Apvienotās lietas no C‑8/15 P līdz C‑10/15 P

Ledra Advertising u.c.

pret

Eiropas Komisiju

un

Eiropas Centrālo banku (ECB)

Apelācija – Programma Kipras Republikas stabilitātes atbalstam – 2013. gada 26. aprīlī starp Kipras Republiku un Eiropas Stabilitātes mehānismu noslēgtais saprašanās memorands par īpašiem ekonomikas politikas nosacījumiem – Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas funkcijas – Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība – LESDL 340. panta otrā daļa – Nosacījumi – Pienākums nodrošināt šī saprašanās memoranda saderību ar Savienības tiesībām

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2015. gada 8. septembra spriedums

1.        Apelācija – Pamati – Vispārējā tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Norādītās kļūdas tiesību piemērošanā neidentificēšana – Nepieņemamība – Vispārējās tiesas veiktas Savienības tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība

(LESD 256. pants; Tiesas statūtu 58. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 169. panta 2. punkts)

2.        Ekonomikas un tirdzniecības politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Eiropas Stabilizācijas mehānisms – Saprašanās memoranda noslēgšana ar dalībvalsti – Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzīšana par vainojamām – Izslēgšana

(Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi 13. panta 3. punkts)

3.        Ekonomikas un tirdzniecības politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Eiropas Stabilizācijas mehānisms – Jaunu uzdevumu piešķiršana Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai – Ietekmes neesamība uz pilnvarām, kas šīm iestādēm piešķirtas ar LES un LESD – Iespēja prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros atsaukties uz šo uzdevumu izpildes prettiesiskumu

(LES 17. panta 1. punkts; LESD 263. un 268. pants un 340. panta otrā un trešā daļa; Līguma par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi 13. panta 3. un 4. punkts)

4.        Ekonomikas un tirdzniecības politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Eiropas Stabilizācijas mehānisms – Saprašanās memoranda noslēgšana ar dalībvalsti – Komisijas pienākums nodrošināt saprašanās memoranda saderību ar Savienības tiesībām

(LES 17. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību harta; Līguma par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi 13. panta 3. un 4. punkts)

5.        Ekonomikas un tirdzniecības politika – Ekonomikas politika – Ekonomikas politikas koordinācija – Eiropas Stabilizācijas mehānisms – Tāda saprašanās memoranda noslēgšana, kurā paredzēta valsts bankas neapdrošināto noguldījumu pārvēršana akcijās un citu neapdrošināto šīs bankas noguldījumu iesaldēšana uz laiku – Noguldītāju tiesību uz īpašumu nepamatots ierobežojums – Neesamība

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punkts; Līguma par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi 12. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 34.–38. punktu)

2.      Tāda Komisijas un ECB dalība procesā, kāda paredzēta īguma par Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidi 13. panta 3. punktā, kas noslēdzās ar saprašanās memoranda parakstīšanu, neļauj šo memorandu kvalificēt par šo iestāžu aktu. Šī līguma ietvaros Komisijai un Bankai uzticētās funkcijas, lai cik svarīgas tās nebūtu, tomēr neietver nekādas pilnvaras tām pašām pieņemt lēmumus. Turklāt darbības, ko šīs abas iestādes veic šī paša līguma ietvaros, rada saistības tikai Eiropas Stabilizācijas mehānismam.

(sal. ar 52. un 53. punktu)

3.      Apstāklis, ka vienai vai vairākām Savienības iestādēm var būt zināma loma Eiropas Stabilizācijas mehānisma tiesiskajā sistēmā, tomēr nemaina Savienības tiesību sistēmā neietilpstošo šī mehānisma tiesību aktu būtību. Tomēr, lai gan šāds atzinums var ietekmēt tādas prasības atcelt tiesību aktu, kuru var celt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, pieņemamības nosacījumus, tas nevar būt šķērslis tam, lai prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu atbilstoši LESD 268. pantam un 340. panta otrajai un trešajai daļai pret Komisiju un Eiropas Centrālo banku varētu atsaukties uz prettiesisku rīcību, kas attiecīgā gadījumā ir saistīta ar saprašanās memoranda pieņemšanu Eiropas Stabilizācijas mehānisma vārdā.

Šajā ziņā ar Līgumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi Komisijai uzticētie uzdevumi, kā tas paredzēts tā 13. panta 3. un 4. punktā, ļauj tai nodrošināt šī mehānisma noslēgto Saprašanās memorandu saderību ar Savienības tiesībām. Tādējādi šī iestāde šī līguma ietvaros saglabā savu Līgumu uzraudzītājas lomu, kā tas izriet no LES 17. panta 1. punkta, un tādējādi tai būtu jāatturas parakstīt saprašanās memorandu, par kura saderību ar Savienības tiesībām tai ir šaubas.

(sal. ar 54., 55., 58. un 59. punktu)

4.      Ir gan taisnība, ka dalībvalstis Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi ietvaros neīsteno Savienības tiesību aktus un tādējādi šajā kontekstā Harta tām nav adresēta, taču Harta ir adresēta Savienības iestādēm, tostarp tad, kad tās darbojas ārpus Savienības tiesību sistēmas. Turklāt starp Eiropas Stabilizācijas mehānismu un dalībvalsti noslēgta saprašanās memoranda pieņemšanas kontekstā Komisijai ir pienākums gan atbilstoši LES 17. panta 1. punktam, ar kuru tai tiek uzticēts vispārējs pienākums uzraudzīt Savienības tiesību piemērošanu, gan Līguma par Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi13. panta 3. un 4. punktam, ar kuriem tai tiek uzlikts pienākums nodrošināt Eiropas Stabilizācijas mehānisma noslēgto saprašanās memorandu saderību ar Savienības tiesībām, nodrošināt, ka šāds memorands ir saderīgs ar Hartā garantētajām pamattiesībām.

(sal. ar 67. punktu)

5.      Attiecībā uz saprašanas memorandu, ko parakstījusi dalībvalsts un Eiropas Stabilizācijas mehānisma vārdā – Komisija, ņemot vērā tā vispārējo interešu mērķi, proti, nodrošināt banku stabilitāti eurozonā, un nenovēršamo finansiālo zaudējumu risku, kāds attiecīgo dalībvalsts banku noguldītājiem draudētu to maksātnespējas gadījumā, pasākumi, ar kuriem paredzēta it īpaši valsts bankas veikta citas valsts bankas apdrošināto noguldījumu pārņemšana, pirmās bankas neapdrošināto noguldījumu pārvēršana akcijās, kurām piesaistītas pilnas balsstiesības un tiesības uz dividendēm, kā arī pārējo neapdrošināto noguldījumu pagaidu iesaldēšana nav pārmērīga un nepieļaujama iejaukšanās, kas skartu noguldītāju tiesību uz īpašumu pašu būtību. Tādējādi tie nevar tikt uzskatīti par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktā garantēto tiesību uz īpašumu pārkāpumu nepamatotiem ierobežojumiem.

(sal. ar 71. un 73.–75. punktu)