Prasība, kas celta 2009. gada 25. maijā - Abertis Infraestructuras/Komisija

(lieta T-200/09)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Abertis Infraestructuras, SA, Barselona (Spānija) (pārstāvji - M. Roca Junyent un P. Callol García, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto aktu, piespriest Komisijai segt tiesāšanās izdevumus un pieņemt citus nolēmumus atbilstoši likumam.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā prasībā tiek apstrīdēts tas pats akts, kas ir prasības priekšmets lietā T-58/09 Schemaventotto/Komisija (OV C 82, 34. lpp.), proti, tiesību akts, saskaņā ar kuru Eiropas [Kopienu] Komisija izbeidz procedūru saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 1. lpp.) (turpmāk tekstā - "KKR") 21. pantu attiecībā uz kontroli pār koncentrāciju prasītājas un Autostrade, S.p.A. starpā (lieta COMP/M. 4388 - Abertis/Autostrade).

Savu prasījumu pamatošanai prasītāja apgalvo, ka:

Eiropas [Kopienu] Komisija, izbeigdama saskaņā ar 21. pantu īstenoto procedūru, nekonstatējot Itālijas pārkāpumu, ar kuru aizskartas Abertis tiesības, neesot izpildījusi savus pienākumus; un, pakārtoti, Komisija esot kļūdaini izvērtējusi [minētās koncentrācijas] atbilstību Kopienu tiesībām, tādējādi neizpildīdama savu pienākumu saskaņā ar KKR 21. pantu;

Komisija neesot ievērojusi būtiskus KKR 21. pantā noteiktos procesuālos noteikumus. Šā pārkāpuma rezultātā Komisijas akti nav spēkā, jo tie liedz pilnība sasniegt KKR 21. panta mērķi;

Komisija neesot izpildījusi aktu pamatojuma norādīšanas pienākumu;

Komisija esot ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras, pieņemot lēmumu saskaņā ar tiesību normu, proti, KKR 21. pantu, kas tai attiecīgo lēmumu neļāva pieņemt tāpēc, ka tas ietilpst EK līguma 226. panta jomā, tādējādi tā neesot ievērojusi KKR 21. pantā paredzētās garantijas, atņēmusi KKR 21. pantam [lietderīgo] iedarbību un liegusi aizsardzību iecerētajai un pašas Komisijas iepriekš apstiprinātajai koncentrācijai;

izbeidzot procedūras pret dalībvalsti apstākļos, kuros rīcības brīvība nav pieļaujama, Komisija esot pārkāpusi vispārīgos tiesiskās drošības, labas pārvaldības un tiesiskās paļāvības principus, līdz ar to graujot tirgus dalībnieku uzticību;

visbeidzot un pakārtoti prasītāja apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini izvērtējusi jauno Itālijas valsts ieviesto regulējuma kopumu, ņemot vērā, ka nav konstatēts, ka regulējuma kopums nodrošinātu, ka Itālijas automaģistrāļu nozarē nākotnē iespējamo starptautisko apvienošanos gadījumā pret uzņēmumiem tiktu īstenota vienlīdzīga un Kopienu tiesību normām atbilstoša attieksme.

____________