Lieta C‑113/14

Vācijas Federatīvā Republika

pret

Eiropas Parlamentu

un

Eiropas Savienības Padomi

Prasība atcelt tiesību aktu – Juridiskā pamata izvēle – LESD 43. panta 2. punkts vai 43. panta 3. punkts – Lauksaimniecības produktu tirgu kopīgā organizācija – Regula (ES) Nr. 1308/2013 – 7. pants – Regula (ES) Nr. 1370/2013 – 2. pants – Ar cenu noteikšanu saistīti pasākumi – Salīdzināmie robežlielumi – Intervences cenas

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 7. septembra spriedums

1.        Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Daļēja atcelšana – Nosacījums – Apstrīdēto noteikumu atdalāmība

(LESD 263. pants)

2.        Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Īstenošanas pasākumi – Cenu noteikšana – Padomes kompetence – LESD 43. panta 2. un 3. punkts – Attiecīgas piemērošanas jomas

(LESD 43. panta 2. un 3. punkts)

3.        Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Kritēriji – Regulas Nr. 1308/2013 7. pants, ar ko nosaka salīdzināmos robežlielumus, pamatojoties uz kuriem tiek noteiktas intervences cenas lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas jomā – Pieņemšana, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu – Nepieļaujamība – Pienākums pamatot šādu tiesību normu ar LESD 43. panta 3. punktu

(LESD 43. panta 2. un 3. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1308/2013 7. pants)

4.        Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Tiesas noteiktas robežas – Apstrīdētā akta iedarbības paturēšana spēkā līdz tā aizstāšanai saprātīgā termiņā – Uz tiesiskās noteiktības iemesliem balstīts pamatojums

(LESD 264. panta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1308/2013 7. pants; Padomes Regulas Nr. 1370/2013 2. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 27. punktu)

2.      Pasākumiem, kas ietver Savienības likumdevēja ziņā atstāto politisko izvēli, to obligātā rakstura dēļ, lai sasniegtu ar lauksaimniecības un zivsaimniecības kopējām politikām saistītos mērķus, ir jābūt pamatotiem ar LESD 43. panta 2. punktu. Turpretī to pasākumu pieņemšanai, kas attiecas uz zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu, nav jāizdara šāda izvēle, jo šādiem pasākumiem ir galvenokārt tehnisks raksturs un tos ir paredzēts pieņemt, lai īstenotu noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu.

Turklāt LESD 43. panta 2. punktam un LESD 43. panta 3. punktam ir atšķirīgi mērķi un katram no tiem ir konkrēta piemērošanas joma, tādējādi tie var tikt izmantoti atsevišķi, lai pamatotu saistībā ar kopīgo lauksaimniecības politiku noteikto pasākumu pieņemšanu, ņemot vērā, ka, pieņemot tiesību aktus, pamatojoties uz LESD 43. panta 3. punktu, Padomei ir jārīkojas, ievērojot tās kompetenču robežas, kā arī attiecīgā gadījumā – atbilstošās tiesību normas, kas jau pieņemtas, piemērojot LESD 43. panta 2. punktu. Šajā ziņā nevar pamatoti tikt apgalvots, ka starp abām attiecīgajām tiesību normām pastāv hierarhija. Proti, Padome var izmantot tai LESD 43. panta 3. punktā atzītās kompetences pat tad, ja Savienības likumdevējs vēl nav pieņēmis atbilstošos tiesību aktus, īstenot kompetences, kas tam ir piešķirtas LESD 43. panta 2. punktā.

(sal. ar 55., 58. un 59. punktu)

3.      Savienības akta juridiskā pamata izvēle ir jābalsta uz objektīviem apstākļiem, ko ir iespējams pārbaudīt tiesā un kuru vidū īpaši jāizceļ attiecīgā akta mērķis un saturs. Runājot par salīdzināmo robežlielumu noteikšanu, kas ir tikai pamatelements intervences cenu noteikšanai attiecīgajām precēm, Regulas Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, 7. pantā, no šī panta 2. punkta izriet, ka šie robežlielumi tiek turpmāk pārskatīti, ņemot vērā objektīvus kritērijus, īpaši izmaiņas ražošanā, ražošanas izmaksas un tirgus tendences. Šāda pārskatīšana ir jāveic, galvenokārt veicot tehniskus un zinātniskus vērtējumus, un tātad ir jānošķir no pasākumiem, kuri ir saistīti ar politiskiem lēmumiem, kas ir tikai Savienības likumdevēja ziņā. Galvenokārt tehnisku elementu vērtēšana, lai paredzētu pasākumus cenu noteikšanai, ir prerogatīva, ko LESD 43. panta 3. punkts piešķir Padomei.

Tā kā Regulā Nr. 1308/2013 nav neviena cita elementa, kas ļautu korekti noteikt atšķirību starp attiecīgo robežlielumu pārskatīšanu un to pirmo noteikšanu, un ņemot vērā apstākli, ka intervences cenas veidojas no salīdzināmajiem robežlielumiem, ir jāsecina, ka minēto robežlielumu noteikšana ir cenu noteikšanas pasākums. Līdz ar to Regulas Nr. 1308/2013 7. pants bija jāpieņem, pamatojoties uz LESD 43. panta 3. punktu. Šo secinājumu neatspēko arguments, ka Regulas Nr. 1308/2013 7. pantam esot mērķi, kas ir minēti gan LESD 43. panta 2. punktā, gan LESD 43. panta 3. punktā, un ka tādēļ, ņemot vērā LESD 43. panta 2. punkta mērķu pārākumu, šīs regulas 7. pants neesot atceļams. Proti, LESD 43. panta 2. punktam un LESD 43. panta 3. punktam ir atšķirīgi mērķi un katram no tiem ir konkrēta piemērošanas joma. Tādējādi, tāpat kā Padomei ir jāievēro savas kompetences robežas, nosakot pasākumus, pamatojoties uz LESD 43. panta 3. punktu, arī Savienības likumdevējam ir jāievēro tam piešķirtās kompetences robežas, nosakot pasākumus, pamatojoties uz LESD 43. panta 2. punktu.

(sal. ar 61., 65. un 70.–74. punktu)

4.      Ņemot vērā iemeslus, kas attiecas uz tiesisko noteiktību, Tiesas atceltā tiesību akta iedarbību var tikt saglabāta it īpaši tad, ja tā atcelšanas tūlītējās sekas izraisītu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz iesaistītajām personām un ja apstrīdētā tiesību akta likumība ir apstrīdēta nevis tā mērķa vai satura dēļ, bet tā autora kompetences neesamības dēļ vai tāpēc, ka ir noticis būtisku procedūras noteikumu pārkāpums. Šie iemesli ietver it īpaši kļūdu, kas pieļauta attiecībā uz apstrīdētā tiesību akta juridisko pamatu.

Šajā ziņā, tā kā Regulas Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, 7. pantā un Regulas Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju 2. pantā tiek noteiktas cenas, par kādām ir jānotiek valsts intervencei, un tā kā šī intervence ir vērsta uz to, lai nodrošinātu stabilitāti tirgos un pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem, to atcelšana ar tūlītēju iedarbību varētu radīt būtiskas sekas attiecīgajām personām. Šādos apstākļos pastāv būtiski tiesiskās noteiktības apsvērumi, kas attaisno to, lai Tiesa apmierinātu lūgumu saglabāt Regulas Nr. 1308/2013 7. panta un Regulas Nr. 1370/2013 2. panta iedarbību.

(sal. ar 81., 83. un 84. punktu)