Lieta T‑395/04

Air One SpA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Gaisa transports – Sūdzība – Komisijas nostājas neformulēšana – Prasība sakarā ar bezdarbību – Termiņš – Pieņemamība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība sakarā ar bezdarbību – Kopienu tiesas kompetence

(EKL 232. panta otrā daļa un 233. pants)

2.      Prasība sakarā ar bezdarbību – Fiziskas vai juridiskas personas

(EKL 88. panta 3. punkts, 230. panta ceturtā daļa un 232. panta trešā daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts un 230. panta ceturtā daļa)

4.      Valstu piešķirtie atbalsti – Atbalsta projekti – Novērtējums, ko veic Komisija – EKL 88. panta 2. punktā paredzētā formālās izmeklēšanas procedūra – Ieinteresēto personu brīdināšana

(EKL 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) apakšpunkts)

5.      Valstu piešķirtie atbalsti – Novērtējums, ko veic Komisija

(EKL 87. un 88. pants)

1.      Prasības saskaņā ar EKL 232. pantu ietvaros Kopienu tiesai nav kompetences izdot rīkojumus iestādēm. Pirmās instances tiesa var vienīgi konstatēt bezdarbības esamību. Turklāt saskaņā ar EKL 233. pantu attiecīgajai iestādei ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu Pirmās instances tiesas spriedumu.

(sal. ar 24. punktu)

2.      EKL 230. un 232. pantā ir paredzēts viens un tas pats prasības veids. No tā izriet, ka tāpat kā EKL 230. panta ceturtā daļa paredz indivīdu tiesības celt prasību par tiesību akta atcelšanu pret tādu iestādes aktu, kas nav adresēts viņiem, ja šis tiesību akts tos skar tieši un individuāli, EKL 232. panta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka arī tā paredz šo indivīdu tiesības celt prasību sakarā ar bezdarbību pret iestādi, kas nav pieņēmusi aktu, kurš tos būtu skāris tādā pat veidā. Līdz ar to ir pieņemama tāda prasība, ko cēlis atbalsta saņēmēja konkurents un kuras mērķis ir konstatēt Komisijas bezdarbību, nepieņemot lēmumu EKL 88. panta 3. punktā paredzētās atbalsta iepriekšējās izskatīšanas stadijas ietvaros pēc sūdzības saņemšanas no minētā konkurenta.

(sal. ar 25. un 27. punktu)

3.      Gadījumā, ja, neuzsākot EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, Komisija ar lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šā paša panta 3. punktu, atzīst, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procesuālo garantiju saņēmēji var nodrošināt to ievērošanu tikai tad, ja tie var apstrīdēt šo lēmumu Kopienu tiesā. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, par pieņemamu ir atzīstama prasība, kuras mērķis ir atcelt šādu lēmumu un ko cēlusi ieinteresētā puse EKL 88. panta 2. punkta izpratnē, ja šīs prasības iesniedzējs, ceļot šo prasību, vēlas nodrošināt procesuālās tiesības, ko tam piešķir šis noteikums. Savukārt, ja prasītājs apstrīd atbalsta izvērtējuma lēmuma pamatojumu kā tādu vai formālās izmeklēšanas procedūras beigās pieņemtu lēmumu, tikai tas fakts vien, ka to var uzskatīt par ieinteresēto pusi EK līguma 88. panta 2. punkta izpratnē, nav pietiekams, lai atzītu prasību par pieņemamu. Prasītājam ir jāpierāda, ka lēmums to iespaido tam raksturīgu īpašu pazīmju dēļ vai tādu apstākļu dēļ, kas to atšķir no visām citām personām, un līdz ar to individuāli nošķir tieši tāpat kā lēmuma adresātu. Tas it īpaši tā ir gadījumā, ja atbalsts, uz kuru attiecas attiecīgais lēmums, ir būtiski ietekmējis prasītāja stāvokli tirgū.

(sal. ar 30.–32. punktu)

4.      Ieinteresētās puses EKL 88. panta 2. punkta izpratnē ir personas, uzņēmumi vai apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, t.i., it īpaši tie uzņēmumi, kas ir šī atbalsta saņēmēju konkurenti, un arodapvienības. Šī interpretācija ir tikusi ietverta Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma [88]. panta piemērošanai, 1. panta h) apakšpunktā, kurā paredzēts, ka “ieinteresētās personas [puses]” ir “visas dalībvalstis un visas personas, uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, kuru intereses var ietekmēt atbalsta piešķīrums, jo īpaši attiecīgā atbalsta saņēmējs, konkurējošie uzņēmumi un arodapvienības”. Ieinteresētās puses jēdziens līdz ar to neaprobežojas tikai ar tiem uzņēmumiem, kurus būtiski ietekmējis atbalsta piešķīrums.

(sal. ar 36. punktu)

5.      Tiktāl, ciktāl Komisijai ir ekskluzīva kompetence valsts atbalsta saderības ar kopējo tirgu izvērtēšanai, Komisijai ir pienākums labas Līguma pamatnoteikumu attiecībā uz valsts atbalstu pārvaldības interesēs veikt rūpīgu un objektīvu sūdzības par atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu izskatīšanu. No tā izriet, ka Komisija nevar uz nenoteiktu laiku atlikt to valsts pasākumu iepriekšēju izskatīšanu, par kuriem iesniegta sūdzība, ja tā ir piekritusi veikt šādu pārbaudi, lūdzot informāciju attiecīgajai dalībvalstij. Sūdzības izskatīšanas saprātīgais raksturs ir novērtējams, ņemot vērā katras lietas konkrētos apstākļus un tostarp tās kontekstu, dažādās procesuālās stadijas, kas Komisijai jāievēro, un lietas sarežģītību.

(sal. ar 61. punktu)