Lieta T‑276/13
Growth Energy
un
Renewable Fuels Association
pret
Eiropas Savienības Padomi
Dempings – Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes bioetanola imports – Galīgais antidempinga maksājums – Prasība atcelt tiesību aktu – Apvienība – Biedru tieša skāruma neesamība – Nepieņemamība – Valsts līmeņa antidempinga maksājums – Individuāla pieeja – Pārbaude izlases veidā – Tiesības uz aizstāvību – Nediskriminācija – Rūpības pienākums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 9. jūnija spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Pieņemamība – Apstākļi – Biedra paralēli celta prasība – Apvienības prasības nepieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Biedru bez balsstiesībām pārstāvja statusā celta prasība – Nepieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Dažādiem uzņēmumiem noteiktie atšķirīgie maksājumi – Pieņemamība, kas attiecībā uz katru uzņēmumu ir ierobežota ar normām, kuras to skar konkrēti
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regula Nr. 157/2013)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Atcelšanas sekas attiecībā uz tās biedriem – Piemērošanas joma
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Individuāli celta prasība – Prasība, kuras mērķis ir aizsargāt apvienības procesuālās tiesības – Pieņemamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 1225/2009 6. panta 7. punkts, 19. panta 1. un 2. punkts un 20. panta 2., 4. un 5. punkts)
6. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tiešs skārums – Kritēriji – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Ražotāju, kuri nav eksportējuši ražojumu, kam tiek piemērots antidempinga maksājums, tiešs skārums
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
7. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Ražotāju, kuri nav eksportējuši ražojumu, kam tiek piemērots antidempinga maksājums, individuāls skārums
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
8. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Citu tiesību aizsardzības līdzekļu esamība – Ietekmes neesamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
9. Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Iebilde par nepieņemamību, ko atbildētājs nav izvirzījis – Nepieņemamība – Absolūts šķērslis tiesas procesam – Pārbaude pēc tiesas ierosmes
(Tiesas statūtu 40. panta ceturtā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 142. panta 3. punkts)
10. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai interese celt prasību
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
11. Starptautiskie līgumi – Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu – 1994. gada GATT – Neiespējamība atsaukties uz PTO līgumiem, lai apstrīdētu Savienības akta tiesiskumu – Izņēmumi – Savienības akts, kas paredzēts to izpildei vai uz tiem skaidri un precīzi atsaucas
(Nolīguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, “1994. gada antidempinga nolīgums”, 6.10. un 9.2. pants; Padomes Regulas Nr. 1225/2009 9. panta 5. punkts)
12. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājuma noteikšana – Pienākums katram piegādātājam piemērot individuālus maksājumus – Piemērošanas joma – Interpretācija, ņemot vērā 1994. gada GATT antidempinga nolīgumu – Individuālu maksājumu piemērošana eksportētājiem vai ražotājiem, kuri ir sadarbojušies izmeklēšanā
(Nolīguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, “1994. gada antidempinga nolīgums”, 6.10. un 9.2. pants; Padomes Regulas Nr. 1225/2009 9. panta 5. punkts un17. panta 1. un 3. punkts)
13. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšanas norise – Atlase – Izmaiņu veikšana izlases sastāvā – Komisijas novērtējuma brīvība
(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 17. pants)
14. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga maksājuma noteikšana – Pienākums katram piegādātājam piemērot individuālus antidempinga maksājumus – Izņēmumi – Interpretācija, ņemot vērā 1994. gada GATT antidempinga nolīgumu – Grūtības noteikt individuālu eksporta cenu izlasē iekļautam ražotājam, kurš ir sadarbojies izmeklēšanā – Izslēgšana
(Nolīguma par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu, “1994. gada antidempinga nolīgums”, 6.10. un 9.2. pants; Padomes Regulas Nr. 1225/2009 9. panta 5. punkts)
15. Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Ievērošana administratīvajā procedūrā – Antidempings – Pārkāpums – Apstākļi – Iespēja attiecīgajam uzņēmumam procesuālā pārkāpuma neesamības gadījumā labāk nodrošināt savu aizstāvību
16. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Iestādes pienākums paskaidrot izmaiņas tās nostājā administratīvās procedūras gaitā – Neesamība
(LESD 296. pants)
17. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Skaidrs un precīzs izvirzīto pamatu izklāsts
(Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
18. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Tiesības piekļūt procedūras nekonfidenciālajiem dokumentiem – Pārkāpums – Apstrīdētās antidempinga regulas atcelšana – Nosacījums – Iespēja attiecīgajam uzņēmumam minētā pārkāpuma neesamības gadījumā panākt administratīvās procedūras noslēgšanos ar atšķirīgu iznākumu
(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 6. panta 7. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 45., 49.–51. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 52.–55. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 58. un 59. punktu)
4. Regulas atcelšana var radīt sekas tikai attiecībā uz visiem tiem profesionālās apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai biedriem, kas ir cēluši prasību atcelt tiesību aktu, tikai tad, ja minēto biedru prasības ir bijušas pieņemamas.
Faktiski, ja būtu citādi, profesionālā apvienība varētu atsaukties uz dažu tās biedru tiesībām celt prasību, lai panāktu regulas atcelšanu visu tās biedru labā, ieskaitot tos biedrus, kuri individuāli neatbilst LESD 263. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem. Tādējādi tiktu apieti noteikumi par prasību atcelt tiesību aktu pieņemamības nosacījumiem.
(sal. ar 60. un 61. punktu)
5. Tā kā ar Antidempinga pamatregulu Nr. 1225/2009 tiek piešķirtas procesuālās garantijas personām, kas ir piedalījušās regulas, ar kuru nosaka antidempinga maksājumus, pieņemšanas procesā, ir jāatzīst tādu apvienību, kas pārstāv nozares, kuru skar šāda regula, intereses un kas ir piedalījušās antidempinga procedūrā, kā procedūrā ieinteresēto personu tiesības celt prasību tieša un individuāla skāruma dēļ,
Faktiski tas, ka persona tā vai citādi iesaistās procesā, kas izraisa Savienības tiesību akta pieņemšanu, var šo personu individualizēt attiecībā uz konkrēto tiesību aktu tikai tad, ja ar piemērojamo Savienības tiesisko regulējumu tai ir piešķirtas noteiktas procesuālās garantijas.
(sal. ar 81., 82. un 87. punktu)
6. Ražotāji, kuru izstrādājuma tiek piemērots antidempinga maksājums, bet kuri nav iesaistīti tā eksportā uz Savienību, regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus skar tieši LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, ja ir konstatēts, ka ievērojams minēto ražotāju saražotā izstrādājuma apjoms izmeklēšanas laikposmā ir ticis likumīgi eksportēts uz Savienību.
Faktiski prasības par regulu, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, pieņemamība nav atkarīga no prasītāja ražotāja vai eksportētāja statusa. Ņemot vērā, ka antidempinga maksājumi ir saistīti ar eksportētajiem ražojumiem, var būt tā, ka ražotāju, pat ja tam nav minēto ražojumu eksportētāja statusa, būtiski ietekmē šādu antidempinga maksājumu piemērošana attiecīgajam Savienībā importētajam ražojumam.
Turklāt, pat ja tiktu pieņemts, ka eksportētāji atbalsta antidempinga maksājumu un ka ir noskaidrojies, ka attiecīgā ražojuma piegādes ķēde ir bijusi pārtraukta un līdz ar to tiem nav iespējams novirzīt antidempinga maksājumu uz ražotājiem, antidempinga maksājuma noteikšana izmaina tiesiskos apstākļus, kādos notiek minētā ražojuma realizācija Savienības tirgū. Līdz ar to minēto ražojumu ražotāju tiesiskais stāvoklis Savienības tirgū katrā ziņā tiek tieši un būtiski ietekmēts.
Šajā kontekstā līgumisko vienošanos starp attiecīgā ražojuma piegādes ķēdē ietilpstošajiem saimnieciskās darbības subjektiem struktūrai nav nekādas nozīmes attiecībā uz jautājumu, vai minētā ražojuma ražotāju tieši skar regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus. Piedevām tam, ka ražotājs skaidri zina, kuras no tā saražotajām precēm tiek eksportētas uz Savienību, arī nav nozīmes attiecībā uz jautājumu, vai apstrīdētā regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, to skar tieši.
(sal. ar 97., 104., 108., 110., 114., 116. un 117. punktu)
7. Ražotājus, kuru izstrādājumam tiek piemēroti antidempinga maksājumi, bet kuri nav iesaistīti tā eksportā uz Savienību, regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus, skar individuāli LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, ja, pirmkārt, tie var pierādīt, ka tie Komisijas vai Padomes tiesību aktos ir tikuši identificēti vai ka tos ir skārusi sagatavošanas izmeklēšana, un, otrkārt, ja to pozīciju tirgū būtiski ir ietekmējis antidempinga maksājums, kas ir minētās regulas priekšmets.
Šajā ziņā nosakot, vai regula, ar ko nosaka valsts līmeņa antidempinga maksājumus, attiecīga ražojuma importam uz Savienību, ražotājus skar individuāli, jautājumam, kurš tieši ir īstenojis konkrēto dempinga praksi, nav nozīmes. Faktiski attiecīgos ražotājus ietekmē apsūdzības dempinga prakses īstenošanā sekas, pat ja šīs prakses īstenošanā tie netiek apsūdzēti.
Turklāt tāda uzņēmuma apsūdzēšana dempinga prakses īstenošanā, kura locus standi tiek pārbaudīts, nav obligāts nosacījums, kas ļautu secināt, ka tas ir skarts individuāli. Ražotāja vai eksportētāja apsūdzēšana dempinga prakses īstenošanā ir fakts, kas var to individualizēt, bet nav uz šiem saimnieciskās darbības subjektiem attiecināms priekšnoteikums.
Piedevām fakts, ka tā iestādes ir nolēmušas neizmantot attiecīgo ražotāju sniegtos datus, lai attiecībā uz tiem aprēķinātu individuālu dempinga starpību, neliedz atzīt par pieņemamu šo ražotāju celtu prasību.
(sal. ar 122., 134., 135. un 139. punktu)
8. Runājot par prasības atcelt tiesību aktu atbilstoši LESD 263. pantam pieņemamību, jautājums, vai prasītājam ir citi tiesību aizsardzības līdzekļi tā tiesību īstenošanai, nekādi neietekmē tieša un individuāla skāruma pārbaudi saistībā ar apstrīdēto tiesību aktu.
(sal. ar 147. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 157. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 158.–160. punktu)
11. Ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumu, – pie kuriem pieder Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums), – raksturu un sistēmu, tie principā nav pieskaitāmi standartiem, pēc kuriem Savienības tiesa pārbauda Savienības iestāžu tiesību aktu tiesiskumu. Vienīgi gadījumā, ja Savienība ir vēlējusies izpildīt konkrētu pienākumu, ko tā ir uzņēmusies kā PTO dalībniece, vai gadījumā, ja Savienības tiesību aktā ir tieša norāde uz konkrētām PTO nolīgumu normām, Savienības tiesai ir jāpārbauda attiecīgā Savienības tiesību akta likumība, ņemot vērā PTO noteikumus.
Runājot par PTO Antidempinga nolīguma transponēšanu Savienības tiesībās, ir jākonstatē, ka pati Regulas Nr. 765/2012, ar kuru groza Antidempinga pamatregulu, pieņemšana norāda uz Savienības likumdevēja uzskatu, ka ar Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 9. panta 5. punktu Savienība ir vēlējusies īstenot konkrētu pienākumu, ko tā ir uzņēmusies saistībā ar dalību PTO un kas šajā gadījumā ir ietverts PTO Antidempinga nolīguma 6.10. un 9.2. pantā.
Turklāt, ņemot vērā, ka Savienības likumdevējs, pieņemot Regulu Nr. 765/2012, lai īstenotu ieteikumus, ko ir sniegusi, un nolēmumus, kurus ir pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome, nav uzskatījis, ka būtu vajadzība grozīt Antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punktā formulējumu “preču importam no visiem avotiem, par kuru konstatēts, ka tas ir imports par dempinga cenām un rada zaudējumus”, tāpat kā formulējumus “piegādātājs” un “nav iespējams”, ir jāsecina, ka minētie formulējumi ir jāinterpretē atbilstoši PTO Antidempinga nolīguma 6.10. un 9.2. pantam.
(sal. ar 175., 177., 178., 180., 183. un 184. punktu)
12. Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009. panta 5. punktā, kā arī Nolīguma par 1994. gada PTO Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums) 9.2. pantā ir noteikts, ka antidempinga maksājums principā ir piemērojams ražojuma importam no visiem avotiem, par kuru ir konstatēts, ka tas īsteno dempingu un rada zaudējumus, individuāli attiecībā uz katru piegādātāju. No šo tiesību normu formulējuma izriet, ka uzņēmējam, kurš netiek uzskatīts par tādu, kuram ir piegādātāja statuss, nav nekādu tiesību uz to, lai attiecībā uz to tiktu piemērots individuāls antidempinga maksājums.
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) tiesībām jebkurš eksportētājs vai ražotājs, kurš ir bijis izraudzīts izlasei un kurš tādējādi visu izmeklēšanas laiku ir sadarbojies ar izmeklēšanas iestādi, atbilst nosacījumiem, lai tiktu uzskatīts par piegādātāju PTO Antidempinga nolīguma 9.2. panta izpratnē.
Attiecībā uz Antidempinga pamatregulas normām minētās regulas 9. panta 5. punkts ir jāinterpretē atbilstoši PTO Antidempinga nolīguma normām. Turklāt arī no Antidempinga pamatregulas 17. panta 1. un 3. punkta, tos interpretējot atbilstoši PTO tiesībām, izriet, ka, ja pat ražotāji, kuri nav tikuši iekļauti sākotnējā izlasē, var pamatoti izmantot tiesības uz individuālas starpības aprēķinu, tad to vēl jo vairāk var arī ražotāji, kas šajā izlasē ir tikuši iekļauti. Šajā ziņā ir jānorāda arī, ka Antidempinga pamatregulas 9. panta 6. punkta pēdējā teikumā ir atgādināts, ka precēm, ko importē eksportētāji vai ražotāji, uz kuriem attiecas minētās regulas 17. pantā paredzētie individuālie noteikumi, ir piemērojami individuālie maksājumi.
No tā izriet, ka, piemērojot Antidempinga pamatregulas normas, jebkurš eksportētājs vai ražotājs, kurš ir bijis izraudzīts izlasei un kurš tādējādi visu izmeklēšanas laiku ir sadarbojies ar izmeklēšanas iestādi, atbilst nosacījumiem, lai tiktu uzskatīts par piegādātāju minētās regulas 9. panta 5. punkta izpratnē.
(sal. ar 187., 192.–194. punktu)
13. Ja, veicot izmeklēšanu attiecībā uz dempingu, Komisija nolemj izmantot pārbaudi izlases veidā, ražotāju eksportētāju izlases izveides mērķis ir, veicot ierobežotu izmeklēšanu, iespējami precīzi noteikt Savienības ražošanas nozarē piedzīvoto cenu spiedienu. Līdz ar to Komisija ir pilnvarota jebkurā brīdī atkarībā no izmeklēšanas vajadzībām izmainīt izlases sastāvu. Faktiski nevienā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Antidempinga nolīguma vai Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 normā iestādēm nav izteikts pienākums ražojuma, attiecībā uz kuru tiek īstenots dempings, piegādātāju izlasē paturēt sākotnēji iekļautos ražotājus, ja tās uzskata, ka tiem nav piegādātāju statusa vai ka tie nav ražojuma, attiecībā uz kuru tiek īstenots dempings un kurš rada zaudējumus, importa avots.
Attiecībā uz jautājumu, vai uzņēmējs ir jāpatur izlasē, ir jākonstatē, ka Komisijai ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju, kuras tai ir jāpārbauda, sarežģītības dēļ ir liela novērtējuma brīvība.
(sal. ar 195. punktu)
14. Antidempinga pamatregulas Nr. 1225/2009 9. panta 5. punktā minētais formulējums “nav iespējams” ir jāinterpretē atbilstoši Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums) 6.10. un 9.2. pantā lietotajam analoģiskajam formulējumam.
Līdz ar to, ja iestāde ir piemērojusi pārbaudi izlases veidā, Antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punktā lietotais formulējums “nav iespējams” pieļauj principā divus izņēmumus individuālu dempinga starpību noteikšanai, kā arī individuālu antidempinga maksājumu noteikšanai uzņēmējiem, kuri ir sadarbojušies izmeklēšanā, proti, pirmkārt, izlasē neiekļauto ražotāju vai eksportētāju gadījumā, izņemot tos, attiecībā uz kuriem Antidempinga pamatregulas 17. panta 3. punktā ir paredzēta individuāla dempinga starpība, un, otrkārt, to uzņēmēju gadījumā, kuri veido vienu subjektu. Citiem vārdiem sakot, ja iestādes ir piemērojušas pārbaudi izlases veidā, izņēmums individuālu dempinga starpību noteikšanai, kā arī individuālu antidempinga maksājumu noteikšanai principā ir iespējams tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nav iekļauti izlasē un kuriem arī citādi nav tiesību uz tieši tiem noteiktu individuālu antidempinga maksājumu. Antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punkts it īpaši nepieļauj izņēmumu no pienākuma noteikt individuālu antidempinga maksājumu izlasē iekļautam ražotājam, kurš ir sadarbojies izmeklēšanā, ja iestādes uzskata, ka nespēj konstatēt tā individuālo eksporta cenu.
Līdz ar to no Antidempinga pamatregulas 9. panta 5. punkta izriet, ka, ja ražotāji un/vai eksportētāji ir iekļauti izlasē, iestādēm ir pienākums precizēt katra piegādātāja maksājamos antidempinga maksājumus.
(sal. ar 232. un 233. punktu)
15. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 250.–252., 269., 278., 296., 307. un 338. punktu)
16. Ja regula, ar ko piemēro galīgos antidempinga maksājumus, ietilpst pasākumu kopuma sistēmā, nevar tikt prasīts, lai tās pamatojumā būtu precizēti dažādie faktiskie un tiesiskie apstākļi, – kuri dažkārt ir ļoti daudzskaitlīgi un sarežģīti, – kas ir šīs regulas priekšmets, ne arī lai iestādes paustu nostāju attiecībā uz visiem ieinteresēto personu izvirzītajiem argumentiem. Tieši pretēji – pietiek ar to, ka akta autors izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kam apstrīdētās regulas kontekstā ir būtiska nozīme
Turklāt pienākums norādīt pamatojumu saistībā ar antidempinga pasākumiem neliek iestādēm paskaidrot, kāpēc kādā noteiktā antidempinga procedūras stadijā paredzēta nostāja, iespējams, ir bijusi nepamatota.
(sal. ar 253. un 289. punktu)
17. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 254., 265., 266., 281. un 335. punktu)
18. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 314.–320. un 327. punktu)