Lieta T‑193/04 R

Hans-Martin Tillack

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Pagaidu noregulējums – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu un izpildes apturēšanu

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Pagaidu noregulējums – Izpildes apturēšana – Pagaidu pasākumi – Piešķiršanas noteikumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana

(EKL 242. un 243. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

2.      Process – Iestāšanās lietā – Pagaidu noregulējums – Ieinteresētās personas – Pārstāvoša apvienība, kuras mērķis ir tās biedru aizstāvēšana – Pieņemamība lietās, kas skar nozīmīgus jautājumus, kuri var ietekmēt šos biedrus – Nosacījumi

(Tiesas Statūtu 40. panta 2. punkts un 53. panta 1. punkts)

3.      Pagaidu noregulējums – Pieņemamības nosacījumi – Prasības pamata lietā pieņemamība – Neatbilstība – Robežas

(EKL 242. un 243. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Akti, par kuriem var celt prasību – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību

(EKL 230. pants)

1.      Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts paredz, ka pieteikumā par pagaidu pasākumu noteikšanu jānorāda apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami (fumus boni juris) pamato prasīto pagaidu pasākumu noteikšanu. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, līdz ar to, ja kāds no tiem nav izpildīts, pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jānoraida. Pagaidu noregulējuma tiesnesis attiecīgā gadījumā nodrošina arī atbilstošo interešu līdzsvarošanu.

(sal. ar 21. punktu)

2.      Saskaņā ar Tiesas Statūtu 40. panta 2. punktu, kas ir piemērojams attiecībā uz Pirmās instances tiesu atbilstoši to pašu statūtu 53. pantam, tiesības iestāties lietā ir pārstāvošām apvienībām, kuru mērķis ir aizsargāt to biedrus lietās, kurās tiek risināti principiāli jautājumi, kas skar šos biedrus. Proti, apvienībai var ļaut iestāties lietā, ja tā pārstāv ievērojamu skaitu uzņēmumu, kuri darbojas attiecīgajā nozarē, ja tās mērķis ir biedru interešu aizsardzība, ja lietā varētu tikt risināti principiāli jautājumi, kas ietekmē attiecīgās nozares darbību, un ja tādējādi pieņemamais spriedums vai rīkojums varētu būtiski ietekmēt tās biedru intereses.

Turklāt apvienībām piešķirto tiesību iestāties lietā plašas interpretācijas mērķis ir ļaut labāk izvērtēt lietas, tajā pašā laikā novēršot vairākas atsevišķas iestāšanās lietā, kas apdraudētu tiesvedības efektivitāti un pienācīgu norisi.

Iepriekš minētajiem nosacījumiem atbilst starptautiska arodbiedrību organizācija, kas pārstāv vairāk nekā 500 000 biedrus 109 valstīs un kuras mērķis ir žurnālistu tiesību un brīvību aizsardzība un nostiprināšana, kā arī “informācijas brīvības, plašsaziņas līdzekļu brīvības un žurnālistikas neatkarības ievērošanas un aizstāvības nodrošināšana, jo nostāja, ko pagaidu noregulējuma tiesnesis varētu ieņemt saistībā ar tam nodotajiem jautājumiem, iespējams, attiecas uz žurnālistikas avotu aizsardzības principa piemērojamību.

(sal. ar 24., 25., 28.–30. punktu)

3.      Jautājums par prasības pieņemamību tiesā, kura lietu izskata pēc būtības, principā nav jārisina pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros, lai pamata lieta netiktu izspriesta jau iepriekš. Tomēr, tā kā ir ierosināts jautājums par acīmredzamu tās pamata prasības nepieņemamību, par kuru ir iesniegts pieteikums par pagaidu noregulējumu, varētu izrādīties, ka ir nepieciešams noskaidrot, vai pastāv konkrēti apstākļi, kas ļautu sākotnēji šķietami secināt, ka tāda prasība ir pieņemama.

(sal. ar 32. punktu)

4.      Akti vai lēmumi, par kuriem var iesniegt prasību atcelt tiesību aktu EKL 230. panta nozīmē, ir tikai tādi pasākumi, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras varētu ietekmēt prasītāja intereses, minētajā veidā grozot viņa tiesisko stāvokli.

(sal. ar 38. punktu)