Lieta C‑218/15

Kriminālprocess

pret

Gianpaolo Paoletti u.c.

(Tribunale ordinario di Campobasso lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LES 6. pants – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pants – Labvēlīgāka krimināllikuma atpakaļejoša spēka princips – Itālijas pilsoņi, kas ir organizējuši Rumānijas pilsoņu nelikumīgu ieceļošanu Itālijas teritorijā – Fakti pirms Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai – Rumānijas pievienošanās ietekme uz likumpārkāpumu saistībā ar nelegālās imigrācijas atbalstīšanu – Savienības tiesību īstenošana – Tiesas kompetence

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 6. oktobra spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Lūgums interpretēt Savienības Pamattiesību hartu – Valsts tiesiskā situācija, kam ir saistība ar Savienības tiesībām – Tiesas kompetence

(LESD 267. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkts)

2.        Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vieglāka soda atpakaļejoša spēka princips – Princips, kas ir viens no Savienības vispārējiem tiesību principiem un kas ir iekļauts Savienības Pamattiesību hartā

(LES 6. panta 3. punkts; Eiropas Savienības pamattiesību hartas 49. panta 1. punkts)

3.        Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vieglāka soda atpakaļejoša spēka princips – Piemērošanas nosacījumi

(LES 6. panta 3. punkts; Eiropas Savienības pamattiesību hartas 49. panta 1. punkts)

4.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – Neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās novēršana – Kriminālsods, kas uzlikts personām, kuras ir izdarījušas noziegumu, ko veido dalībvalsts pilsoņu nelegālas imigrācijas atbalstīšana – Fakti pirms šīs dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai – Noziedzīgu nodarījumu un sodu tiesiskuma principa pārkāpums – Neesamība

(LES 6. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pants; Padomes Direktīvas 2002/90 1. panta 3. punkts; Padomes Pamatlēmuma 2002/946 1. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 13.–20. punktu)

2.      Labvēlīgāka krimināllikuma piemērošanas ar atpakaļejošu spēku princips, kas nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punktā, ir Savienības primāro tiesību daļa. Pat pirms Lisabonas līguma – ar kuru Hartai tika piešķirts tāds pats juridisks spēks kā Līgumiem – stāšanās spēkā bija ticis nospriests, ka šis princips izriet no dalībvalstīm kopīgām konstitucionālajām tradīcijām un tādējādi ir uzskatāms par vienu no Savienības vispārējiem tiesību principiem, kas valsts tiesai, piemērojot valsts tiesības, ir jāievēro.

(skat. 25. punktu)

3.      Labvēlīgāka krimināllikuma piemērošana katrā ziņā paredz likumu pēctecību laikā un balstās uz konstatāciju, ka likumdevējs ir mainījis savu viedokli vai nu par faktu krimināltiesisko kvalifikāciju, vai arī par nodarījumam piemērojamo sodu.

(skat. 27. punktu)

4.      LES 6. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts pievienošanās Savienībai nav šķērslis tam, lai cita dalībvalsts varētu uzlikt kriminālsodu personām, kuras pirms šīs pievienošanas ir izdarījušas noziegumu, ko veido šīs pirmās valsts pilsoņu nelegālas imigrācijas atbalstīšana.

Valsts tiesiskais regulējums, kurā par nelegālas imigrācijas atbalstīšanu tiek paredzēts sods – brīvības atņemšana – atbilstoši Direktīvas 2002/90, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu, 3. pantam un Pamatlēmuma 2002/946 par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu, 1. pantam, kuros paredzēts, ka par šādu pārkāpumu jāpiemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, attiecas nevis uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nelikumīgi ieceļo šaja dalībvalstī un tur uzturas bez uzturēšanās atļaujas, bet gan uz personām, kuras atbalsta šo valstspiederīgo nelikumīgu ieceļošanu un uzturēšanos šīs valsts teritorijā. Tas vien, ka pēc nelikumīgās ieceļošanas šie valstspiederīgie tāpēc, ka viņu izcelsmes valsts ir pievienojusies Savienībai, ir kļuvuši par Savienības pilsoņiem, nevar ietekmēt kriminālprocesu, kas uzsākts pret šīm personām, kuras atbalsta nelegālu imigrāciju.

Šī Savienības pilsonības iegūšana ir faktiska situācija, kura nevar mainīt nelegālās imigrācijas atbalstīšanas noziegumu veidojošos elementus.

Neviena tiesību norma ne minētajā direktīvā, ne arī kādā citā tiesību aktā neļauj uzskatīt, ka Savienības pilsonības iegūšanai būtu jāizraisa tāda pārkāpuma izzušana, kādu ir izdarījuši apsūdzētie, kas ir nodarbojušies ar darbaspēka tirdzniecību. Nospriest tam pretēji nozīmētu veicināt šāda veida cilvēku tirdzniecību, tiklīdz kāda valsts būtu uzsākusi galīgo pievienošanās Savienībai procesu, jo tirgotāji būtu pārliecināti par to, ka vēlāk viņi saņems atbrīvojumu. Tad sasniegtais mērķis būtu tieši pretējs Savienības likumdevēja iecerētajam mērķim.

(skat. 32.–34., 36. un 42. punktu un rezolutīvo daļu)