Lieta T‑584/13
BASF Agro BV u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Augu aizsardzības līdzekļi – Darbīgā viela fipronils – Apstiprinājuma pārskatīšana – Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pants – Aizliegums izmantot un pārdot sēklas, kas apstrādātas ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur attiecīgo darbīgo vielu – Regulas Nr. 1107/2009 49. panta 2. punkts – Piesardzības princips – Ietekmes novērtējums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 17. maija spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Komisijas regula, ar kuru dalībvalstīm, kuras ir piešķīrušas atļaujas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur noteiktu darbīgo vielu, tiek noteikts pienākums šīs atļaujas grozīt vai atsaukt – Uzņēmuma, kas ražo un tirgo šo vielu, prasība – Pieņemamība
(LESD 263. panta 4. daļa; Komisijas Regulas Nr. 540/2011 un Nr. 781/2013)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas regula, ar kuru dalībvalstīm, kuras ir piešķīrušas atļaujas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur noteiktu darbīgo vielu, tiek noteikts pienākums šīs atļaujas grozīt vai atsaukt – Uzņēmuma, kas ražo un tirgo šo vielu, prasība – Pieņemamība
(LESD 263. panta 4. daļa; Komisijas Regulas Nr. 540/2011 un Nr. 781/2013)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamības nosacījumi – Fiziskas vai juridiskas personas – Prasība, ko par vienu un to pašu lēmumu cēluši vairāki prasītāji – Viena no tiem locus standi – Prasības pieņemamība kopumā
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
4. Sabiedrības veselības aizsardzība – Riska novērtējums – Piesardzības principa piemērošana – Apjoms – Riska un apdraudējuma jēdzieni – Riska līmeņa, kas tiek atzīts par sabiedrībai nepieņemamu, noteikšana – Atbilstīgajā tiesiskajā regulējumā norādītās Savienības iestādes kompetence
(LESD 191. panta 2. punkts)
5. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Apstiprinājuma atsaukšana vai grozīšana apstiprinājuma kritēriju neizpildes dēļ – Komisijai uzliktais pierādīšanas pienākums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 4. pants un 21. panta 3. punkts; Padomes Direktīva 91/414)
6. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Pasākumu, ar kuriem tiek ierobežota produktu, kas satur noteiktu darbīgo vielu, izmantošana un pārdošana, pieņemšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1107/2009)
7. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Procedūras sākšana, jo ir jauni pētījumi, kuri izraisa šaubas par apstiprinājuma kritēriju izpildi – Pieļaujamība – Jaunu pētījumu jēdziens
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 4. pants un 21. panta 1. punkts)
8. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Dalībvalsts pieteikums veikt pārskatīšanu, ņemot vērā jaunas zinātnes un tehnikas atziņas un monitoringa datus – Monitoringa datu jēdziens
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkts)
9. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšana – Dalībvalsts pieteikums veikt pārskatīšanu, ņemot vērā jaunas zinātnes un tehnikas atziņas un monitoringa datus – Komisijas rīcības brīvība attiecībā uz nepieciešamību veikt pārskatīšanu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkts)
10. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Pasākumu, ar kuriem tiek ierobežota produktu, kas satur noteiktu darbīgo vielu, izmantošana un pārdošana, pieņemšana – Risku cilvēku veselībai un videi sākotnējā izvērtēšana – Piesardzības principa piemērošana – Apjoms
(LESD 191. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1107/2009 8. apsvērums un 1. panta 4. punkts, 4. pants, 21. panta 3. punkts, 69. pants un 70. pants)
11. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Piesardzības princips – Apjoms – Pamatnostādnes par principa izmantošanu – Priekšrocību un trūkumu, kuri izriet no darbības vai bezdarbības, izvērtēšanas kārtība
(LESD 191. panta 2. punkts; Komisijas paziņojuma COM(2000)1 final 6.3.4. punkts)
12. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Regula (EK) Nr. 1107/2009 – Pasākumu, ar kuriem tiek ierobežota produktu, kas satur noteiktu darbīgo vielu, izmantošana un pārdošana, pieņemšana – Risku cilvēku veselībai un videi sākotnējā izvērtēšana – Komisijas pienākums veikt ietekmes novērtējumu – Pienākumu neizpilde – Piesardzības principa pārkāpums
(LESD 11., 114. panta 3. punkts un 191. panta 2. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1107/2009; Komisijas paziņojuma COM(2000)1 final 6.3.4. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 33., 35.–42. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 44. un 45. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 49. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58., 59., 61., 62., 64.–75. punktu)
5. Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū atbilstošo tiesību normu formulējuma un sistēmas izriet, ka principā apstiprināšanas pieteikuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka tas ir izpildījis minētās regulas 4. pantā paredzētos apstiprināšanas nosacījumus, kā tas ir tieši paredzēts Direktīvā 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū.
Tomēr pārskatīšanas ietvaros, kas notiek pirms apstiprināšanas perioda beigām, Komisijai ir jāpierāda, ka apstiprināšanas nosacījumi vairs nav izpildīti. Proti, tam lietas dalībniekam, kas pamatojas uz tiesību normu, šajā gadījumā – uz Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 3. punktu, ir jāpierāda, ka tās piemērošanas nosacījumi ir izpildīti. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka tas, ka zinātniskās nenoteiktības gadījumā pamatotas šaubas par darbīgās vielas, kas apstiprināta Savienības līmenī, nekaitīgumu var attaisnot piesardzības pasākumu, nevar tikt pielīdzināts pierādīšanas pienākuma pārejai. Tomēr Komisija ir izpildījusi pierādīšanas pienākumu, ja tā pierāda, ka secinājumi, kas izdarīti sākotnējās apstiprināšanas ietvaros un kas atbilda apstiprināšanas kritērijiem, kuri paredzēti Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā, ir atspēkoti ar turpmāko attīstību reglamentējošā vai tehniskā jomā.
Tādējādi Komisija ir juridiski pietiekami izpildījusi savu pierādīšanas pienākumu saistībā ar Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 3. punktu, ja izdodas pierādīt, ka, ņemot vērā tos grozījumus regulatīvajā kontekstā, kuri ietver apstiprināšanas noteikumu pastiprināšanu, dati, kas iegūti pētījumos saistībā ar sākotnējo apstiprinājumu, nav bijuši pietiekami, lai pilnībā ņemtu vērā tos riskus attiecībā uz bitēm, kuri saistīti ar attiecīgo darbīgo vielu, piemēram, saistībā ar noteiktiem iedarbības veidiem. Atbilstoši piesardzības principam ir jāatsauc vai jāgroza darbīgās vielas apstiprinājums, ja ir jauni dati, kuri atspēko iepriekšējo secinājumu, saskaņā ar kuru šī viela atbilst apstiprināšanas kritērijiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā. Šajā kontekstā Komisija saskaņā ar pierādīšanas regulējuma vispārējo sistēmu var vienīgi sniegt ticamas un pārliecinošas norādes, kuras, ņemot vērā zinātnisko nenoteiktību, ļauj pamatoti šaubīties par to, ka attiecīgā darbīgā viela atbilst šiem apstiprināšanas kritērijiem.
(skat. ar 86., 89.–91. punktu)
6. Lai varētu efektīvi sasniegt mērķus, kas Komisijai ir noteikti Regulā Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un ņemot vērā tai veicamos sarežģītos tehniskos vērtējumus, Komisijai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība. Tā tas ir it īpaši saistībā ar tiem lēmumiem riska pārvaldības jomā, kas tai ir jāpieņem, piemērojot minēto regulu.
Tomēr šīs rīcības brīvības īstenošana nav atbrīvota no pārbaudes tiesā. Veicot šo pārbaudi, Savienības tiesai ir jāpārliecinās, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi, jāpārbauda Komisijas pieņemto faktu saturiskā pareizība, kā arī tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras. Lai pierādītu, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu sarežģītu faktu novērtējumā, kas varētu pamatot attiecīgā tiesību akta atcelšanu, prasītājas iesniegtajiem pierādījumiem ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu lēmumā veiktā faktu vērtējuma ticamību. Izņemot šo ticamības vērtējumu, Vispārējai tiesai ar savu sarežģīto faktu novērtējumu nav jāaizstāj lēmuma autora novērtējums.
Turklāt gadījumā, ja iestādei ir plaša rīcības brīvība, pārbaudei par Savienības tiesību sistēmā paredzēto administratīvā procesa garantiju ievērošanu ir fundamentāla nozīme. Viena no šīm garantijām ir kompetentās iestādes pienākums rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus izskatāmās lietas apstākļus un pietiekami pamatot savu lēmumu. Tādējādi, cik vien iespējams, izsmeļoša risku zinātniskā novērtēšana, pamatojoties uz pārākuma, pārskatāmības un neatkarības principiem, ir būtiska procesuālā garantija, lai nodrošinātu līdzekļu zinātnisko objektivitāti un izvairītos no patvaļīgiem pasākumiem.
(skat. 92.–96. punktu)
7. Lai Komisija varētu veikt darbīgās vielas apstiprinājuma pārskatīšanu saskaņā ar Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. panta 1. punktu, ir pietiekami ar to, ka pastāv jauni pētījumi (proti, pētījumi, kurus vēl nav ņēmusi vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) vai Komisija savā attiecīgās vielas iepriekšējā novērtējumā), kuru rezultāti salīdzinājumā ar atziņām, kas bija pieejamas iepriekšējā novērtējuma laikā, rada bažas par to, vai joprojām ir izpildīti Regulas Nr. 1107/2009 4. panta nosacījumi, un šajā stadijā nav jāpārbauda, vai šīs bažas ir patiešām pamatotas, – šo pārbaudi ir paredzēts veikt pašas pārskatīšanas ietvaros.
Lai konstatētu, vai tas vairs neatbilst Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzētajiem noteikumiem, Komisijai, tostarp ņemot vērā paredzēto aizsardzības mērķi, ir jāspēj sākt pārbaudi, pat ja šaubu līmenis, kuru izraisījušas jaunās zinātnes un tehnikas atziņas, ir tikai samērā zems. Turklāt tas nenozīmē, ka Komisija ir absolūta brīvība vērtējuma veikšanā. Jēdziens “jaunas zinātnes un tehnikas atziņas” nevar tikt saprasts vienīgi temporālā ziņā, – tam ir arī kvalitatīvais komponents, kas turklāt attiecas gan uz kvalificējošo “jauns”, gan uz “zinātnisks”. No tā izriet, ka Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkta piemērošanas slieksnis nav sasniegts, ja “jaunās atziņas” ir vienīgi iepriekšējo atziņu vienkārša atkārtošana, jauni pieņēmumi bez stabila pamatojuma, kā arī politiski apsvērumi bez saiknes ar zinātni. Galu galā “jaunajām zinātnes un tehnikas atziņām” tādēļ ir jābūt patiešām atbilstīgām, lai izvērtētu Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā paredzēto apstiprināšanas nosacījumu paturēšanu spēkā.
Turklāt, runājot par iepriekšējām zinātnes un tehnikas atziņām, iepriekšējo atziņu līmenis nevar būt tas, kurš ir bijis tieši pirms jauno atziņu publicēšanas, bet gan drīzāk tas, kas ir datumā, kad ir notikusi iepriekšējā attiecīgās vielas risku novērtēšana. Proti, pirmām kārtām, šī iepriekšējā novērtēšana ir stabils atskaites slieksnis, jo tajā ir ietverts attiecīgajā laikā pieejamo atziņu kopsavilkums. Otrām kārtām, ja atziņu jaunums attiektos uz atziņu līmeni tieši pirms to publicēšanas, nebūtu iespējams ņemt vērā zinātnes un tehnikas atziņu pakāpenisko attīstību, kuras katra stadija pati par sevi ne obligāti izraisa bažas, bet kura var izraisīt bažas kopumā.
(skat. 110.–112. un 114. punktu)
8. “Monitoringa dati” Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. panta 1. punkta nozīmē ir dati, kas ir savākti pēc tam, kad teritorijā ir faktiski izmantoti augu aizsardzības līdzekļi, kuri satur vielu, kas ir apstiprināta saskaņā ar šo regulu. Šādi dati, kas ir savākti uzraudzības programmas ietvaros vai ārpus tās, nevar tikt pielīdzināti datiem, kas iegūti augsnes izpētē, saistībā ar to spēju būt par pamatu specifiskajiem secinājumiem par cēloņsakarības esamību vai neesamību. Augsnes paraugu izpētes ir eksperimentālas izpētes, kurās ir skaidri noteikti parametri un ietverta kontroles grupa, lai gan uzraudzības pētījumi ir novērošanas pētījumi (neiejaukšanās), kuru parametri nav definēti. Līdz ar to šajos abu veidu pētījumos iegūto datu kvalitāte ir atšķirīga konkrēti saistībā ar to spēju pamatot secinājumus, kas ir saistīti ar attiecībām starp novērotā fenomena cēloņiem un sekām vai saistībā ar cēloņsakarības neesamību, neesot novērotajam fenomenam.
No tā izriet, ka, lai gan uzraudzības pētījumi var atklāt norādes par riska pastāvēšanu, tie, atšķirībā nav augsnes paraugu izpētes, nevar būt noderīgi, lai pierādītu riska neesamību.
(skat. 128., 132., 134., 136. punktu)
9. No Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 21. panta 1. punkta pirmās daļas izriet, ka, lai gan Komisijai ir jāņem vērā dalībvalsts pieteikums, lai tiktu pārskatīts darbīgās vielas apstiprinājums, tai ir rīcības brīvība izvērtēt, vai šāda pārskatīšana ir jāveic, ņemot vērā jaunas pieejamās zinātnes atziņas. Turklāt tas apstiprina darbīgo vielu ražotāju aizsardzību pret nepamatotiem, pat ļaunprātīgiem pārskatīšanas pieteikumiem, kurus varētu iesniegt dalībvalstis.
Runājot par monitoringa datu lomu lēmuma veikt pārskatīšanu ietvaros, minētās daļas otrajā teikumā tie ir norādīti, vienīgi lai aprakstītu nosacījumus, ar kādiem dalībvalstis var lūgt apstiprinājuma pārskatīšanu, nevis nosacījumus, kuri reglamentē Komisijas lēmumu sākt pārskatīšanas procedūru. Šie pēdējie minētie nosacījumi ir noteikti Regulas Nr. 1107/2009 21. panta 1. punkta otrajā daļā, kurā ir vienīgi paredzēts ņemt vērā “jaunas zinātnes un tehnikas atziņas”.
(skat. 137. un 138. punktu)
10. Piesardzības principa piemērošana neattiecas vienīgi uz gadījumiem, kuros riska pastāvēšana ir nenoteikta, bet var notikt arī gadījumā, ja ir atklājusies riska pastāvēšana un ja Komisijai ir jāizvērtē, vai šis risks ir pieņemams, vai pat jāizvērtē, kā pret to ir jāattiecas risku pārvaldības ietvaros.
Runājot par šī principa piemērošanu Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ietvaros, gluži kā tas izriet no tās 8. apsvēruma un tās 1. panta 4. punkta, lai nodrošinātu, ka darbīgās vielas un augu aizsardzības līdzekļi nekaitē tostarp videi, visu šīs regulas tiesību normu pamatā ir piesardzības princips. No tā izriet, ka visu aktu, kas ir pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, pamatā ipso jure ir piesardzības princips. Šis pamats neattiecas vienīgi uz Regulas Nr. 1107/2009 69. un 70. pantu, kas attiecas uz ārkārtas procedūrām. Taču piesardzības princips ir jāpiemēro, lai izvērtētu apstiprināšanas kritērijus, kas noteikti Regulas Nr. 1107/2009 4. pantā, uz kuru ir norāde tās 21. panta 3. punktā.
(skat 153., 154. un 156. punktu)
11. Komisijas paziņojuma par piesardzības principu 6.3.4. punktā ir paredzēts, ka tiek veikts iespējamo rīcības vai bezdarbības priekšrocību un trūkumu izvērtējums. Taču šī izvērtējuma formāts vai apjoms nav precizēts. It īpaši no tā nekādi neizriet, ka attiecīgajai iestādei būtu jāsāk specifiska novērtējuma procedūra, kuras rezultātā, piemēram, tiek sagatavots formāls rakstveida novērtējuma ziņojums. Turklāt no teksta izriet, ka iestādei, kas piemēro piesardzības principu, ir būtiska novērtējuma brīvība saistībā ar analīzes metodēm. Proti, lai gan paziņojumā ir norādīts, ka izvērtējumā “būtu” jāiekļauj ekonomiskā analīze, attiecīgajai iestādei katrā ziņā ir jāietver arī neekonomiska rakstura apsvērumi. Turklāt ir tieši uzsvērts, ka noteiktos apstākļos var būt tā, ka ekonomiska rakstura apsvērumi ir jāuzskata par mazāk svarīgiem nekā citas intereses, kas atzītas par būtiskākām; kā piemērs ir tieši norādītas tādas intereses kā vide vai veselība.
Turklāt nav nepieciešams, lai izmaksu un ieguvumu ekonomiskā analīze tiktu veikta, pamatojoties uz paredzētās darbības vai bezdarbības attiecīgo izmaksu precīzu aprēķinu. Šādus precīzus aprēķinus lielākajā daļā gadījumu nav iespējams veikt, jo piesardzības principa piemērošanas kontekstā to rezultāti ir atkarīgi no daudziem mainīgajiem, kas pēc definīcijas nav zināmi. Proti, ja visas gan bezdarbības, gan darbības sekas būtu zināmas, tad nebūtu jāizmanto piesardzības princips, bet būtu iespējams lemt uz noteiktības pamata. Secinot – paziņojuma par piesardzības principu prasības ir izpildītas, ja attiecīgā iestāde ir faktiski ņēmusi vērā labvēlīgās un nelabvēlīgās ekonomiskās sekas un citas sekas, kuras var izraisīt paredzētā darbība, kā arī atturēšanās no darbības, un ja tā to ir ņēmusi vērā savā lēmumā. Taču nav nepieciešams, lai šīs sekas būtu precīzi izteiktas skaitļos, ja tas nav iespējams vai tam būtu nepieciešamas nesamērīgas pūles.
(skat. 162. un 163. punktu)
12. Protams ir taisnība, ka, pamatojoties uz LESD 11. pantu un 114. panta 3. punktu, ir atzīts, ka Regulas Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū piemērošanas ietvaros vides aizsardzībai ir lielāka vērtība salīdzinājumā ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, tādējādi tā var attaisnot pat ievērojamas nelabvēlīgas ekonomiska rakstura sekas atsevišķiem tirgus dalībniekiem; tas ir formulējums, kas ir pārņemts Komisijas paziņojuma par piesardzības principu 6.3.4. punktā.
Tomēr šāda principa vispārējs apstiprinājums nevar tikt uzskatīts par likumdevēja novērtējuma brīvības iepriekšēju realizēšanu, kas atbrīvo Komisiju no pienākuma veikt konkrēta pasākuma priekšrocību un trūkumu analīzi. Šis ietekmes novērtējums attiecas uz konkrētu riska pārvaldības pasākumu; tādēļ šis novērtējums ir jāveic, ņemot vērā vienīgi specifiskos atbilstošos apstākļus, kādi ir konkrētajā gadījumā, nevis vispārēji un iepriekš saistībā ar visiem normas piemērošanas gadījumiem. Tādēļ, ja nav dokumentāru pierādījumu, nav pietiekami, ka Komisijas komisāru kolēģija, zināja par ietekmes novērtējumu, kas veikts saistībā ar iepriekšējo lēmumu. Šāda ietekmes novērtējuma neesamība ir piesardzības principa pārkāpums.
Turklāt pienākums, kas formulēts paziņojuma par piesardzības principu 6.3.4. punktā, veikt ietekmes novērtējumu beigu beigās ir vienīgi samērīguma principa konkrēta izpausme. Tādēļ nevar tikt pamatoti apgalvots, ka Komisija Regulas Nr. 1107/2009 piemērošanas ietvaros nebūtu jāievēro šis princips, vismaz saistībā ar tā ekonomisko daļu. Taču apgalvojums jomā, kurā Komisijai ir plaša novērtējuma brīvība, ka tai esot tiesības īstenot pasākumus, neizvērtējot to priekšrocības un trūkumus, neatbilst samērīguma principam. Proti, tas, ka administrācijai tiek atzīta novērtējuma brīvība, ir nepieciešami un neatņemami saistīts ar pienākumu īstenot šo brīvību un šajā sakarā ņemt vērā visu atbilstošo informāciju. Tas vēl jo vairāk tā ir piesardzības principa piemērošanas ietvaros, kad administrācija īsteno pasākumus, ar kuriem tiek ierobežotas administrējamo tiesības, pamatojoties nevis uz zinātnisko noteiktību, bet gan uz nenoteiktību, – vai administrējamajam ir jāpieņem tas, ka tam var tikt aizliegta saimnieciskā darbība, lai gan nav noteiktības, vai šī darbība ietver nepieņemamu risku, – administrācijai ir jābūt vismaz pienākumam izvērtēt, cik vien iespējams, savas darbības sekas, salīdzinājumā ar potenciālajām savas bezdarbības sekām, attiecībā uz dažādajām iesaistītajām interesēm.
(skat. 168.–170. un 173. punktu)