EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2016. gada 18. martā

Lieta F‑23/15

Petrus Kerstens

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Civildienests – Pienākumi – Cieņai pret civildienestu pretējas darbības – Aizvainojošu komentāru par citu ierēdni izplatīšana – Civildienesta noteikumu 12. pants – Disciplinārlieta – Izmeklēšana faktu pārbaudes veidā – Rājiens – Civildienesta noteikumu IX pielikuma 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Vispārīgie īstenošanas noteikumi – Procesuāls pārkāpums – Pārkāpuma sekas

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru Petrus Kerstens būtībā lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 15. aprīļa lēmumu, ar kuru viņam ir piemērots disciplinārsods – rājiens

Nolēmums      Prasību noraidīt. Petrus Kerstens sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Pasākumi, kas piemērojami Komisijā – Iepriekšēja izmeklēšana pirms disciplinārlietas uzsākšanas – Pienākums pirms disciplinārlietas uzsākšanas veikt izmeklēšanu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 110. pants un IX pielikuma 2. pants)

2.      Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 24. pants un IX pielikuma 10. pants)

3.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Rīcība, kas var kaitēt cieņai pret amatu – Aizskārumi – Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 12. pants)

4.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Sods – Samērīguma princips – Jēdziens – Iecēlējinstitūcijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu 86. pants)

5.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Rīcība, kas var kaitēt cieņai pret amatu – Aizskārumi – Publiskuma pakāpe – Atbilstības neesamība

(Civildienesta noteikumu 86. pants)

6.      Ierēdņi – Disciplinārie pasākumi – Disciplinārlieta – Termiņi – Administrācijas pienākums rīkoties saprātīgā termiņā – Neievērošana – Sekas

(Civildienesta noteikumu IX pielikuma 5. nodaļa)

1.      Saskaņā ar Komisijā piemērojamo procedūru disciplinārlietu jomā prasība veikt administratīvu izmeklēšanu pirms disciplinārlietas uzsākšanas izriet no tās pieņemtajiem vispārīgiem īstenošanas noteikumiem saistībā ar administratīvo izmeklēšanu un disciplinārlietu norisi. Līdz ar to, tiklīdz Komisija uzsāk disciplinārlietu, neveicot administratīvo izmeklēšanu par apsūdzošiem vai attaisnojošiem faktiem un no tās izdarot secinājumus attiecībā uz ieinteresēto personu, tai nesniedzot iespēju izteikt savu viedokli, tā pārkāpj pienākumus, kuri tai ir noteikti minēto vispārīgo īstenošanas noteikumu 3. panta 2. punktā un 4. panta 4. punktā.

(skat. 65. un 82. punktu)

2.      Lai nodrošinātu Civildienesta noteikumu IX pielikuma 10. panta lietderīgo iedarbību, prasība par soda samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma smagumu nav tikai ierēdņa aizsardzībai, kurš nav izpildījis savus pienākumus, bet tā ir arī iecēlējinstitūcijas pienākums noteikt tādu sodu, kas pienācīgā veidā atspoguļotu izdarītā pārkāpuma smagumu. Taču saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu visām iestādēm ir pienākums aizsargāt savus ierēdņus pret draudiem, aizvainojumiem, aizskārumiem, neslavas celšanu vai uzbrukumiem, kas var tikt pret tiem vērsti, arī gadījumos, kad tie kļūst par upuri uzbrukumiem no citiem ierēdņiem, ar nosacījumu, ka aplūkojamie fakti ir pierādīti. Šāds pienākums ietver ne tikai uzdevumu rīkoties, ja parādās šāda rīcība, bet arī pienākumu pēc iespējas novērst to, ka šāda rīcība notiek nākotnē, ņemot vērā rūpības pienākumu, kurš jāievēro attiecībās starp iestādēm un to darbiniekiem.

(skat. 105. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 1989. gada 26. janvāris, Koutchoumoff/Komisija, 224/87, EU:C:1989:38, 14. punkts.

Civildienesta tiesa: spriedums, 2011. gada 12. maijs, Missir Mamachi di Lusignano/Komisija, F‑50/09, EU:F:2011:55, 220. punkts.

3.      Par aizskārumiem var uzskatīt apgalvojumus, ar kuriem tiek aizskarta konkrēto personu gan personīgā, gan profesionālā cieņa, šo apgalvojumu veidam nav nozīmes, jo ar šo jēdzienu tiek aptverti gan tieši uzbrukumi, gan apgalvojumi, kas izteikti apšaubījumu, netiešā, slēptā veidā vai kā mājieni.

(skat. 107. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2000. gada 12. septembris, Teixeira Neves/Tiesa, T‑259/97, EU:T:2000:208, 29. un 30. punkts.

4.      Lai novērtētu disciplinārsoda samērīgumu attiecībā pret konstatēto faktu smagumu, Savienības tiesai ir jāņem vērā fakts, ka soda noteikšana tiek balstīta uz iecēlējinstitūcijas veiktu visu konkrēto faktu un katra atsevišķā gadījuma apstākļu vispusīgu izvērtējumu, jo ir zināms, ka Civildienesta noteikumos nav paredzēta konstanta attiecība starp tajos noteiktajiem sodiem un dažādajiem ierēdņu izdarītajiem pārkāpumiem un nav precizēts, ciktāl atbildību pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu pastāvēšanai būtu jāietekmē soda izvēle. Līdz ar to tiesa var pārbaudīt tikai to, vai šīs iecēlējinstitūcijas veiktais atbildību pastiprinošo un mīkstinošo apstākļu izvērtējums tika veikts samērīgā veidā, precizējot, ka šīs pārbaudes laikā šī tiesa nevar aizvietot iecēlējinstitūcijas šajā sakarā veiktos vērtējumus ar savējiem.

(skat. 109. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums, 2014. gada 22. maijs, BG/Ombuds, T‑406/12 P, EU:T:2014:273, 64. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Prasītājam pārmestais cieņas pret amatu aizskārums nav atkarīgs no publiskuma pakāpes, kāda bijusi viņa izteiktajiem aizskārumiem.

(skat. 116. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: spriedums, 1991. gada 26. novembris, Williams/Revīzijas palāta, T‑146/89, EU:T:1991:61, 76. punkts.

6.      No labas pārvaldības principa izriet, ka disciplinārlietu institūcijām ir pienākums vadīt disciplinārlietas norisi ar pienācīgu rūpību un jārīkojas tā, lai katra procesuālā darbība tiktu veikta saprātīgā termiņā pēc iepriekšējās darbības.

Tomēr saprātīga termiņa ievērošanas principa pārkāpums parasti neattaisno administratīvās procedūras noslēgumā pieņemta lēmuma atcelšanu. Faktiski tikai izņēmuma apstākļos, kuros pārāk ilga laika paiešana var ietekmēt disciplinārlietas noslēgumā pieņemamā lēmuma saturu, saprātīga termiņa ievērošanas principa pārkāpums ietekmē disciplinārlietas spēkā esamību. Tā tas var būt tad, ja pārāk ilga laika paiešana ietekmē attiecīgo personu spēju sevi efektīvi aizstāvēt vai ja šāda laika paiešana ieinteresētajai personai rada tiesisko paļāvību, ka tai vairs netiks piemērots disciplinārsods.

(skat. 131. un 132. punktu)

Atsauces

Tiesa: spriedums, 2001. gada 27. novembris, Z/Parlaments, C‑270/99 P, EU:C:2001:639, 43. punkts.

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2004. gada 1. aprīlis, N/Komisija, T‑198/02, EU:T:2004:101, 125. punkts un tajā minētā judikatūra.

Civildienesta tiesa: spriedumi, 2011. gada 13. janvāris, Nijs/Revīzijas palāta, F‑77/09, EU:F:2011:2, 146. punkts, un 2012. gada 8. marts, Kerstens/Komisija, F‑12/10, EU:F:2012:29, 124. punkts.