Prasība, kas celta 2013. gada 18. februārī - Calestep/ECHA

(lieta T-89/13)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Calestep, SL (Estepa, Spānija) (pārstāvis - E. Cabezas Mateos, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA)

Prasītājas prasījumi:

Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu, ievērojot visus tiesvedības posmus, taisīt spriedumu, kurā, apmierinot prasību, attiecīgais Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) lēmums tiktu atzīts par spēkā neesošu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja šajā tiesvedībā, būdama mazā uzņēmuma statusā, maksāja samazinātu maksājumu, kas paredzēts 74. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 1. lpp.), un Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Regulā (EK) Nr. 340/2008 par maksājumiem Eiropas Ķimikāliju aģentūrai [saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)] (OV L 107, 6. lpp.), kur savukārt ir izdarīta atsauce uz Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK attiecībā uz mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 36. lpp.).

Veikusi pārbaudi, ECHA atzina, ka prasītāja neesot uzskatāma par mazo uzņēmumu tāpēc, ka tā ietilpst kādā grupā. Uzskatot, ka prasītāja neatbilst izvirzītajām prasībām, atbildētāja minētajam uzņēmumam pieprasīja samaksāt starpību starp vidēja uzņēmuma pilna apmēra maksājumu un jau veikto maksājumu, kā arī administratīvo maksājumu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, ka neesot izpildītas divas no iepriekš minētā Ieteikuma pielikuma 2. panta 2. punktā noteiktajām prasībām.

Šajā ziņā tā apgalvo, ka, lai kādu uzņēmumu vairs neuzskatītu par mazo uzņēmumu, nepietiekot ar to vien, ka tajā ir vairāk kā piecdesmit darbinieki, bet gan tāpēc, ka šajā normā ir vienojuma saiklis "un", esot arī vajadzīgs, lai tiktu izpildīta kāda no abām pārējām minētajā tiesību normā paredzētajām prasībām, kas šajā lietā aplūkojamajā gadījumā neesot noticis.

____________