EIROPAS SAVIENĪBAS
CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)

2016. gada 25. janvārī

Lieta F‑47/15

Marie-Pierre Darchy

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Ģimenes pabalsti – Apgādājamā bērna pabalsts – Prasītāja laulātā bērni – Samaksa ar atpakaļejošu spēku

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru M.‑P. Darchy lūdz atcelt 2014. gada 9. decembra lēmumu, ar ko Eiropas Komisija viņai piešķīra apgādājamā bērna pabalstu par diviem viņas laulātā bērniem, sākot no 2014. gada 1. marta, nevis no pirmās tā mēneša dienas, kad viņa stājās laulībā, proti, no 2011. gada 1. septembra

Nolēmums      Prasību noraidīt. M.‑P. Darchy sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi – Absolūts raksturs – Prasība pārskatīt administrācijas lēmumu, kas ir kļuvis galīgs, lai ar atpakaļejošu datumu saņemtu iepriekš atteiktu pabalstu samaksu – Spriedums par pārskatīšanu, kas ir pasludināts tiesvedībā, kura prasītāju neskar tieši – Jauna fakta, uz kuru pamatojoties var no jauna sākt skaitīt termiņu, neesamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Piemērojamība – Administrācijas pienākums atkāpties no termiņiem sūdzības un prasības iesniegšanai, pārskatot lēmumu, kas ir kļuvis galīgs – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 24. pants)

3.      Ierēdņu celta prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pamati – Tāda iecēlējinstitūcijas lēmuma prettiesiskums, kurš nav apstrīdēts noteiktajā termiņā – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Sūdzības un prasības iesniegšanas termiņi, kas ir absolūti un nav nedz lietas dalībnieku, nedz tiesnešu rīcībā, ir ieviesti, lai Savienības iestādēs nodrošinātu tiesisko noteiktību, kas ir nepieciešama to pienācīgai darbībai, tādējādi novēršot Savienības tiesību aktu nebeidzamu apšaubīšanu, kas rada tiesiskas sekas.

Ja atzītu, ka, atbildot uz pārskatīšanas lūgumu, ko vēlāk ir iesniedzis attiecīgais ierēdnis, pēdējais minētais var saņemt iepriekš atteiktu pabalstu samaksu ar atpakaļejošu spēku, tas varētu radīt būtisku tiesisko nenoteiktību, jo iestādes būtu pakļautas parādu uzkrāšanās riskam attiecībā pret to ierēdņiem, un iestādēm nebūtu iespējas šo risku ierobežot.

Turklāt spriedumu nevar uzskatīt par jaunu un būtisku faktu, kas varētu pamatot termiņu atjaunošanu sūdzības un prasības iesniegšanai par administratīvu lēmumu, kas ir kļuvis galīgs, ciktāl attiecīgais ierēdnis nav bijis ne lietas dalībnieks lietā, par kuru ir taisīts šis spriedums, ne arī to tieši ir skāris tiesību akts, kas tika atcelts ar šo spriedumu.

(skat. 27. un 29. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1974. gada 21. februāris, Kortner u.c./Padome u.c., no 15/73 līdz 33/73, 52/73, 53/73, no 57/73 līdz 109/73, 116/73, 117/73, 123/73, 132/73 un no 135/73 līdz 137/73, EU:C:1974:16, 36. un 39. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2008. gada 5. marts, Combescot/Komisija, T‑414/06 P, EU:T:2008:58, 43. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2011. gada 13. aprīlis, Sukup/Komisija, F‑73/09, EU:F:2011:40, 62. punkts, un rīkojums, 2014. gada 13. februāris, Probst/Komisija, F‑75/13, EU:F:2014:20, 23. punkts.

2.      Runājot attiecīgi par iespējamu pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses, no vienas puses, un labas pārvaldības, kā arī tiesiskās noteiktības principu, no otras puses, neievērošanu, pietiek norādīt, ka ne pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, ne labas pārvaldības princips nevar likt administrācijai neievērot sūdzības un prasības iesniegšanas termiņus, par kuriem kā absolūtiem termiņiem tā nevar lemt, attiecībā uz pagātni pārskatot lēmumu, kas ir kļuvis galīgs. Runājot par tiesiskās noteiktības principu, tieši tas ir pamats iepriekš minētajam apsvērumam.

(skat. 39. punktu)

3.      Iespēja iesniegt pieteikumu Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punkta izpratnē neļauj ierēdnim neievērot Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā noteiktos termiņus sūdzības un prasības iesniegšanai, lai ar šādu vēlāk iesniegtu pieteikumu netieši apstrīdētu agrāku lēmumu, kas nav ticis apstrīdēts noteiktajos termiņos. Šajā ziņā, ja ierēdnis nav apstrīdējis administratīvu lēmumu, kas ir kļuvis galīgs, tad viņam nav likumīga pamata, izmantojot vēlāk iesniegtu prasību par zaudējumu atlīdzību, kuras priekšmets acīmredzami ir panākt tādu finansiālu rezultātu, kas ir identisks tam, kāds būtu bijis laikus iesniegtai prasībai atcelt minēto lēmumu, iegūt jaunu termiņu prasības iesniegšanai.

(skat. 43. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2011. gada 28. septembris, Hecq/Komisija, F‑12/11, EU:F:2011:165, 50. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 20. marts, Michel/Komisija, F‑44/13, EU:F:2014:40, 46. punkts un tajā minētā judikatūra.