā bija piedalījušies deviņi uzņēmumi/koncerni, proti, Elna, Hitachi AIC, Holy Stone, Matsuo, NEC Tokin, Nichicon, Rubycon, Sanyo (Sanyo un Panasonic kopīgs apzīmējums) un prasītāja (turpmāk tekstā visi kopā – “aizliegtās vienošanās dalībnieki”) (apstrīdētā lēmuma 1. apsvērums un 1. pants).
14 Komisija būtībā norādīja, ka aplūkojamais pārkāpums bija noticis laikposmā no 1998. gada 26. jūnija līdz 2012. gada 23. aprīlim visā EEZ teritorijā un tas bija izpaudies kā nolīgumi (vienošanās) un/vai saskaņotas darbības ar mērķi saskaņot cenu politikas attiecībā uz alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru piegādi (apstrīdētā lēmuma 1. apsvērums).
15 Aizliegtā vienošanās (kartelis) tika organizēta, galvenokārt izmantojot daudzpusējas sanāksmes, kas parasti notika Japānā, proti, ik mēnesi vai reizi divos mēnešos vecāko pārdošanas darbinieku līmenī un vienreiz sešos mēnešos – augstāko vadītāju, tostarp direktoru padomes vadītāju, līmenī (apstrīdētā lēmuma 63., 68. un 738. apsvērums).
16 Vispirms – laikā no 1998. līdz 2003. gadam – daudzpusējās sanāksmes tika rīkotas ar nosaukumu “elektrolītiskā(‑o) kondensatora(‑u) loks” vai “elektrolītisko kondensatoru konference” (turpmāk tekstā – “ECC sanāksmes”). Pēc tam, laikā no 2003. līdz 2005. gadam, tās tika rīkotas ar nosaukumu “alumīnija–tantala konference” vai “alumīnija vai tantala kondensatoru grupa” (turpmāk tekstā – “ATC sanāksmes”). Visbeidzot, laikā no 2005. līdz 2012. gadam tās tika rīkotas ar nosaukumu “tirgus izpētes grupa” vai “tirgvedības grupa” (turpmāk tekstā – “MK sanāksmes”). Paralēli un papildus MK sanāksmēm laikā no 2006. līdz 2008. gadam tika rīkotas sanāksmes “izmaksu pieaugums” vai “kondensatoru stiprināšana” (turpmāk tekstā – “CUP sanāksmes”) (apstrīdētā lēmuma 69. apsvērums).
17 Bez šīm daudzpusējām sanāksmēm aizliegtās vienošanās dalībniekiem pēc vajadzības notika arī divpusēja un trīspusēja ad hoc saziņa (apstrīdētā lēmuma 63., 75. un 739. apsvērums) (turpmāk tekstā kopā – “pret konkurenci vērstā saziņa”).
18 Pret konkurenci vērstās saziņas ietvaros aizliegtās vienošanās dalībnieki būtībā apmainījās ar informāciju par cenām un turpmāk piemērojamām cenām, par turpmākām cenu atlaidēm un šo atlaižu amplitūdu, par piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp par turpmāko piedāvājumu un pieprasījumu, un dažos gadījumos noslēdza, piemēroja un ievēroja nolīgumus (vienošanās) par cenām (apstrīdētā lēmuma 62., 715., 732. un 741. apsvērums).
19 Komisija pauda uzskatu, ka aizliegtās vienošanās dalībnieku rīcība ir uzskatāma par nolīgumu (vienošanos) un/vai saskaņotu darbību ar kopīgu mērķi, proti, izvairīties no cenu konkurences un koordinēt turpmāko rīcību saistībā ar elektrolītisko kondensatoru pārdošanu, tādējādi samazinot nenoteiktību tirgū (apstrīdētā lēmuma 726. un 731. apsvērums).
20 Komisija secināja, ka šai rīcībai bija vienots, pret konkurenci vērsts mērķis (apstrīdētā lēmuma 743. apsvērums).
2. Prasītājas atbildība
21 Komisija atzina prasītājas atbildību, jo laikā no 1998. gada 26. jūnija līdz 2012. gada 23. aprīlim tā bija tieši piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībās (apstrīdētā lēmuma 959. apsvērums un 1. panta g) punkts).
3. Prasītājai uzliktais naudas sods
22 Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 2. panta j) punktu prasītājai ir uzlikts naudas sods 97 921 000 EUR apmērā.
4. Naudas soda apmēra aprēķināšana
23 Lai aprēķinātu naudas soda apmēru, Komisija izmantoja metodiku, kas izklāstīta Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp., turpmāk tekstā – “2006. gada pamatnostādnes”) (apstrīdētā lēmuma 980. apsvērums).
24 Pirmām kārtām, lai noteiktu prasītājai uzliekamo naudas sodu pamatsummu, Komisija atbilstoši 2006. gada pamatnostādņu 13. punktam ņēma vērā “pārdošanas apjoma vērtību” dalības pārkāpumā pēdējā pilnajā gadā (apstrīdētā lēmuma 989. apsvērums).
25 Komisija šo pārdošanas apjoma vērtību aprēķināja, balstoties uz alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru pārdošanas summām, par kurām rēķini bija izrakstīti EEZ reģistrētiem klientiem (apstrīdētā lēmuma 990. apsvērums).
26 Turklāt Komisija abiem izstrādājumu veidiem, proti, alumīnija elektrolītiskajiem kondensatoriem un tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem, attiecīgo pārdošanas apjoma vērtību aprēķināja atsevišķi un tiem piemēroja atšķirīgus reizinātājus atkarībā no ilguma (apstrīdētā lēmuma 991. apsvērums).
27 Vispirms, attiecībā uz prasītāju Komisija uzskatīja, ka, pirmkārt, attiecībā uz alumīnija elektrolītisko kondensatoru pārdošanas apjoma vērtību par atsauces laikposmu ir izmantojams pēdējais pilnais gads, kurā tā piedalījās pārkāpumā, proti, 2011.–2012. gads, un, otrkārt, pēdējais pilnais gads, kurā prasītāja pārdeva tantala elektrolītisko kondensatorus, proti, 2003.–2004. gads, ņemot vērā, ka tā bija pārtraukusi to pārdošanu, pirms tā izbeidza dalību pārkāpumā (apstrīdētā lēmuma 34., 989.–991. un 1007. apsvērums, 1. tabula un 1657. zemsvītras piezīme).
28 Turpinot, Komisija uzskatīja, ka prasītāja ar Europe Chemi‑Con un United Chemi‑Con starpniecību bija izrakstījusi rēķinus par alumīnija elektrolītisko kondensatoru tiešo pārdošanu EEZ visā laikposmā, kamēr tā piedalījās pārkāpumā (apstrīdētā lēmuma 990. un 998. apsvērums) un par tantala elektrolītisko kondensatoru tiešo pārdošanu EEZ līdz 2005. gada 1. februārim (apstrīdētā lēmuma 34. un 1006. apsvērums).
29 Visbeidzot, attiecībā uz prasītāju Komisija piemēroja ilguma reizinātāju 13,82, kas atbilst laikposmam no 1998. gada 26. jūnija līdz 2012. gada 23. aprīlim, attiecībā uz alumīnija elektrolītiskajiem kondensatoriem un 5,26, kas atbilst laikposmam no 1999. gada 29. oktobra līdz 2005. gada 1. februārim, attiecībā uz tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem (apstrīdētā lēmuma 1007. apsvēruma 1. tabula).
30 Komisija pārdošanas apjoma vērtības daļu, ar kuru paredzēts atspoguļot pārkāpuma smagumu, noteica 16 % apmērā. Šajā ziņā tā pauda uzskatu, ka horizontālā “vienošanās” par cenu saskaņošanu savas būtības dēļ ir viens no smagākajiem LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumiem un ka aizliegtā vienošanās attiecās uz visu EEZ teritoriju (apstrīdētā lēmuma 1001.–1003. apsvērums).
31 Komisija, pamatojoties uz 2006. gada pamatnostādņu 25. punktu, piemēroja papildu summu 16 % apmērā, lai nodrošinātu uzliktā naudas soda pietiekamu preventīvo iedarbību (apstrīdētā lēmuma 1009. apsvērums).
32 Līdz ar to Komisija noteica prasītājai uzliekamā naudas soda pamatsummu 205 649 000 EUR apmērā (apstrīdētā lēmuma 1010. apsvērums).
33 Otrām kārtām, saistībā ar naudas sodu pamatsummu koriģēšanu Komisija attiecībā uz prasītāju nekonstatēja nevienu atbildību pastiprinošu apstākli vai atbildību mīkstinošu apstākli (apstrīdētā lēmuma 1054. punkts).
34 Trešām kārtām, Komisija piemēroja ierobežojumu – 10 % no apgrozījuma kopsummas iepriekšējā finanšu gadā atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktam (apstrīdētā lēmuma 1057. un 1058. apsvērums).
35 Līdz ar to Komisija prasītājai uzliktā naudas soda kopsummu noteica 97 921 000 EUR apmērā (apstrīdētā lēmuma 1139. apsvēruma 3. tabula).
[..]
II. Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
37 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 5. jūnijā, prasītāja cēla šo prasību.
38 2018. gada 19. oktobrī Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegts Komisijas iebildumu raksts.
39 Replika un atbilde uz repliku Vispārējās tiesas kancelejā tika iesniegtas attiecīgi 2019. gada 27. februārī un 5. jūnijā.
40 Pēc Vispārējās tiesas otrās palātas priekšlikuma Vispārējā tiesa, pamatojoties uz tās Reglamenta 28. pantu, nolēma nodot lietu paplašinātam iztiesāšanas sastāvam.
41 Pēc izmaiņām Vispārējās tiesas palātu sastāvā tiesnese referente tika norīkota darbam devītajā palātā paplašinātā sastāvā, kurai līdz ar to atbilstoši Reglamenta 27. panta 5. punktam tika iedalīta šī lieta.
42 Pēc tiesneses referentes priekšlikuma Vispārējā tiesa (devītā palāta paplašinātā sastāvā) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu un Reglamenta 89. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros rakstveidā uzdeva lietas dalībniekiem jautājumus, aicinot tos sniegt atbildes tiesas sēdē.
43 2020. gada 23. oktobra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un lietas dalībnieki atbildēja uz Vispārējās tiesas rakstveida un mutiskajiem jautājumiem.
44 Pēc tiesneša B. Berkes [B. Berke] nāves 2021. gada 1. augustā trīs tiesneši, kuri ir parakstījuši šo spriedumu, turpināja dalību apspriedēs atbilstoši Reglamenta 22. pantam un 24. panta 1. punktam.
45 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– primāri, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā konstatēts, ka tā ir pārkāpusi LESD 101. pantu;
– pakārtoti, atcelt tai uzlikto naudas sodu vai, vēl pakārtotāk, samazināt tā apmēru;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
46 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
III. Juridiskais pamatojums
[..]
B. Par lietas būtību
56 Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus, proti, attiecībā uz primāri izvirzīto prasījumu par apstrīdētā lēmuma atcelšanu un pakārtoti izvirzītajiem prasījumiem par tai uzliktā naudas soda atcelšanu vai tā apmēra samazināšanu.
57 Ar pirmajiem pieciem pamatiem prasītāja iebilst pret Komisijas secinājumu, ka visā EEZ teritorijā gandrīz četrpadsmit gadus ilga vienots un turpināts LESD 101. panta pārkāpums elektrolītisko kondensatoru nozarē. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas tiesības tikt uzklausītam, ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pants, kā arī nav ievēroti tiesību uz aizstāvību un akta neaizskaramības principi. Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka trūkst pierādījumu par pārkāpumu, ka ir pieļautas kļūdas faktos un ka ir iestājies noilgums. Ar trešo pamatu tiek apgalvota vienota un turpināta pārkāpuma neesamība. Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pārkāpuma mērķa dēļ neesamība. Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijai nav teritoriālās kompetences piemērot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu.
58 Ar sesto pamatu prasītāja iebilst pret tai uzlikto naudas sodu, kas esot atceļams vai esot samazināms tā apmērs. Ar šo pamatu tiek apgalvotas kļūdas naudas soda apmēra aprēķinā un 2006. gada pamatnostādņu pārkāpums, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu neievērošana.
[..]
1. Par prasījumiem atcelt apstrīdēto lēmumu
[..]
a) Par piekto pamatu, ar ko tiek apgalvota Komisijas teritoriālās kompetences neesamība
71 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 660. apsvērumā ir kļūdījusies, secinādama, ka tai ir teritoriālā kompetence šajā lietā piemērot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu ar tādu pamatojumu, ka pret konkurenci vērstā rīcība ir īstenota visas pasaules mērogā, tajā skaitā EEZ teritorijā, lai gan minētā rīcība esot bijusi vērsta uz Āziju, savukārt EEZ teritorijā tā neesot tikusi īstenota un tai tur arī neesot bijusi ievērojama ietekme.
72 Komisija šiem argumentiem nepiekrīt.
73 Attiecībā uz LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta teritoriālo piemērojamību, jāatgādina, ka LESD 101. pantā formulētā Savienības konkurences tiesību norma aizliedz nolīgumus (vienošanās) un darbības, kuru mērķis vai sekas ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci “iekšējā tirgū”.
74 Turklāt ir jānorāda, ka LESD 101. panta teritoriālās piemērošanas nosacījumi var tikt izpildīti divos gadījumos.
75 Pirmām kārtām, LESD 101. panta piemērošana ir pamatota, ja tajā paredzētās darbības tiek īstenotas iekšējā tirgus teritorijā, turklāt neatkarīgi no to uzsākšanas vietas. Proti, ja konkurences tiesību aktos paredzēto aizliegumu piemērojamība būtu atkarīga no aizliegtas vienošanās noslēgšanas vietas, uzņēmumiem tādējādi būtu neapšaubāmi vienkārši izvairīties no minētajiem aizliegumiem (spriedums, 1988. gada 27. septembris, Ahlström Osakeyhtiö u.c./Komisija, 89/85, 104/85, 114/85, 116/85, 117/85 un no 125/85 līdz 129/85, EU:C:1988:447, 16. punkts).
76 Lai konstatētu, vai vieta, kurā aizliegtā vienošanās tika īstenota, atrodas EEZ, pirmkārt, nav nozīmīgi, vai aizliegtās vienošanās dalībnieki izmanto EEZ valstīs reģistrētas meitassabiedrības, lai starp tām un tur reģistrētiem pircējiem nodibinātu kontaktus (spriedums, 1988. gada 27. septembris, Ahlström Osakeyhtiö u.c./Komisija, 89/85, 104/85, 114/85, 116/85, 117/85 un no 125/85 līdz 129/85, EU:C:1988:447, 17. punkts). Otrkārt, šis aizliegtas vienošanās īstenošanas kritērijs kā elements, kas aizliegtu vienošanos saista ar Savienības teritoriju, ir izpildīts jau ar to, ka izstrādājums, uz kuru attiecas aizliegtā vienošanās, tiek pārdots Savienībā neatkarīgi no piegādes avotu un ražošanas iekārtu atrašanās vietas (skat. spriedumu, 2015. gada 9. septembris, LG Electronics/Komisija, T‑91/13, nav publicēts, EU:T:2015:609, 149. punkts un tajā minētā judikatūra).
77 Otrām kārtām, LESD 101. panta piemērošana starptautisko publisko tiesību kontekstā ir pamatota arī tad, ja ir prognozējams, ka tajā paredzētās darbības rada tūlītējas un būtiskas sekas iekšējā tirgū (šajā nozīmē skat. spriedumu, 1971. gada 25. novembris, Béguelin Import, 22/71, EU:C:1971:113, 11. punkts).
78 Izskatāmajā lietā Komisija apstrīdētā lēmuma 660. apsvērumā ir secinājusi, ka tai ir kompetence piemērot gan LESD 101. pantu, gan EEZ līguma 53. pantu, pamatojoties uz EEZ līguma 56. pantu, jo aizliegtās vienošanās darbības tika īstenotas visas pasaules mērogā, tajā skaitā EEZ teritorijā.
79 Šajā ziņā Komisija vispirms uzskatīja: lai gan aizliegtās vienošanās dalībnieki ir uzņēmumi, kuriem juridiskā adrese ir Japānā, un lai gan pret konkurenci vērstā saziņa notika Japānā, tomēr tai bija pasaules mērogs, un tādējādi tā aptvēra arī EEZ teritoriju, proti, tā uz EEZ teritoriju attiecās tieši. Saikni ar EEZ teritoriju citastarp attaisnoja tas, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki, tostarp prasītāja, pārkāpuma laikposmā bija pārdevuši elektrolītiskos kondensatorus EEZ teritorijā. Pēc tam aizliegtās vienošanās dalībnieki, pirmkārt, apmainījās ar informāciju par klientiem, kuriem juridiskā adrese ir EEZ, vai klientiem, kuriem ražotnes atrodas EEZ teritorijā, un, otrkārt, saskaņoja savu komercdarbības politiku, citastarp atkarībā no valūtas, ieskaitot euro, maiņas kursa svārstībām un izejmateriālu cenu pieauguma, bet bez ģeogrāfiska ierobežojuma. Visbeidzot, informācija, ar kuru notika apmaiņa, attiecās uz ikvienu pārdošanas gadījumu neatkarīgi no tā, vai bija paredzēts pārdot Japānā vai ārvalstīs, un neatkarīgi no tā, vai tie bija japāņu vai ārvalstu klienti (apstrīdētā lēmuma 665.–672. apsvērums).
80 Prasītāja tik tiešām, pirmkārt, apstrīd to, ka pastāvēja saikne starp konkrētu pret konkurenci vērstu saziņu un EEZ teritoriju, un to Vispārējā tiesa analizēs otrā un trešā pamata ietvaros, un, otrkārt, apgalvo, ka starp aizliegto vienošanos un EEZ pastāvēja ierobežota saikne, kas tiks pārbaudīta otrā, trešā un sestā pamata ietvaros.
81 Tomēr prasītāja nenoliedz, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki, tostarp pati prasītāja, tieši vai netieši veica elektrolītisko kondensatoru pārdošanu pasaules mērogā, tajā skaitā arī Eiropā, lai gan prasītāja apliecina, ka pārdošana šajā ģeogrāfiskajā zonā bija ļoti ierobežota un to veica tās meitassabiedrības.
82 No tā izriet, ka kritērijs par aizliegtās vienošanās īstenošanu kā elements, kas to saista ar Savienības teritoriju, šajā lietā ir izpildīts un ka tātad apstrīdētajā lēmumā minētais pārkāpums ietilpst LESD 101. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Līdz ar to Komisija pamatoti uzskatīja, ka tai ir kompetence piemērot LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu.
83 Tādēļ piektais pamats ir jānoraida.
[..]
d) Par trešo pamatu, ar ko tiek apgalvota vienota un turpināta pārkāpuma neesamība
308 Ar trešo pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi, ka noticis vienots un turpināts pārkāpums, kas attiektos uz visiem elektrolītiskajiem kondensatoriem apgalvotā pārkāpuma laikā.
309 Šim pamatam ir trīs daļas. Ar pirmo daļu tiek apgalvots, ka nav pierādīts, ka ir pastāvējis kopējs plāns. Ar otro daļu tiek apgalvots, ka nav pierādījumu par to, ka pret konkurenci vērstās saziņas pasākumu būtu saistījusi papildinātības saikne. Ar trešo daļu tiek apgalvots, ka Komisija nav ņēmusi vērā kondensatoru nozares neviendabīgumu, kura dēļ apgalvotā pārkāpuma pastāvēšana neesot iespējama.
[..]
314 Izskatāmajā lietā Komisija uzskatīja, ka dažādie pret konkurenci vērstās saziņas pasākumi, kas aprakstīti apstrīdētā lēmuma 4.3.6. sadaļā, ietilpst vispārējā plānā ar vienotu, pret konkurenci vērstu mērķi. Dalībnieku izvirzītais mērķis, kas izpaudās šajā informācijas apmaiņā, bija izvairīties no cenu konkurences un koordinēt to turpmāko rīcību saistībā ar elektrolītisko kondensatoru pārdošanu, tādējādi samazinot nenoteiktību tirgū (apstrīdētā lēmuma 730. un 731. apsvērums).
315 Šā vienotā, pret konkurenci vērstā mērķa sasniegšana tika īstenota, apspriežoties par cenām, tostarp turpmākām cenām, apspriežoties par piedāvājumu un pieprasījumu, tostarp par turpmāko piedāvājumu un pieprasījumu (it īpaši par ražošanas apjomu vai kravu apjoma palielināšanu vai samazināšanu) un – atsevišķos gadījumos – par vienošanos (nolīgumu) par cenām noslēgšanu, piemērošanu un uzraudzību (apstrīdētā lēmuma 62. un 715. apsvērums).
316 Komisija uzskatīja, ka, lai gan aizliegtā vienošanās laika gaitā attīstījās, tās mērķis nebija mainījies, jo apstrīdētajā lēmumā aprakstītajiem 113 pret konkurenci vērstās saziņas pasākumiem bija kopējas iezīmes dalībnieku, apspriežu veida un satura ziņā, kas pārklājās. Tādējādi daudzpusējās sanāksmēs, kas tika rīkotas ar dažādiem nosaukumiem (ECC sanāksmes no 1998. līdz 2003. gadam, ATC sanāksmes no 2003. līdz 2005. gadam, MK sanāksmes no 2005. līdz 2012. gadam un CUP sanāksmes no 2006. līdz 2008. gadam), dažādos laikos piedalījās deviņi aizliegtās vienošanās dalībnieki un tās attiecās gan uz alumīnija, gan uz tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem. Paralēli tam pēc vajadzības notika divpusēja un trīspusēja saziņa konkrētu jautājumu risināšanas vajadzībām. Šajā pret konkurenci vērstajā saziņā bija iesaistītas vienas un tās pašas personas vai attiecīgā gadījumā viņu pēcteči (apstrīdētā lēmuma 70.–75., 726., 732., 741. un 743. apsvērums).
317 Komisija secināja, ka pārkāpums ir turpinājies bez pārtraukuma neatkarīgi no faktiskajām ekonomikas norisēm, izmaiņām dažu attiecīgo uzņēmumu organizācijas struktūrā un izmaiņām pārkāpuma darbībās iesaistītajā personālā (apstrīdētā lēmuma 76., 729., 742. un 745. apsvērums).
1) Par trešā pamata pirmo daļu, ar ko tiek apgalvota kopēja plāna neesamība
318 Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi, ka pastāvēja kopējs plāns, jo būtībā, pirmām kārtām, Komisija neesot pierādījusi, ka katram pret konkurenci vērstajam saziņas pasākumam bija viens un tas pats vienotais mērķis, lai gan apstāklis, ka CUP sanāksmēs tika izmantots “mehānisms”, kas atšķīrās no pārējo sanāksmju mehānisma, pierādot dažādo pret konkurenci vērstās saziņas pasākumu atšķirīgos mērķus. Otrām kārtām, kopējā plāna apraksts gan paziņojumā par iebildumiem, gan apstrīdētajā lēmumā, esot pārāk nekonkrēts un neprecīzs, lai gan kopējā plāna jēdziens ietverot norādes par konkrētiem izstrādājumiem, ģeogrāfisku teritoriju un slepenu mehānismu. Trešām kārtām, Komisijas izmantotie pierādījumi nepierādot, ka visā pārkāpuma laikposmā būtu īstenota vienota, pret konkurenci vērsta mērķa sasniegšana.
319 Komisija šiem argumentiem nepiekrīt.
320 Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka apstākļi, kurus Komisija uzskaitījusi apstrīdētajā lēmumā, it īpaši tie, kas atgādināti šā sprieduma 314.–317. punktā, attiecībā uz to saziņas pasākumu kopējām iezīmēm, kuri bija vērsti pret konkurenci un kuru virsmērķis bija koordinēt rīcību cenu jomā, ir pietiekami to prasību ievērošanai, kas izriet no šā sprieduma 150., 151., 310. un 311. punktā atgādinātās judikatūras, lai varētu pierādīt, ka tiem ir bijis viens un tas pats priekšmets un ka tie ietilpst kopējā plānā, kuram ir vienots mērķis.
321 Prasītājas argumenti neizraisa šaubas par šo secinājumu.
322 Pirmām kārtām, Komisijai nebija jāpārbauda, vai ar katru no dažādajiem pret konkurenci vērstajiem saziņas pasākumiem bija paredzēts novērst vienu vai vairākas parastās konkurences sekas un vai mijiedarbojoties tie veicināja visu to konkurences tiesībām nozīmīgo iedarbību īstenošanu, kuras pārkāpuma izdarītāji vēlējās sasniegt ar kopējo plānu, kuram ir vienots mērķis. Šā sprieduma 313. punktā minētajā judikatūrā aplūkotais kopējais plāns sastāv no visu pret konkurenci vērstās iedarbības, ko vēlējās panākt aizliegtās vienošanās dalībnieki, izpausmju kopuma.
323 Turklāt prasītāja nesniedz nevienu konkrētu norādi, no kuras būtu iespējams izsecināt, ka konkrētai rīcībai būtu bijušas iezīmes, kas liecinātu par to, ka tai nav tā paša pret konkurenci vērstā mērķa un ka līdz ar to tā nav kopējā plāna sastāvdaļa.
324 Šajā ziņā prasītāja kļūdās, apgalvodama, ka CUP sanāksmēm bija cits mērķis, par ko liecinot apstāklis, ka šajās sanāksmēs tika izmantots savs “mehānisms”, kas atšķiras no pārējo sanāksmju “mehānisma”. Komisija gan konstatēja, ka CUP sanāksmju dalībnieki bija noslēguši vienošanās (nolīgumus) par cenām un bija izveidojuši sistēmu ziņošanai par uzņēmumu rīcību, lai tādējādi kontrolētu savu cenu paaugstināšanas stratēģiju (skat. apstrīdētā lēmuma 72. apsvērumu). Tomēr, kā izriet no šā sprieduma 315. punkta, šis cenu paaugstināšanas stratēģijas uzraudzības jeb kontroles “mehānisms” bija tikai viens no līdzekļiem, ar kuriem bija paredzēts sasniegt virsmērķi – koordinēt rīcību cenu jautājumos. Turklāt Komisija konstatēja, ka šis kontroles “mehānisms” ir sastāvdaļa vispārējā stratēģijā, atbilstoši kurai uzņēmumu rīcība tika uzraudzīta vispārēji un savstarpēji, tātad arī ārpus CUP sanāksmēm (skat. apstrīdētā lēmuma 716. apsvērumu).
325 Tādējādi, lai gan CUP sanāksmes bija paredzētas tam, lai dalībnieki varētu noslēgt vienošanās (nolīgumus) par cenām un izveidot cenu stratēģijas kontroles sistēmu, savukārt citās sanāksmēs tie apmainījās ar informāciju par cenām vai par piedāvājumu un pieprasījumu, tomēr no tā nevar izsecināt, ka CUP sanāksmēm būtu bijis tāds mērķis, kas atšķirtos no pārējiem pret konkurenci vērstās saziņas pasākumu mērķiem.
326 No iepriekš izklāstītā izriet, ka prasītājas arguments, ka Komisija, ņemot vērā CUP sanāksmju šķietami atšķirīgo mērķi, nav pierādījusi, ka apstrīdētajā lēmumā aprakstītajai, pret konkurenci vērstajai saziņai bija vienots mērķis, ir jānoraida.
327 Otrām kārtām, prasītāja apgalvo, ka kopējā plāna apraksts apstrīdētajā lēmumā esot “pārāk nekonkrēts un neprecīzs” un esot “tikai vispārīga norāde par konkurences izkropļošanu tirgū”.
328 Kā izriet no šā sprieduma 312. punktā minētās judikatūras, ir jāatzīst, ka vienota mērķa jēdzienu nevar konkretizēt, tikai vispārīgi norādot uz konkurences izkropļošanu tirgū, ko skar šis pārkāpums.
329 Tomēr šajā lietā prasītājas apgalvojumi, ka paziņojumā par iebildumiem nav pietiekami aprakstīts kopējais plāns, nav iedarbīgi. Proti, akts, kas ir šīs prasības priekšmets, ir apstrīdētais lēmums, nevis paziņojums par iebildumiem, turklāt tas ir tikai pagaidu akts. Būtiskie apstākļi, uz kuriem Komisija balstās paziņojumā par iebildumiem, var tikt izklāstīti kopsavilkuma veidā, un galīgajā lēmumā nav obligāti jāpārņem paziņojuma par iebildumiem teksts, jo šis paziņojums ir tikai sagatavojošs akts, kurā sniegtie vērtējumi par faktiem un tiesību jautājumiem būtībā ir tikai provizoriski (skat. spriedumu, 2013. gada 5. decembris, SNIA/Komisija, C‑448/11 P, nav publicēts, EU:C:2013:801, 41. un 42. punkts un tajos minētā judikatūra).
330 Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, kopējā plāna apraksts attiecībā uz izstrādājumiem, koluzīvajiem mehānismiem un attiecīgajiem tirgiem nav “nekonkrēts”. Proti, visi šie aspekti nepārprotami izriet no apraksta apstrīdētajā lēmumā, kura apkopojums iekļauts šā lēmuma 1. pantā un kurā teikts, ka aplūkojamais pārkāpums tika izdarīts laikposmā no 1998. gada 26. jūnija līdz 2012. gada 23. aprīlim visā EEZ teritorijā un ka tas izpaudās kā vienošanās (nolīgumi) un/vai saskaņotas darbības, kuru mērķis bija cenu politikas saskaņošana attiecībā uz alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru piegādi (skat. šā sprieduma 14. punktu).
331 Visbeidzot ir konstatējams, ka prasītājas arguments, ka kopējā plāna apraksts ir “nekonkrēts”, lielā mērā ir balstīts uz apstrīdētā lēmuma 767., 769. un 770. apsvērumu, kur izklāstīta Komisijas atbilde uz prasītājas apsvērumiem, kurus tā izklāstījusi savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, un uz faktu izklāsta vēstuli (skat. šā sprieduma 10. punktu). Kā norāda Komisija, prasītāja nav ņēmusi vērā apstrīdētā lēmuma 730.–743. apsvērumu, kuros izklāstīti iemesli, kuru dēļ Komisija secināja, ka ir pastāvējis kopējs plāns ar vienotu mērķi.
332 No apstrīdētā lēmuma 730.–743. apsvēruma, kā arī no citiem apsvērumiem, kuri minēti šā sprieduma 314.–316. punktā, izriet, ka, pirmkārt, Komisija kopējo plānu ir definējusi tādējādi, ka tas paredz izvairīties no cenu konkurences un koordinēt dalībnieku turpmāko rīcību attiecībā uz alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru pārdošanu, tādējādi samazinot nenoteiktību tirgū. Otrkārt, Komisija ir paskaidrojusi to, kādā veidā ir mēģināts sasniegt šo kopējo mērķi, un iemeslus, kuru dēļ apstrīdētajā lēmumā aprakstītā pret konkurenci vērstā saziņa ir uzskatāma par turpinātu rīcību vienota saimnieciska mērķa – šā sprieduma 310. punktā atgādinātās judikatūras izpratnē – sasniegšanas nolūkā.
333 Trešām kārtām, prasītāja apgalvo, ka Komisijas sniegtie pierādījumi nepierāda, ka visā pārkāpuma laikposmā tika mēģināts sasniegt vienotu, pret konkurenci vērstu mērķi.
334 Šajā ziņā prasītājas arguments, ka Komisija ir atsaukusies tikai uz pierādījumiem saistībā ar ECC un ATC sanāksmēm, bet nav precizējusi pārējo sanāksmju pamatā esošo mērķi, ir tieši pretrunā pašam apstrīdētā lēmuma saturam. Proti, prasītājas arguments būtībā ir balstīts uz apstrīdētā lēmuma 733. apsvērumu, kas ietver nevis izsmeļošu sarakstu ar apstākļiem, kurš liecina par dalībnieku mērķi, bet gan tikai dažus apstākļus kā “piemēru”; tas izriet no apstrīdētā lēmuma 4.3.6. sadaļas.
335 Minētajā apstrīdētā lēmuma 4.3.6. sadaļā ir izklāstīta pilnīga pret konkurenci vērstās saziņas pasākumu hronoloģija ar detalizētu informāciju par katru daudzpusējās, divpusējās un trīspusējās saziņas gadījumu, savukārt zemsvītras piezīmēs ir uzskaitīti Komisijas atzītie pierādījumi. Turklāt apstrīdētā lēmuma 77.–105. apsvērumā ir ietverts īss pārskats par pret konkurenci vērsto saziņu ar datumiem, vietām, dalībniekiem un tematiem, kas tika apspriesti dažādās sanāksmju grupās un saziņas pasākumu laikā. Pierādījumi, uz kuriem balstījusies Komisija, ir atrodami arī zemsvītras piezīmēs, kas attiecas uz šiem apsvērumiem.
336 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida arī prasītājas argumentācija, kas vērsta uz to, lai apšaubītu apstrīdētā lēmuma 733. apsvērumā Komisijas minēto lietas dalībnieku paziņojumu precizitāti dažās ATC sanāksmēs, proti, ar to, ka šie paziņojumi neesot iekļauti protokolos un neatspoguļojot nevienu tālejošu mērķi. Proti, prasītājas argumentācija ir balstīta uz kļūdainu pieņēmumu, ka Komisija aizliegtās vienošanās kopējo mērķi ir apzinājusi, izmantojot tikai minētos paziņojumus, lai gan īstenībā tie ir norādīti kā piemērs, un Komisijas secinājums par šo kopējo mērķi ir balstīts uz vairākiem citiem aspektiem. Tādējādi, pat pieņemot, ka prasītājas argumentācija par lietas dalībnieku paziņojumu precizitāti dažās ATC sanāksmēs būtu pamatota, ar to nevar atspēkot Komisijas secinājumu, ka visai pret konkurenci vērstajai saziņai bija kopējs mērķis.
337 Proti, kā izriet no šā sprieduma 148. un 149. punktā atgādinātās judikatūras, nav tā, ka katram Komisijas iesniegtajam pierādījumam obligāti būtu jāatbilst šiem kritērijiem attiecībā uz katru pārkāpuma elementu. Pietiek, ja šai prasībai atbilst to netiešo pierādījumu kopums, uz kuriem Komisija norāda savā visaptverošajā novērtējumā. Tātad netiešie pierādījumi, kurus Komisija ir minējusi apstrīdētajā lēmumā, lai pierādītu, ka uzņēmums ir pārkāpis LESD 101. panta 1. punktu, ir jāizvērtē nevis izolēti, bet kopumā.
[..]
345 Katrā ziņā tas, ka dažās sanāksmēs nebija tieši formulētas norādes uz EEZ, tomēr nenozīmē, ka pret konkurenci vērstās saziņas pasākumu kopums, uz ko Komisija norāda apstrīdētajā lēmumā, nepierādītu, ka pastāvējusi saikne ar EEZ. Šajā lietā, pirmkārt, kā jau izriet no šā sprieduma 271. punkta, ir konstatējams, ka pastāv saskanīgu netiešu pierādījumu kopums, ar ko pietiek, lai varētu secināt, ka pastāvēja saikne starp strīdīgo saziņas pasākumiem kopumu un EEZ. Otrkārt, Komisija ir pamatoti uzskatījusi, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki, tostarp prasītāja, veica elektrolītisko kondensatoru tiešu pārdošanu EEZ teritorijā. Šajā kontekstā, lai pierādītu saikni ar EEZ, Komisijai nebija jāpierāda, ka prasītāja ir veikusi pārdošanu visiem klientiem EEZ valstīs, kuri minēti pret konkurenci vērstajā saziņā.
346 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka Komisija ir pamatoti secinājusi, ka pastāvēja kopējs plāns.
347 Tādēļ trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida.
[..]
3) Par trešā pamata trešo daļu attiecībā uz kondensatoru nozares neviendabīgumu
388 Prasītāja apgalvo, ka kondensatoru nozares neviendabīgums slepenu vienošanos attiecībā uz visiem elektrolītiskajiem kondensatoriem padara neiespējamu. Prasītāja būtībā argumentē, ka Komisija nav juridiski pietiekami pierādījusi vienota un turpināta pārkāpuma esamību, kas aptvertu visus alumīnija un tantala elektrolītiskos kondensatorus kopumā. Proti, kondensatori esot ļoti dažādoti izstrādājumi ar daudziem atšķirīgiem raksturlielumiem un, ņemot vērā dominējošo piegādes modeli, tiem neesot iespējama vienota tirgus cena. Līdz ar to aplūkojamais pārkāpums nevarēja attiekties uz visu EEZ teritorijā pārdoto elektrolītisko kondensatoru apjomu. Proti, abas atšķirīgās elektrolītisko kondensatoru kategorijas – no alumīnija un tantala – aptverot plašu izstrādājumu veidu klāstu, it īpaši to cenas un attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas ziņā. Ar vispārīgu informācijas apmaiņu pret konkurenci vērstās saziņas laikā nepietiekot, lai mazinātu nenoteiktību tirgū un veicinātu cenu saskaņošanu starp konkurentiem, vēl jo vairāk tādēļ, ka šī informācijas apmaiņa neattiecās uz visiem alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru veidiem.
389 Komisija šiem argumentiem nepiekrīt.
390 Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja kļūdaini interpretē apstrīdēto lēmumu, apgalvojot, ka Komisija ir uzskatījusi, ka pastāv vienots un turpināts pārkāpums, kas, aplūkots kopumā, aptver visu veidu alumīnija un tantala elektrolītiskos kondensatorus.
391 Proti, no apstrīdētā lēmuma, it īpaši tā 736. apsvēruma, izriet, ka Komisija, izvērtējot visas sanāksmes un ar tām saistītos pierādījumus, ir konstatējusi, ka visa pret konkurenci vērstā saziņa kopumā attiecās uz alumīnija elektrolītiskajiem kondensatoriem vai tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem, vai pat abiem šo elektrolītisko kondensatoru veidiem.
392 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Komisijai nav pienākuma noteikt konkrēto tirgu, balstoties uz ekonomikas kritērijiem. Paši aizliegtās vienošanās dalībnieki nosaka, uz kuriem izstrādājumiem attiecas to apspriedes un saskaņotās darbības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2005. gada 15. jūnijs, Tokai Carbon u.c./Komisija, T‑71/03, T‑74/03, T‑87/03 un T‑91/03, nav publicēts, EU:T:2005:220, 90. punkts).
393 Turklāt tas, uz kuriem izstrādājumiem attiecas aizliegtā vienošanās, tiek konstatēts, atsaucoties uz dokumentāriem pierādījumiem par faktisku pret konkurenci vērstu rīcību saistībā ar konkrētiem izstrādājumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2003. gada 11. decembris, Adriatica di Navigazione/Komisija, T‑61/99, EU:T:2003:335, 27. punkts).
394 Tāpat ir jāuzsver, ka Komisija šajā ziņā nevar balstīties uz prezumpciju, kas nav pamatota ne ar vienu pierādījumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 28. novembris, ABB/Komisija, C‑593/18 P, EU:C:2019:1027, 44. un 45. punkts).
395 Tomēr šajā lietā, pirmām kārtām, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir norādījusi, ka no visiem pret konkurenci vērstās saziņas pasākumiem un it īpaši no 2002. gada 29. augusta, 2006. gada 22. decembra, 2008. gada 25. jūnija un 2010. gada 20. decembra sanāksmēm, kas minētas kā piemēri, izriet, ka informācija, ar kuru notika apmaiņa, attiecās ne tikai uz dažiem alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru apakšveidiem, bet gan attiecās uz alumīnija un tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem kopumā (skat. apstrīdētā lēmuma 796. apsvērumu).
396 Otrām kārtām, informācija, ar kuru notika apmaiņa, attiecās arī uz īpašiem apsvērumiem, kas tomēr ir nozīmīgi izstrādājumu pārdošanas cenas noteikšanai, piemēram, uz izejvielu izmaksu pieaugumu un valūtas maiņas kursu svārstībām, kas skartu ne tikai dažus alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru apakšveidus (skat., piemēram, apstrīdētā lēmuma 796. apsvērumu un 1417. un 1418. zemsvītras piezīmi).
397 Trešām kārtām, aizliegtās vienošanās dalībnieki savos uzņēmuma paziņojumos nebija norādījuši nekādus ierobežojumus attiecībā uz izstrādājumu, kurus skāra šī aizliegtā vienošanās, definīciju (skat. apstrīdētā lēmuma 797. apsvērumu).
398 Ceturtām kārtām, lielākā daļa aizliegtās vienošanās dalībnieku pārstāvju bija atbildīgi par alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru ražošanu un/vai pārdošanu kopumā, nevis tikai par konkrētu kondensatoru klāstu (skat. apstrīdētā lēmuma 798. apsvērumu).
399 Šādos apstākļos, ņemot vērā šā sprieduma 151. un 392.–394. punktā atgādināto judikatūru, nevar pārmest Komisijai par tās izdarīto pieņēmumu, ka informācija kopumā, ar ko apmainījās pret konkurenci vērstās saziņas pasākumos, aptvēra visus alumīnija un tantala elektrolītiskos kondensatorus un ka līdz ar to vienots un turpināts pārkāpums attiecās uz visu šo izstrādājumu kopumu.
400 No izklāstītā izriet, ka trešā pamata trešā daļa un līdz ar to trešais pamats kopumā ir jānoraida.
[..]
f) Par sesto pamatu attiecībā uz kļūdām naudas soda apmēra aprēķināšanā, 2006. gada pamatnostādņu pārkāpumu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principu neievērošanu
[..]
1) Par sestā pamata pirmo daļu attiecībā uz kļūdām pārdošanas apjoma vērtības aprēķināšanā
[..]
ii) Par sestā pamata pirmās daļas otro iebildumu, ar ko tiek apgalvota kļūda, jo pārdošanas apjoma vērtība ietverot arī prasītājas meitassabiedrību veikto pārdošanu
460 Prasītāja būtībā iebilst pret to, ka Komisija pārdošanas apjoma vērtību ir aprēķinājusi, ieskaitot citu Nippon Chemi‑Con koncerna sabiedrību, konkrētāk Europe Chemi‑Con, realizēto pārdošanas apjomu, par kuru rēķini izrakstīti EEZ teritorijā reģistrētiem klientiem. Pirmām kārtām, Komisija neesot ņēmusi vērā apstākli, ka prasītāja pati nav veikusi pārdošanu EEZ teritorijā un ka apstrīdētajā lēmumā aprakstītās darbības tikai minimāli skarot Nippon Chemi‑Con koncerna klientus. No apstrīdētajā lēmumā minētajiem sešdesmit klientiem tikai divi esot United Chemi‑Con pasaules mēroga klienti, un tikai četri esot Europe Chemi‑Con pasaules mēroga klienti. Otrām kārtām, Komisija neesot ņēmusi vērā apstākli, ka Europe Chemi‑Con un United Chemi‑Con ir pilnvarotas neatkarīgi noteikt cenas to vietējiem klientiem, kā arī uz pasaules mēroga klientiem, kuriem juridiskā adrese ir Eiropā, un ar šīm pilnvarām pietiekot, lai atspēkotu prezumpciju, ka šīs meitassabiedrības, kas 100 % apmērā pieder prasītājai, ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumā. Trešām kārtām, Komisija neesot pierādījusi, ka Nippon Chemi‑Con koncerna īstenotajai pārdošanai tās vietējiem un pasaules mēroga klientiem būtu tieša vai netieša saistība ar pārkāpumu, nedz arī to, ka tai būtu bijis īpašs iespaids uz EEZ.
461 Komisija šiem argumentiem nepiekrīt.
462 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesības konkurences jomā, konkrēti LESD 101. pants, attiecas uz uzņēmumu darbību un ar jēdzienu “uzņēmums” tiek apzīmēta jebkura vienība, kas veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no šādas vienības juridiskā statusa un tās kapitāla nodrošinājuma veida (skat. spriedumus, 2009. gada 10. septembris, Akzo Nobel u.c./Komisija, C‑97/08 P, EU:C:2009:536, 54. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2015. gada 19. marts, Dole Food un Dole Fresh Fruit Europe/Komisija, C‑286/13 P, EU:C:2015:184, 140. punkts un tajā minētā judikatūra).
463 Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka, pirmkārt, “uzņēmuma” jēdziens, aplūkojot to šajā kontekstā, nozīmē saimniecisku vienību, pat ja no juridiskā skatpunkta šo saimniecisko vienību veido vairākas fiziskās vai juridiskās personas, un, otrkārt, līdzko šāda saimnieciskā vienība pārkāpj konkurences noteikumus, tai atbilstoši personīgās atbildības principam ir jāatbild par šādu pārkāpumu (skat. spriedumu 2017. gada 26. oktobris, Global Steel Wire u.c./Komisija, C‑457/16 P un no C‑459/16 P līdz C‑461/16 P, nav publicēts, EU:C:2017:819, 82. punkts un tajā minētā judikatūra).
464 Vēl saistībā ar jēdzienu “uzņēmums”, šoreiz naudas soda aprēķināšanas kontekstā, ir jāatgādina, ka, nosakot naudas sodu, ir atļauts ņemt vērā gan uzņēmuma apgrozījuma kopsummu, kas ietver, kaut arī aptuvenu un neskaidru, norādi uz uzņēmuma lielumu un tā ekonomisko spēju, gan arī tikai daļu no šā apgrozījuma, ko veido preces, attiecībā uz kurām izdarīts pārkāpums, un tādējādi ietver norādi uz pārkāpuma apmēru (skat. spriedumu, 2015. gada 19. marts, Dole Food un Dole Fresh Fruit Europe u.c./Komisija, C‑286/13 P, EU:C:2015:184, 145. punkts un tajā minētā judikatūra). Proti, apgrozījuma kopsummas daļa, ko veido to preču pārdošana, uz kurām attiecas pārkāpums, pati par sevi ir labākais rādītājs, kas atspoguļo šā pārkāpuma ekonomisko ietekmi (skat. spriedumu, 2015. gada 19. marts, Dole Food un Dole Fresh Fruit Europe u.c./Komisija, C‑286/13 P, EU:C:2015:184, 149. punkts un tajā minētā judikatūra).
465 Turklāt konkrētajā gadījumā, kad mātessabiedrībai pieder visas vai gandrīz visas tās meitassabiedrības, kas izdarījusi Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, pamatkapitāla daļas, pastāv atspēkojama prezumpcija, saskaņā ar kuru šai mātessabiedrībai faktiski ir izšķiroša ietekme tās meitassabiedrībā (skat. spriedumu, 2017. gada 27. aprīlis, Akzo Nobel u.c./Komisija, C‑516/15 P, EU:C:2017:314, 54. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2009. gada 10. septembris, Akzo Nobel u.c./Komisija, C‑97/08 P, EU:C:2009:536, 63. punkts). Šāda prezumpcija, ja vien tā netiek atspēkota, nozīmē, ka mātessabiedrības faktiskā izšķirošā ietekme meitassabiedrībā ir uzskatāma par pierādītu un ka Komisijai ir pamats pirmo saukt pie atbildības par otrās rīcību un tai nav pienākuma sniegt jebkādus papildu pierādījumus (skat. spriedumu, 2017. gada 27. aprīlis, Akzo Nobel u.c./Komisija, C‑516/15 P, EU:C:2017:314, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
466 Protams, prezumpcija par meitassabiedrību neatkarības neesamību judikatūrā tika izstrādāta, lai dotu iespēju vienas juridiskās personas (meitassabiedrības) rīcību attiecināt uz citu (mātessabiedrību). Tomēr šī prezumpcija par meitassabiedrību neatkarības neesamību ir spēkā arī tad, ja, kā šajā lietā, ir jākonstatē nozīmīgā pārdošanas apjoma vērtība tāda naudas soda pamatsummas aprēķina vajadzībām, kas uzliekams mātessabiedrībai, kura tieši piedalījusies pārkāpumā un pārkāpuma laikposmā ir veikusi ar šo pārkāpumu saistīto preču pārdošanu EEZ ar savu meitassabiedrību starpniecību.
467 Šajā lietā nav strīda par to, ka visā pārkāpuma laikā prasītājai piederēja 100 % Europe Chemi‑Con pamatkapitāla daļu, kā arī 100 % United Chemi‑Con pamatkapitāla daļu (skat. šā sprieduma 1. punktu). No tā izriet, ka prasītāja un tās meitassabiedrības veido vienu saimniecisku vienību un tātad saskaņā ar šā sprieduma 463. punktā atgādināto judikatūru veido vienu uzņēmumu LESD 101. panta izpratnē. No tā arī izriet, ka pastāv atspēkojama prezumpcija par attiecīgo meitassabiedrību patstāvības neesamību.
468 Tomēr prasītāja nav izvirzījusi nevienu konkrētu pierādījumu, kas ļautu atspēkot šo prezumpciju par patstāvības neesamību un pamatot apgalvojumu, ka tās meitassabiedrībām bija patstāvīgas cenu noteikšanas pilnvaras. Turpretī no otrā pamata izvērtējuma izriet, ka daži Europe Chemi‑Con un United Chemi‑Con klienti, kuriem juridiskā adrese vai ražotnes ir Eiropā, tika minēti atsevišķos pret konkurenci vērstās saziņas pasākumos (skat. šā sprieduma 249., 280. un 296. punktu), ko pati prasītāja atzīst prasības pieteikumā.
469 Tādēļ ir konstatējams, ka prezumpcija par prasītājas meitassabiedrību patstāvības neesamību šajā lietā nav atspēkota.
470 Turklāt ir jānorāda, ka pārdošanas apjoma vērtībai, kura ir nozīmīga naudas soda pamatsummas aprēķināšanai, ir jāatbilst to preču vai pakalpojumu pārdošanas vērtībai, ko “uzņēmums” ir realizējis tieši vai netieši saistībā ar pārkāpumu EEZ teritorijā (skat. šā sprieduma 434. punktu). Tas nozīmē, ka šajā lietā pārdošanas apjoma vērtība aptver alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru apjomu, ko prasītāja un tai 100 % apmērā piederošās meitassabiedrības ir pārdevušas EEZ teritorijā.
471 Līdz ar to Komisijai nevar tikt pārmests, ka tā, nosakot ar pārkāpumu tieši vai netieši saistītā uzņēmuma preču vai pakalpojumu pārdošanas apjomu vērtību atbilstoši 2006. gada pamatnostādņu 13. punktam, ir ņēmusi vērā elektrolītisko kondensatoru pārdošanas apjomu, par kuru prasītājas meitassabiedrības ir izrakstījušas rēķinus Eiropā reģistrētiem klientiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 19. marts, Dole Food un Dole Fresh Fruit Europe/Komisija, C‑286/13 P, EU:C:2015:184, 150. punkts).
[..]
474 Tādēļ sestā pamata pirmās daļas otrais iebildums ir jānoraida.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta paplašinātā sastāvā)
nospriež:
1) Prasību noraidīt.
2) Nippon Chemi‑Con Corporation sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 29. septembrī.
[Paraksti]