Lieta C‑324/14
Partner Apelski Dariusz
pret
Zarząd Oczyszczania Miasta
(Krajowa Izba Odwoławcza lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Publiskie iepirkumi – Direktīva 2004/18/EK – Saimnieciskās darbības subjektu tehniskās un/vai profesionālās iespējas – 48. panta 3. punkts – Iespēja atsaukties uz citu subjektu iespējām – Nosacījumi un kārtība – Starp pretendentu un citiem subjektiem pastāvošo saikņu raksturs – Piedāvājuma grozīšana – Elektroniskas izsoles atcelšana un atkārtošana – Direktīva 2014/24/ES
Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 7. aprīļa spriedums
1. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus – Tehniskās un profesionālās iespējas – Iespēja atsaukties uz citu subjektu iespējām – Robežas – Līgumslēdzējas iestādes tiesības prasīt no pretendenta minimālo iespēju līmeni – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punkts, 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Kvalitātes kritēriji, atlasot piedāvājumus – Tehniskās un profesionālās iespējas – Iespēja atsaukties uz citu subjektu iespējām – Precīzu noteikumu par šīs iespējas izmantošanu norādīšana paziņojumā par līgumu vai specifikācijās – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 48. panta 2. un 3. punkts)
3. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principi – Apjoms – Pretendenta izteikta lūguma būtiski grozīt savu piedāvājumu līgumslēdzējas iestādes veiktā apmierināšana pēc piedāvājumu atvēršanas – Nepieļaujamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 2. pants)
4. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2004/18 – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana – Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principi – Apjoms – Pretendents, kas saistībā ar publisku līgumu, kura slēgšanas tiesības ir piešķirtas elektroniskās izsoles ceļā, nav ticis uzaicināts piedalīties minētajā izsolē, neraugoties uz tā piedāvājuma pieņemamību – Nepieļaujamība – Līgumslēdzējas iestādes pienākums atcelt un atkārtot izsoli
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 2. pants un 54. panta 4. punkts)
5. Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2014/24 – Piemērojamība laikā – Pirms transponēšanas termiņa pieņemts līgumslēdzējas iestādes lēmums, ar kuru tā izvēlas, kādu procedūru tā izmantos konkursam – Direktīvas nepiemērojamība – Direktīvas 2004/18 noteikumu interpretācija Direktīvas 2014/24 noteikumu gaismā – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18 48. panta 3. punkts un Direktīvas 2014/24 preambulas 2. apsvērums, un 63. panta 1. punkts)
1. Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 47. panta 2. punkts un 48. panta 3. punkts, aplūkojot tos kopsakarā ar šīs direktīvas 44. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir atzītas ikviena saimnieciskās darbības subjekta tiesības saistībā ar noteiktu līgumu izmantot citu subjektu iespējas neatkarīgi no starp šo subjektu un šiem citiem subjektiem pastāvošo saistību rakstura, ciktāl tas ir pierādījis līgumslēdzējai iestādei, ka kandidāta vai pretendenta rīcībā faktiski būs minēto subjektu resursi, kas ir nepieciešami šī līguma izpildei.
Tomēr ar Direktīvas 2004/18 noteikumiem ir pieļauts, ka tajos paredzēto tiesību īstenošana izņēmuma apstākļos tiek ierobežota. Nevar tikt izslēgts, ka ir būvdarbi, kuriem piemīt īpatnības, kas prasa noteiktas iespējas, kuras nevar tikt iegūtas, apkopojot mazākas vairāku saimnieciskās darbības subjektu iespējas. Šādā gadījumā līgumslēdzēja iestāde atbilstoši Direktīvas 2004/18 44. panta 2. punkta otrajai daļai var pamatoti prasīt, lai attiecīgo minimālo iespēju līmeni sasniegtu viens saimnieciskās darbības subjekts vai attiecīgā gadījumā tiktu izmantotas ierobežota saimnieciskās darbības subjektu skaita iespējas, ciktāl šī prasība ir saistīta un samērīga ar attiecīgā iepirkuma līguma priekšmetu. Līdzīgi nevar tikt izslēgts, ka īpašos apstākļos, ņemot vērā noteikta līguma raksturu un mērķus, iespējas, kuras ir subjektam – trešajai personai – un kuras ir vajadzīgas noteikta līguma izpildei, nevar tikt nodotas pretendentam. Tādējādi šādos apstākļos pretendents uz minētajām iespējām var pamatoties tikai tad, ja subjekts – trešā persona – tieši un personīgi piedalās attiecīgā līguma izpildē.
(sal. ar 39.–41. un 49. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 48. panta 2. un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot konkrētā līguma priekšmetu, kā arī tā mērķus, šī līguma pareizas izpildes nolūkā līgumslēdzēja iestāde īpašos apstākļos var paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras specifikācijās tieši norādīt precīzus noteikumus, ar kādiem saimnieciskās darbības subjekts var izmantot citu subjektu iespējas, ja vien šie noteikumi ir saistīti un samērīgi ar minētā līguma priekšmetu un mērķiem.
Lai gan pretendents var brīvi izvēlēties, pirmkārt, saistību, ko tas grasās izveidot ar citiem subjektiem, uz kuru iespējām tas balstās konkrēta līguma izpildei, tiesisko raksturu un, otrkārt, šo saistību esamības pierādīšanas veidu, tomēr īpašos apstākļos, ievērojot attiecīgā līguma priekšmetu, kā arī tā mērķus, tiesību balstīties uz šo citu subjektu iespējām īstenošana var tikt ierobežota. Šajā ziņā, ja līgumslēdzēja iestāde nolemj izmantot šādu iespēju, tai ir jāpārliecinās, ka tās paredzētie noteikumi ir saistīti un samērīgi ar minētā līguma priekšmetu un mērķiem.
(sal. ar 52., 54., 56. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
3. Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. pantā noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips un diskriminācijas pret saimnieciskās darbības subjektiem aizlieguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem netiek pieļauts, ka līgumslēdzēja iestāde pēc piedāvājumu, kas ir tikuši iesniegti saistībā ar publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, atvēršanas apmierina saimnieciskās darbības subjekta, kas ir iesniedzis piedāvājumu attiecīgajam līgumam kopumā, lūgumu izvērtēt tā piedāvājumu vienīgi saistībā ar noteiktu šī līguma daļu piešķiršanu.
Vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principi, kā arī pienākums nodrošināt pārskatāmību nepieļauj nekādas sarunas starp līgumslēdzēju iestādi un kādu no pretendentiem publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā, kas nozīmē, ka principā piedāvājums pēc tā iesniegšanas vairs nevar tikt grozīts ne pēc līgumslēdzējas iestādes, ne pēc pretendenta ierosmes. Šajā ziņā, lai gan ar Direktīvas 2004/18 2. pantu tiek pieļauts, ka ar piedāvājumu saistītie dati vietām var tikt laboti vai papildināti, cita starpā tāpēc, ka tie vienkārši acīmredzami ir jāprecizē, vai lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas, tomēr līgumslēdzējai iestādei tostarp ir jānodrošina, lai piedāvājuma precizēšanas lūgums neizraisītu to, ka attiecīgais pretendents faktiski iesniedz jaunu piedāvājumu. Tas tā ir tāda paziņojuma gadījumā, ar kuru saimnieciskās darbības subjekts pēc piedāvājumu atvēršanas norāda līgumslēdzējai iestādei attiecīgā līguma daļu prioritātes kārtību, atbilstoši kurai būtu jānovērtē tā piedāvājums.
(sal. ar 62.–64., 68. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
4. Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 2. pantā noteiktais vienlīdzīgas attieksmes princips un diskriminācijas pret saimnieciskās darbības subjektiem aizlieguma princips ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek prasīts atzīt par spēkā neesošu un atkārtot elektronisku izsoli, kurā nav ticis uzaicināts saimnieciskās darbības subjekts, kas ir iesniedzis pieņemamu piedāvājumu, un tas tā ir arī apstākļos, kad nevar tikt konstatēts, ka izslēgtā subjekta dalība būtu grozījusi izsoles rezultātu.
Ja pretendents iesniedz pieņemamu piedāvājumu, kas tātad atbilst paziņojumā par līgumu paredzētajiem kritērijiem, līgumslēdzējai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2004/18 54. panta 4. punktu ir jānodrošina šī pretendenta tiesību attiecīgajā gadījumā piedalīties elektroniskā izsolē īstenošana. Tādējādi, ja šāds pretendents nav ticis uzaicināts piedalīties minētajā izsolē, saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principiem līgumslēdzējai iestādei šāda izsole ir jāatzīst par spēkā neesošu un jāatkārto. Šāds secinājums ir izdarāms neatkarīgi no tā, vai izslēgtā subjekta dalība būtu grozījusi attiecīgās izsoles rezultātu, jo tā tiesību piedalīties elektroniskā izsolē īstenošana nekādi nevar tikt pakārtota tās paredzamajam rezultātam, un tātad tā nevar tikt no paša sākuma izslēgta hipotētisku līgumslēdzējas iestādes apsvērumu dēļ.
(sal. ar 76.–79. un 81. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)
5. Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā principā ir jāpiemēro tā direktīva, kura ir spēkā brīdī, kad līgumslēdzēja iestāde izvēlas, kādu procedūru tā īstenos, un galīgi izlemj jautājumu, vai pastāv pienākums veikt iepirkuma procedūras iepriekšēju izsludināšanu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai. Turpretī nav piemērojamas tādas direktīvas normas, kuras transponēšanas termiņš ir beidzies pēc šī brīža.
Šajā ziņā saistībā ar publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, kas ir publicēta pirms Direktīvas 2014/24 pieņemšanas, Direktīvas 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 48. panta 3. punkta noteikumi nevar tikt interpretēti Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punkta noteikumu gaismā. Lai gan ir taisnība, ka Direktīva 2014/24, kā ir norādīts tostarp tās preambulas 2. apsvērumā, ir vērsta uz to, lai precizētu zināmus galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, kā arī ietvertu dažus ar tiem saistītus Tiesas iedibinātās judikatūras aspektus, tad tomēr ar šīs direktīvas 63. pantu ir veikti būtiski grozījumi attiecībā uz saimnieciskās darbības subjekta tiesībām izmantot citu subjektu iespējas saistībā ar publiskā iepirkuma līgumu. Ar Direktīvas 2014/24 63. panta 1. punktu nekādi netiek turpināta Direktīvas 2004/18 48. panta 3. punkta pastāvēšana un netiek izskaidrota tās piemērošanas joma, bet gan ir paredzēti jauni nosacījumi, kas nav bijuši paredzēti iepriekšējā tiesiskajā regulējumā. Šajos apstākļos minētā Direktīvas 2014/24 tiesību norma nevar tikt izmantota par Direktīvas 2004/18 48. panta 3. punkta interpretācijas kritēriju, jo jautājums nav par šaubu attiecībā uz pēdējās minētās tiesību normas satura interpretāciju kliedēšanu.
(sal. ar 83., 90.–92. un 94. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)