Lieta T‑363/18
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Nippon Chemi‑Con Corporation
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 29. septembra spriedums
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Cenu saskaņošana visai EEZ teritorijai – Saskaņotas darbības – Konfidenciālas komercinformācijas apmaiņa – Komisijas teritoriālā kompetence – Tiesības uz aizstāvību un tiesības tikt uzklausītam – Akta neaizskaramība – Vienots un turpināts pārkāpums – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – 2006. gada pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Pārdošanas apjoma vērtība – Pienākums norādīt pamatojumu – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – 2006. gada pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punkts – Neierobežota kompetence
1. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms – Neierobežota kompetence, kas nepārsniedz uzliekamā naudas soda apmēra noteikšanu
(LESD 101., 261. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
(skat. 60. un 61. punktu)
2. Aizliegtas vienošanās – Salikts pārkāpums, kam ir gan nolīguma, gan saskaņotu darbību iezīmes – Vienota kvalificēšana par “nolīgumu un/vai saskaņotām darbībām” – Pieļaujamība
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 65.–67. punktu)
3. Konkurence – Savienības tiesību normas – Teritoriālā piemērojamība – Ārpus Eiropas Ekonomikas zonas reģistrētu uzņēmumu aizliegta vienošanās, kura tiek īstenota un rada sekas iekšējā tirgū – Tādu izstrādājumu pārdošana Savienībā, uz kuriem attiecas aizliegta vienošanās – Komisijas kompetence piemērot Savienības konkurences tiesību normas – Pieļaujamība atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām – Ārpus Savienības reģistrētu meitasuzņēmumu, pārstāvju vai filiāļu iesaistīšanās – Ietekmes neesamība
(LESD 101. pants; EEZ līguma 53. pants)
(skat. 73.–82. punktu)
4. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Apjoms – Laikus nodrošināta pilnīga piekļuve lietas materiāliem – Paziņojums par iebildumiem, kas ietver eventuāli konfidenciālus datus – Tiesību uz aizstāvību neievērošanas neesamība
(LESD 101. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)
(skat. 86.–88. un 95.–101. punktu)
5. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Apjoms – Atteikums izsniegt dokumentu – Sekas – Nepieciešamība saistībā ar attiecīgā uzņēmuma pierādīšanas pienākumu atšķirīgi izturēties pret apsūdzošiem un attaisnojošiem dokumentus
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2005/C 325/07 27. punkts)
(skat. 89., 91., 111.–120. punktu)
6. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Paziņojums par iebildumiem – Papildu pierādījumu sniegšana pēc paziņojuma par iebildumiem nosūtīšanas – Vēstules ar faktu izklāstu nosūtīšana – Pieļaujamība – Nosacījumi
(LESD 101. pants; Komisijas Paziņojuma 2011/C 308/06 110. un 111. punkts)
(skat. 122.–128. punktu)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar ko konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādījumu veids – Netiešu pierādījumu kopas izmantošana – Atsevišķiem netiešiem pierādījumiem nepieciešamais pierādījuma spēka līmenis – Netiešu pierādījumu kopas visaptveroša vērtējuma pieļaujamība
(LESD 101. pants)
(skat. 147.–152. punktu)
8. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar ko konstatēts pārkāpums – Citu uzņēmumu, kas piedalījušies pārkāpumā, paziņojumu kā pierādīšanas līdzekļu izmantošana – Pieļaujamība – Tādu liecību pierādījuma spēks, kuras brīvprātīgi snieguši galvenie aizliegtas vienošanās dalībnieki, lai panāktu paziņojuma par sadarbību piemērošanu
(LESD 101. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 298/11)
(skat. 158.–162. un 171.–177. punktu)
9. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar ko konstatēts pārkāpums – Pierādījumu veids – Viena vienīga pierādījuma izmantošana – Pieļaujamība – Nosacījumi – Piemērošana paziņojumiem, ko citi uzņēmumi, kuri piedalījušies aizliegtajā vienošanās, iesnieguši saistībā ar paziņojumu par sadarbību
(LESD 101. pants)
(skat. 163.–170. punktu)
10. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū – Informācijas apmaiņa starp konkurentiem – Pret konkurenci vērstas rīcības mērķis vai sekas – Prezumpcija – Nosacījumi
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 188.–192., 195.–197. un 256. punktu)
11. Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Nepieciešamā cēloņsakarība starp darbību saskaņošanu un uzņēmumu rīcību tirgū – Šīs cēloņsakarības esamības prezumpcija
(LESD 101. panta 1. punkts)
(skat. 193. un 194. punktu)
12. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par visu pārkāpumu – Nosacījumi – Nelikumīga prakse un darbības, kas ietilpst kopējā plānā – Novērtējums – Kritēriji – Ieguldījums pārkāpuma vienotā mērķa sasniegšanā – Nepieciešamā papildināmības saikne starp pārmestajām darbībām – Neesamība
(LESD 101. pants)
(skat. 310.–317., 320., 332. un 350. punktu)
13. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar ko konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Vienots un turpināts pārkāpums – Trūkstoši pierādījumi par konkrētiem aplūkojamā laika posmiem – Ietekmes neesamība
(LESD 101. pants)
(skat. 351., 352., 372. un 373. punktu)
14. Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Aizliegtas vienošanās saturs un mērķis, kā arī saimnieciskais un juridiskais konteksts, kādā tā tiek izvērsta – Nošķīrums starp pārkāpumu mērķa dēļ un pārkāpumu seku dēļ – Vienošanās dalībnieku nodoms ierobežot konkurenci – Neobligāts kritērijs – Pārkāpums mērķa dēļ – Pietiekama kaitīguma pakāpe – Vērtēšanas kritēriji
(LESD 101. pants)
(skat. 403.–414. punktu)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdošanas apjoma vērtības noteikšana – Pamatnostādnēs izklāstītā aprēķināšanas metode – Atsauces gads – Pārkāpuma pēdējais pilnais gads
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)
(skat. 432.–434. un 481.–483. punktu)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārdošanas apjoma vērtības noteikšana – Attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma kopsumma – To preču apgrozījums, uz kurām attiecas pārkāpums – Attiecīga ņemšana vērā – Ierobežojumi – Ar pārkāpumu tieši vai netieši saistītā pārdošanas apjoma vērtības noteikšana – Kritēriji
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)
(skat. 434.–438. un 455.–457. punktu)
17. Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Komisijas iespēja atkāpties no pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai – Stingrākas prasības attiecībā uz pamatojumu
(LESD 101. un 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 37. punkts)
(skat. 451.–453. punktu)
18. Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Mātessabiedrība un meitassabiedrības – Saimnieciska vienība – Vērtēšanas kritēriji – Prezumpcija par mātessabiedrības īstenotu izšķirošu ietekmi pār tai pilnīgi vai gandrīz pilnīgi piederošām meitassabiedrībām – Atspēkojamība
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 462.–466. punktu)
19. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms – Pakļaušana pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai – Izslēgšana – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu
(LESD 101., 261. un 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
(skat. 514.–519. punktu)
Rezumējums
Nippon Chemi‑Con Corporation (turpmāk tekstā – “Nippon Chemi‑Con”) ir Japānā reģistrēta sabiedrība, kas ražo un pārdod alumīnija elektrolītiskos kondensatorus. Tai pieder 100 % Vācijā reģistrētās sabiedrības Europe Chemi‑Con (Deutschland) GmbH pamatkapitāla daļu, kā arī 100 % ASV reģistrētās sabiedrības United Chemi‑Con pamatkapitāla daļu.
Eiropas Komisija ar 2018. gada 21. marta lēmumu (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) atzina, ka Nippon Chemi‑Con ir pārkāpusi LESD 101. pantu, jo bija piedalījusies vienošanās (nolīgumos) un/vai saskaņotās darbībās, kuru mērķis bija saskaņot cenu politikas attiecībā uz alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru piegādi. Nippon Chemi‑Con tika atzīta par atbildīgu, tādēļ ka laikā no 1998. gada 26. jūnija līdz 2012. gada 23. aprīlim tā bija tieši piedalījusies aizliegtās vienošanās darbībās, un tai tika uzlikts naudas sods.
Lai aprēķinātu šā naudas soda apmēru, Komisija izmantoja Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai (2) izklāstīto metodiku.
Pirmām kārtām, Komisija noteica pamatsummu, balstoties uz alumīnija un tantala elektrolītisko kondensatoru pārdošanas apjoma pēdējā pilnajā gadā, kad tā piedalījās šajā pārkāpumā, tajā skaitā tā pārdošanas apjoma vērtību, kuru Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā realizēja tai 100 % apmērā piederošās meitassabiedrības. Tika noteikts arī no pārkāpuma ilguma atkarīgs reizinātājs. Otrām kārtām, tā kā Komisija uzskatīja, ka horizontālā vienošanās par cenu saskaņošanu pēc būtības ir viens no smagākajiem LESD 101. panta pārkāpumiem, tā noteica, ka pārdošanas apjoma vērtības daļa, kas jāņem vērā, lai atspoguļotu pārkāpuma smagumu, ir 16 %. Lai nodrošinātu, ka uzliktais naudas sods ir pietiekami preventīvs, Komisija piemēroja arī papildu summu 16 % apmērā.
Nippon Chemi‑Con cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, taču Vispārējās tiesas devītā palāta paplašinātā sastāvā to noraidīja.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispārējā tiesa, pirmām kārtām, noraida Nippon Chemi‑Con izvirzīto pamatu, ka Komisijai neesot teritoriālās kompetences piemērot LESD 101. pantu, jo pret konkurenci vērstā rīcība esot koncentrēta Āzijā un neesot īstenota EEZ teritorijā.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka LESD 101. panta piemērošana ir pamatota, ja tajā minētās darbības tiek īstenotas iekšējā tirgus teritorijā – neatkarīgi no to sākšanas vietas. Šis aizliegtas vienošanās īstenošanas kritērijs – kā elements, kas aizliegtu vienošanos saista ar Savienības teritoriju, – ir izpildīts jau ar to, ka Savienībā tiek pārdoti izstrādājumi, uz kuriem attiecas aizliegtā vienošanās, proti, neatkarīgi no piegādes avotu un ražošanas iekārtu atrašanās vietas.
Komisija uzsvēra apstākli, ka pārkāpuma laikposmā aizliegtās vienošanās dalībnieki, kuri darbojās pasaules mērogā, bija veikuši elektrolītisko kondensatoru pārdošanu EEZ teritorijā, apmainoties ar informāciju par klientiem Eiropā, un bija saskaņojuši tirdzniecības politiku atkarībā no euro maiņas kursa svārstībām, un tādējādi Komisija izvirzīja argumentus, uz kuriem ir balstīts secinājums, ka aizliegtā vienošanās tik tiešām tika īstenota arī EEZ teritorijā.
Otrām kārtām, Vispārējā tiesa ir izvērtējusi Nippon Chemi‑Con izvirzīto pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka Komisija neesot pierādījusi vienota un turpināta pārkāpuma esamību, kas attiektos uz visiem elektrolītiskajiem kondensatoriem visā apgalvotā pārkāpuma laikā. Konkrētāk, Nippon Chemi‑Con šajā ziņā uzsvēra, ka Komisija nav pierādījusi kopēja plāna esamību un nav ņēmusi vērā kondensatoru nozares neviendabīgo raksturu.
Attiecībā uz kopēja plāna esamības pierādīšanu Vispārējā tiesa atgādina, ka jēdziens “vienots pārkāpums” attiecas uz situāciju, kad vairāki uzņēmumi ir piedalījušies pārkāpumā, kas izpaužas kā turpināta rīcība, kurai ir viens vienīgs saimniecisks mērķis – izkropļot konkurenci. Tātad, ja dažādās darbības ietilpst vienā “kopējā plānā”, jo tām ir viens un tas pats mērķis, kas izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, Komisija ir tiesīga atzīt atbildību par šīm darbībām atkarībā no dalības attiecīgajā pārkāpumā, kas tiek skatīts kopumā.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija ir apkopojusi pierādījumu kopumu, uz kuriem var balstīt tās secinājumu, ka pret konkurenci vērstā saziņa, kas ilgus gadus notika starp lietas dalībniekiem, bija daļa no vispārēja plāna ar vienotu mērķi. Komisija faktiski pierādīja, ka šī saziņa attiecās uz kondensatoru turpmāko cenu noteikšanu, šo preču piedāvājumu un pieprasījumu un atsevišķos gadījumos arī uz vienošanos par cenām noslēgšanu, piemērošanu un uzraudzību. Turklāt Komisija pārliecinājās par to, ka minētajai saziņai bija kopējas iezīmes apspriežu dalībnieku, veida un saturiskā tvēruma ziņā, kas bija līdzīgi.
Turklāt Vispārējā tiesa noraida Nippon Chemi‑Con iebildumu, ka kondensatoru dažādības dēļ un pieprasījuma specifikas dēļ dažādajos ģeogrāfiskajos tirgos pārkāpums, ko Komisija vispār neesot pierādījusi, arī neesot varējis attiekties uz visu elektrolītisko kondensatoru pārdošanas apjomu EEZ teritorijā.
Vispirms, Vispārējā tiesa atgādina, ka, lai konstatētu, uz kuriem izstrādājumiem attiecas aizliegtā vienošanās, Komisijai nav pienākuma definēt konkrēto tirgu, balstoties uz ekonomikas kritērijiem. Proti, paši aizliegtās vienošanās dalībnieki nosaka, uz kuriem izstrādājumiem attiecas to apspriedes un saskaņotās darbības. Turklāt tas, uz kuriem izstrādājumiem attiecas aizliegtā vienošanās, tiek konstatēts, balstoties uz dokumentāriem pierādījumiem par faktisku pret konkurenci vērstu rīcību saistībā ar konkrētiem izstrādājumiem.
Ņemot vērā šo informāciju, Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija ir pamatoti atzinusi, ka šis vienotais un turpinātais pārkāpums attiecās uz visiem alumīnija un tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem, un to Komisija ir apstiprinājusi, sniedzot pierādījumus par to, ka visa pret konkurenci vērstā informācijas apmaiņa starp aizliegtās vienošanās dalībniekiem attiecās uz alumīnija vai tantala elektrolītiskajiem kondensatoriem vai pat abiem šiem izstrādājumu veidiem, ka vairākās sanāksmēs uzsāktās apspriedes bija vispārējas un neaprobežojās tikai ar dažiem alumīnija vai tantala elektrolītisko kondensatoru apakšveidiem, ka aizliegtās vienošanās dalībnieki savos uzņēmuma paziņojumos nebija norādījuši nekādus ierobežojumus attiecībā uz to izstrādājumu definīciju, uz kuriem attiecas aizliegtā vienošanās, un ka vairākums aizliegtās vienošanās dalībnieku pārstāvju bija atbildīgi par šo abu veidu izstrādājumu, nevis tikai par konkrētu izstrādājumu klāsta, ražošanu.
Trešām kārtām, Vispārējā tiesa noraida Nippon Chemi‑Con iebildumu, ka Komisija naudas soda pamatsummas aprēķināšanai nozīmīgajā pārdošanas apjoma vērtībā esot kļūdaini iekļāvusi divu tai 100 % apmērā piederošo meitassabiedrību veiktās pārdošanas apjomu.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka prezumpcija par meitassabiedrību patstāvības neesamību, kas izstrādāta judikatūrā, lai dotu iespēju vienas juridiskās personas (meitassabiedrības) rīcību attiecināt uz citu (mātessabiedrību), ir spēkā arī tad, ja, kā šajā lietā, runa ir par to, kā noteikt pārdošanas apjoma vērtību, kura ir nozīmīga tam, lai aprēķinātu pamatsummu naudas sodam, kas uzliekams mātessabiedrībai, kura tieši piedalījusies pārkāpumā un kura pārkāpuma laikposmā ar savu meitassabiedrību starpniecību ir veikusi izstrādājumu, uz kuriem attiecas šis pārkāpums, pārdošanu EEZ teritorijā.
Tā kā Nippon Chemi‑Con piederēja 100 % tās divu meitassabiedrību pamatkapitāla daļu un tā kā līdz ar to šīs trīs sabiedrības veidoja vienu saimniecisku vienību LESD 101. panta izpratnē, Komisija, nosakot pārdošanas apjoma vērtību, kas ir nozīmīga Nippon Chemi‑Con uzliktā naudas soda pamatsummas aprēķināšanai, ir pareizi ņēmusi vērā to kondensatoru pārdošanas apjomu, ko minētā saimnieciskā vienība bija pārdevusi EEZ teritorijā.