Lieta C‑218/14

Kuldip Singh u.c.

pret

Minister for Justice and Equality

(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 2004/38/EK – 13. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts – Savienības pilsoņa ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības – Savienības pilsoņa un trešās valsts valstspiederīgā laulība – Trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās tiesību saglabāšana pēc Savienības pilsoņa izceļošanas no uzņēmējas dalībvalsts un tai sekojošās laulības šķiršanas – 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Pietiekami līdzekļi – Laulātā, trešās valsts valstspiederīgā, līdzekļu ņemšana vērā – Trešās valsts valstspiederīgo tiesības strādāt uzņēmējā dalībvalstī, lai palīdzētu gūt pietiekamus līdzekļus

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2015. gada 16. jūlija spriedums

1.        Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ģimenes locekļu uzturēšanās tiesību saglabāšana laulības šķiršanas gadījumā – Trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir šķīris laulību ar Savienības pilsoni, kas ir devies prom no uzņēmējas dalībvalsts pirms laulības šķiršanas procesa sākuma – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 2. panta 3. punkts, 7. panta 1. un 2. punkts un 13. panta 2. punkts)

2.        Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Uzturēšanās tiesības saskaņā ar Savienības tiesībām – Nosacījums par pietiekamiem līdzekļiem – Līdzekļi, daļu no kuriem veido laulāta, trešās valsts valstspiederīgā, līdzekļi – Izpildīts nosacījums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.        Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 13. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir šķīries no Savienības pilsoņa un kura laulība ir ilgusi vismaz trīs gadus pirms laulības šķiršanas procesa sākuma, tostarp vismaz vienu gadu uzņēmējā dalībvalstī, pamatojoties uz šo normu, nevar saglabāt uzturēšanās tiesības šajā dalībvalstī, ja laulības šķiršanas process ir sācies pēc laulātā, Savienības pilsoņa, izceļošanas no šīs dalībvalsts.

Atsauce šajā normā uz “uzņēmēju dalībvalsti”, kas Direktīvas 2004/38 2. panta 3. punktā ir definēta tikai kā norāde, pirmkārt, uz Savienības pilsoņa brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesību īstenošanu un, otrkārt, uz “šķiršanās pieteikuma iesniegšanu”, pilnīgi noteikti nozīmē, ka Savienības pilsoņa laulātā, trešās valsts valstspiederīgā, uzturēšanās tiesības var tikt saglabātas, pamatojoties tikai uz šīs direktīvas 13. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, ja dalībvalsts, kurā dzīvo šis valstspiederīgais, ir uzņēmēja dalībvalsts minētās direktīvas 2. panta 3. punkta izpratnē šķiršanās pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tomēr tas tā nav, ja pirms šādas procedūras uzsākšanas Savienības pilsonis, lai apmestos uz dzīvi citā dalībvalstī vai trešajā valstī, izceļo no dalībvalsts, kurā dzīvo viņa laulātais. Šādā gadījumā trešās valsts valstspiederīgā atvasinātās uzturēšanās tiesības, pamatojoties uz Direktīvas 2004/38 7. panta 2. punktu, ir zaudētas Savienības pilsoņa izceļošanas brīdī un attiecīgi nevar tikt saglabātas, pamatojoties uz šīs direktīvas 13. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Tādējādi ir jākonstatē, ka trešās valsts valstspiederīgā laulātajam, Savienības pilsonim, lai šis trešās valsts valstspiederīgais varētu atsaukties uz savu tiesību uzturēties šajā dalībvalstī saglabāšanu, pamatojoties uz šīs direktīvas 13. panta 2. punktu, saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 1. punktu ir jāuzturas uzņēmējā dalībvalstī līdz datumam, kad sākas laulības šķiršanas process.

(sal. ar 61., 62., 66. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Savienības pilsonim ir pietiekami līdzekļi viņam pašam un viņa ģimenes locekļiem, lai uzturēšanās laikā nekļūtu par slogu uzņēmējas dalībvalsts sociālās palīdzības sistēmai, pat ja daļu no šiem līdzekļiem veido laulātā, trešās valsts valstspiederīgā, līdzekļi.

(sal. ar 77. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)